EY: Ir bažas, ka ne visas investīcijas tiek ieguldītas virzienos, kas radīs tālāku ekonomikas izaugsmi

Gan globāli, gan Latvijas ekonomikā investīcijām pieejamās naudas ir ļoti daudz, taču pašlaik galvenais jautājums ir, vai nauda tiek tērēta virzienos, kas palīdzēs ekonomikai augt turpmāk, un par to ir bažas, intervijā paudis konsultāciju un auditorkompānijas EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

Viņš uzsvēra, ka gan Latvija, gan citas valstis ir īstenojušas ļoti drosmīgus pasākumus, lai pandēmijas izraisītās krīzes laikā sildītu ekonomiku un dotu laiku uzņēmumiem pārkārtot darbību. Tomēr pārsvarā tas ir noticis ar aizņemtu naudu, kura vēlāk būs jāatdod un tādēļ ir svarīga izaugsme nākotnē.

«Mēs varam neiedziļināties jautājumā par to, vai valsts parāds konkrētā līmenī ir laba vai slikta lieta, bet galvenais jautājums pašlaik ir, vai šī nauda tiek iztērēta virzienos, kas palīdzēs ekonomikai augt turpmāk. Man ir bažas, ka ne visas investīcijas ir tajos virzienos, kas radīs tālāku ekonomikas izaugsmi,» sacīja Krols.

Jautāts, kā vērtēt Latvijas plānu Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānisma līdzekļu izlietojumam, EY pārstāvis teica, ka kopumā pievienojas viedoklim, ka mēs pārāk daudz gribam būvēt dažādas fiziskas lietas un ne tik daudz radīt priekšnosacījumus tam, lai Latvija labāk varētu konkurēt.

«Daļa no šī plāna tomēr ir pagātnes kļūdu aizlāpīšana, ieguldot projektos, kuros bija jāiegulda jau iepriekš,» atzina Krols.

Viņš arī prognozēja, ka Latvijas plānā paredzēto infrastruktūras objektu ietekme uz būvniecības cenām būs vērojama pēc pāris gadiem.

«Domāju, ka realitāti mēs ieraudzīsim pēc kādiem diviem gadiem, kad būs skaidrs, vai projekti varēs notikt par tādām cenām, kādas ir paredzētas pašlaik. Bažas par to ir diezgan lielas, ieraugot būvniecības objektu sarakstu, kurus ir paredzēts īstenot tuvākajos gados. Ja mēs paskatāmies uz būvniecībai svarīgajām izmaksu komponentēm – darba algas, enerģijas izmaksas, būvmateriāli –, tad tās visas ir būtiski sadārdzinājušās. Tādēļ saimnieciski prātīgi būtu daļu no projektiem piebremzēt un skatīties, kāda būs cenu dinamika,» pauda EY pārstāvis.

Viņš apliecināja, ka savukārt privāto ieguldījumu jomā pašlaik ir vērojama nogaidīšana. «Uzņēmumi jaunus kredītus īpaši negrib ņemt, neskatoties uz to, ka ir salīdzinoši zemas procentu likmes un kredīti ir salīdzinoši lēti. Jautājums ir par to, ko uzņēmumi ar uzkrāto naudu darīs. Vai tā tiks izmaksāta dividendēs, vai uzņēmumi tomēr gatavojas lielākām investīcijām no pašu līdzekļiem,» sacīja Krols.

Vienlaikus viņš pauda, ka situācijā, kad investīciju iespējas ir sadārdzinājušās – gan tad, ja kaut kas būtu jābūvē, gan jāpērk iekārtas, gan būtu vēlme iegādāties kādu citu uzņēmumu Latvijā, ļoti iespējams, līdzekļu pieturēšana ir pareizā stratēģija.

«No otras puses šis ir labs laiks, lai Latvijas uzņēmēji paskatītos nedaudz plašāk, piemēram, vai nav īstais laiks investīciju veikšanai ārvalstīs un savas darbības paplašināšanai. Tas, kā bieži vien pietrūkst, ir tikai plašāks skatījums un drosme iet un skatīties tālāk par Latviju, jo no uzņēmumu menedžmenta viedokļa mūsu uzņēmumi dažkārt ir daudz vairāk pieredzējuši un spējīgi elastīgāk reaģēt nekā daudzi uzņēmumi Rietumos. Turklāt, ja mēs skatāmies uz pietiekami daudzu uzņēmumu tālāko attīstības stratēģiju, tad pareizā atbilde būtu iekarot Skandināvijas tirgu. Jā, vēsturiski nav daudz to, kuri uz to būtu saņēmušies, jo tas ir pietiekami sarežģīti, ir atšķirīgas kultūras. Bet mums ir labi piemēri ar uzņēmumiem, kuri pakāpeniski ir sākuši iekarot šos tirgus, un tas ir izdevies ļoti veiksmīgi,» uzsvēra Krols.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas