bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 21.08.2018 | Vārda dienas: Linda, Janīna
LatviaLatvija

ES ilgtermiņa budžets pēc 2020.gada: EK izklāsta iespējas un to sekas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers

Pirms valstu un valdību vadītāju neformālās sanāksmes 2018.gada 23.februārī Eiropas Komisija (EK) trešdien, 14.februārī, izklāsta vairākas iespējas – un to finanšu sekas – jaunam un modernam Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetam, ar kura palīdzību tiek efektīvi īstenotas tās prioritātes pēc 2020.gada, vēsta Eiropas Komisija pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.

«Budžeti nav grāmatvedības uzdevumi, bet gan prioritātes un mērķi. Tie izsaka mūsu nākotni skaitļos. Tādēļ vispirms apspriedīsim, kādu Eiropu vēlamies. Tad dalībvalstīm savi mērķi jāatbalsta ar atbilstīgiem naudas līdzekļiem. Lai gan mums visiem jāsaprot, ka līdzšinējā prakse nav risinājums šai gaidāmajai diskusijai, esmu cieši pārliecināts, ka mēs varam atrisināt šo situāciju un vienoties par budžetu, no kura ikviens būs neto saņēmējs,» teic Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker).

Sanāksmē 23.februārī Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji apspriedīs, kā var nodrošināt to prioritāšu pienācīgu finansēšanu un īstenošanu, kuras viņi – 2016.gada 16.septembrī Bratislavā un 2017.gada 25.martā Romas deklarācijā – ir noteikuši Savienībai. Abi elementi – noteikt kopīgas prioritātes un nodrošināt Savienībai to īstenošanu – ir nesaraujami saistīti.

EK uzsver, ka Komisija veicina šo svarīgo diskusiju trijos veidos. Pirmkārt, sniedzot nepieciešamos faktus par ES budžetu, tā priekšrocībām, sasniegumiem un pievienoto vērtību. «Otrkārt, izstrādājot scenārijus, kas ilustrē dažādu iespējamo politikas izvēļu finansiālo ietekmi. Treškārt, parādot ietekmi uz studentiem, pētniekiem, infrastruktūras projektiem un daudziem citiem gadījumā, ja jaunā ES budžeta pieņemšana aizkavētos.»

Pārrunājot ES rīcības vērienību tādās jomās kā ES ārējo robežu aizsardzība, atbalsts patiesai Eiropas aizsardzības savienībai, Eiropas digitālās pārveides veicināšana vai ES kohēzijas un lauksaimniecības politikas efektivitātes palielināšana, valstu un valdību vadītājiem ir svarīgi noskaidrot, ko viņu izvēles konkrēti nozīmētu ES līmenī finansējuma izteiksmē. Komisijas šodienas ieguldījums tieši to cenšas panākt – nosakot dažādo iespējamo politikas izvēļu finansiālo ietekmi. Tie ir nevis pašas Komisijas priekšlikumi, bet piemēri, pamatojoties uz idejām, kas bieži izvirzītas publiskajās debatēs. To mērķis ir koncentrēties uz galveno, veicināt diskusiju un nodrošināt stabilu faktisko pamatu, lai izdarītu turpmākas svarīgas izvēles, skaidro EK.

«Piemēram, ja valstu un valdību vadītāji vienojas pildīt biežo apņemšanos uzlabot ES ārējo robežu aizsardzību, tas septiņu gadu laikā izmaksātu 20 līdz 25 miljardus eiro un līdz 150 miljardiem eiro, ja tiktu izveidota pilnīga ES robežu pārvaldības sistēma. Katra politiskā prioritāte – Eiropas aizsardzības savienība, atbalsts jauniešu mobilitātei, Eiropas digitālās pārveides pastiprināšana, pētniecības un inovācijas veicināšana vai atbalsts patiesai ekonomiskai un monetārai savienībai – būs pienācīgi jāfinansē, lai tā kļūtu par realitāti,» turpina Komisijas pārstāvji.

ES budžeta modernizācija un finansēšana Komisija izklāsta arī ES budžeta modernizācijas iespējas, tostarp izveidojot ciešāku saikni starp ES budžeta mērķiem un tā finansēšanas veidu. Turklāt tajā izklāstītas iespējas stiprināt saikni – ko bieži dēvē par nosacījumiem – starp ES finansējumu un ES pamatvērtību ievērošanu.

Laika nozīmīgums – iedzīvotājiem un uzņēmumiem Ātra politiska vienošanās par jaunu, modernu ES budžetu būs svarīga, lai apliecinātu, ka Savienība ir gatava īstenot pozitīvo politisko programmu, kas iecerēta Bratislavā un Romā.

Par budžeta un cilvēkresursu jautājumiem atbildīgais komisārs Ginters H. Etingers teica: «Mums nav jāatkārto 2013. gada bēdīgā pieredze, kad vienošanās par pašreizējo ES budžetu tika panākta ar ievērojamu kavēšanos.Ja šāda kavēšanās atkārtotos, vairāk nekā 100 000 ES finansētu projektu -tādās svarīgās jomās kā uzņēmējdarbības atbalsts, energoefektivitāte, veselības aprūpe, izglītība un sociālā iekļaušana – nevarētu sākt laikā, un simtiem tūkstošiem jauniešu 2021.gadā nevarētu piedalīties apmaiņas programmā Erasmus+» .

«Drīza vienošanās ir ne tikai politiski vēlama, bet arī praktiski nepieciešama. Partneriem un ES finansējuma saņēmējiem – gan studentiem un pētniekiem, gan infrastruktūras, veselības aprūpes vai enerģētikas projektiem, kā arī valsts un reģionālajām iestādēm – ir nepieciešama juridiska un finansiāla noteiktība. Komisija pievērš valstu un valdību vadītāju uzmanību konkrētiem piemēriem par nelabvēlīgo ietekmi, ko kavēšanās radītu iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā ES. Komisija uzskata, ka nebūtu jāatkārto ar pašreizējā ES budžeta novēlotu pieņemšanu saistītā bēdīgā pieredze – ievērojama kavēšanās ar jauno programmu uzsākšanu un rezultātā – finansējuma prioritāšu īstenošanu,» turpina EK.

Tuvākajos mēnešos, vēlākais 2018.gada maija sākumā, Eiropas Komisija iesniegs oficiālo priekšlikumu ES nākamajam ilgtermiņa budžetam. Tikmēr Komisija turpinās uzklausīt visas ieinteresētās personas, tostarp izmantojot 2018.gada janvārī sāktās sabiedriskās apspriešanas par ES prioritātēm.

Ref:224.000.103.3785


Pievienot komentāru

Grieķija pabeidz «glābšanas aizņēmumu» programmu

Grieķijas valdība pirmdien ir beigusi aizņemties naudu no starptautiskiem aizdevējiem tās finanšu glābšanas programmas ietvaros, kas tai ļāva saņemt kopumā 326 miljardus eiro no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda apmaiņā pret aizdevēju prasītām reformām un stingru taupības politiku.

Elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā pieaug, bet Igaunijā sarūk

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas biržas cena Latvijā un Lietuvā pieauga, turpretī Igaunijā saruka, aģentūru informē AS Latvenergo.

Mežaparka estrādes atjaunošanai plāno aizņemties 41 miljonu eiro

Rīgas pašvaldība Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas otrā posma pirmās daļas realizēšanai no Valsts kases aizņemsies 41 miljonu eiro ar pievienotās vērtības nodokli, šādu ieceri atbalstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja.

Bezdarbs Igaunijā pēdējo 10 gadu zemākajā līmenī

Bezdarba līmenis Igaunijā 2018.gada otrajā ceturksnī bijis 5,1%, kas ir zemākais līmenis pēdējos desmit gados, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Šķēles ģimenei piederošās Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem grupas peļņa pērn – 7,313 miljoni eiro

Ekspremjera Andra Šķēles ģimenei piederošās finanšu ieguldījumu kompānijas Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 14,338 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt grupas peļņa samazinājās par 20,2% un bija 7,313 miljonu eiro apmērā.

Likumprojektu par veselības pakalpojumu apmaksu varētu skatīt nākamnedēļ

Veselības ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas noteiks kritērijus medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, Ministru kabinets varētu skatīt nākamnedēļ, norāda veselības ministre Anda Čakša.

52 000 igauņu dzied Tallinā un internetā par godu Igaunijas neatkarībai

Kopumā 52 772 igauņi iesaistījušies līdzi dziedāšanas akcijā, kur, atzīmējot Igaunijas neatkarības atjaunošanas gadadienu, cilvēki varējuši «raut līdzi» gan estrādē Tallinā, gan izmantojot īpašu neklātienes risinājumu internetā.

FOTO: Ventspils ostā piestāj vācu slavenais kruīza kompānijas kuģis

Ventspils ostā brīvdienās ikviens varēja vērot vācu populārākās kruīzu kompānijas Phoenix Reisen kuģa Amadea  peldējumu pa Ventas upi. Šis ir pirmais no SIA Noord Natie Ventspils Terminals piesaistītajiem kruīza kuģiem, kas sekmē Latvijas un Ventspils atpazīstamību un tūrisma attīstību, norāda NNVT pārstāvji. 

airBaltic jūlijā pārvadā vairāk nekā 450 000 pasažieru

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada jūlijā pārvadājusi 452 646 pasažierus jeb par 15% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.

Rīgas meži: Līdz šā gada beigām zāģbaļķu cenas, visticamāk, būtiski nemainīsies

Līdz šā gada beigām zāģbaļķu cenas, visticamāk, būtiski nemainīsies, prognozē SIA Rīgas meži Realizācijas daļas vadītāja Jolanta Pavlova. Viņa atgādina, ka šā gada sākums meža nozarei Latvijā iezīmējās ar zāģbaļķu deficītu un augstām apaļkoku cenām.

Putins – kāzinieks Austrijas ārlietu ministres laulībās

Krievijas prezidents Vladimirs Putins apmeklējis Austrijas ārlietu ministres Kārinas Kneislas (Karin Kneissl) kāzas laikā, kad Austrija ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts.

BTA: 55% vecāku gatavošanos Zinību dienai uzsāk jau augusta sākumā

Tāpat kā citus gadus jaunie vecāki jau laicīgi sāk gatavoties skolai un gaidāmajai Zinību dienai. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company veiktās aptaujas rezultāti, 55% vecāku bērnu sagatavošanos skolai uzsāk jau augusta sākumā.

Latvijā sākas lielākās militārās mācības kopš neatkarības atjaunošanas

Latvijā pirmdien, 20.augustā, sākas un līdz 2.septembrim norisināsies lielākās militārās mācības kopš valsts neatkarības atgūšanas Namejs 2018.

Indijā postoši plūdi prasa dzīvības

Indijas dienvidus skāruši pēdējos simts gados postošākie plūdi. Pašreizējā lietus periodā Keralas pavalstī tos izraisījušas neierasti stipras lietavas. Plūdos kopš 8.augusta bojā gājuši 186 cilvēki.

Bez valsts veselības apdrošināšanas palikušo skaits varētu būt desmitreiz mazāks nekā sākotnēji lēsts

Bez valsts veselības apdrošināšanas palikušo personu skaits varētu būt desmit reizes mazāks nekā sākotnēji lēsts, izriet no veselības ministres Andas Čakšas aģentūrai LETA teiktā.

Marķētās dīzeļdegvielas realizācija pirmajā pusgadā samazinājusies par 1,1%

Iezīmētā dīzeļdegviela šogad pirmajā pusgadā realizēta kopumā 18 920 tonnu apmērā, kas ir par 218 tonnām jeb 1,1% mazāk nekā 2017.gada pirmajā pusgadā

Šonedēļ siltums pakāpeniski atkāpsies un bieži pūtīs brāzmains vējš

Pats nedēļas sākums būs silts, taču daudzviet līs. Nedēļas vidū būs salīdzinoši sauss laiks, un, pēc nedaudz vēsāka laika, īslaicīgi ieplūdīs siltāks gaiss. Nedēļas nogalē siltums atkāpsies, un būs vējains un lietains laiks.

De facto: «Jūrmalgeitas» Milušs apspēlē Latviju Krievijas tiesā

Jau vairākus gadus Latvija cenšas panākt, lai Krievijas tiesa atzīst un izpilda Jurmalgeitā notiesātā Germana Miluša piecu gadu cietumsodu, ziņo raidījums de facto. Tomēr LTV noskaidro, ka pagaidām tas nav izdevies.

BNN nedēļas apkopojums: VID meklē «nevainojamu reputāciju». Bezdarba līmenis Latvijā. OIK sarunu turpinājums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izaugsme; Deputāti; Virzība; Nākotne; Paziņojums; Pārmaiņas.

Ar krosa motocikliem bojā zemsedzi dabas parkos un Ķemeru Nacionālajā parkā

Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori vairākās vietās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ieskaitot Ķemeru Nacionālo parku, šajā vasarā konstatējuši, ka ar krosa motocikliem ievērojami bojāta mežu un kāpu zemsedze, kas var atstāt ilgstoši nelabvēlīgu ietekmi uz augāju un biotopiem.

Oktobrī skatīs Eigima sūdzību par lēmumu, kas skar politiķa valsts valodas prasmes

24.oktobrī plkst.10 Daugavpils tiesa Preiļos sāks skatīt Daugavpils domes priekšsēdētāja Riharda Eigima sūdzību par Valsts valodas centra pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā uz viņa valsts valodas lietojumu.

Ar mentoru apmācību uzsāk onkoloģisko pacientu pašpalīdzības kustību

Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība Dzīvības koks uzsāk mentoru kustību, lai apvienotu aktīvus cilvēkus, kuri saskārušies ar vēzi, un tagad paši ir gatavi dalīties pieredzē un palīdzēt tikt galā ar pārbaudījumiem citiem. Mentoru kustība ir brīvprātīga, plānots, ka tā varēs sniegt atbalstu tiem onkoloģiskajiem pacientiem, kuri tikko kā sākuši ārstēšanas procesu, vai arī nesen tam izgājuši cauri un nezina, kā dzīvot tālāk.

Rīgas Centrāltirgū konfiscē 231 579 gabalus tabakas izstrādājumu un 131 litru alkohola

Pagājušajā nedēļā Valsts policija pabeidza izmeklēšanu vienā no kriminālprocesiem par tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu un realizāciju lielos apjomos. Kopumā tika veiktas 176 sankcionētas kratīšanas, kuru rezultātā tika izņemti 231 579 gabali tabakas izstrādājumu un 131 litrs alkoholisko dzērienu bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļu markām.

Eurostat: Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina piektdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Latvijā ražotā piena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski aug importētā apmērs

Latvijā ražotāpiena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski palielinās importētā piena apmērs, atzīst Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.