Fiskālās disciplīnas uzraugi iebilst pret budžeta deficīta palielināšanu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) iebilst pret priekšlikumu izmantot budžeta deficītu kā finansēšanas avotu medicīnas darbinieku darba samaksas kāpināšanai, informē padomē.

Budžeta deficītu nevar atzīt par izdevumu finansēšanas avotu, jo Satversmes 66.panta nozīmē papildus izdevumus drīkstētu segt, tikai palielinot budžeta ieņēmums vai samazinot citus izdevumus, uzsver FDP.

Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais uzsver, ka papildus šim ierobežojumam budžeta deficītu 2020.gadam kāpināt nedrīkst, ņemot vērā valsts budžeta bilances ievērojamu pasliktināšanos, kas ir pretrunā ar Fiskālās disciplīnas likuma (FDL) prasībām un rada Eiropas Stabilitātes un Izaugsmes pakta (SIP) pārkāpuma riskus. Sekas šādiem pārkāpumiem būtu prasības strauji samazināt budžeta izdevumus un deficītu, kā arī soda sankcijas no Eiropas Savienības struktūrām. Šīs sankcijas varētu atņemt Eiropas finansējumu nozarēm, kur Latvijas iemaksas ir vairākkārt zemākas nekā saņemtais atbalsts.

FDP uzsver, ka budžets tika sagatavots, balstoties uz jūnija mēnesī izstrādātajām optimistiskām ekonomikas attīstības prognozēm, bet kopš tā brīža lielākā daļa prognožu ir pārskatītas ekonomikas attīstības vērtējumu samazinājuma virzienā. Iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērs 2020. gadā varētu būt pat par vienu procentu mazāks, salīdzinot ar prognozēm jūnijā, kas varētu samazināt budžeta nodokļu ieņēmumus par aptuveni 100 miljoniem eiro, skaidro padomē.

2020.gads Latvijas ekonomikai un valsts budžetam varētu būt sarežģīts – pieaug ārējā nenoteiktība, kļūst lēnāka ekonomiskā izaugsme, nodokļu ieņēmumi ir zemāki nekā gaidīts, tajā pašā laikā prasības kāpināt budžeta izdevumus pieaug, uzsver FDP.

Arī starptautiskā ekonomiskā un politiskā vide kļūst arvien neskaidrāka: galvenie satraukuma cēloņi ir bez-vienošanās Brexit varbūtība, iespējamie starptautiskās tirdzniecības kari, globāla ekonomikas izaugsmes palēnināšanās, Itālijas budžeta problēmas, atzīmē padomes locekļi.

Bez tam FDP un Eiropas komisija, vērtējot 2020. gada budžetu, konstatēja, ka izdevumi aug ievērojami straujāk nekā to pieļauj FDL un SIP. Šo likumu normas paredz, ka izdevumu pieaugums nedrīkst pārsniegt potenciālā IKP pieaugumu, lai ekonomikas lejupslīdes apstākļos nevajadzētu veikt krasu budžeta konsolidāciju – strauji samazināt budžeta izdevumus un palielināt nodokļu slogu, skaidro FDP.

Darba samaksa veselības aprūpē šī gada pirmajos divos ceturkšņos, salīdzinot ar 2018. gada atbilstošo periodu, ir augusi par 13%, kamēr tautsaimniecībā kopumā darba samaksas pieaugums ir bijis 8%. Salīdzinot vairākas valsts sektora finansētās nozares, jāatzīmē, ka iepriekšējos divos gados darba samaksas kāpums veselības aprūpē ir bijis viens no straujākajiem, skaidro padome.

Straujāka darba samaksas kāpināšana veselības aprūpes sektorā palielinās darba samaksas atšķirības valsts budžeta sfērā un pastiprinās spiedienu atrast papildus budžeta līdzekļus darba samaksas kāpināšanai arī citās nozarēs. Budžeta deficīta palielināšana nav risinājums šīm problēmām, uzskata FDP.

FDP atzīst, ka veselības aprūpe kā nozare ir nepietiekami finansēta. Labi iesāktās strukturālās reformas, diemžēl, pašlaik ir aizēnojusi mediķu darba samaksas problēma. FDP uzskata, ka valdības ilgtermiņa plānos jāparedz finansējuma palielinājums, tai skaitā, veicot nodokļu reformu, bet nozarei ir jāpiedāvā strukturālās reformas, lai uzlabotu sabiedrības veselības rezultātus un izmantoto līdzekļu efektivitāti.

FDP vērš uzmanību uz darba samaksas pieauguma pārsniegumu, salīdzinot ar produktivitāti ekonomikā kopumā, kas var radīt nopietnas makroekonomiskās nesabalansētības riskus. Nesabalansētības pārvarēšana ekonomikas lejupslīdes apstākļos var prasīt būtisku bezdarba pieaugumu un darba samaksas samazināšanu.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ieguvumi no palielinātas darba samaksas mediķiem uz budžeta deficīta kāpināšanas rēķina nepārspēj ar šo soli saistītos riskus, pauž padome.

Jau vēstīts, ka partiju apvienība Attīstībai/Par! (AP) risinājusi mediķu algām nepieciešamos papildu 60 miljonus eiro nodrošināt uz budžeta deficīta rēķina, tomēr premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) neatbalstīja šo priekšlikumu un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP) pievērsties savam pamata uzdevumam, proti, sakārtot veselības aprūpes sistēmu, nevis prasīt naudu uz budžeta deficīta rēķina.

Vēl par šo tematu: Viņķele neatkāpjas no idejas veselības aprūpes finansējumu palielināt uz budžeta deficīta rēķina

Finanšu ministrijā (FM) uzsvēra, ka, izvēloties pārkāpt Eiropas Savienības noteikto pieļaujamo deficīta līmeni, ir jārēķinās ar tālejošām un valsts budžetam dārgām sekām. FM aicināja politikas veidotājus «ievērot vienkāršo patiesību, ka valsts budžeta izdevumi ir jāsamēro ar valsts budžeta ieņēmumiem».

Kā ziņots, Saeima 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.

Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas