bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 19.09.2018 | Vārda dienas: Verners, Muntis
LatviaLatvija

Finansiste: Ēdinātāji drīz var atteikties no Latvijas ražotājiem, ja situācija neuzlabosies

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kopš maija izejvielu cenas strauji aug, un līdz pat šim brīdim kāpums turpinās, tostarp arī vietējam produktu klāstam.  Lai gan sabiedriskās ēdināšanas nozarē strādājošie uzņēmumi vēl mēģina saglabāt nemainīgas cenas gala patērētajam, ja situācija neuzlabosies, cenu kāpums diemžēl ir neizbēgams un var nākties meklēt alternatīvas – vietējos ražotājus aizstājot ar ārvalstu piegādātājiem, klāsta restorāna Madam Brioš finanšu direktore Nataļja Lipgardte.

Vienlaikus viņa norāda, ka vairums restorānu sadarbojas ar Latvijas ražotājiem, izvēloties atbalstīt vietējo produkciju. Visciešākā sadarbība un lielākie vietējo ražotāju apjomi ir dārzeņu, gaļas, piena un dzērienu produktu grupās.

Lipgardte vēsta, ka pirms pāris gadiem vietējā konditorejā bija pieprasījums pēc augu taukiem, un bija pieņemami izmantot lētākas izejvielas, piemēram, margarīnu. Šobrīd, sekojot pieprasījumam un turot kvalitātes latiņu, arī ēdinātāji izvēlas kvalitatīvas, dabīgas sastāvdaļas, neaizvietojot tās ar augu taukiem vai kādām mākslīgām izejvielām. Mūsu konditorejās no atvēršanas brīža esam izmantojuši tikai dabīgas izejvielas, līdz ar to ļoti jūtam, kā aug cenas – salīdzinājumam ar pagājušā gada septembri saldajam krējumam un sviestam vairāk nekā divas reizes.

«Saglabāt šī brīža cenu līmenī restorānos ir un būs ļoti grūti. Protams, meklējam iespējas saglabāt cenu, samazinot izmaksas, turpinot izmantot vietējas un dabīgas izejvielas, bet ar laiku tas paliek arvien grūtāk. Pēdējo desmit gadu laikā, neskatoties uz pasaules cenu kāpumu pārtikas produktiem, cenas pieaugums bija aptuveni vienlīdzīgs visās produktu grupās,» atzīmē restorāna finanšu direktore.

Minot arī to, kašobrīd cenu kāpums atsevišķās produktu grupās ir kritisks, īpaši piena produktiem. Arī sezonalitātei ir sava ietekme. Ņemot vērā, ka vietējā tirgū šogad bija problēmas ar ražu, ziemā prognozējams būtisks vietējo produktu sadārdzinājums.

Par kvalitāti vairāk maksāt gatava vien desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju

«Ja situācija tirgū nemainīsies, tad cenu kāpums sabiedriskās ēdināšanas nozarē ir neizbēgams. Protams, tas būs saprātīgs, jo tirgus un konkurence diktē savus noteikumus. Katrai precei ir sava cena, un tai jābūt pieejamai patērētājam, bet, ņemot vērā pirktspēju, Latvijā pat nelielas cenas izmaiņas būtiski ietekmē kā pircējus, tā uzņēmējus,» pauž finanšu direktore.

Viņa skaidro, ka vidējais čeks salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieaudzis par 2 – 7% atkarībā no restorāna tipa. Tas saistīts arī ar cenu kāpumu atsevišķos restorānos, bet būtiski saprast, ka pamatā tas audzis uz tūristu rēķina. Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju vidējos ienākumus salīdzinājumā ar Eiropas līmeni, cenas Latvijā vietējiem patērētājiem ir ļoti augstas gan veikalos, gan restorānos.

«Līdz ar vidējā ienākumu līmeņa celšanos augs arī restorānu apmeklējums, bet pagaidām Latvijā restorānu pamata viesis ir tūrists, ko īpaši var redzēt un just vasaras sezonā. Arī Eiropas ienākumu līmenis ir augstāks, līdz ar to tūristi ir gatavi maksāt vairāk un pirkt kvalitatīvus produktus par augstākām cenām,» tā Lipgardte.

Turklāt viņa apgalvo: «Protams, arī vietējā tirgū ir klientu loks, kas ir gatavs maksāt vairāk, lai saņemtu un saglabātu kvalitāti noteiktā līmenī. Taču mēs nevaram orientēties tikai uz šo klientu loku, jo tas sastāda vien desmito daļu Latvijas iedzīvotāju. Ja vēlamies saglabāt lielu klientu skaitu un attīstīt biznesu, ir jāorientējas uz daudz plašāku auditoriju. Latvijas vidusslānis pašlaik nav gatavs maksāt vairāk – ir jāmeklē risinājumi.»

Bez izmaiņām nodokļu sistēmā nevaram aizsargāt tirgu no cenu kāpuma

Lipgardte prognozē, ka cenu kāpums būs sāpīgs visiem. Protams, to krietni vairāk izjutīs godīgie uzņēmēji, jo bez cenu kāpuma arī nodokļi mūsu valstī nemazinās. Lai kaut kas mainītos globāli, jāmaina visa nodokļu sistēma. Bez šādām fundamentālām pārmaiņām nevaram aizsargāt tirgu no būtiskām izmaiņām un cenu kāpumiem sabiedriskās ēdināšanas sektorā.

«Nesen bija ierosināta PVN likmes samazināšana no 21% līdz 5% Latvijas augļiem, ogām un dārzeņiem. Iespējams, ja būs apstiprināts gada budžets, no nākama gada vietējie augļi un dārzeņi paliks lētāki un konkurētspējīgi mūsu veikalos. Ideja ir neapšaubāmi laba un sniegs iespēju patērētājiem iegādāties vairāk un lētāk. Bet restorānos dārzeņus saturošie ēdieni nepaliks lētāki, jo restorāni turpinās maksāt standarta PVN likmi un tikai ciest no lielāka nodokļu sloga, jo atskaitāmais priekšnodoklī PVN samazināsies. Īpaši to izjutīs veselīga dzīves stila un veģetārie restorāni, kuriem būtiskāko daļu no pašizmaksas veido šis produktu klāsts,» min finansiste.

«Risinājums būtu mainīt nodokļu sistēmu valstī attiecībā uz restorāniem un ēdināšanas pakalpojumiem. Vislabākais risinājums būtu sabiedriskās ēdināšanas nozari pielīdzināt tūrisma sektoram un samazināt PVN likmi. Tas ļautu saglabāt zemāko gala cenu patērētājam un palielinātu konkurenci. Latvija būtu daudz pievilcīgāka arī ārzemju investoriem, varētu saglabāt un radīt daudz vairāk darbavietu,» iesaka Lipgardte.

Viņa norāda arī to, ka 17 no 28 Eiropas valstīm ir ieviesta pazemināta PVN likme viesmīlības nozarē, un tas ir pozitīvi ietekmējis nodokļu budžetus. 2010. gadā pēc PVN nodokļa likmes samazināšanas izmitināšanas pakalpojumu jomā tika novērotas pozitīvas tendences: investīciju pieaugums jaunu viesnīcu celtniecībā, papildu darbavietas, tūristu skaita palielināšanās. Rezultātā valsts budžets saņēma papildu līdzekļus nodokļu veidā. Restorāni ir spējīgi sasniegt tādu pašu efektu, jo tie ir būtiska un neatņemama tūrisma nozares daļa.

«Šī prakse Eiropā jau ir zināma, bet diemžēl mūsu valdība tam vēl nav gatava. Taču mēs pie tā aktīvi strādājam, jo restorāni ilgtermiņā nevar strādāt tādos apstākļos, kādos atrodamies šobrīd. Lai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi varētu izdzīvot un sekmīgi strādāt Latvijā, drīzumā ir jānotiek būtiskām izmaiņām,» atzīst eksperte.

Ref: 225.000.103.2242


Pievienot komentāru

Aicina Regulatoru izvērtēt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu aprēķinu

Valsts kontroles revīzijas secinājumi par akciju sabiedrības Sadales tīkls sadales pakalpojumu tarifiem apliecina, ka jau pirms pāris gadiem saņemtās OECD rekomendācijas sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanā rūpīgi jāizvērtē un jāievieš, lai nodrošinātu un līdzsvarotu gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, gan lietotāju intereses.

Ķīna ASV ievedmuitai atbild ar tarifu paaugstināšanu 51 miljarda eiro vērtībā

Pekina paziņojusi par atbildes ievedmuitas tarifu paaugstināšanu importa precēm no Amerikas Savienotajām Valstīm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā. Solis sekojis Vašingtonas šīs nedēļas paziņojumam, ka ASV attiecinās ievedmuitu uz precēm no Ķīnas, kuru vērtība ir 200 miljardi ASV dolāru.

Policija norāda uz stagnāciju satiksmes drošības jomā; Latvijā nav būtiski samazinājies dzērājšoferu skaits

Šogad satiksmes negadījumos gājis bojā 91 cilvēks un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša vērtējumā satiksmes drošībā iestājusies stagnācija.

ES iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptauju, publicētu astoņus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām, Eiropas Savienības iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste. Prioritātes – terorisma draudi, bezdarbs un apkārtējās vides aizsardzība.

Pauž atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti komisijas sēdē otrdien, 18.septembrī, pauda atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā un rosināja atbildīgās institūcijas turpināt kopīgu darbu pie Advokatūras likuma grozījumu izstrādes.

Latgales degradēto teritoriju atjaunošanai plāno piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro

Ministru kabinets atbalstījis Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam, kas paredz degradēto teritoriju atjaunošanai Latgalē papildus piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro.

Polija lūdz valstī izveidot pastāvīgu ASV karabāzi – «Trampa Cietoksni»

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Vašingtona nopietni attiecas pret Polijas aicinājumu valstī izveidot pastāvīgu ASV militāro bāzi, ar ko Varšava vēlas nodrošināties pret Krievijas agresiju.

Latvijā izvietotajam NATO bataljonam plāno pievienoties arī Melnkalne

Latvijā izvietotajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai plāno pievienoties arī Melnkalne, paziņo NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks, ģenerālis Džeimss Everards.

Krievijas lidmašīnu pie Sīrijas notriekuši sabiedrotie, mērķējot uz izraēliešiem

Noskaidrojies, ka Krievijas lidmašīna, kura pirmdien pazudusi bez vēsts Vidusjūrā pie Sīrijas tikusi, tikusi notriekta ar pretgaisa raķeti, kļūdoties Sīrijas spēkiem, kad tie savukārt tēmējuši uz Izraēlas iznīcinātāju lidmašīnām. Tā pavēstījis Krievijas aizsardzības resors un norādījis, ka lidaparātā atradušies 15, nevis 14 karavīri, kā ziņots iepriekš, un incidentā visi gājuši bojā.

Pretrunīgi vērtēto Laika priekškaru pie Nacionālā teātra šogad tomēr nebūvēs

Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu Laika priekškars Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā, vēsta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Plāno paplašināt personu loku, kas ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Robežsargi automašīnā atrod vairāk nekā 140 kg hašiša

Grebņevas robežkontroles punktā šā gada 16.septembrī tika aizturēts 1991.gadā dzimis vīrietis un viņa automašīnā speciāli ierīkotā slēpnī konstatēts pēdējos gados lielākais narkotisko vielu daudzums – 145,3 kilogrami.

Daimler, BMW un VW tur aizdomās par ekotehnoloģiju izstrādes ierobežošanu

Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret vācu autobūves milžiem, BMW, Daimler un Volkswagen Group uz aizdomu pamata, ka tie varētu būt vienojušies ierobežot tīru izplūdes gāzu tehnoloģiju izstrādi.

Latvija nākamo piecu gadu laikā bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai iemaksās teju 1,8 miljonus eiro

Latvija nākamo piecu gadu laikā Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai kopumā iemaksās 1 776 117 miljonus eiro, lēma valdība.

Brīvo darbvietu skaits 2.ceturksnī pieaug par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%

Brīvo darbvietu skaits šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2017.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6%. Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 17,3 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb 16,8%.

Veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Turpina meklēt risinājumus nolietoto riepu krājumiem

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojumā iekļautās turpmākās rīcības paredz dažādus pasākumus, lai risinātu jautājumu attiecībā uz pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību, kā arī ne mazāk svarīgi ir nodrošināt jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu.

Lietuvā izbraukušo vietā arvien vairāk strādā ukraiņi, baltkrievi

Uzņēmumi Lietuvā, kas strādā celtniecībā, loģistikā un mazumtirdzniecībā, arvien vairāk piesaista darbiniekus no Ukrainas un Baltkrievijas. Tā šajās nozarēs tiek daļēji aizpildīts darbspēka robs, ko radījusi liela skaita lietuviešu izbraukšana uz Rietumeiropas valstīm.

Latvijas krājbankas administrators augustā atguvis 125 200 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad augustā atguvis 125 165 eiro, kas ir par 44,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Precizēta Āfrikas cūku mēra riska zonu teritorija

Valdība otrdien, 18.septembrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību. Izmaiņas noteikumos sagatavotas, lai precizētu ĀCM riska zonas Latvijā.

UNESCO mudina skolēnus līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā

Šī gada rudenī vienlaikus gandrīz simts pasaules valstīs aizsāksies starptautiskā izglītības akcija Pasaules lielākā mācību stunda, mudinot ikvienu skolēnu līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā, meklējot risinājumus vietējās kopienas problēmjautājumiem.

Igaunijas banku uzraugs norāda uz Dānijas atbildību uzpasēt Danske Bank

Kamēr pret Danske Bank Igaunijas atzaru ir vērstas izmeklēšanas par iespējamu miljardiem lielas apšaubāmas naudas plūsmu caur bankas nerezidentu kontiem, Igaunijas finanšu iestāžu uzraugs norādījis, ka par bankas risku kontroli esot atbildīgs Dānijas banku uzraugs.

Latvijas ostās 8 mēnešos pārkrauti par 0,9% vairāk kravu; visvairāk pārkrautas ogles

Latvijas ostās šī astoņos mēnešos kopumā pārkrautas 43,468 miljoni tonnu kravu, kas ir par 0,9% vairāk nekā līdzīgā laika periodā pērn. Kā liecina Satiksmes ministrijas publiskotie dati, kravu apgrozījuma negatīvā bilance turpina samazināties Ventspils ostā, kur astoņu mēnešu laikā pārkrautas 13,274 miljoni tonnu kravu, kas ir sarukums par 11,9% šī un pagājušā gada griezumā.

airBaltic vasarā pārvadā par 18% vairāk pasažieru

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada pirmajos astoņos mēnešos kopumā pārvadājusi 2 770 047 pasažierus jeb par 18% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.

Pilsēta cilvēkiem: Riteņbraucēju skaits Rīgā pieaudzis par 40%

Riteņbraucēju skaits četru gadu laikā, kā liecina uz Rīgas tiltiem iegūtie dati, pieaudzis par 40%. Apvienības Pilsēta cilvēkiem 14. septembrī veiktā velosipēdistu skaitīšana uzrāda, ka Vanšu tiltu stundā šķērso gandrīz 600 riteņbraucēju, kas ir teju piecas reizes vairāk nekā pirms desmit gadiem, stāsta apvienības valdes priekšsēdētājs Kaspars Zandbergs.