EP aicina paredzēt sodus par «nodokļu paradīžu» pakalpojumu izmantošanu

Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir jāiegulda vairāk pūļu, lai apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un naudas atmazgāšanu, uzsvēruši Eiropas Parlamenta (EP) deputāti debatēs, kuru iemesls bija Panamas ofšoru skandāls – dokumentu noplūde par 200 000 ofšoru uzņēmumiem un to slēptajiem īpašniekiem.

Eiropas Tautas Partijas grupa pieprasīja, lai uzņēmums Mossack Fonseca, kura rīcībā esošie dokumenti nonāca atklātībā, kā arī Panamas valdības pārstāvji ierastos uz debatēm EP īpašajā nodokļu nolēmumu komitejā, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

Citas EP politiskās grupas aicināja izveidot Eiropas melno sarakstu, kurā uzskaitītas nodokļu un slepenības «paradīzes», kā arī paredzēt sodus par to pakalpojumu izmantošanu. Idejas autori arī mudināja ES dalībvalstis piekrist pārredzamības ierosinājumiem, tā vietā, lai vilcinātu pieņemšanu.

Savukārt Eiropas Konservatīvie un reformisti kritizēja dalībvalstu politiķus, kuri «gadiem zināja par šī tipa izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, bet uz šo informāciju nereaģēja».

ES nodokļu komisārs Pjērs Moskovisi pauda cerību, ka Panamas ofšoru skandāls būs trauksmes zvans, kas iezvanīs pozitīvas pārmaiņas. Viņš aicināja ES dalībvalstis demonstrēt apņēmību cīnīties pret izvairīšanos no nodokļiem un nodokļu krāpšanu, novērst agresīvu nodokļu plānošanu un naudas atmazgāšanu. Viņš īpaši norādīja uz vajadzību zināt uzņēmumu galīgos īpašniekus – šis noteikums ir iekļauts direktīvā pret naudas atmazgāšanu, pateicoties Eiropas Parlamentam. Viņš arī aicināja dalībvalstis atbalstīt pārredzamības iniciatīvas, kuru pieņemšanai ir vajadzīgs vienprātīgs atbalsts.

Tikmēr Nīderlandes aizsardzības ministre Žanīna Hennisa-Plasšārta norādīja, ka viņas pārstāvētā ES Padomes prezidentūra cenšas paātrināt lēmumu pieņemšanu ES Padomē attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļu pārredzamības priekšlikumiem, kā arī veicināt naudas atmazgāšanas direktīvas transponēšanu dalībvalstu tiesību aktos.

Direktīvai nepieciešami mērķtiecīgi grozījumi, lai nodrošinātu, ka iestādēm ir piekļuve banku kontu informācijai un virtuālo valūtu pasaulei, viņa piebilda, norādot, ka līdz maijam gaida no Komisijas sarakstu ar nodokļu jurisdikcijām, kas atsakās sadarboties.

Kā ziņots, no Panamas juridiskās firmas Mossack Fonseca datu centra nopludināti 11,5 miljoni nodokļu dokumentu, kuros redzams, ka šī firma palīdzējusi pasaules politiķiem un slavenībām slēpt savu mantu no nodokļu iestādēm. Dokumenti par slēptiem ofšoru darījumiem attiecas uz gandrīz 40 gadus ilgu periodu. Panamā bāzētajai firmai ir biroji vairāk nekā 35 valstīs.

Panamas dokumentu ēnā no amata atkāpies Islandes premjerministrs Sigmundurs Gunlaugsons (Sigmundur Gunnlaugsson), par saistību ar ārzonas uzņēmumiem bijis jātaisnojas Ukrainas prezidentam Petro Porošenko, bet izmeklēšanas par iespējamiem finanšu noziegumiem uzsākuši izmeklētāji Zviedrijā, Nīderlandē, Francijā, Austrālijā un Jaunzēlandē.

Tāpat vēstīts, ka tā dēvētajos «Panamas dokumentos» atrodama arī virkne pazīstamu Latvijas cilvēku vārdu, tostarp, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, uzņēmējs Ainārs Gulbis un viņa dēls, tenisists Ernests Gulbis, lidsabiedrībasairBaltic jaunas investors, vācu uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, ēdināšanas uzņēmuma Lido dibinātājs Gunārs Ķirsons un citi, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Ref: 102.000.102.12414

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas