Pārmaiņu priekšā – FKTK dos jaunus uzdevumus, padomes locekļus iecels Saeima un tos pielaidīs valsts noslēpumam

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļi ir soli tuvāk pielaidei valsts noslēpumam, bet Saeimas komisijā apstiprināti grozījumi, kas ļautu finanšu tirgus uzraugiem cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

FKTK būs jācīnās arī pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā konceptuāli atbalstītie grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā, kas paredz vairākus pasākumus, lai stiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu finanšu un kapitāla tirgū. 

Ar grozījumiem plānots paplašināt FKTK funkcijas, nosakot, ka tās darbības mērķis ir arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana. Izmaiņas, vienlaikus saglabājot arī līdzšinējo darbības mērķi par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzību un finanšu stabilitāti, rosinātas, ņemot vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku finanšu sektorā.

Tāpat ar grozījumiem plānots precizēt līdzšinējās FKTK funkcijas un atbildību «netīrās naudas atmazgāšanas» novēršanā, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju ievērošanā finanšu un kapitāla tirgū.

FKTK padomes locekļu būs jāieceļ Saeimai

Ņemot vērā vispārpieņemto praksi iestāžu vadītājus amatā iecelt uz pieciem gadiem, likumprojekta autori Finanšu ministrijā rosina mainīt FKTK pārvaldības modeli. Grozījumi paredz, ka komisijas priekšsēdētāju un padomes locekļus amatā uz pieciem gadiem iecels Saeima pēc Ministru kabineta (MK) ieteikuma. Plānots, ka pretendentus MK izvēlēsies atklātā konkursā un viena un tā pati persona par priekšsēdētāju vai padomes locekli varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Līdz šim FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā uz sešiem gadiem iecēla Saeima pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas prezidenta kopīga priekšlikuma. Savukārt citus padomes locekļus amatā iecēla FKTK priekšsēdētājs. Iepriekš nebija noteikts, cik termiņus pēc kārtas attiecīgās personas amatu var ieņemt.

Likumprojekts arī paredz papildināt prasības pretendentiem, kas kandidē uz FKTK priekšsēdētāja vai padomes locekļa amatu, un personai cita starpā būs jābūt Latvijas pilsonim ar augstāko izglītību un jurista, ekonomista vai finanšu vadības kvalifikāciju, tai jāpārvalda latviešu valoda un vismaz divas svešvalodas, kā arī jāatbilst noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Tāpat paredzēts precizēt kārtību, kādā FKTK priekšsēdētāju vai padomes locekli var atbrīvot no amata pirms noteiktā termiņa. Plānots, ka komisijas padomes locekli varēs atstādināt, ja būs anulēta pieeja valsts noslēpumam, kā arī pēc 10 Saeimas deputātu ierosinājuma.

Likumu arī plānots papildināt ar nosacījumu, ka FKTK amatpersonas un darbinieki, īstenojot normatīvajos aktos paredzētos uzdevumus, nav atbildīgi par tiesisko lēmumu radītajām sekām finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un trešajām personām.

Plānots, ka līdzšinējais FKTK priekšsēdētājs, viņa vietnieks un padomes locekļi savus amata pienākumus pildīs līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai.

Valsts noslēpums arī FKTK padomes locekļiem

Saeimā 25.aprīlī konceptuāli atbalstītie grozījumi likumā Par valsts noslēpumu paredz, ka pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu amata pienākumu veikšanai ir arī FKT padomes locekļiem.

Rosināto grozījumu mērķis ir noteikt tiesības FKTK padomes locekļiem iegūt pilnvērtīgu informāciju normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai, ņemot vērā finanšu sektora lomu valsts ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai, norādīts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekts Saeimā virzīts kopā ar grozījumiem Finanšu un kapitāla komisijas likumā, ar kuriem plānots noteikt, ka par FKTK priekšsēdētāju un padomes locekli var būt persona, kura atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Tāpat attiecīgais likumprojekts paredz – ja ir stājies spēkā galīgais nolēmums par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam anulēšanu, tas ir pamats priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanai no amata pirms noteiktā termiņa.

Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl divos lasījumos jāskata Saeimā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas