FKTK nemaina pretcikliskās kapitāla rezerves normu, atstājot to 0% apmērā

Ņemot vērā makroekonomiskos un finanšu sektora rādītājus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves (PKR) normu riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas iekšzemes klientiem, nosakot to 0% apmērā, ziņo FKTK pārstāvji. 

Noteikto PKR normu kredītiestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves aprēķinā izmantos no 2018.gada 1.maija.

Komisija norāda, ka sākot ar 2015.gadu, FKTK reizi ceturksnī nosaka un publisko PKR normu darījumiem ar Latvijas iekšzemes klientiem, ko 12 mēnešus pēc noteikšanas jāsāk izmantot Latvijas un ārvalstu bankām, bet noteiktos gadījumos arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām, veicot kredītiestādei specifiskās PKR normas aprēķinu.

«PKR ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes ekonomiskās izaugsmes laikā uzkrāj pietiekamu kapitāla bāzi, lai varētu absorbēt zaudējumus lejupslīdes laikā – tā kalpos kā sava veida «drošības spilvens» kredītiestādēm, lai tās būtu spējīgas turpināt kreditēšanu arī nelabvēlīgos ekonomiskos apstākļos,» skaidro komisijas pārstāvji.

Turpinot par pretcikliskās kapitāla rezerves (PKR) normu riska darījumiem, komisija skaidro, ka PKR norma tiek noteikta, balstoties uz vairākiem rādītājiem – attiecīgajam ceturksnim aprēķināto PKR orientieri, mainīgajiem lielumiem, kurus uzskata par būtiskiem cikliskā sistēmiskā riska novērtēšanai, kā arī spēkā esošajām Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas rekomendācijām. Saskaņā ar pašreizējām kreditēšanas un iekšzemes kopprodukta izaugsmes tempu prognozēm arī tuvāko divu gadu laikā šo normu nebūs nepieciešams paaugstināt.

Savukārt vairāk par makroprudenciālā uzraudzību Latvijā FKTK pārstāvji skaidro: «Globālā finanšu krīze parādīja, ka mikroprudenciālā uzraudzība, kas pārsvarā fokusējās uz stabilitātes nodrošināšu individuālu finanšu institūciju līmenī, nebija pietiekama, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti kopumā. Tāpēc, papildus iepriekšējai uzraudzības pieejai, tiek ieviesta makroprudenciālā uzraudzība, kas paredz atbilstošu pasākumu veikšanu, ja pieaug cikliskie (piemēram, pārmērīgs kreditēšanas pieaugums) vai strukturālie (piemēram, saistībā ar sistēmiski nozīmīgām (too big to fail) kredītiestādēm) sistēmiskie riski.»

Šādos gadījumos var tikt piemēroti attiecīgi instrumenti – ieviestas kapitāla rezerves normas, paaugstinātas minimālās kapitāla un likviditātes prasības, noteikti stingrāki lielo riska darījumu ierobežojumi u.c, informē komisija.

Ref: 225.000.103.822

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas