EY: Lielākā daļa Latvijas uzņēmēju nav gatava ES fondu sadales izmaiņām

EY partneris Andris Lauciņš

Latvijā ir izaugusi uzņēmēju paaudze, kura radusi saņemt palīdzību, tostarp caur Eiropas Savienības fondiem, intervijā atzīst profesionālo biznesa konsultāciju un audita pakalpojumu uzņēmuma EY partneris Andris Lauciņš.

«Mēs esam uzaudzinājuši uzņēmēju paaudzi, kura ir pieradusi, ka Eiropas Savienības un citu palīdzības instrumentu nauda ir dāvana. Es pat teiktu, ka mums ir vēl viena domāšanas izmaiņa priekšā – mēs esam izauguši ekonomikā, kurā esam pieraduši saņemt palīdzību,» teic Lauciņš.

Viņš uzsver, ka Latvijas iedzīvotājiem ir jāsāk domāt par to, kā veidot ekonomiku situācijā, kad būs nevis jāsaņem, bet jāsniedz palīdzība. «Turklāt tas mums pašiem var būt ekonomiski izdevīgs process. Varam atcerēties to, kā mūsu neatkarības pirmajos gados mums nesavtīgi palīdzēja dažādi Dānijas konsultanti, bija programmas no citām valstīm, un tajā visā bija zināms izdevīgums arī donoru pusē. Tagad mēs esam dalībvalsts virknē starptautisku institūciju, un no palīdzības saņēmējvalsts esam pārgājuši donorvalsts statusā. Tas būtu jāsaprot ne tikai valdības apriņķos, bet arī uzņēmēju pusē. Uzņēmēju pusē mēs arvien dzīvojam ar domu, ka varam saņemt dāvanas, tikai labi aizpildot kādu tabuliņu vai uzrakstot biznesa plānu,» atzīmē EY partneris.

Lauciņš arī norādīja, ka lielākā daļa Latvijas uzņēmēju nav gatava iespējamām Eiropas Savienības fondu sadales izmaiņām, kas varētu nozīmēt atteikšanos no grantu principa, turpmāk naudu piešķirot caur dažādiem finanšu instrumentiem.

«Ja jūs vidējam uzņēmējam uzdosiet jautājumus, kādi finanšu instrumenti ir pieejami, diez vai lielākā daļa spēs izskaidrot, kādi tad tie ir. Neviens uzņēmējiem naudu vairs nedāvinās, būs jāveido attīstības projekti, kuri spēj šo naudu aizņemties un kaut kā atdot. Varbūt būs kādi speciāli mehānismi, kā nauda būs jāinvestē atpakaļ citās labās lietās. Manuprāt, tādu uzņēmēju darbības aktivitāšu un projektu daudzuma pie mums, kas varētu kvalificēties pozitīvai naudas plūsmai, kas varētu atražot investēto naudu, nav daudz,» komentē EY partneris.

Viņš arī atzīmē, ka veco Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmējiem ir pieredze darbā ar finanšu instrumentiem, savukārt Latvijas uzņēmēji šajā ziņā iepaliek. «Ja projekti jānovērtē un savā starpā jāsalīdzina, tad jāatzīst, ka uzņēmēji no vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir nevis vienu, bet desmit soļus mums priekšā ar dažādām idejām un pieredzi, strādājot ar šādiem instrumentiem. Mums nav šādas vēstures,» atzīst Lauciņš.

Tomēr viņš apliecina, ka arī Latvijas uzņēmēji sāk izmantot dažādu konsultantu palīdzību, lai sekmētu savu uzņēmumu attīstību. «Mūsu bizness, kas ir attiecībā uz profesionālajiem pakalpojumiem, ir savā ziņā ekonomikas brieduma pazīme. Jo nobriedušāka ir ekonomika, jo lielāka un profesionālāka ir uzņēmumu vadība, jo tradicionāli lielāks ir dažādu ekspertu un ārpakalpojumu izmantošanas apjoms. Palielinās māka, kā ārējos ekspertus un konsultantus izmantot efektīvi. Arī Latvijā novērojams, ka, jo vairāk ekonomika nobriest, jo profesionālo pakalpojumu apjoms pieaug,» klāsta EY partneris.

Ref:224.000.103.1089

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas