bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 10.12.2019 | Vārda dienas: Guna, Judīte
LatviaLatvija

FKTK: Ir bankas, kuras vērtē iespēju atstāt Latvijas tirgu un iegūt licenci kādā citā valstī

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Edijs Pālens/LETAStarp ārvalstu klientus līdz šim apkalpojošajām bankām ir bankas, kuras vērtē iespēju atstāt Latvijas tirgu un iegūt licenci kādā citā valstī, stāsta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš, nekonkretizējot banku skaitu, kas apsver šādu iespēju.

Jautāts, vai ārvalstu klientus līdz šim apkalpojošo banku iesniegtie biznesa modeļi bija radoši, Putniņš atbildēja noliedzoši. «Es gribētu teikt, ka nē, to arī negaidījām, jo gribējām redzēt piesardzīgu un precīzi izkalkulētu biznesa pamatu tagad ar potenciālu skatu nākotnē. Tie drīzāk ir grūtu laiku radīti biznesa modeļi jaunai sektora gultnei, ņemot vērā aktuālo situāciju, kāda tā ir mūsu reģiona tirgos un arī globālā mērogā,» viņš stāsta.

FKTK priekšsēdētājs atzīmē, ka tagadējos apstākļos bankām atspēriena punkts var būt vietējais tirgus, taču Latvija ir maza valsts, iedzīvotāju nav daudz, viņi nav arī pārāk turīgi, kā arī ekonomika ir salīdzinoši maza un tai nav milzīgas jaudas, tāpēc bankām ar Latviju vien nepietiks un būs jāizmanto pārrobežu darījumi.

«Ir skaidrs, ka uz vietējo tirgu tam banku skaitam, kāds ir Latvijā, paļauties būtu vieglprātīgi. Domāju, ka tam visi piekrīt. Nākamais loģiskais solis – ir jāizmanto pārrobežas darījumi. Taču, ja ir ārvalstis, tad uzreiz ir jautājums, kur šo biznesa modeli stabilizēt. Krievija un citas NVS valstis uzreiz rada problēmu ķēdi un paaugstinātus riskus, kuri mums ir pazīstami jau 20 gadus. Eiropā banku skaits arī nav mazs. Vācijā ir vairāki tūkstoši banku. Nekāda deficīta pēc banku pakalpojumiem tur nav. Vai ir kaut kas unikāls, ko mēs piedāvājam? Varbūt ir, varbūt tas ir servisa līmenis? Tas ir lielākais mūsu banku izaicinājums,» norāda Putniņš.

Tāpat viņš norādīja, ka Latvijā tirgus lielākoties ir arī sadalīts – noguldītāji un klienti savas bankas ir atraduši.

«Nākamais jautājums ir, kā pelnīt. Kreditēšana līdzi velk uzkrājumus, jo vienmēr būs kāds, kurš kredītu neatdos vai nevarēs atdot. Tas viss prasa, lai aiz bankas stāvētu bagāti un spēcīgi akcionāri. Ir jābūt arī pieredzei. Ja banka visu laiku ir strādājusi ar transakcijām, tad pieredze ir nedaudz citos virzienos. Lai kreditētu, ir jābūt cita veida pieredzei. No otras puses ir jābūt aktīvai biznesa videi. Latvijā jau lielās bankas sūdzas, ka nav biznesa, ko kreditēt. Jā, var pazemināt kreditēšanas nosacījumu standartu, bet tas uzreiz līdzi nes arī potenciāli lielāku neatdošanas risku, kam pretī ir jāliek nauda rezervē,» stāsta Putniņš.

Līdz ar to, pēc Putniņa teiktā, jaunajos biznesa modeļos bankas neko radošu izdomāt nevarēja.

«Neko īpaši radošu te izdomāt nevar. Visas šeit reģistrētās bankas tikai ar Latvijas tirgu tālu netiks. Tā ir aksioma, un politkorekti vārdi te nav jāmeklē. Arī Baltijas tirgus to neatrisina, jo tur ir tādas pašas bankas kā pie mums. Lai konkurētu ar Skandināvijas bankām, ir jābūt iespējām piesaistīt tikpat lētus resursus kā tām,» viņš teic.

Jautāts, vai sāk iezīmēties arī potenciālā banku konsolidācija, Putniņš atbildēja, ka konkrētas lietas stāstīt nevar, bet nevar arī teikt, ka šajā virzienā notiktu kāda aktīva darbība.

«Acīmredzot īpatnība ir tajā, ka ārvalstu klientus apkalpojošajās bankās akcionāri līdz šim ir pieraduši strādāt katrs par sevi. Katram ir sava klientūra, savs piegājiens. Turklāt apvienošanās var būt risinājums, bet ne vienmēr tas derēs katras bankas individuālajā situācijā. Ja ir divas bankas, kurās ir līdzīgas problēmas, tad kāda ekonomiskā jēga ir tās abas salikt kopā? Tas neko nemainīs problemātikā. Tām bijušajām nerezidentu bankām, kurās ir lielāks vietējo klientu apjoms, apvienošanās var būt risinājums, jo kaut kāds biznesa apmērs tiek zaudēts, bet akcionāriem paliek arī funkcionējoša biznesa daļa. Savukārt tām bankām, kurās bija teju tikai nerezidentu transakcijas, drīzāk jādomā par citiem risinājumiem. Iespējams, tā ir jurisdikcijas maiņa, un līdz tam mēs vēl nonāksim,» stāsta Putniņš, piebilstot, ka ar jurisdikcijas maiņu domā bankas licences saņemšanu kādā citā valstī un Latvijas atstāšanu.

Jautāts, vai jurisdikciju varētu mainīt vairākas bankas, Putniņš atbildēja: «Par skaitu nerunāsim, bet šādas idejas ir. Mums pret to nav arī nekas iebilstams. Taču te ir jāatceras, lai saņemtu licenci kādā citā valstī, bankai ir jābūt spožā stāvoklī un ar pārliecinošu nākotnes biznesa redzējumu. Neviens negribēs ņemt pretī tādu, kurai nav īstas skaidrības par tālāko virzību.»

Tāpat viņš norādīja, ka ārvalstu klientus līdz šim apkalpojošo banku jaunie biznesa modeļi ir vērtējami kā piesardzīgi.

«Pirmajā pietuvinājumā informācijas, kura ir nepieciešama risku izvērtēšanai, mums ir pieticis, bet tā ir tikai sākuma fāze. Tālāk bankām pašām būs jāpārliecinās, vai šie modeļi funkcionē, jāpārliecina FKTK, ka tie funkcionē, kā arī jāuzrāda pietiekami augsts peļņas rādītājs, lai mēs varētu pārliecināties par rentabilitāti. Turklāt tam visam jāiet sazobē ar mērenu risku, jo augsts risks Latvijai neder. To mēs redzēsim šogad, nākamgad. Tam ir vajadzīgs pāris gadu periods,» sacīja Putniņš.

Viņš piebilda, ka šogad FKTK sekos, kā šie modeļi tiks ieviesti dzīvē un, vai ar konkrētu riska līmeni banka spēj pelnīt.

Tāpat Putniņš minēja, ka uzraudzība nenozīmē tikai «represīvu pletnes plikšķināšanu». «Pirms vedināt kādu ārā no mūsu tirgus, mēs dodam iespēju sevi pierādīt. Ja ir tiesības mainīt biznesa modeli, tad ir jāļauj šādas tiesības izmantot. Tādēļ redzēsim, kā situācija attīstīsies,» viņš sacīja, piebilstot, ka arī bankas ir bizness, un no tā, ja kāds savu vietu vairs nespēj atrast jaunajā, daudz stingrākajā Latvijas regulējošajā ietvarā, nekāda ekonomiska labuma nav, taču arī traģēdija tā noteikti nav.

Jau ziņots, ka FKTK martā paziņoja, ka pabeigusi 12 Latvijas banku jauno biznesa modeļu izvērtēšanu, katrai bankai definējot individuālus uzraudzības pasākumus šim gadam.


Pievienot komentāru

Igauņu ministrs: Rail Baltica tiks pabeigts laikus, līdz 2026.gadam

Lai arī Igaunijā par Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvdarbiem izskanējušas bažas par iespējamu gala termiņa kavēšanu, Igaunijas ekonomisko lietu un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss uzskata, ka darbi tiks pabeigti laikā līdz 2026.gadam.

Valsts pārņems Rīgas un Ventspils ostas

Valsts pārņems Rīgas un Ventspils ostas, informē Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Čehijā slimnīcas šaušanas aizdomās turēto atrod mirušu

Čehijā atrasts miris vīrietis, kuru policija tur aizdomās par sešu cilvēku nogalināšanu slimnīcā Ostravas pilsētā, vēsta Čehijas Radio.

Video: Lietuvā izlaidīs pasaulē pirmo digitālo monētu kolekcionāriem

Lietuvā, kuras finanšu nozare cenšas pie piesaistīt ārvalstu investorus finanšu tehnoloģiju pakalpojumu jomā, centrālā banka paziņojusi par pasaulē pirmās digitālās kolekcionāru monētas veidošanu.

Tiesa patur apcietinājumā arī Rīgas Centrāltirgus cigarešu lietā apcietināto Unguru

Rīgas apgabaltiesa nolēma nemainīt pirmās instances lēmumu, ar kuru drošības līdzeklis apcietinājums piemērots RCT cigarešu nelikumīgas tirgošanas lietā iesaistītajam uzņēmējam, apsargam Kasparam Unguram.

Lembergs aptur savu darbību Ventspils brīvostas valdē

ASV «melnajā sarakstā» iekļautais Aivars Lembergs nolēmis apturēt savu darbību Ventspils brīvostas valdē.

Čehijā šaušana slimnīcā. Uzbrucējs aizbēg

Čehijā seši cilvēki nogalināti, kad otrdien kādā slimnīcā bruņots vīrietis atklājis uguni uz cilvēkiem uzgaidāmajā telpā, tā paziņojis Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs.

Bezdarba līmenis Latvijā novembra beigās pieaudzis līdz 5,8%

Latvijā šogad novembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Lembergs izvairās no konkrēta «jā» vai «nē» par atkāpšanos no Ventspils brīvostas valdes ASV noteikto sankciju dēļ

Par savas darbības apturēšanu kā Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājam smagos noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs nesaka ne «jā», ne «nē», izriet no viņa paustā otrdienas, 10.decembra, preses konferencē.

Igaunijā pēc skandāla zemkopībā jauns lauku lietu ministrs

Igaunijā pēc skandāla zemkopības pārvaldībā, kas noslēdzās ar nozares ministra atlaišanu, ir izraudzīts jauns lauku lietu ministrs, kuru otrdien amatā apstiprinājusi Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.

ANO rezolūcijā nosoda Krievijas īstenoto Krimas okupāciju

ANO Ģenerālā asambleja pieņēmusi rezolūciju, kur nosodīta Krievijas īstenotā Krimas pussalas un Sevastopoles pilsētas okupācija un valsts mudināta nekavējoties izvest tās bruņotos spēkus.

Akciju cenas krītas, sākoties svarīgu notikumu nedēļai

ASV un Eiropas biržās akciju cenas kritušās, sākoties nedēļai, kas ir svarīga cerībām uz ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanos un kurā notiks Lielbritānijas parlamenta vēlēšanas.

Zelenskis ar Putinu vienojas par pamieru Ukrainā līdz gada beigām

Ukrainas un Krievijas prezidentu tikšanās reizē Parīzē panākta Donbasa karā iesaistīto valstu vienošanās par pamiera īstenošanu un gūstekņu apmaiņu.

Pie robežas aiztur divus cigarešu kontrabandistus

Krāslavas novadā Valsts robežsardzes amatpersonas aizturējušas divus Latvijas pilsoņus, kuri personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās nodarbojās ar akcīzes preču nelikumīgu pārvietošanu.

Linkaits: Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu ietekmes

Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu un uzņēmumu ietekmes, intervijā Latvijas Radio norāda satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

VNĪ un būvnieki izlīgst Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas tiesvedībās

Valsts nekustamie īpašumi un pilnsabiedrība RERE Būve 1 vienojušās par tiesas procesu izbeigšanu Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas lietā.

ASV iekļauj Lembergu «melnajā sarakstā»

ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs pirmdien, 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp pret pienākumiem atstādināto Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

Baltkrievija no Maskavas vēlas 63 miljonus eiro par nekvalitatīvu naftu

Baltkrievija vēlas no Krievijas saņemt kompensāciju par nekvalitatīvas naftas piegādēm 63 miljonu eiro apmērā, tā pēc abu valstu premjerministru sarunām pavēstījis Baltkrievijas vēstnieks Krievijā.

Kārtības policijas priekšnieka pienākumus uz laiku uzticēs Krapsim

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs no otrdienas, 10.decembra, būs Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Kultūras ministrija no Rīgas domes grib pārņemt remonta gaidās esošo LNOB ēku

LNOB valde lūgusi domei īpašumu bez atlīdzības nodot valsts pārziņā, vienlaikus aicinot to ieguldīt LNOB pamatkapitālā.

Krievija pēc sporta sacensību aizlieguma vērsīsies tiesā

Krievija, kura saņēmusi aizliegumu četrus gadus piedalīties augstākā līmeņa starptautiskās sporta sacensības par manipulācijām ar dopingu, pārsūdzēs lēmumu Sporta šķīrējtiesā, tā norādījusi Krievijas Domes deputāte Svetlana Žurova.

Aizdomās par dienesta viltojumu personu grupā aizturētas trīs personas

Iekšējās drošības birojs aizturējis divas bijušās Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes amatpersonas un vienu privātpersonu aizdomās par dienesta viltojuma izdarīšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Elektrības vidējā cena Baltijas valstīs samazinājās par 10%

Biržā Nord Pool elektroenerģijas cena pagājušajā nedēļā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā samazinājās par 10% – līdz 41,73 eiro par megavatstundu.

Latvijas mājsaimniecību izdevumi pārtikai pērn lielāki nekā ES vidēji

Latvijas mājsaimniecības pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei pērn tērējušas 17,8% no kopējiem izdevumiem, kas ir augstāks līmenis nekā Eiropas Savienībā vidēji.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!