bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 21.09.2018 | Vārda dienas: Matīss, Modris, Mariss

EP: 2017.gada budžetā jāatvēl vairāk naudas darbavietām un jaunatnei

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Eiropas Parlaments (EP) ar plenārsēdes balsojumu pieprasījis vairāk naudas, lai palīdzētu jauniešiem atrast darbu, veicinātu ekonomikas izaugsmi un palīdzētu trešajām valstīm ar mērķi mīkstināt migrācijas krīzi. Viņuprāt, Eiropas Savienības (ES) Padomes domas par budžeta cirpšanu ir jāmaina pretējā virzienā. Daļu no finansējuma šim izmaiņām eiroparlamentārieši cer rast, pārskatot ES Daudzgadu budžetu.

EP deputāti vēlas ES 2017.gada budžeta saistību daļu 160,7 miljardu eiro apjomā, savukārt maksājumos 136,7 miljardus eiro, portālu BNN informē EP Informācijas birojs Latvijā.

«ES saskaras ar bezprecedenta daudzumu dažādu izaicinājumu. Ja mēs nopietni ar tiem vēlamies tikt galā, mums nepieciešams pietiekams ES budžets. Kad mēs 2013.gadā plānojām ES naudu 2014.-2020.gadam, bēgļu plūsma uz Eiropu bija daudz mazāka. Tagad to ir krietni pāri miljonam. Mums jāatzīst, ka situācija ir mainījusies – nepieciešama jēgpilna ES Daudzgadu budžeta pārskatīšana. ES budžetam jābūt ambiciozam! Līdzšinējais plāns ir novecojis,» pārliecināts vadošais ziņotājs Jens Geiers (Jens Geier) no Vācijas.

«EP nolēma pieturēt rezervē 20% no bijušo Eiropas komisāru atlīdzības, līdz kamēr Eiropas Komisija uzlabo uzvedības kodeksu, lai izvairītos no interešu konfliktiem. Mēs “sitam” bijušajiem komisāriem tur, kur tiem «sāp» – pa «maciņiem». Esmu absolūti pārliecināts, ka šīs naudas nolikšana rezervē mudinās EK rīkoties: ņemot vērā nesenos atklājumus un nepieciešamību atgūt Eiropas pilsoņu uzticēšanos,» piebilda ziņotājs Indreks Tarands (Indrek Tarand) no Igaunijas.

Rezolūcija par EP pozīciju ES 2017. gada budžetam tika pieņemta ar 446 balsīm par, 184 pret un 60 atturoties.

Jaunatnes garantiju shēmai saistību daļā eiroparlamentārieši papildus piešķīra papildu 1,5 miljardus eiro, lai palīdzētu jauniešiem, kuri izmisīgi meklē darbu. «Par šo mēs cīnīsimies sarunās ar ES Padomi. Jaunatnes bezdarbs Eiropā ir daudz par lielu,» uzsvēra Geiers.

Tāpat EP deputāti prasa par 1,24 miljardiem eiro palielināt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un Horizon 2020 (izpētes) budžetus, precīzāk – atgriezt tos sākotnējā līmenī: pirms daļa naudas tika novirzīta pašu ieguldījumam Eiropas Stratēģisko investīciju fondā.

Bēgļu krīzes jautājumā deputāti uzskata, ka līdzekļi, lai finansētu vienošanos ar Turciju u.tml., nedrīkst tikt ņemti no esošā ES ārējo attiecību maka, tai skaitā – attīstības sadarbības politikas. Viņi «nopietni apšauba», vai nauda projektiem trešajās valstīs ir pietiekama, īpaši – ņemot vērā pašreizējo bēgļu krīzi. Tāpēc politiķi neatbalsta ES Padomes piedāvājumu līdzekļu cirpšanai šajā jomā.

Pēc balsojuma plenārsēdē sāksies triju nedēļu sarunas ar ES Padomi, kas ilgs līdz 17.novembrim. Mērķis ir vienoties laikus, lai ES 2017. gada budžetu pagūtu apstiprināt plenārsēdē un EP Prezidents to decembrī parakstītu. Ja tas neizdosies, EK jānāk ar jaunu budžeta projektu.

Tāpat eiroparlamentārieši trešdien pārskatīšanai apstiprināja pozīciju, ka Eiropas Savienībai jāpapildina tās Daudzgadu finanšu plāns (MFF), lai spētu tikt galā ar neparedzētām krīzēm.

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Eiropas Komisijas piedāvājums drīzumā gaidāmajai ES Daudzgadu budžeta pārskatīšanai atbilst EP jūlija prasībai pēc lielākas elastības un ES krīžu rezerves. Tomēr viņi vīlušies, ka nav izmaiņu resursu daļā.

EP prasa, lai ES Daudzgadu budžeta pārskatīšana nebūtu «ķeksīša pēc», bet gan – izvērtējot tā izpildi. «Mēs esam gandarīti, ka Eiropas Komisija ir līdzīgās domās un redz vajadzību pārskatīt MFF,» teica vadošais ziņotājs Jans Olbrihts (Jan Olbrycht) no Polijas.

«EP piedāvā palielināt finansējumu ES prioritātēm (un tas jau daļēji atspoguļojas 2017.gada budžetā), kā arī – pārskatīt pašus ES Daudzgadu budžeta noteikumus. EP ir gatavs pēc iespējas ātrāk sākt sarunas ar ES Padomi un vēl vairāk – vienoties par labu naudas izmantošanas plānu nākamajiem četriem gadiem,» viņš piebilda.

ES Daudzgadu budžets 2014.-2020.gadam neļauj Eiropas Savienībai tikt galā ar daudzām jaunajām krīzēm un prioritātēm, attiecīgi – sasniegt tās ilgtermiņa mērķus un izpildīt politiskās saistības. Tas ir jāpadara elastīgāks, lai ātri stātos pretim tādiem izaicinājumiem kā bēgļu krīze, terorisms un iekšējās drošības lietas, sarežģījumi lauksaimniecības sektorā vai nemainīgi augstais bezdarbs, īpaši – jauniešu grupā, teikts EP rezolūcijā.

Pēc eiroparlamentāriešu domām, jāizmanto katrs ES budžeta eiro. Jebkurš pārpalikums jāatstāj «Eiropas makā», novirzot prioritātēm vai nodrošinot, ka nekrājas neapmaksāti rēķini – kā tas notika ar iepriekšējo MFF.

EP jūlija prasība ES budžetā izveidot pastāvīgu krīzes rezervi (lai izvairītos no tādiem ārkārtas risinājumiem kā ārpus budžeta trasta fondi) iekļauta EK septembra priekšlikumā, bet EP deputāti uzstāj uz tās pienācīgu finansēšanu.

Deputāti atzinīgi novērtēja EK centienus vienkāršot finanšu noteikumus, bet pauda nožēlu, ka tā nepiedāvā palielināt budžeta griestus, lai atbilstīgi reaģētu uz vajadzībām. Viņuprāt, MFF pārskata piedāvājumā arī jābūt atsaucei uz saistībām pēc 2020.gada, piemēram, pārskatot pašu resursu sistēmu vai pakāpeniski atsakoties no atlaidēm.

Rezolūcijā tiek uzsvērts, ka ES daudzgadu budžeta izmaiņām jāatspoguļojas jau 2017.gada ES budžetā. Deputāti prasa ES Padomei nākt klajā ar savu skatījumu uz EK piedāvājumu un sākt sarunas ar EP, lai vienošanās par abiem dokumentiem tiktu panākta vēl šogad.

Ref: 102.000.102.13760


Pievienot komentāru

Tuvākajās dienās vasara noslēgsies un iestāsies rudenīgi laika apstākļi

Latvijā piektdien, 21.septembrī, vēl saglabāsies karsts laiks. Saule mīsies ar mākoņiem, tomēr būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Pastiprināsies dienvidu puses vējš, kas rietumu un centrālajos rajonos brāzmās sasniegs 15-17 m/s.

Lietuvas premjers pievērsies pārtikas dārdzībai, cenšas saasināt konkurenci

Daudzkārt veltījis kritiku pārtikas mazumtirdzniecības ķēdēm par augstām pārtikas cenām, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) ir pievērsies šim jautājumam. Viņš saskata kūtrumu konkurences uzrauga darbā un vēlas aicināt tirgū ienākt jaunus ārzemju mazumtirgotājus, vienlaikus pabalstot mazos vietējos veikalus.

Konceptuāli atbalsta ieceri stingrāk kontrolēt pakalpojumu sniegšanu internetā

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā būs jāiestāda jauni

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, ceturtdien, 20.septembrī, trešajā lasījumā lēma Saeima. 

Eksperti: Laika apstākļi reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, neuzmanība gan

Analizējot kopējos ceļu satiksmes negadījumu iemeslus Rīgas reģionā 2016.gadā, konstatēts, ka lielākā daļa jeb 65% ceļu satiksmes negadījumu notiek pilsētās, vairumā – tieši skaidros vai saulainā laikā (43%). Tomēr laika apstākļi ļoti reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, lielākajā daļā gadījumu vainojama ir autovadītāja neuzmanība vai nevērība.

Tiesa noraida LDz lūgumu mainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Iesalnieku 

Tiesas procesā starp VAS Latvijas dzelzceļš un Valsts dzelzceļa administrāciju par Ventspils depo ēkas izmantošanu Administratīvā rajona tiesa noraidījusi LDz lūgumu nomainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Juri Iesalnieku, kurš vienlaikus ir arī administrācijas direktors, liecina tiesas lēmums.

Pieņem grozījumus pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai – pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.

Brexit: finiša taisnē, bet bez finiša līnijas

Līdz Lielbritānijas oficiālas izstāšanās no Eiropas Savienības ir palikušas nedaudz mazāk nekā 200 dienas. Statuss, kurā šobrīd atrodas vienošanās gan starp Lielbritāniju un ES, gan pašā Lielbritānijas valdībā, rada aizvien lielāku starptautisko haosu, kurā ieguvēji nav ne Lielbritānija, ne ES, ne Latvija.

NMPD brigādēm varēs maksāt piemaksas par darbu valsts pasākumu nodrošināšanā

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma izmaiņas, kas paredz noteikt piemaksu 100% apmērā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādēm, kas piedalās īpaši nozīmīgu valsts pasākumu nodrošināšanā.

Saeima 2.lasījumā atbalsta VDK dokumentu publicēšanu internetā

Daļu no Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentiem Latvijas Nacionālais arhīvs līdz 2018.gada beigām publicēs savā interneta vietnē. To paredz grozījumi likumā, ko Saeima ceturtdien, 20.septembrī, atbalstīja otrajā lasījumā.

Iekšzemes migrācijā visvairāk iedzīvotāju zaudējuši Kupravas un Ķepovas pagasti

Iekšzemes migrācijā pēdējo 18 gadu laikā visvairāk iedzīvotāju zaudējuši Kupravas un Ķepovas pagasti Latgalē, liecina jaunais Centrālās statistikas pārvaldes izveidotais interaktīvs tīmekļa rīks par Latvijas iedzīvotāju iekšzemes migrāciju.

Vēlas liegt banku akcionāriem vienlaikus strādāt arī valdē

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz īstenot vairākus pasākumus Latvijas finanšu sistēmas stiprināšanai un tās ilgtermiņa stabilitātes veicināšanai.

Igaunijā vadošajām partijām stiprs vēlētāju atbalsts

Igaunijā valda priekšvēlēšanu gaisotne, un vadošajām četrām partijām ir ievērojams vēlētāju atbalsts, kas ir krietni virs piecu procentu ievēlēšanas sliekšņa, tā liecina jauna sabiedriskās domas aptauja.

Aglonas dome aizliedz rīkot piketu sašutuma paušanai par pedofilijas skandāliem baznīcā pāvesta vizītes laikā

Pāvesta Franciska vizītes dienā Aglonā tika plānots pikets pret baznīcas aizliegumiem veikt abortus un sašutuma paušanai pret aktualizētajiem pedofilijas skandāliem, taču dome pasākumu rīkot nav atļāvusi.

Varēs noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus

Saeimas deputāti ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus.

Saeima konceptuāli atbalsta pensiju piemaksu indeksāciju

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja vairākas iniciatīvas straujākam pensiju pieaugumam vairākām pensionāru grupām.

Pāvesta vizīte Baltijā pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas gadījumiem baznīcā

Laiks, kad Baltiju apmeklē Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks, ievērojami atšķiras no 1993.gada, kad reģionā viesojās viņa priekštecis Sv. Jānis Pāvils II. Daļā sabiedrības neizpratni raisa miljoni eiro, ko tērē pāvesta uzņemšanai, tikmēr pasaulē nerimst pārmetumi par seksuālas izmantošanas gadījumiem no šīs konfesijas garīdznieku puses.

Vairums deputātu atbalsta Latvijas Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu; ZZS deputāti nespēj izlemt vienbalsīgi

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidentu ievēlēt atklāti.

Vitol Grupa satraukta par tiesiskumu Latvijā; vēršas pie augstākajām amatpersonām

Viens no lielākajiem energoresursu tirgotājiem pasaulē Vitol Grupa nosūtījis vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, paužot satraukumu par tiesisko principu un normatīvo aktu piemērošanu tiesvedībā starp LatRosTrans un Polocktransneft Druzba par 66 miljonu eiro vērto tehnoloģisko naftu.

Likumā nostiprinās valsts tiesības uz Rīgas Latviešu biedrības namu

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lēma trešajā lasījumā atbalstīt jauna likuma projektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam.

Meja lūdz ES nesašķelt Lielbritāniju

Zalcburgā, Austrijā norisinās Eiropas Savienības galotņu sanāksme, kur Lielbritānija aicinājusi pārējās dalībvalstis atteikties no, Londonas skatījumā, nepieņemamām un valsti šķeļošām prasībām britu izstāšanās sarunās. Līdz britu iziešanai no ES ir seši mēneši, bet abas puses pašlaik šķiet nepiekāpīgas saistībā ar Ziemeļīrijas-Īrijas robežas strīdu.

VID varētu publiskot informāciju par nodokļu maksātāju bez tā piekrišanas

Atsevišķos gadījumos Valsts ieņēmumu dienestam varētu būs tiesības publiskot informāciju par nodokļu maksātāju bez tā piekrišanas, paredz Finanšu ministrijas izstrādātie un saskaņošanai nodotie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām.

Saeimā lems, vai palielināt radošo personu loku atbalsta stipendijai

Rosina ļaut plašākam lokam radošo personu pieteikties un saņemt atbalsta stipendijas gadījumos, kad netiek gūti ienākumi. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija grozījumus Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā 1.lasījumā atbalstīja, un likumprojekts kā steidzams Saeimā nodots izskatīšanai 20.septembrī.

Mudina amatpersonām uzņemties atbildību par valsts resursu neatbilstošu izmantošanu

Ja notikusi resursu neatbilstoša izmantošana, amatpersonām par to jāuzņemas atbildība un nepieciešams segt valstij radītos zaudējumus, uzsver Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Ar grūtībām pieņem lēmumu par 8,3 milj. eiro pārdali veselības aprūpes budžetā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalsta ieceri pārdalīt 8,277 miljonus eiro no hronisko pacientu aprūpei plānotā finansējuma veselības aprūpes sistēmas reformu turpināšanai.