bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 20.09.2019 | Vārda dienas: Ginters, Guntra, Marianna
LatviaLatvija

EY: Nākamās Saeimas izaicinājums nodokļu jomā ir sistēmas ilgtermiņa redzējums

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUNākamās Saeimas galvenais izaicinājums nodokļu politikā būs sistēmas ilgtermiņa redzējums, intervijā atzīst auditorkompānijas EY partnere Baltijas valstīs un nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne.

«Mums būtu jāvar paredzēt nodokļu sistēmas evolūciju, mainoties dažādiem vidēja un ilgāka termiņa faktoriem, proti, labklājības izaugsmei, produktivitātes pieaugumam, iedzīvotāju skaita un vecuma pārmaiņām, ekonomikas konjuktūras izmaiņām. Kā Latvijas nodokļu politika uz to reaģēs, lai panāktu sistēmas stabilitāti, pievilcību un spēju veidot rezerves ekonomikas nelabvēlīgiem cikliem. Līdz šim šie jautājumi valsts politikas līmenī nav pārdomāti skatīti, lai arī akadēmiski un arī ierēdniecības vidū par to ir ticis domāts. Šis ir galvenais izaicinājums – pārvarēt Saeimas sasaukuma un politiskās karjeras nereti īstermiņa raksturu ar nepieciešamību plānot nodokļu sistēmas ilgtermiņa evolūciju,» uzsver Butāne.

Viņa arī norāda, ka pavisam nesen ir veikta nodokļu reforma, tādēļ negribētos redzēt, ka jaunie deputāti nekavējoties ķeras pie kārtējām izmaiņām. Tā vietā būtu jāļauj paiet vairākiem nodokļu maksājumu cikliem, lai saprastu, kā mainās nodokļu maksātāju uzvedība.

«Manuprāt, ļoti trūkst izvērtējuma, kā rīkosies iedzīvotāji un uzņēmēji jaunajā nodokļu režīmā, kādas sekas tas radīs? Ko darīs cilvēki ar augstiem ienākumiem, zinot, ka viņu ienākumiem tiks piemērota progresivitāte? Kā reaģēs uzņēmēji, zinot, ka nebūs jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN), bet ir stipri sarežģītāka nesaimniecisko izdevumu uzskaites un nomaksas kārtība?» jautā Butāne.

Viņa atgādina arī Igaunijas pieredzi, kur nulles UIN likme reinvestētai peļņai darbojas jau labu laiku. «Pēc daudziem gadiem bez UIN tiek secināts, ka uzņēmēji peļņu vienkārši nesadala, proti, nodoklis tiek atlikts bezgalīgi. Tā rezultātā Igaunija ievieš vēl jaunus nodokļu risinājumus, kas veicina sadalīt pēdējā gada peļņu un šī ir reakcija uz konkrētu uzvedības maiņu. Latvijai šādi izaicinājumi vēl ir priekšā un būs jālemj, ko darīt, kad izkristalizēsies reformas sekas,» uzsver EY partnere.

Tāpat viņa uzsver, ka nodokļu iekasēšanas problēmas nav saistītas ar nodokļu likmēm, bet gan ar ēnu ekonomiku. Tādēļ par prioritāti ir jākļūst pievienotās vērtības nodokļa (PVN) shēmu apkarošanai un nopietns jautājums ir arī skaidras naudas aprites mazināšana ekonomikā.

«Ēnu ekonomikas asinsrite ir skaidrā nauda – lai maksātu algas aploksnēs, vispirms ir jāiegūst skaidrā nauda, kam tiek izmantotas PVN shēmas. Pēc tam šī skaidrā nauda nonāk mazumtirdzniecībā utml. Kaut kur šī aprite ir jāpārtrauc un tiks panākta cita dinamika. Piemēram, varētu aizliegt veikt skaidras naudas iemaksas bankomātos – es nesaku, ka tur tiek iemaksāta noziedzīgi iegūta nauda, taču arī neredzu leģitīmu iemeslu, kāpēc cilvēkiem būtu jāveic miljonos mērāmas skaidras naudas iemaksas, ja visi ienākumi ir gūti legāli? Šāds solis neizbēgami radīs spiedienu lielāku daļu maksājumu veikt bezskaidrā veidā, jo cilvēkiem ir jāmaksā līzings, kredīts –, citiem vārdiem sakot, naudai ir jābūt kontā, nevis kabatā. Un bezskaidras naudas darījumi ir daudz, daudz vieglāk kontrolējami no nodokļu administrācijas viedokļa,» uzsver Butāne.

Tāpat viņa norādīja, ka risinājums noteikti nebūtu nodokļu likmju celšana, jo nodokļu slogs ir jāsamēro ar labklājības līmeni sabiedrībā, kurš Latvijā joprojām būtiski atpaliek no Rietumvalstīm.

«Jāņem vērā, ka pie salīdzinoši maziem ienākumiem cilvēki daudz sāpīgāk izjūt izmaksu palielinājumu nekā proporcionāli tādu pašu izmaksu pieaugumu pie lielākiem ienākumiem un tas, protams, attiecas arī uz nodokļu slogu. Proti, cilvēkam ar 500 eiro algu katrs nākamais nopelnītais eiro dod lielāku dzīves kvalitātes uzlabojumu, nekā cilvēkam ar 5000 eiro algu – un tas pats attiecas uz nodokļiem, proti, cilvēkam ar 500 eiro ir daudz sāpīgāk nodokļos nomaksāt 200 eiro, nekā cilvēkam ar 5000 eiro algu nomaksāt 2 000, lai arī likme ir tā pati. Šī iemesla dēļ vienkārši nodokļu likmju salīdzinājumi starp Latviju un Rietumvalstīm nav korekti. Domāju, ka par nodokļu palielinājumu vajadzētu runāt tikai pie jūtama labklājības uzlabojuma, kas nav īstermiņa jautājums,» brīdina Butāne.


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Neuzskatu ka man vispār būtu jāmaksā nodoklis, izglītība man naudu netaisa, un darbu neviens nepalīdz atrast.

Maršruts nedēļas nogalei: Ābolu svētki, Miķeļu gaviles un Baltu vienības uguns

Rudens vēsais laiks nav nobiedējis pasākumu rīkotājus, un Latvijas iedzīvotāji un viesi aicināti gan uz ābolu talku, gan uz inovatīvu kopā būšanu diennakts garumā, gan uz gardēžu tikšanos par godu Miķeļiem un rudens ražai.

«Ieklausieties zinātniekos,» klimata aktīviste Thunberga aicina ASV Kongresu

Amerikas Savienoto Valstu Kongresā dots vārds pusaudžu klimata aizsardzības aktīvistei Grētai Thunbergai. Ņemot vērā ASV valdības nevēlēšanos uzņemties saistības, kas paredzētas Parīzes klimata nolīgumā, zviedriete norādījusi, ka zinātniski fakti nav viedoklis, kam var piekrist vai nepiekrist.

Atbalsta ieceri pilnveidot kārtību, kā aprēķina atlīdzību par darbspēju zaudējumu

Aprēķinot atlīdzību par darbspēju zaudējumu un apgādnieka zaudējumu, tiks izmantots ilgāks ienākumu gūšanas periods nekā patlaban, tādējādi precīzāk ļaujot aprēķināt negūto ienākumu aizvietojumu.

Siguldas pašvaldība vērsusies policijā par infekcijas gadījumiem bērnudārzos

Siguldas novada pašvaldība vērusies Valsts policijā, lai tā izmeklē saistību starp aizvadītajā nedēļā notikušajiem zarnu infekcijas gadījumiem un četros inficētajos atklāto salmonellas baktēriju.

Rīgas domes koalīcijā varētu būt izveidojušās jaunas nesaskaņas

Rīgas domes koalīcijas partiju – Saskaņa un Gods kalpot Rīgai! – vidū varētu būt izveidojušās jaunas domstarpības, jo šīs nedēļas laikā kvoruma trūkuma dēļ komitejās nav izdevies pieņemt vairākus būtiskus lēmumus.

Konceptuāli atbalsta nepilngadīgo kriminālatbildības reformu

Saeima ceturtdien, 19.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, ar kuriem paredzēts īstenot nepilngadīgo kriminālatbildības reformu.

Purgaile: FKTK komandai jāiemācās strādāt pēc būtības, nevis pēc formas

FKTK komandai ir jāiemācās strādāt pēc būtības, nevis pēc formas, paudusi FKTK vadītāja amata pretendente, bankas Citadele valdes locekle Santa Purgailie.

Pie Rietumāfrikas krastiem pirāti uzbrukuši Latvijas tankkuģim

Rietumāfrikas piekrastē pie Konakri Gvinejā pirmdien, 16.septembrī, pirāti uzbrukuši noenkurotam Latvijas tankkuģim Ance, ziņo aģentūra Maritime and Crimean Shipping News.

Krievijā aiztur šamani, kurš vēlējies «izdzīt Putinu»

Sibīrijas šamanis, kurš devies kājām uz Maskavu ar nosprausto mērķi padzīt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ir aizturēts, tā pavēstījusi Krievijas policija. Šamanis izgājis no dzimtās pilsētas Jakutskas, lai kājām noietu aptuveni 5'000 kilometrus.

Saeima atbalsta ciešāku divpusējo sadarbību ar ASV tiesībaizsardzības jomā

Saeima ceturtdien, 19.septembrī, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu, tādējādi apstiprinot grozījumu Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības 2004.gada septembra līgumā par sadarbību tiesībaizsardzības jomā.

Kompensēs zaudējumus par preses izdevumu piegādēm

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem noteiktos grozījumus Pasta likumā, ar kuriem nodrošinās abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumus 2020.gadā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi bijuši līdz šim.

Lietuvas veselības ministrs noskuj matus, solidarizējoties ar sirgstošo premjeru

Lietuvas premjerministram Sauļum Skvernelim ārstējoties no onkoloģiskās slimības limfomas, solidaritāti ar kolēģi vēlējies paust Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Verīga un tādēļ noskuvis matus.

Saeima ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanā Rīgā atzīst par pamatotu

Seima apstiprināja Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējas situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā.

Rosina samazināt vajadzīgo latviešu valodas prasmes līmeni vilcienu konduktoriem

Satiksmes ministrija rosina samazināt nepieciešamo valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi pasažieru vilciena konduktoriem, liecina Valsts sekretāru sanāksmē iesniegtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos.

Igaunijā pašvaldībām piemaksās tūkstošus par militāro poligonu klātbūtni

300 000 eiro – tādu summu Igaunijas Aizsardzības ministrija apņēmusies ik gadu maksāt deviņām pašvaldībām, kuru teritorijā izvietoti Igaunijas Aizsardzības spēku mācību poligoni.

Puntulis paredz, ka nacionālā koncertzāle būs gatava pēc septiņiem gadiem

Nacionālā akustiskā koncertzāle varētu būt gatava pēc septiņiem gadiem, ja lēmumu par projekta attīstīšanu pieņems šajā rudenī, paziņojis kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Tele2: valsts pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem

Valsts iestādes neefektīvi tērē budžeta līdzekļus, jo, izmantojot novecojušus un konkurenci kropļojošus iepirkumu noteikumus, pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem, uzskata mobilo sakaru operators Tele2.

Fukušimas nolaidības lietā attaisno uzņēmuma vadītājus

Tiesa Japānā, lietā par iespējamu nolaidību saistībā Fukušimas atomelektrostacijas katastrofu ir attaisnojusi atbildīgā enerģētikas uzņēmuma vadību.

Konkursā uz FKTK vadītāja amatu uzvarējusi Santa Purgaile

Konkursā uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes priekšsēdētāja amatu uzvarējusi Santa Purgaile, informē Valsts kancelejā.

Rīgas dome savā sastrādātajā neuzņemas teju nekādu atbildību, tā Ābrama

«Nepatīkamākais, ka Rīgas dome savās neizdarībās, sastrādātajās problēmas iesaistījusi citus, lai tās risinātu, pati neuzņemoties teju nekādu atbildību. Konkurences padome jau vairākkārt brīdināja, ka Rīgai savlaicīgi jāgatavojas, lai nepieļautu situāciju, kādā esam nonākuši,» par izsludināto Latvijā ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā komentē Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Rīgas ielu ikdienas uzturēšanai grib novirzīt papildu finansējumu trīs miljonu eiro apmērā

Rīgas ielu uzturēšanai varētu novirzīt vēl trīs miljonus eiro, liecina Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas lēmums.

Somija: Lielbritānijai atlikušas 12 dienas Brexit priekšlikumu iesniegšanai

Eiropas Savienības prezidējošās valsts, Somijas, premjerministrs Anti Rinne, norādījis, ka Brexit kontekstā Lielbritānijas valdībai ir 12 dienas, lai iesniegtu priekšlikumus esošā izstāšanās nolīguma grozīšanai.

Komitejā atbalsta tūrisma nodevas ieviešanu Rīgā

Rīgā no 2021.gada varētu ieviest tūrisma nodevu, paredz Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā atbalstītais saistošo noteikumu projekts.

Nacionālajai akustiskajai koncertzālei paredzētie miljoni sadalīti citam vajadzībām

Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai pieejamie 23 miljoni Eiropas struktūrfondu finansējuma, kurus iepriekš tika plānots izmantot AB dambja pamatu nostiprināšanai, sadalīti citām vajadzībām, paziņojis kultūras ministrs Nauris Puntulis.

FKTK piemēro PrivatBank sodu vairāk nekā miljona apmērā

FKTK padome piemērojusi soda naudu AS PrivatBank 1,019 miljona eiro apmērā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->