ENAP tā dēvētajā Magņitska lietā konfiscējusi aptuveni 230 000 eiro vērtu nekustamo īpašumu

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) saistībā ar Magņitska lietu konfiscējusi aptuveni 230 000 eiro vērtu nekustamo īpašumu.

Pievēršot uzmanību noziedzīgi iegūtiem aktīviem, kuri iepludināti un ir saglabājušies Latvijā, izmeklēšanā ir konstatētas vairākas epizodes, kad ārvalstu pilsoņi Latvijā iegādājušies nekustamo īpašumu prestižā Rīgas Klusā centra rajonā apmaiņā pret termiņa uzturēšanās atļauju, informēja VP Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Konstatējot šos saglabājušos aktīvus, tiem nekavējoties tika piemērots arests, lai noskaidrotu to iegādes apstākļus un saikni ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Izmeklēšanā atklāts un pierādīts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbību kopums. Noskaidrots, ka nekustamā īpašuma iegāde finansēta no naudas atmazgāšanā izmantotām ārzonu firmām, izmantojot civiltiesiskus darījumus un slēpjot noziedzīgā ceļā iegūtu naudas līdzekļu izcelsmi un piederību.

Nozieguma rezultātā iegūtie naudas līdzekļi no Krievijas bankas iepludināti nelegālo līdzekļu saņēmēja kompānijā Kiprā, kuru faktiski kontrolējis kāds organizētās noziedzības līderis.

Izmeklēšanā konstatētas savstarpēji saistītas tranzīta darījumu ķēdes posmi noziedzīgo līdzekļu pārvietošanai, simulēti civiltiesiski darījumi, kuru aizsegā šie līdzekļi pārvietoti uz Latviju, tādā veidā faktiski mainot valstis un līdzekļus attālinot no līdzekļu avota.

Savukārt tālāk šie noziedzīgi iegūtie līdzekļi izmantoti ekskluzīvu nekustamo īpašumu iegādei Latvijā.

Īpašnieki nav spējuši iesniegt tādus pierādījumus līdzekļu izcelsmei un īpašuma iegādes darījuma caurspīdīgumam, kuri nepārprotami atspēkotu to leģitimitāti. Līdz ar to, pēc rūpīgas mantas izcelsmes izpētes, savākto pierādījumu kopums izmeklēšanai neradīja šaubas par arestēto īpašuma saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmu.

Arī Hermitage Capital Management fonda līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders atzinīgi novērtējis Valsts policijas veikto darbu.

«Pēdējo desmit gadu laikā Latvija ir veikusi iespaidīgas pārmaiņas cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, lai kļūtu par valsti, kurā ir viena no visstingrākajām naudas atmazgāšanas apkarošanas infrastruktūrām. Šo Magņitska izmeklēšanas lietas izmeklēšanu, ko veic Latvijas Valsts policija, var uzskatīt par labās prakses piemēru un paraugu, pēc kā vadīties arī pārējām valstīm, kas izmeklē iespējamās krāpšanas, kas saistītas ar Magņitska lietu,» norāda Brauders.

Lasiet arī: Sāk kriminālprocesu par Covid-19 vakcīnu iepirkumu, kurā vērtēs arī ministru iespējamo atbildību

Policija atgādina, ka arī citās valstīs tiek veikta izmeklēšana par identisku noziedzīgu nodarījumu saistībā ar noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot nodokļu atmaksas krāpšanas shēmas.

Jau ziņots, ka ENAP pērn februārī veikusi vairāku ar Magņitska lietu saistītu aktīvu arestu pusmiljona ASV dolāru (437 067 eiro) apmērā.

Policijā toreiz atzīmēja, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes sākotnējā izmeklēšanā identificēja vairākus bankas kontus, īpašumus un aktīvus, kas iegādāti Krievijas pilsoņu interesēs. Pirkumiem tika izmantoti Latvijas banku konti, kas saistīti ar nozagto 230 miljonu dolāru legalizēšanu, ko atklāja Krievijas jurists Sergejs Magņitskis.

Starp arestētajiem aktīviem ir divi nekustamie īpašumi Latvijā, kas iegādāti ar ieņēmumiem no Kipras kontiem, tāpat arestēts viens konts, kas izmantots jahtas pārdošanā un kas pieder kādai bijušā Krievijas Valsts domes deputāta atraitnei.

Magņitska lieta ieguva starptautisku nozīmi pēc tam, kad Krievijas jurists Sergejs Magņitskis atklāja krāpniecisko un korumpēto 230 miljonu dolāru shēmu, kurā bija iesaistītas Krievijas amatpersonas un agrāk notiesāti noziedznieki. Pēc tam, kad Magņitskis sniedza liecības, minot noziedzīgajā nodarījumā iesaistīto Krievijas amatpersonu vārdus, viņš tika arestēts un nogalināts Krievijas cietumā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas