Fiskālās disciplīnas padome atkārtoti aicina valdību ierobežot jaunus ekonomikas stimulēšanas pasākumus

Ņemot vērā, ka valsts atbalsta apjoms COVID-19 krīzes mazināšanai ir sasniedzis jau 9% no iekšzemes kopprodukta, Fiskālās disciplīnas padome (FDP) atkārtoti aicina valdību ierobežot jaunus ekonomikas stimulēšanas pasākumus un sākt domāt par pakāpenisku valsts parāda samazināšanu.

To sestajā krīzes monitoringa ziņojumā par COVID-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzinusi FDP.

Ziņojumā teikts, ka 2020.gada jūlijā nodokļi pamatbudžetā tika iekasēti vairāk nekā 2019.gada jūlijā. Arī speciālais budžets pildās salīdzinoši labi. Līdz ar to ar lielu varbūtību var secināt, ka nodokļu ieņēmumu zemākais punkts attiecībā pret iepriekšējo gadu Latvijai jau ir aiz muguras, norāda FDP.

Valsts kases operatīvie dati liecina, ka valsts parāds kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas martā ir pieaudzis par apmēram diviem miljardiem eiro.

Ņemot vērā pozitīvās tendences ekonomisko rādītāju un nodokļu iekasēšanā, FDP aicina valdību sākt domāt par pakāpenisku valsts parāda samazināšanu.

Padome vērš uzmanību uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO/OECD) ģenerālsekretāra Anhela Gurija nesen pausto aicinājumu valstis neatkārtot kļūdas, kas izdarītas iepriekšējas finanšu krīzes risināšanai:

«Pašreizējā valdību rīcība mīkstināt fiskālo normu kopumu ir pamatota, bet tomēr augsta deficīta un zema IKP rezultāts būs daudz lielāks parāda slogs. Spēcīgs fiskālais atbalsts ir vajadzīgs, taču tam būs sekas. Valdībām nākotnē būs jāsamazina valstu parādu apmēri un tomēr tām nevajadzētu atkārtot kļūdas, kuras tika pieļautas pēc pēdējās krīzes, un pārāk agri mēģināt samazināt izdevumus vai celt nodokļus. Valsts izdevumiem jābūt precīzi mērķētiem, lai atbalstītu visneaizsargātākos un nodrošinātu ieguldījumus, kas nepieciešami ilgtspējīgai atveseļošanai,» norādījis Gurija.

«Latvijas gadījumā iepriekšējā krīzē gan netika pieļautas kļūdas, jo, tieši pateicoties toreiz īstenotajai konsolidācijas politikai, Latvija ir eirozonā un COVID-19 krīzē šodien spēj sniegt tik spēcīgu valsts atbalstu. Valdības nostāja pagaidām neplānot radikālu budžeta izdevumu samazināšanu un nesasteidzināt nodokļu reformu pilnībā atbilst OECD ieteikumiem,» uzsver FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Padome jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā arī norāda, ka ir nepieciešams izveidot efektīvāku valsts atbalsta instrumentu piešķiršanas uzraudzību. Valsts Attīstības finanšu institūcijā «Altum» šobrīd koncentrējas liela finansiālā atbildība, tāpēc labas pārvaldības un finanšu risku novēršanas nolūkā informācijai par Altum piešķirtajiem atbalsta instrumentiem un apstiprinātajiem projektiem ir jābūt publiski pieejamai. Tāpat ir vēlams laicīgi plānot atbalsta pasākumu un izdevumu auditu, uzsver FDP.

FDP ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.

Saeima FDP apstiprinājusi Latvijas Universitātes profesori Innu Šteinbuku, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītāju Mortenu Hansenu, KPMG direktoru vadības un riska konsultāciju jomā Andžu Ūbeli, RTU Rīgas Biznesa skolas mācībspēku Andreju Jakobsonu un bankas Citadele ekonomistu Mārtiņu Āboliņu.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas