Fiskālās disciplīnas padome aicina īstenot reformas, nepalielinot deficītu

Lai arī kopumā Latvijas valdība izpilda atbildīgas fiskālās politikas nosacījumus un ir izvirzījusi drosmīgus mērķus nākamajiem trīs gadiem, Fiskālās disciplīnas padome Stabilitātes programmas dokumentā ir konstatējusi dažas novirzes no Fiskālās disciplīnas likuma prasībām.

«Padome neatbalsta strukturālo reformu veselības aprūpes jomā finansēšanu uz budžeta deficīta pieauguma rēķina. Tādējādi strukturālās bilances novērtējumi 2017.gadam jāuzlabo par 35 miljoniem eiro (0,13% no iekšzemes kopprodukta), 2018.gadam par 116 miljoniem eiro (0,4% no IKP) un 2019.gadam par 106 miljoniem eiro (0,3% no IKP),» informē padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. Šos ieteikumus padome aicina ievērot, izstrādājot vidēja termiņa budžeta ietvaru šī gada rudenī.

Fiskālās disciplīnas padome otrdien, 12.aprīlī, publicējusi savu viedokli par Latvijas Stabilitātes programmu 2016.-2019.gadam. Šis ziņojums ir nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai.

Šis padomes viedoklis nav pretrunā ar nepieciešamību ieviest strukturālās reformas. «Strukturālo reformu nepieciešamību pamato fakts, ka šībrīža Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls, lai arī izaugsmes temps ir viens no straujākajiem Eiropas Savienībā, ir nepietiekams, lai pārskatāmā nākotnē konverģētu uz Eiropas Savienības vidējo līmeni,» komentē padomes biedrs Mortens Hansens. «Lai ieviestu nepieciešamās strukturālās reformas, nodrošinātu pietiekamu atbalstu investīcijām infrastruktūrā un uzlabotu ekonomikas potenciālu, ir nepieciešama stingra fiskālā pozīcija, kā arī skaidra un drosmīga Valdības stratēģija.»

«Neapšaubāmi, strukturālo reformu ieviešana ir būtiska Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Tomēr pašreizējā brīdī, kad ekonomika attīstās caurmērā līdzsvaroti, valsts parāda palielināšana, lai ieviestu strukturālās reformas, nav pieņemama. Padomei raisa bažas fakts, ka šobrīd tuvākajiem gadiem plānotais valsts parāds un budžeta deficīts ir pieaudzis, salīdzinot ar agrākiem budžeta dokumentiem. Tas rada risku, ka nebūs uzkrātas pietiekamas rezerves brīdī, kad ekonomika ieies lejupslīdes posmā,» skaidro padomes biedrs Mārtiņš Kazāks.

Padome atkārtoti uzsver nepieciešamību veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi. Vienlaikus padome norāda uz vairākiem ilgtermiņa fiskālajiem riskiem, tostarp faktu, ka daļa iedzīvotāju darbspējas vecumā neveic sociālās iemaksas adekvātā apmērā, kā arī strauji augošais pieprasījums pēc pakalpojumiem veselības sistēmā.

Padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.

Ref: 102.000.102.12399

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas