bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 26.05.2019 | Vārda dienas: Eduards, Edvards, Edvarts, Varis

EP nākamā daudzgadu budžeta prioritātes – starp tām pētniecība un jaunieši

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti trešdien, 14.novembrī, apstiprinājuši EP nostāju sarunās par nākamo Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu, tostarp nosakot arī vēlamo līdzekļu sadalījumu starp ES programmām. EP deputāti mudina vairāk naudas atvēlēt jauniešiem, pētniecībai, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī cīņai ar klimata pārmaiņām.

Deputāti uzsvēra, ka nepieciešams pietiekams finansējums pasākumiem migrācijas, aizsardzības un drošības jomās, tāpat arī lauksaimniecības un kohēzijas politikai finansējums nebūtu samazināms. Viņi arī teica, ka jauniem ieņēmumiem daļēji jāaizstāj valstu iemaksas ES budžetā.

EP deputāti apliecināja savu «vienotību un gatavību» sarunām ar dalībvalstu ministriem par ES daudzgadu finanšu shēmu (2021.–2027.gada DFS) un pauda nožēlu, ka dalībvalstu sarunās par vienotu nostāju nav panākts «vērā ņemams progress».

EP deputāti uzskata, ka Eiropas Komisijas izstrādātais DFS piedāvājums ir sarunu sākumpunkts, taču piedāvātais izmērs «neļaus ES pildīt politiskās saistības un reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem».

Deputāti vienojušies par šādām prioritātēm:

– pētniecības programmai Apvārsnis Eiropa paredzēt 120 miljardus eiro (Eiropas Komisija piedāvājums: 83,5 miljardi) 2018. gada cenās;

– stiprināt Eiropas Stratēģisko investīciju plānu («Junkera plānu»)

– palielināt finansējumu transporta infrastruktūrai un maziem un vidējiem uzņēmumiem;

– saglabāt finansējumu lauksaimniecības politikai un kohēzijas politikai;

– dubultot finansējumu jauniešu bezdarba mazināšanai, trīskāršot finansējumu Erasmus+ programmai;

– vismaz 25% DFS izdevumu būtu jāparedz klimata politikas mērķu sasniegšanai, vēlākais, 2027.gadā īpatsvaru palielinot līdz 30%.

EP deputāti norādīja, ka pašreizējā ES budžeta ieņēmumu sistēma ir «sarežģīta, netaisnīga un pilsoņiem nesaprotama».

Jaunai un vienkāršotai sistēmai būtu ievērojami jāsamazina valstu iemaksas budžetā un jāgarantē pienācīgs finansējuma līmenis jaunajā DFS. Parlaments arī aicina atteikties no visām atlaidēm un korekcijas mehānismiem.

EP deputāti prasa noteikt jaunus ieņēmumu avotus – daļu no jaunas uzņēmumu ienākuma nodokļa shēmas (tostarp piemērojot nodokļus lieliem uzņēmumiem digitālajā nozarē), plastmasas nodokli un daļu no Emisijas kvotu tirdzniecības ienākumiem.

Viņi uzsver, ka DFS izdevumu un ieņēmumu sadaļas būtu apspriežamas kopā.

EP nostāja par DFS 2021.–2027.gadam tika apstiprināta ar 429 balsīm pret 207, 40 deputātiem atturoties.

Eiropas Parlaments, kas martā pieņēma rezolūciju par DFS, ir gatavs sarunām. Tās varēs sākties, tiklīdz ES Padome (ES dalībvalstu ministri) būs vienojusies par savu nostāju. Parlamentam jādod sava piekrišana jaunajai DFS.

EP deputāti sagaida, ka «laba vienošanās tiks panākta pirms 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, lai izvairītos no nopietniem šķēršļiem jauno programmu uzsākšanai sakarā ar finanšu shēmas novēlotu pieņemšanu, kā jau ir pieredzēts iepriekš».

Aptuveni 94% ES budžeta nonāk ES dalībvalstīs, kur tiek izmantoti pilsētu, uzņēmumu, lauksaimnieku un iedzīvotāju vajadzībām. ES administrācijas izmaksas veido apmēram 6% budžeta.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā: Raķešsistēma uz robežas, izstājas olimpiskā leģenda, noķerta starptautiska banda

Pagājušajā nedēļā Lietuvā muitnieki uzgājuši raķešsistēmu no Baltkrievijas; 22 gadu vecumā sporta gaitas pametusi olimpiskā un pasaules čempione Rūta Meilutīte; notverta liela starptautiska banda, kas iesaistīta ieroču un narkotiku kontrabandā.

Vēlēšanu līderi – Jaunā Vienotība, Saskaņa un nacionāļi

Pēc vairāk nekā 90% balsu saskaitīšanas Eiropas Parlamenta vēlēšanās līderi ir Jaunā Vienotība, Saskaņa un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

BNN nedēļas apkopojums: EP vēlēšanu nedienas. LDz mistiskie tēriņi. OECD Baltijas vērtējums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izvērtējums, Ēnu darījumi, Izaugsme, Prognoze, Trīs, Vērtīgākais, Brīdinājums.

EP vēlēšanas noritējušas mierīgi; CVK jau kaļ plānus par Saeimas vēlēšanu uzlabošanu

Vēlētāju līdzdalība vēlēšanu dienā ir mazāka nekā iepriekšējās dienās, savukārt, salīdzinot ar 2014.gadu, vēlēšanu dienā aktivitāte ir mazliet lielāka.

EP vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 33%

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 32,21% jeb 454 861 balsstiesīgais iedzīvotājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Latvijā līdz šim saņemti divi signāli par iespējamu balsu pirkšanu EP vēlēšanās

VDD norādīja, ka dienests kopumā saņēmis divus signālus par iespējamu tā dēvēto balsu pirkšanu, kur vienā gadījumā informācija neapstiprinājās, bet vienā gadījumā pārbaude vēl turpinās.

«Izcili apgrūtinošs» vēlēšanu process – iemesls kūtrajai latviešu aktivitātei ārvalstīs, skaidro eksperts

Zemā vēlētāju aktivitāte ārvalstīs varētu būs skaidrojama ar «izcili apgrūtinošo» vēlēšanu procesu ārzemēs – cilvēkam aptuveni mēnesi iepriekš bija jāreģistrējas, lai vēlētu citā zemē ārpus Latvijas, saka biedrības Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

«Latvijai potenciāls pārsniegt iepriekšējo vēlēšanu aktivitāti». EP vēlēšanas bildēs

Šogad Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētāju aktivitātei ir potenciāls pārsniegt aktivitāti iepriekšējā balsošanas reizē pirms pieciem gadiem. Tā pieļāvis politologs Filips Rajevskis.

Lielākā aktivitāte EP vēlēšanās lielo pilsētu vidū līdz pēcpusdienai bijusi Valmierā

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz šim starp lielākajām pilsētām lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Valmierā, bet mazākā – Daugavpilī, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz pēcpusdienai EP vēlēšanās nobalsojuši jau 27,38% balstiesīgo

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz sestdienas, 25.maijam, plkst. 16.00 nobalsojuši kopumā 386 552 vēlētāju jeb 27,38% no kopējā vēlētāju skaita.

Policija sākusi divas administratīvās lietvedības par aģitācijas izvietošanu

Valsts policija līdz plkst. 15.00 sākusi tikai divas administratīvās lietvedības par aģitācijas izvietošanu.

Lielu vēlētāju aktivitāti Saulkrastu novadā mērs skaidro ar vasaras sezonas sākumu

Daudzi, tostarp politiķi, ir sākuši vasaras sezonu savās vasarnīcās, un darbus dārzā apvieno ar vēlēšanām.

Iedzīvotāji CVK sūdzas par nespēju atrast savu iecirkni

Lai arī kopumā Eiropas Parlamenta vēlēšanas sestdien, 25.maijā, norit mierīgi un bez starpgadījumiem, daži iedzīvotāji tomēr sūdzas par iespējamu aģitāciju, kā arī nespēju atrast savu iecirkni.

Līdz pusdienlaikam kopumā Latvijā EP vēlēšanās nobalsojuši 20,24% vēlētāju

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz sestdienas, 25.maijam, plkst.12 nobalsojuši kopumā 285,8 tūkstoši vēlētāju jeb 20,24% no kopējā vēlētāju skaita.

Muižnieku ievēlu uz otru termiņu LU rektora amatā

Latvijas Universitātes Satversmes sapulcē piektdien, 24.maijā, par augstskolas rektoru ar 141 balsi atkārtoti tika ievēlēts Indriķis Muižnieks.

Pirmajās EP vēlēšanu dienās nobalsojuši 11,15% Latvijas balsstiesīgo

Pirmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienās, no 22. līdz 24.maijam, nobalsojuši 11,04% jeb 155 881 Latvijas balsstiesīgais vēlētājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Saņemti pirmie signāli par iespējamiem pārkāpumiem EP vēlēšanu norisē

Valsts drošības dienests ir saņēmis pirmos signālus par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisē.

Pārtikas ražotāji neredz problēmas ES direktīvas ieviešanā ar mērķi ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses

Latvijas pārtikas ražotāji nesaredz problēmas sekmīgi Latvijā pārņemt prasības, ko nosaka Eiropas Savienības direktīva pret negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē, stāsta Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnijā

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnija sākumā, un to plānots pabeigt līdz gada beigām, paziņoja konkursā par atjaunošanas darbiem uzvarējušās Lietuvas kompānijas Vitras-S vadītājs Mihails Ļipkins.

VNĪ sāks ieviest koncepciju Nākotnes birojs

Arī valsts pārvalde saskaras ar tiem pašiem izaicinājumiem kā privātais sektors: kā efektīvāk izlietot līdzekļus, kā nodrošināt darba vidi, kas palīdz sasniegt organizācijas mērķus.

Statistika: Jo vecāks, jo vientuļāks

2018.gadā 17% iedzīvotāju vecumā no 75 gadiem atzīmējuši, ka pēdējā mēneša laikā ir jutušies vientuļi visu laiku vai lielākoties, savukārt gados jaunāki cilvēki šādu atbildi sniedza desmit reizes retāk.

Daļa vēlētāju joprojām nesekmīgi mēģina nobalsot ārpus saviem vēlēšanu iecirkņiem

Turpinoties iepriekšējai balsošanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, daļa vēlētāju Rīgā nav informēti, ka piektdien, 24.maijā, iespējams nobalsot tikai tajā iecirknī, kurā viņi ir reģistrēti, un viņi neveiksmīgi centušies nobalsot citā balsošanas vietā.

RTAB «jauna» valde – par priekšsēdētāju iecelts tās līdzšinējais loceklis Grīnvalds

Par Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāju ievēlēts Guntars Grīnvalds, kurš līdz šim RTAB darbojās kā valdes loceklis.

Video: Britu premejere Meja paziņo par atkāpšanos emocionālā uzrunā

Par demisiju paziņojusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, atzīstot, ka viņas valdībai nav izdevies atrisināt Brexit strupceļu. Atvadu uzrunā viņa to nosaukusi par britu valdību «lielāko izaicinājumu miera laikos».

Viedoklis: Oligarhu maks šoreiz nenostrādās – pirmās atklātās prezidenta vēlēšanas

Latvijas Valsts prezidents varētu būt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga iespēja uz apžēlošanu gadījumā, ja tiesa pēc vairākiem gadiem pasludina notiesājošu spriedumu viņa lietā. Tomēr, lai arī cik biezs būtu oligarhu maks, ZZS virzītais prezidenta kandidāts tiesībsargs Juris Jansons, visticamāk, netiks ievēlēts par nākamo Latvijas Valsts prezidentu – atklātais balsojums šo procesu apgrūtinās.