FID: Krāpniecība virtuālajā vidē ir sasniegusi lielus apmērus

Krāpniecība virtuālajā vidē ir sasniegusi tik lielus apmērus, ka Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir pārskatījis savus prioritāros darbības virzienus, lai ieguldītu lielākus resursus cīņā ar gadījumiem, kad virtuālajā vidē tiek izkrāptas pat mazākas summas, intervijā LTV raidījumam Rīta panorāma sacīja FID vadītāja Ilze Znotiņa.

Viņa atgādināja, ka cilvēkiem nevajadzētu virtuālajā vidē uzķerties uz solījumiem par lielu peļņu un atdot savus ietaupījumus. Šāda veida krāpniecība notiek ļoti ātri, to īsteno organizētās noziedzības grupējumi un šādi noziedzīgi nodarījumi sasnieguši nesamērīgi lielus apjomus, cilvēkiem ciešot miljoniem eiro lielus zaudējumus.

Znotiņa atzina, ka FID pārsvarā cīnījies ar lielam finanšu noziegumiem, tomēr, kad šajā pandēmijas laikā arvien vairāk pieaug cilvēku krāpniecība virtuālajā vidē,

tad dienests saskatīja nepieciešamību darbības fokusu papildināt un centīsies palīdzēt arī tiem cilvēkiem, kuriem virtuālajā vidē izkrāptas mazākas summas.

FID vadītāja jau iepriekš intervijā stāstīja, ka pandēmijas laikā īpaši sazēlušie virtuālās krāpšanas mēģinājumi visbiežāk ir nevis kādas vienas personas aktivitātes, bet organizētā noziedzība ar pagaidām zemu iespēju tikt noķertam.

Viņa minēja, ka krāpšanas veidi ir visdažādākie – viltojumi, samaksas izkrāpšana, līdzekļu vākšana fiktīvām labdarības organizācijām, uzdošanās par ierēdņiem vai uzņēmumu pārstāvjiem, lai iegūtu informāciju, identitātes zādzības, ieguldījumi apšaubāmās finanšu operācijās.

«Manuprāt tas, ka mēs redzam šo krāpniecības noziedzības pieaugumu jau ikvienu cilvēku skarošā līmenī, ir nacionālās drošības drauds. Es tik tiešām to tā uztveru. Tas ir arī filozofisks jautājums par to, vai cilvēks spēj uzticēties valdībai, policijai, tiesu varai un paļauties, ka viņu apkrāpēji tiks sodīti, bet viņi paši saņems atpakaļ izkrāpto,» sacīja Znotiņa.

FID vadītāja minēja, ka Latvijā visbiežāk nākas saskarties ar tā saucamajām identitātes zādzībām, kad tiek izmānīti banku kodi,

citi identifikatori, ar kuriem ielogoties dažādās sistēmās, pases dati un tamlīdzīga informācija. Tāpat nākas saskarties ar naudas pārskaitīšanu un piesavināšanos, piekļūstot kontiem, kā arī ielaušanos datoros.

«Bez tā, ka īpaši mēģina apkrāpt cilvēkus gados, kā tendence iezīmējas arī arvien lielāka jauniešu iesaistīšana. Viņus gan apkrāpj, gan mēģina iesaistīt dažādās krāpnieciskās darbībās – gan kā «naudas mūļus» dažādu operāciju veikšanai, gan kontu atvēršanai un tamlīdzīgi. Covid-19 tiešām ir nopietni palielinājis riskus,» pauda Znotiņa, vienlaikus piebilstot, ka krāpšanas riskiem pašlaik ir pakļauti visi – gan fiziskas, gan juridiskas personas, gan valsts, gan privātais sektors.

Lasiet arī: FID: Slēgto robežu dēļ pērn izlīdzinājās apritē esošais skaidrās naudas daudzums

«Krāpšana virtuālajā vidē pat tiek tirgota kā profesionāls pakalpojums: Par lētu naudu apkrāpšu jebkuru. Veidi, kā tas notiek, ir tik rafinēti. Es esmu bijusi krāpšanas apkarošanas speciāliste ilgi, pirms pievienojos FID. Protams, tikt apkrāptam ir apkaunojoši, bet tas nav kauns! Veidi, kā nonāk krāpnieku lamatās, godprātīgam cilvēkam nav pat iedomājami. Tādēļ nevar uzskatīt, ka esmu bijis lētticīgs,» sacīja FID vadītāja.

Viņa arī atzina, ka virtuālie krāpšanas riski pašlaik ir jebkuras pasaules valsts dienas kārtībā un neviens tam nav pilnībā gatavs.

 

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas