bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.07.2018 | Vārda dienas: Rozālija, Roze
LatviaLatvija

Ērglis: Ir jāveido universitāšu likums, nevis apvienība, veicinot vienas universitātes monopolu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+9 vērtējums, 9 balsojumi)

Kardiologs Andrejs Ērglis

Kardiologs Andrejs Ērglis

Iecere veidot ārstniecisko resursu apvienību, ignorējot un izslēdzot no tās liela mēroga universitāti – Latvijas Universitāti – , kas rada būtisku pienesumu medicīnā, veicinot tieši bāzes zinātņu – ķīmijas, bioloģijas, fizikas – attīstību, ir drauds Latvijas medicīnas attīstībai. Tā, komentējot medijos pausto Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja Dina Šmita apņemšanos apvienot vienā struktūrā Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcu un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, intervijā BNN sacīja Latvijas galvenais speciālists kardioloģijā Andrejs Ērglis.

«Es ļoti ilgi pazīstu Šmita kungu, es viņu ļoti cienu un mēs esam labi draugi, bet šis ir jautājums, kas mūs absolūti nevieno,» norāda kardiologs, piebilstot, ka jautājums un iecere definēt universitātes slimnīcas nav jauns, un tā ir svarīga diskusija, kurā būtu jāpiedalās ar pieredzi bagātiem nozares speciālistiem.

«Ir nepieciešams definēt universitātes slimnīcas, par to nav šaubu, bet es kategoriski iebilstu pret vienas universitātes – šajā gadījumā Rīgas Stradiņa universitātes – monopolu! Manam viedoklim ir tūkstošiem iemeslu.»

Andrejs Ērglis uzsver, ka izveidojusies ļoti neglīta situācija. «Lai arī es pārstāvu Latvijas Universitāti (LU) un tas varētu izklausīties ieinteresēti, neviens nevar noliegt, ka šīs universitātes loma ir nenovērtējama valsts medicīnas attīstībā. Medicīna nav tikai ārstēšana, tā ir arī bāzes zinātņu ienākšana nākotnes vai modernajā medicīnā. Tāpēc slimnīcas nedrīkst nodalīt no Latvijas Universitātes.»

Demagoģija par to, ka citām universitātēm netiks aizliegts sadarboties ar slimnīcām, nav korekta, jo pēc Ērgļa pārliecības nekādi solījumi šādās reizēs neder. Vienošanās ir jāfiksē likumā.

Universitāšu loma un konkurence

Andrejs Ērglis uzskata, ka ir jāpalielina abu universitāšu loma. Vienlaikus ārsts uzsver, ka Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, ko vēlas pievienot šai apvienībai un ko pārstāv arī Ērglis, jau iepriekš suverēni pildījusi mācību un zinātnes centra funkciju.

«Izskatās, ka Rīgas Stradiņa universitāte mēģina aizpildīt tukšās vietas, kas saistās tieši ar zinātnes darbu. Ja mēs paskatāmies uz starptautisko atzinību, tad slimnīcas zinātnes darbs tika novērtēts ar visaugstāko vērtējumu. Un medicīnā tas bieži saistās ar praktisko darbu – klīnisko zinātni, kur, protams, lomu spēlē arī universitātes ar savām pamatzinātnēm.»

Ārsts izsaka nožēlu, ka līdz šim pietrūcis kooperācijas starp Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Tā, piemēram, Latvijas Universitāte lepojas ar bāzes zinātņu fakultātēm.

«Es uzskatu, ka ļoti svarīgi Latvijas medicīnā iepludināt tieši bāzes zinātnes – īstu bioloģiju, īstu ķīmiju, īstu fiziku, kur ir cilvēki, kas nodarbojas ar pētniecību, nevis tikai māca. Manī rada izbrīnu tas, ka cilvēki neizprot, kāpēc Kardioloģijas centrā vajag biologu. Bet mēs strādājam ar šūnām! Kāpēc Kardioloģijas centrā vajag visaugstākā līmeņa inženierus? Tāpēc, ka mēs strādājam ar visaugstākā līmeņa inženiertehniskām ierīcēm, kur nepieciešamas specifiskas zināšanas. Visas bāzes zinātnes nosaka mūsdienu medicīnu! Cilvēki, kuri to neizprot, runā par pirmā līmeņa jeb studentu apmācību, kamēr mums vajadzētu fokusēties uz pēcdiploma un doktorantu apmācību.»

Šobrīd RSU, Ērgļa vērtējumā, daudz koncentrējas tieši uz ārzemju studentu apmācību, kas, viņaprāt, arī izskaidro steidzīgo vēlmi veicināt augstāk minēto apvienību. «Rīgas Stradiņa universitātes izvēlētais ceļš ir viņu izvēle. Var koncentrēties uz Āzijas studentu mācīšanu. Varbūt, tas ir vajadzīgs – es par to nevaru spriest. Tomēr šis ceļš nedrīkst pastāvēt uz Latvijas cilvēku ārstēšanas rēķina.»

Ērglis uzsver, ka Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca pati par sevi ir ievērojama kapacitāte un pati par sevi ir augsti vērtējama. «Šī medicīnā ir viena no pēdējām instancēm, uz kurieni no citām slimnīcām tiek novirzīti slimnieki ar vissarežģītākajām diagnozēm, tāpēc tā nedrīkst tikt atdota nekādām apvienībām. Šajā slimnīcā ir jāsakoncentrē vislabākie spēki no visām universitātēm,» tā kardiologs.

Mērķi un motīvi

Lai arī apvienības veidošanas plānā ir daudz neskaidrību, Ērglis saskata tajā RSU vēlmi izņemt slimnīcu no zinātnes institūciju saraksta, kas savukārt pilnībā izjauc līdzšinējo ideju par starpinstitucionālu un starpdisciplināru integrāciju, veidojot vispārējo inovācijas sistēmu Latvijas medicīnā.

Tāpat motivāciju lielā mērā ietekmē vairāki aktuālie projektu pieteikumi, kas garantē zināmas naudas summas, kuras savukārt ir iespējams iegūt, veidojot šādas apvienības, spriež Ērglis.

«Neskatoties uz to, apvienību veidošana nevar būt margināls un unipolārs lēmums. Šadam lēmumam es kategoriski nepiekrītu! Un arī Latvijas Universitāte nepiekrīt! Vēl vairāk – pat abstrahējoties no abām universitātēm, es nepiekrītu, ka slimnīca tiek izslēgta no zinātnes institūciju saraksta, jo slimnīca ir viena no visaugstāk novērtētajām zinātniskajām institūcijām. Tā ir mūsu lielā laime un lepnums, un tā mums ir jāsaglabā un jāstiprina, nevis jāsagrauj.»

Sistēmas trūkumi un aizēnotie jautājumi

Iecere izveidot apvienību šobrīd tiekot risināta steidzīgi, neveidojot diskusijas. «Tas nedrīkstētu būt tāpēc, ka Dins Šmits un [Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja] Anda Čakša ir ļoti saistīti ar Rīgas Stradiņa universitāti. Sanāk, ka viņi paši ar sevi veido apvienību. Tā, protams, nav tieši viņu vaina, tā ir arī sistēmas vaina. Nedrīkstētu būt tā, ka tik lielās sistēmās tikai viens cilvēks, piemēram, valsts sekretārs vai ministrs, var noteikt to, kurš vadīs slimnīcu.»

Pēc Ērgļa pārliecības, nākamais solis būtu izveidot universitāšu slimnīcu likumu, kas paredzētu arī to, ka slimnīcas vadība tiktu iecelta pēc līdzīga principa kā rektori.

«Man šķiet, ka daudz svarīgāks par apvienības veidošanu ir jautājums par to, cik tālu mēs esam ar jaunās slimnīcas celtniecību! Vajadzētu uzzināt, kas ir noticis ar šo lielo projektu, cik daudz ir darīts Eiropas līmenī. Tas, kas tagad tiek celts – administrācijas ēka un poliklīnikas daļa – ir tikai viena ceturtā daļa no visas slimnīcas.»

Pēc Ērgļa uzskatiem, apvienība var apdraudēt gan kopējo medicīnas attīstības praksi, gan jaunās slimnīcas celtniecību – zaudējot enerģiju, būs jāvelta uzmanību dažādām juridiskām izmaiņām, jo, piemēram, valsts galvotais kredīts ir piešķirts slimnīcai nevis apvienībai.

Viņaprāt, arī kardioloģijas vieta apvienībā nav skaidra. Šādi kopumā tiek sašķeltas un sarīdītas daudzas nozares, kas ir zināms apdraudējums visai sistēmai. Kardiologs atsaucas arī uz britu žurnālista un Austrumeiropas jautājumu eksperta Edvarda Lūkasa viedokli, ka ir jāpievērš uzmanība mazām lietām, ar kurām tiek vājināta valsts.

«Nedrīkst sagraut sistēmu, sagraut tāda mēroga slimnīcas, pat, ja pamatā ir vislabākie nodomi – mācīt vairāk ārzemju studentus. Jāatceras arī, ka mēs viņus nemācīsim sev, jo studiju laiks – tie seši gadi – nenosaka ārstu. Ārstus māca slimnīcās, kur ir visjaunākās tehnoloģijas un vislielākie zinātniskie sasniegumi. Neviens negribēs doties uz operāciju pie ārsta, kurš nomācījies sešus gadus un viss. Ja runājam par medicīnas tūrismu, tad mēs nevaram to veicināt lielā mērogā tieši tādēļ, ka mums nav šīs lielās slimnīcas. Un tāpēc mums būtu jākoncentrējas uz to, nevis uz šādas unipolāras apvienības veidošanu, kas tikai prasa savstarpēju cīņu,» uzsver Ērglis.

Diskusijas un iespējamās šķelšanās

Jautāts, kas ir iemesli, kāpēc LU netiek ņemta vērā apvienības veidošanā, Ērglis pauž neizpratni. «To mēs nesaprotam! Mārcis Auziņš, universitātes rektors, ir vairākkārt ticies ar valdību. Mēs esam uzrakstījuši vairākas vēstules. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis uzrakstījis vēstuli. Un profesors Jānis Stradiņš mutiski man ir teicis, ka viņš noteikti atbalsta slimnīcas palikšanu kā suverēnu zinātnisku institūciju. Tāpēc nerēķināšanās ar LU man nav skaidra.»

Viņaprāt, vajadzētu vairāk uzklausīt tos cilvēkus, kuri ir strādājuši zinātnē, kuri zina, kas notiek zinātnē un kuri strādājuši arī pedagoģijā.

«Atšķirībā no citām disciplīnām, kardioloģija Latvijā ir pasaules līmenī – pie mums brauc mācīties un mēs mācām, un nekādus speciālus uzlabojumus šī apvienība mums nedotu. Tas, ka izglītība ir svarīga, par to nav runa. Man gan Dins Šmits ir simpātisks, gan ideja kā tāda, tikai šī ideja šoreiz ir vienpusēja un nedemokrātiska. Man nav saprotams, kā RSU var pateikt: «Jā, mēs veidosim apvienību, tikai bez jums!”. Tas nav pamatoti! To nav iespējams pamatot!»

«Skaidrs, ka par to visu ir jādiskutē. Biju domājis, ka to var darīt ne caur presi, ne caur sabiedrību. Bet, iespējams, tā ir manas domāšanas kļūda. Piemērs tam ir dzemdību nodaļa. Manuprāt, tādas lietas būtu jāizdiskutē vispirms slimnīcā, nevis jānāk ar paziņojumiem un pēc tam jāuzklausa tie, kuri slimnīcā ir strādājuši ļoti daudzus gadus.»

Ērglis atzīst, ka menedžments ir ļoti svarīgs, tomēr slimnīcā galvenais ir ārstniecības darbs. «Protams, ka ārstniecība nevar būt bez zinātnes un savā ziņā bez pedagoģijas, bet es nedomāju, ka mums slimnīca ir jāvirza uz ārzemju studentu apmācību bāzi. Mums ir jātiek galā ar savām problēmām, un pēc tam mēs varam audzināt visus pārējos arī pasaulē. Labāk mēs tomēr audzinām doktorantus, nevis koncentrējamies uz pirmo līmeni.»

Viena no bažām, kas valda starp ārstniecisko personālu, ir tā, ka ēkām vairs nebūs nozīmes, jo slimnīca zaudēs cilvēkus. «Šis ir reāls drauds pazaudēt vienu daļu no kardioloģijas, iespējams arī citus,» spriež Ērglis, uzskatot, ka, ja nekas netiks mainīts, apvienības veidošana varētu beigties ar diezgan nopietnām konsekvencēm. «Tas var kļūt arī par politiskas nestabilitātes iemeslu. Latvijas Universitāte tam nepiekritīs un daļa ārstu arī nē.»

Risinājumi un piemēri

Ērglis uzskata, ka diskusija ir jāsāk ar ārstniecības likumu, kurā ir vieta universitātes slimnīcām. «Nav vajadzības veidot nekādu apvienību, bet gan nodefinēt universitātes slimnīcas likumu kopā ar ārstniecības likumu, kurā piedalās obligāti abas augstskolas, atstājot slimnīcai ļoti lielu suverenitāti – tā pieder Latvijas valstij nevis kādai no universitātēm.»

«Mani ļoti aizvaino šis kara sākums, jo tas mums Latvijā ir vismazāk vajadzīgs. Mums īstenībā ir jāļauj vienkārši brīvi konkurēt. Un tas ir tas, ko viņi negrib darīt. Tā ir absolūti politiska iejaukšanās šajā brīvajā gan medicīnas, gan zinātniskajā konkurencē. Kā lietas tiks turpmāk risinātas, tas skar arī jaunāko paaudzi. Ir jābūt brīvai atmosfērai. Ja ieliek pamatus nepareizi, tad viss arī attīstās nepareizi,» uzskata Ērglis.

Viņaprāt, kamēr ierēdņi noteiks, kas zinātniekiem ir jāpēta, kādā veidā ir jādara viena vai otra lieta, noteiks idejas, neveidosies nozaru attīstība. «Tas nav ierēdņu līmenis! Stratēģija nav ierēdņu uzdevums! Slimnīcai ir jābūt suverēnai!»

Attiecībā uz stratēģiju, Ērglis ieteiktu koncentrēties vairāk uz visaugstākā līmeņa medicīnas pakalpojumu sniegšanu.

«Ir atšķirība starp ideju par kvalitāti un kvantitāti. Manuprāt, Latvijai nav jākopē Ķīna, ASV un Krievija un jākoncentrējas uz kvantitāti. Tas tāpat kā ar pārtikas produktiem. Mums ir jāizvēlas kvalitātes niša. Izmēra un infrastruktūras dēļ. Mums nevajag ekstensīvi, mums vajag intensīvi,» teic ārsts, piebilstot, ka «iesnas tiešām pie mums nebrauks ārstēt».

Kā piemēru Ērglis min Šveici: «Visi domā, ka Šveices ekonomiku nosaka banku sektors, taču banku sektors Šveices ekonomikā iekšzemes kopproduktā ienes ne vairāk ne mazāk kā 9 līdz 11%. Visvairāk ekonomikā pienesums nāk no smalkajām tehnoloģijām ar visaugstāko pievienoto vērtību, kas ir gan fizikā, gan pulksteņos, gan iekārtās un daudzās citās lietās.

Lūk, arī Latvijai jākļūst par šādu piemēru. Un tāpēc mums ir jārīkojas pretēji – nevis maksimāli jāpiesaista ārzemju studentus, bet maksimāli labi jāapmāca savējos, lai pie mums brauc daudz lielāki speciālisti ieguldīt savu naudu. Un tad mēs faktiski varēsim diktēt Latvijai izdevīgus noteikumus.»

Ref:103.000.103.6176


Pievienot komentāru

  1. ĒRGLIM teica:

    ĒRGLIM šoreiz taisnība. Tikai, taisnības labad, nosuksim visas trīs universitātes slimnīcas Latvijā (secībā pēc ārstniecsiskā darba apjoma) : Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. Var izņemt jebkuru vienu no 3 slimnīcām – un abas universitātes medicīnas izglītībā paliek bezcerīgos “jaņos” (kā zolītē)!

Zaļā pārvietošanās ikdienā

Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē pateicoties mežiem, kas sedz vairāk nekā pusi valsts teritorijas. Vai mēs esam arī viena no zaļākajām valstīm pasaulē, pateicoties mūsu domāšanai un dzīvesstilam? Latvijā, it īpaši Rīgā un citās lielajās pilsētās arvien aktuālāks kļūst temats par «zaļo pārvietošanos».

ES vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā augušas

Latvijā maijā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš piena produktu cenas nav pieaugušas. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja augt.

ES paraksta bloka lielāko brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu

Eiropas Savienība un Japāna ir noslēgušas savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu, kas attieksies uz turpat trešo daļu no visas pasaules iekšzemes kopprodukta un 600 miljonu cilvēku ekonomisko aktivitāti.

VNĪ: Okupācijas muzeja būvuzraudzībai piedāvājumus iesnieguši vairāki pretendenti

VAS Valsts nekustamie īpašumi šonedēļ atver iepirkumu un uzsāk vērtēšanu Okupācijas muzeja ēkas pārbūves, tai skaitā jaunas piebūves būvniecības uzraudzībai.

Vēl neskata likumprojektu, kas paredz eID kartes noteikšanu par obligātu dokumentu no 2023.gada

Valdība vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Latvijā piecos mēnešos importēts par 7% mazāk cigarešu nekā pirms gada

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos ievesti 1,828 miljardi cigarešu, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienests Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.

ES lauksaimniecības finansējumam jāpaliek esošā līmenī, tā Vācija un Francija

Vācijas un Francijas zemkopības ministri kopīgi noraidījuši Eiropas Komisijas priekšlikumu, ka lauksaimniecības finansējums nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā būtu jāsamazina.

18.jūlijā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana 13.Saeimas vēlēšanām

No trešdienas, 18.jūlija, plkst. 10.00 partijas un partiju apvienības var sākt iesniegt deputātu kandidātu sarakstus 6.oktobrī gaidāmajām 13.Saeimas vēlēšanām, informē Centrālā vēlēšanu komisija .

Vai turpmāk zināsim, kurš ievēlējis prezidentu? Likumprojekts par atklātu balsojumu «iekustējies»

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 17.jūlijā, lēmusi virzīt izskatīšanai parlamentā pirmajā lasījumā grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā Saeimas balsojumā.

KNAB sācis pārbaudi par bijušā administratora Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem VL-TB/LNNK

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc Rīgas domes deputāta Jura Juraša iesnieguma sācis pārbaudi par bijušā maksātnespējas administratora Aigara Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK politiķiem.

Latvijā janvārī-jūnijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

Tirdzniecības vietās plastmasas maisiņus vairs nedrīkstēs izsniegt bez maksas

Paredz, ka no 2019.gada 1.janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņi patērētājiem vairs netiks izsniegti bez maksas, izņemot ļoti vieglās plastmasas maisiņus.

Igaunija nesaredz būtiskus pavērsienus pēc ASV-Krievijas prezidentu sarunām

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers prognozējis, ka NATO, Rietumvalstu un Krievijas attiecībās nav gaidāmas būtiskas pārmaiņas pēc Helsinkos notikušās Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas prezidentu tikšanās.

Ar Šengenas informācijas sistēmas atbalstu sekmēs traktortehnikas zādzību novēršanu

Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā, kura mērķis ir nodrošināt Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu sabiedriskās kārtības un drošības stiprināšanai dalībvalstīs,

Auditorkompānijas EY darbu ABLV Bank likvidācijas procesā vadīs Polijas birojs

Auditorkompānijas EY darbu ABLV Bank likvidācijas procesā vadīs Polijas birojs, pavēstīja kompānijas pārstāvji.

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību plānots sniegt plašākam personu lokam

Personas ar ienākumiem, kas nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru, varēs saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību. To paredz grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, ko otrdien, 17.jūlijā, trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija.

Ukrainā miruši trīs igauņu atpūtnieki, vēsta mediji

Trīs jauni igauņu vīrieši devušies pavadīt brīvdienās Ukrainā, un svētdien, 15.jūlijā, tikuši atrasti miruši kādā viesnīcā Melnās jūras ostas pilsētā Odesā, tā ziņo igauņu mediji.

airBaltic jūnijā pārvadā rekordaugstu pasažieru skaitu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada pirmajos sešos mēnešos kopumā pārvadājusi 1 876 839 pasažierus jeb par 20% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.

Ievērojami sarūk austrumeiropiešu migrācija uz Lielbritāniju

Iedzīvotāju migrācija uz Lielbritāniju no Baltijas un Austrumeiropas valstīm pēdējos divpadsmit mēnešos bijusi zemākā, kāda novērota kopš 2014.gada, tā liecina Lielbritānijas oficiālā statistika.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 39 likumpārkāpējus

Valsts robežsardzes amatpersonas pirmdien, 16.jūlijā uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 39 likumpārkāpējus.

Vēršas policijā par iespējamu krāpšanos ar OIK koģenerācijas stacijā Tukums DH

Viena no lielākajām Kurzemes koģenerācijas stacijām, SIA Tukums DH, iespējams, ilgstoši nelietderīgi izmantojusi saražoto siltumenerģiju, kas ir rupjš obligātās iepirkuma komponentes noteikumu pārkāpums.

Stiprinās Latvijas un Lietuvas dienestu sadarbību ārkārtas situācijās pierobežā

Augustā Kalkūnes pagastā notiks lauku apmācības Latvijas un Lietuvas medicīnas un glābšanas dienestu darbiniekiem, lai stiprinātu to sadarbību un efektivitāti palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem ārkārtas situācijās pierobežā.

Putins Helsinkos noliedz jaukšanos ASV vēlēšanās, Tramps neiebilst

Krievijas un Amerikas Savienoto Valstu galotņu sanāksmē būtiskākais pavērsiens abu valstu attiecībās ir ASV amatpersonu dalītā attieksme pret Krievijas jaukšanos ASV vēlēšanu norisē. Vašingtona apsūdzējusi Krievijas pilsoņus kiberuzbrukumos ASV amatpersonām, tomēr ASV prezidents Donalds Tramps paudis ticību Krievijas kolēģa Vladimira Putina paustajam noliegumam.

Valodas must be. Intervija ar Valdi Zatleru par prezidenta kandidātu politisko tirgu un komunistiskā mantojuma pieeju

Esot divi veidi, kā norisinās politiskais tirgus aizklātajās vēlēšanās par Latvijas Valsts prezidentu – vienā dominē kandidātu virzīšana apmaiņā pret balsīm, otrā pret naudu. Ja skata pēdējo variantu, tad jo vairāk – labāk nevienam nezināt, kā vēlēšanas notiek. Tā pati Saskaņa, kas tagad «gudri» klusē par to, vai būtu nepieciešamas atklātas vēlēšanas, patiesībā vienmēr esot bijusi pret šādu priekšlikumu, jo tā ir iespēja veidot politisko tirgu – savas partijas balsis pārdot, kas arī ir ticis darīts. Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība «spītējas» par atklātajām vēlēšanām daļēji tāpēc, ka ir galvenā «komunistiskā mantojuma» glabātāja – šādos jautājumos šis partijas «mantojums» arī visvairāk izpaužas, savos novērojumos par prezidenta vēlēšanām intervijā BNN dalās bijušais, septītais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Vecrīgas grautiņu dalībnieku Bērziņu pirms termiņa neatbrīvos

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa noraidīja par dalību 2009.gada 13.janvāra Vecrīgas grautiņos notiesātā Anša Ataola Bērziņa pirmstermiņa atbrīvošanu no ieslodzījuma izciešanas.

Biržu indeksiem dažādas tendences, naftas cenas krītas

ASV un Eiropas biržu indeksu dinamikā pirmdien, 16.jūlijā, bija dažādas tendences, turpinoties kompāniju peļņas rādītāju publicēšanas sezonai, kurā pirmdien tika ziņots par lielo banku peļņas kāpumu 2.ceturksnī.