EP deputāti: Turciju nedrīkst «uzpirkt» ar ES vīzām

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti trešdienas, 11.maija vakara debatēs pauduši nopietnas bažas par to, ka Turcija nepilda Eiropas Savienības (ES) 18.martā izvirzītos vīzu liberalizācijas priekšnoteikumus. ES ar Turciju vienojās paātrināt vīzu liberalizāciju, apmaiņā pret palīdzību ierobežot migrantu plūsmu uz Eiropas Savienību.

Nīderlandes aizsardzības ministre Žanīna Hennisa-Plashērta atgādināja, ka 18.marta vienošanās bijusi par jau aizsākta procesa paātrināšanu, saskaņā ar 2013.gadā apstiprinātu plānu: «Tā nav vienkārši dāvana vai piekāpšanās prezidentam Redžepam Tajjipam Erdoganam (Recep Tayyip Erdoğan), bet gan vienošanās, no kuras iegūsim mēs visi – miljoniem Eiropas tūristu un miljoniem turku, cita starpā arī cilvēktiesību aktīvisti.» Viņa tomēr atzina, ka «Turcijai vēl jāizpilda daudz mājasdarbu». Viņa ziņoja, ka ES Padomes Vīzu darba grupa sākusi likumdošanas darbu ar Eiropas Komisijas iesniegto priekšlikumu, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

Komisārs Dimitris Avramopulos arī atzina, ka Turcijai vēl ir jāparāda progress, bet teica, ka ir «optimistisks» attiecībā uz to, ka Ankāra līdz jūnija beigām dos «pēdējo grūdienu» vajadzīgajām reformām. «Mēs nepazeminām savus standartus,» viņš apgalvoja EP deputātiem.

Deputāte Marija Gabriele (EPP, Bulgārija) pauda savas politiskās grupas atbalstu 18.marta nolīgumam, bet teica, ka Turcijai pirms Eiropas Parlamenta balsojuma ir jānodrošina atbilstība visiem vīzu liberalizācijas kritērijiem. «Mums ir rūpīgi jāizstrādā likumprojekta detaļas, jāizvērtē ES Padomes nostāja un jāpārliecinās, ka tajā iekļauti arī aizsardzības mehānismi,» viņa teica. Arī Tanja Fajona (S&D, Slovēnija) norādījusi, ka Eiropas Savienībai nevajadzētu dot solījumus, pirms izpildītas visas tās prasības. Cita starpā ir jārisina arī terorisma novēršanas un datu aizsardzības jautājumi, viņa piebilda, brīdinot, ka «mēs nedrīkstam pieļaut izņēmumu, jo tam būs bumeranga efekts».

Arī deputāte Helga Stīvensa (ECR, Beļģija) uzsvēra, ka pret Turcijai izvirzītajiem nosacījumiem ir jāizturas īpaši stingri, bez dubultstandartiem, jo tā ir kandidātvalsts. Viņa teica, ka izjūt «kaunu par Eiropas Komisijas bezatbildīgo rīcību darījumos ar diktatoru».

Turcijai ir jāizpilda kritēriji vīzu izsniegšanai uz atvieglotiem noteikumiem, norādīja EP deputāte Sofija Intefelda (ALDE, Nīderlande). Eiropa tiek «pakļauta prezidenta Erdogana šantāžai, jo mēs esam vāji un sašķelti». Viņa pauda nožēlu, ka ES vadītāji «slēdz vienošanās ar diktatoriem» tā vietā, lai vienotos par kopīgu Eiropas bēgļu politiku.

Arī politiķe Marī-Kristīna Veržia (GUE/NGL, Francija) pauda uzskatu, ka prezidents Erdogana mērķis ir aizstāvēt un ieviest autoritāru režīmu. «Es atbalstu vīzu liberalizāciju, bet ne jau bez jebkādiem nosacījumiem, un ne jau pieverot acis uz to, kas patiesībā notiek Turcijā,» viņa teica. Arī deputāte Rebeka Harmsa (Zaļie/EFA, Vācija) norādīja uz pieaugošo demokrātijas un cilvēktiesību pārkāpumu skaitu Turcijā un teica, ka ES nedrīkst būt atkarīga no Turcijas, bet tai kopīgi ar ANO jāuzņemas atbildība, lai atrastu bēgļu krīzes risinājumu. «Jaukt kopā bēgļu stratēģiju un kaimiņattiecību politiku ir kļūda,» viņa piebilda.

Tikmēr Fabio Massimo Kastaldo (EFDD, Itālija) kritizēja ES un Turcijas «nelegālo vienošanos» un brīdināja, ka prezidents Erdogans «nedrīkst būt mūsu draugs». Savukārt deputāte Marīna Lepēna (ENF, Francija) nosauca ieceri par bezvīzu piekļuves došanu turkiem kā “pilnīgi vājprātīgu”, piebilstot, ka prezidents Erdogans izmanto migrāciju kā ieroci pret Eiropas Savienību.

BNN jau vēstīja, ka Turcijas Eiropas lietu ministrs Volkans Bozkirs (Volkan Bozkir) 11.maijā atzinis, ka pamazām «zaudē cerības» uz bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību, ko bloks Ankarai piedāvājis, vienojoties, ka Turcija uzņem atpakaļ migrantus, kuri ieradušies ES, šķērsojot Egejas jūru.

Bozkirs intervijā raidorganizācijai BBC norādījis, ka ES-Turcijas sarunas nonākušas izšķirošajā posmā, un uzsvēris, ka Turcija ir paveikusi gana daudz ES prasību izpildē, taču Briseles prasītā Turcijas pretterorisma regulējuma grozīšana nav iespējama.

Lai arī Eiropas Komisija atzinīgi novērtējusi to, ka Ankara izpildījusi vairumu no 72 nosacījumiem, kas tai izvirzīti, Eiropas Parlaments atsakās balsot par bezvīzu režīma ieviešanu, kamēr papildus pretterorisma regulējuma prasībai nav izpildīti vairāki nosacījumi.

Ref: 102.000.102.12685

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas