FKTK Rietumu bankai piemēro līdz šim Latvijā lielāko naudassodu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) piemērojusi AS Rietumu banka soda naudu 5,85 miljonu eiro apmērā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, pavēstīja FKTK pārstāvji, apstiprinot, ka tas ir līdz šim lielākais sods, kādu FKTK piemērojusi kādai bankai.

Bankai arī noteikti vairāki tiesiskie pienākumi konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai.

FKTK 2019.gadā veica klātienes pārbaudi Rietumu bankā un 2019. un 2020.gadā mērķa pārbaudes NILLTPF novēršanas jomā. To laikā tika vērtēts, kā banka ievēro NILLTPF novēršanas normatīvo aktu prasību izpildi un vai tajā darbojas iekšējās kontroles sistēma, kas spēj identificēt riskus, lai banka varētu veikt turpmākās nepieciešamās darbības šo risku vadīšanai, nepieļaujot bankas un Latvijas finanšu sistēmas izmantošanu NILLTPF.

Pārbaudēs FKTK konstatēja pārkāpumus un trūkumus, kas saistīti ar nepietiekami efektīvu bankas iekšējās kontroles sistēmu un risku pārvaldību, tostarp secināja, ka banka nebija atbilstoši izvērtējusi riskus, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, tostarp ārvalstu, darbību, un atsevišķos gadījumos klientam NILLTPF risks noteikts zemāks nekā tam faktiski piemītošais risks.

Pārbaudes laikā konstatēts, ka bankā ir atvēlēti nepietiekami resursi NILLTPF riska pārvaldīšanai,

trūkst visaptverošas iekšējā audita dienesta pārbaudes, ir nepilnīgi iekšējie normatīvie akti NILLTPF novēršanas jomā un klientu izpētes kvalitātes kontroles trūkums. 

FKTK secināja, ka tie ir cēloņi būtiskiem pārkāpumiem vairākos klientu izpētes un darījumu uzraudzības procesos, piemēram, savlaicīgas un kvalitatīvas klienta izpētes, tai skaitā klienta padziļinātās izpētes, veikšanā un izpētes rezultātu dokumentēšanā, finanšu līdzekļu izcelsmes noskaidrošanā, pietiekamas klientu veikto darījumu uzraudzības nodrošināšanā, patieso labuma guvēju noskaidrošanā un savlaicīgu ziņojumu sniegšanā Finanšu izlūkošanas dienestam, čaulas veidojumu identificēšanā.

FKTK bankai noteikusi vairākus pienākumus konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai – bankai jāizstrādā pasākumu plāns, lai nekavējoties novērstu pārbaudēs konstatētos trūkumus, un jāturpina darbs pie biznesa modeļa maiņas un riska ekspozīcijas rādītāju samazināšanas no paaugstināta riska jurisdikcijām, tāpat bankai jāpārskata klientu riska skaitliskais novērtējums un jāveic klientu bāzes, kuriem piemīt paaugstināts NILLTPF risks, revīzija.

Tāpat Rietumu bankai, piesaistot zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību, jāveic neatkarīgs izvērtējums par bankas iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un atbilstību NILLTPF novēršanas normatīvo aktu prasībām. Pēc izvērtējuma veikšanas bankai jāizstrādā pasākumi neatkarīgā izvērtējuma rezultātā sniegto rekomendāciju izpildei;

Līdz konstatēto trūkumu novēršanai bankai uzdots ievērot ierobežojumus attiecībā uz noteiktu kategoriju jaunu paaugstināta riska klientu piesaistīšanu.

FKTK vērš uzmanību, ka soda naudas apmērs tiek noteikts procentuāli, ņemot vērā bankas kopējo gada apgrozījumu.

FKTK pārstāve Dace Jansone apstiprināja, ka naudas izteiksmē šis ir lielākais sods, kuru FKTK piemērojusi kādai bankai. Jansone skaidroja, ka soda lielums saistīts gan ar procentuālo daļu no apgrozījuma, gan arī ar to, ka šoreiz ar banku nav noslēgts administratīvais līgums, kura gadījumā soda nauda būtu bijusi mazāka.

Lasiet arī: Deviņas partijas dabūjušas sodu par pārkāpumiem Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

2016.gadā FKTK tobrīd pēc aktīviem otrai lielākajai Latvijas bankai AS ABLV Bank piemēroja 3 166 682 eiro soda naudu, 2018.gadā FKTK sodu 2,2 miljonu eiro apmērā piemēroja AS LPB Bank, 2015.gadā PrivatBank piemērots naudassods 2,017 miljonu eiro, savukārt 2016.gadā Swedbank saņēma 1,4 miljonu eiro sodu.

Šī gada aprīlī Francijas apelācijas tiesa par gandrīz 75% – no 80 miljoniem eiro līdz 20 miljoniem eiro – samazināja Rietumu bankai noteikto sodu par iespējamo iesaisti naudas atmazgāšanā. Apelācijas tiesa apstiprināja, ka Rietumu bankai bijusi svarīga loma izvairīšanās no nodokļu nomaksas shēmā, kas darbojusies laikā 2008. līdz 2012.gadam.

Rietumu banka šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar peļņu 5,604 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,7% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina bankas publiskotā informācija. Vienlaikus bankas grupas peļņa pieaugusi 6,6 reizes un bija 8,522 miljoni eiro.

Rietumu banka pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 18,125 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,7% mazāk nekā 2019.gadā, liecina bankas publiskotā informācija. Vienlaikus bankas koncerna peļņa samazinājusies par 48,8% un bija 11,768 miljoni eiro.

Pēc aktīvu apmēra Rietumu banka 2020.gada beigās bija piektā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākie akciju īpašnieki ir SIA Esterkin Family Investments (33,12%), Maltas kompānija Boswell (International) Consulting Limited (33,11%), kā arī SIA Suharenko Family Investments (17,34%). Esterkin Family Investments vienīgais īpašnieks ir Leonids Esterkins, bet Suharenko Family Investments vienīgais īpašnieks ir Arkādijs Suharenko.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas