bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 20.08.2019 | Vārda dienas: Bernhards, Boriss, Rojs
LatviaLatvija

Finanšu ministrija paaugstinājusi Latvijas IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 3,2%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUFinanšu ministrija paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam par 0,2 procentpunktiem – līdz 3,2%, liecina ministrijas izstrādātais Latvijas Stabilitātes programmas projekts 2019.– 2022.gadam.

Ministrija skaidro, ka Latvijas Stabilitātes programma ir viens no elementiem ikgadējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas ciklā, tādējādi tā ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2019., 2020., 2021. un 2022.gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus.

Ņemot vērā Latvijas ekonomikas straujo izaugsmi 2018.gadā, IKP pieauguma prognoze 2019.gadam, salīdzinot ar 2018.gada septembrī izstrādāto prognozi, ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem – līdz 3,2%. Savukārt 2020.gadā ekonomikas izaugsme prognozēta 3% apmērā.

Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, Latvijas tautsaimniecības cikliskā attīstība 2018.gadā ir sasniegusi maksimumu, un turpmākajos gados ekonomikas izaugsmes tempi būs zemāki nekā pērn, kad IKP pieaugums sasniedza 4,8%.

Atbilstoši ministrijas novērtējumam 2019.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts būs 0,5% no IKP un tas ir tādā pašā līmenī kā tika prognozēts, sagatavojot valsts budžetu 2019.gadam. Savukārt vidējā termiņā atbilstoši fiskālās disciplīnas noteikumiem vispārējās valdības budžeta deficīts 2020.gadā nedrīkst pārsniegt 0,4% no IKP, 2021.gadā – 0,2% no IKP un 2022.gadā – 0,3% no IKP.

Budžeta prognozes pie nemainīgas politikas pašlaik norāda uz augstāku budžeta deficītu 2020.gadā un 2021.gadā, nekā to pieļauj fiskālās disciplīnas noteikumi, savukārt 2022.gadā deficīts ir zemāks. Attiecīgi uz Stabilitātes programmas sagatavošanas brīdi 2020.un 2021.gadā veidojās negatīva fiskālā telpa, attiecīgi -0,04% un -0,23% no IKP apmērā, turpretī 2022.gadā – pozitīva fiskālā telpa 0,48% no IKP apmērā, informēja ministrijā.

Atbilstoši pašreizējām prognozēm fiskālā telpa 2020.gadā ir -11,9 miljoni eiro, 2021.gadā -81,1 miljons eiro, bet pozitīva tā varētu būt 2022.gadā –176,3 miljoni eiro.

«Tā kā Latvijā budžeta politikas lēmumi tiek pieņemti nevis pavasarī, bet rudenī, izstrādājot valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu, pašlaik valdībai nav nepieciešams pieņemt specifiskus ar vidēja termiņa budžetu saistītus lēmumus. Šā gada otrajā pusē, izstrādājot valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu, tiks aktualizētas makroekonomiskās un budžeta prognozes, kā arī atkārtoti veikta budžeta bilances mērķu precizēšana,» skaidro ministrijā.

Visas Eiropas Savienības (ES) valstis katru gadu aprīlī iesniedz Eiropas Komisijai (EK) sagatavotās Stabilitātes vai Konverģences programmas, kurās tiek sniegtas makroekonomiskās un budžeta prognozes turpmākajiem gadiem. Uz šo dokumentu pamata EK vērtē valstu publisko finanšu stāvokli un atbilstību ES fiskālās disciplīnas nosacījumiem un izstrādā specifiskas rekomendācijas, kuras dalībvalstīm ir jāņem vērā, izstrādājot nacionālos budžetus.

Valdība par Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022.gadam lems ārkārtas sēdē pirmdien, 15.aprīlī. Pēc tam programma tiks iesniegta EK.


Pievienot komentāru

Igaunijas prezidente atbalsta nodokļa ieviešanu elektroenerģijai no Krievijas

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida paudusi atbalstu idejai aplikt ar nodokli Baltijas valstu tirgū no Krievijas ienākošo elektroenerģiju. Turklāt prezidente uzskata, ka par elektroenerģijas importu no trešajām valstīm būtu jāpanāk kopīgs ES lēmums.

MK vēlas palielināt atbalstu reemigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai

«Šis atbalsts ir svarīgs, jo cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā no ilgstošas prombūtnes un vēlas uzsākt savu saimniecisko darbību, ir mazāk iespēju pretendēt un saņemt atbalstus no citām valstī paredzētām atbalsta programmām.»

Par Rīgas otro vicemēru ievēlēta saskaņiete Vladova

Par Vladovu balsoja 11 Gods kalpot Rīgai deputāti, četri Neatkarīgo deputātu frakcijas pārstāvji, trīs deputātu bloka Rīgai! biedri, kā arī 17 Saskaņas deputāti.

Virzienā uz risinājumu? Valdība konceptuāli atbalsta ekonomisko lietu tiesas izveidi

Ministru kabineta sēdes darba kārtībai pievienotajā konceptuālajā ziņojumā lasāms, ka ekonomisko lietu tiesai darbu paredzēts sākt 2021.gada 1.janvārī.

Veidojot sabiedrisko pasūtījumu, būs jāņem vērā arī ārzemju latviešu intereses

Ar mērķi veicināt ar diasporu saistītu norišu atspoguļošanu sabiedriskajā pasūtījumā un paplašināt sabiedrisko mediju saturu, kā arī to pakalpojumu pieejamību ārzemju latviešiem, valdība akceptējusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Plāno izvērtēt 12 Rīgas pašvaldības uzņēmumu darbību

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja atbalstījusi lēmumprojektu par neatkarīga ārējā izvērtējuma veikšanu pašvaldības uzņēmumos un aģentūrās, piemēram, SIA Rīgas namu pārvaldnieks un SIA Rīgas ūdens.

Ministru viedokļiem daloties, valdība vēl nepieņem lēmumu par LU rektoru

Ministru viedokļiem daloties, valdība otrdien, 20.augustā, tomēr vēl nepieņēma lēmumu Latvijas Universitātes rektora jautājumā.

Daugavpils slimnīcā atsāktas plānveida operācijas

Pilsētas domes priekšsēdētājs klāstīja, ka slimnīca turpina darbu iepriekšējā režīmā, nodrošinot gan neatliekamo, gan plānveida palīdzību, nesamazinot ieplānoto operāciju skaitu.

Parakstīta Latvijas-Indijas sadarbības programma kultūrā

Sadarbības programma aptver abu valstu sadarbību mūzikā un dejā, kultūras mantojuma jomā, kino jomā, muzeju, kā arī bibliotēku un arhīvu starpā.

Apsūdzēti divi SIA Rīgas enerģija valdes locekļi par mēģinājumu krāpties ar OIK

Tiesai nodota krimināllieta, kurā apsūdzēti divi uzņēmuma SIA Rīgas enerģija valdes locekļi par mēģinājumu ar viltu iegūt tiesības nodot elektroenerģiju OIK ietvaros.

Swedbank: Reģionu iedzīvotāji mājoklim un pārtikai tērē vairāk nekā rīdzinieki

Latvijas reģionu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem, secināts Swedbank finanšu institūta pētījumā.

VNĪ samazina valstij piederošo degradēto būvju skaitu

Valsts nekustamie īpašumi šogad pirmajā pusgadā vidi degradēto būvju skaitu samazinājusi par 28 būvēm – no tām 23 pārdotas izsolēs, piecas nojauktas.

Valsts kanceleja: Nevar pārliecināties, ka pārkāpumi LU rektora vēlēšanās ietekmēja to rezultātu

Izvērtējot precizēto IZM sagatavoto rīkojuma projektu par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā, nav iespējams pārliecināties, ka pārkāpumi LU rektora vēlēšanās ietekmēja to rezultātu, teikts Valsts kancelejas sagatavotajā atzinumā.

El Salvadorā cer uz abortu aizliegumu mīkstināšanu; attaisno sievieti par nedzīva bērna laišanu pasaulē

El Salvadoras tiesa attaisnojusi 21 gadu vecu sievieti, kurai saistībā ar valsts striktajiem abortu aizliegumiem tika piespriest cietumsods par to, ka viņa laidusi pasaulē nedzīvu bērniņu, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

PTAC: 34% iedzīvotāju atzīst, ka pēc atvaļinājuma saskaras ar finanšu grūtībām

77% iedzīvotāju atvaļinājuma laikā atļaujas lielākus tēriņus nekā plānots, bet 34% atzīst, ka pēc atvaļinājuma saskaras ar finanšu grūtībām, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati.

Lielbritānija: Izbeigsim ES pilsoņu brīvu ieceļošanu 31.oktobrī

Lielbritānija izbeigs Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu brīvu ieceļošanu valstī uzreiz pēc izstāšanās no bloka 31.oktobrī, tā pavēstījusi britu valdība, kas gatavojas straujai aiziešanai no ES bez vienošanās.

Cerībās uz tirdzniecības kara atrisinājumu akciju cenas kāpj

Pasaules akciju tirgos bija kāpums, pieaugot optimismam par ekonomikas stimulēšanas pasākumiem Ķīnā un Vācijā un cerībām uz progresu sarunās ASV-Ķīnas tirdzniecības kara atrisināšanai.

Reirs: Tādi uzņēmumi kā Rīgas satiksme nedrīkstēs strādāt ar zaudējumiem

Plānots noteikt, ka uzņēmumi, kas atbilstoši Eiropas Savienības kritērijiem ir iekļaujami vispārējā valdības sektorā, nedrīkstēs strādāt ar zaudējumiem, sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs.

Plašā divstāvu mājas ugunsgrēkā gājis bojā nepilngadīgs jaunietis

Tā kā dzīvojamā ēka uz ugunsdzēsēju glābēju ierašanās brīdi jau dega pilnā platībā, ugunsdzēsējiem glābējiem nebija iespējams iekļūt ēkā, lai to pārmeklētu.

Cilvēktiesību komisija: nepieciešams rīkot konkursu uz vakanto NEPLP locekļa vietu

Nepieciešams rīkot konkursu, lai aizpildītu pēc Guntas Līdakas atkāpšanās no amata vakanto Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa vietu.

Kariņš: Koalīcija gatava panākt kompromisu par 2020.gada budžetu

Valdību veidojošās partijas vēl nav panākušas vienošanos par 2020.gada budžetu, tomēr tās ir gatavas kompromisam.

Izdevies sarunāt – Burovs kļuvis par Rīgas mēru

Pēc divu mēnešu ilgām politiskām diskusijām pirmdien, 19.augustā, Rīgas domes ārkārtas sēdē par Rīgas mēru ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

Iekļaujot Rīgas satiksmi valsts budžeta deficītā, fiskālā telpa samazinās par 72 milj.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kā to nosaka Eiropas Savienības kritēriji, ir iekļaujama vispārējā valdības sektorā, tādējādi 2020.gada valsts budžeta fiskālā telpa saruks par 72 miljoniem eiro, informēja Finanšu ministrijā.

Rīgas valdošās partijas atradušas kopsaucēju, vienojušās par koalīcijas līgumu

Rīgas Domē partijas Saskaņa un Gods kalpot Rīgai! ir pārvarējušas domstarpības un parakstījušas koalīcijas līgumu, pirmdien pēc abu domes frakciju kopsēdes norādīja partiju pārstāvji.

VARAM nesaskata šķēršļus Rīgas atkritumu apsaimniekošanas līgumam uz 20 gadiem

Rīgas domes iecere noslēgt jaunu līgumu par atkritumu apsaimniekošanu uz 20 gadiem nepārkāpj normatīvos aktus, tā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.


-->