bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 20.10.2019 | Vārda dienas: Leonīda, Leonīds
LatviaLatvija

Janvārī 173,6 miljonu pārpalikums budžetā; lielākoties ārvalstu palīdzības nopelns

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2019.gada janvārī bija 975,7 miljoni eiro, bet izdevumi veikti mazākā apmērā – 802,0 miljoni eiro, liecina Valsts kases publicētā informācija. Līdz ar to konsolidētajā kopbudžetā veidojās 173,6 miljonu eiro pārpalikums, no kura valsts konsolidētā budžeta pārpalikums bija 103,7 miljoni eiro un pašvaldību budžetos – 69,9 miljoni eiro, informē Finanšu ministrija.

Vienlaikus tiek atzīmēts, ka šā gada janvāra pārpalikums ir līdzvērtīgs pagājušā gada līmenim (172,8 miljoni eiro). Finanšu ministrija informē, ka atbilstoši Vispārējās valdības budžeta plānam, kas 20.februārī tika iesniegs Eiropas Komisijā un Eirogrupai, vispārējās valdības budžeta deficīts 2019.gadā tiek prognozēts 0,5% no iekšzemes kopprodukta apmērā.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi janvārī veidoja 975,7 miljonus eiro, kas ir par 95,9 miljoniem eiro jeb 10,9% vairāk nekā 2018.gada janvārī. Lielāko pieauguma daļu nodrošināja ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, kas, ņemot vērā atmaksu palielināšanos no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, bija par 71,1 miljonu eiro jeb 62,7% lielāki nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 184,5 miljonus eiro.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā janvārī (717,7 miljoni eiro) bija par 21,3 miljoniem eiro jeb 3,1% augstāki nekā pērn, kas kopumā ir neliels pieaugums, tomēr to var skaidrot ar ieviestās nodokļu reformas efektu, kas šogad, īpaši gada sākumā, iespaidos nodokļu ieņēmumu pieauguma tempus.

Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi kopbudžetā (223,8 miljoni eiro) palielinājās nozīmīgā apmērā – par 35,7 miljoniem eiro jeb 19%, salīdzinot ar 2018.gada janvāri. To veicināja darba samaksas un nodarbinātības pieaugums. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi savukārt palielinājās par 3,6 miljoniem eiro jeb 2,5%, veidojot 147,9 miljonus eiro. IIN mēreno pieauguma tempu turpina ietekmēt pērn nodokļu reformas nevienlīdzības mazināšanai ieviestie pasākumi par diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu palielināšanu uz 200 eiro 2018.gadā un 230 eiro šogad, kā arī pensionāru neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 250 eiro 2018.gadā un 270 eiro šogad. 2019.gadā kopumā IIN ieņēmumi tiek plānoti 2018.gada līmenī.

Pašvaldību budžetā tiek ieskaitīti 80% no saņemtajiem IIN ieņēmumiem, kas veido aptuveni 85% no kopējiem pašvaldību nodokļu ieņēmumiem. Tomēr, neskatoties uz mēreno IIN ieņēmumu palielinājumu, pašvaldību budžeta ieņēmumi janvārī palielinājās par 36,1 miljonu eiro jeb 18,2%, kamēr izdevumi pieauga par 14,4 miljoniem eiro jeb 9,6%. Būtisko ieņēmumu palielinājumu pašvaldību budžetā ietekmēja dotācijas no pamatbudžeta, ieskaitot tās, kas paredzētas ES fondu projektu īstenošanai. Dotācijas no pamatbudžeta pašvaldību budžetā pieauga par 33 miljoniem eiro jeb 55,6%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Pašvaldībām tiek garantēts, ka tās saņem 19,6% no kopbudžeta ieņēmumiem (atskaitot 1% daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas novirzītas veselības nozarei), kas arī ir viens no faktoriem kopējam pašvaldību budžeta ieņēmumu pieaugumam.

Kopbudžetā līdzīgi kā iepriekšējā gadā ir vērojams nozīmīgs akcīzes nodokļa ieņēmumu palielinājums, šā gada janvārī pieaugot par 11,6 miljoniem eiro jeb 14,8%. Pieaugot darba samaksai, palielinājās iedzīvotāju pirktspēja. Tāpat ieņēmumu palielinājumu ietekmēja akcīzes preču nodokļu likmju celšana gandrīz visu preču grupām 2018.gada laikā, kā arī aktīvā tirdzniecība pierobežā un akcīzes preču nelegālās aprites ierobežošana. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi palielinājušies par 9,7 miljoniem eiro jeb 4,8%, lai gan sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos PVN ieņēmumi sāks pieaugt straujāk, 2019.gadā sasniedzot 7,7%, salīdzinot ar 2018.gadu.

Kopējais nodokļu ieņēmumu palielinājums ir salīdzinoši mērens, ko ietekmē izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumos, pārejot uz jaunu UIN sistēmu, kuras ietvaros viens no pasākumiem bija avansa maksājumu atcelšana no 2018.gada 1.jūlija. UIN ieņēmumi šā gada janvārī bija par 27,4 miljoniem eiro jeb 86,6% zemāki nekā pērn janvārī, veidojot vien 4,2 miljonus eiro. Sagaidāms, ka šogad kopumā UIN ieņēmumi sasniegs 201,4 miljonus eiro, kas ir par 102,6 miljoniem eiro mazāk nekā 2018.gadā.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā šā gada janvārī saņemti virs plānotā apmēra. Nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 102,1% apmērā, veidojot 14,6 miljonus eiro virsplāna ieņēmumu. Jāatzīmē labāki ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām un IIN, kas kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plānu pārsniedza par 14,3 miljoniem eiro jeb 6,8% un 4,9 miljoniem eiro jeb 3,5% attiecīgi. Labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus nodrošināja gan darba samaksas un nodarbinātības kāpums, gan arī valdības lēmums par pabalstu izmaksu iekšlietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem, kas tika veikta šā gada janvārī.

Šā gada janvārī akcīzes nodokļa ieņēmumi plānu pārsniedza par 2,6 miljoniem eiro jeb 3%, tostarp par 2,9 miljoniem eiro lielāki nekā plānots bija ieņēmumi no akcīzes tabakas izstrādājumiem, par 2,4 miljoniem eiro alkoholiskajiem dzērieniem, bet par 2,7 miljoniem eiro zem plānotā saņemti akcīzes ieņēmumi par naftas produktiem.

Mazākā apmērā nekā plānots saņemti PVN maksājumi, kam janvārī bija 7,3 miljonu eiro jeb 3,3% plāna neizpilde. PVN ieņēmumu plāna neizpilde skaidrojama ar atmaksu palielināšanos šā gada janvārī, ko var skaidrot ar zemāku veikto atmaksu līmeni 2018.gada decembrī, tādējādi ietekmējot šā gada sākuma PVN atmaksu apmēru un arī ieņēmumus. Mazāki nekā plānots bijuši arī UIN (-0,8 miljoni eiro), dabas resursu nodokļa (-1,8 miljoni eiro) un nekustamā īpašuma nodokļa (-0,6 miljoni eiro) ieņēmumi.

Nenodokļu ieņēmumu plāns valsts pamatbudžetā izpildīts par 89,2%, ieņēmumu apjoms zem plāna veido 2,6 miljonus eiro. Plāna neizpilde veidojusies, jo par 1 miljonu eiro mazāki bijuši ieņēmumi no valsts nodevas par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu, bet 1 miljons eiro zem plāna bijuši naudas sodi un sankcijas.

Nodokļu un nenodokļu ieņēmumu plāns šobrīd neietver lēmumus, kas pieņemti tehniskā budžeta izstrādes laikā 2018.gada nogalē un šā gada sākumā. Atbilstoši precizētajam 2019.gada Vispārējās valdības budžeta plānam, 2019.gada nodokļu ieņēmumu plāns būs par 74,9 miljoniem eiro lielāks nekā šobrīd apstiprinātais nodokļu ieņēmumu plāns. Precizētais nodokļu ieņēmumu plāns būs spēkā pēc 2019.gada budžeta pieņemšanas Saeimā.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi janvārī bija 802 miljoni eiro, par 95,1 miljonu eiro jeb 13,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā mēnesī. Jāizceļ palielinājums kapitālajos izdevumos, kas pieauga par 34,7 miljoniem eiro jeb 85,5%, veidojot 75,2 miljonus eiro. Tas pamatā skaidrojams ar lielākiem Nacionālo bruņoto spēku izdevumiem tehnikas vai citu pamatlīdzekļu iegādei vai infrastruktūras izveidei. Izdevumi atlīdzībai janvārī (149,7 miljoni eiro) bija par 34,3 miljoniem eiro jeb 29,7% augstāki nekā pērn attiecīgajā mēnesī, ko galvenokārt ietekmēja izdienas pabalstu izmaksa iekšlietu resorā. Iemaksas ES budžetā šā gada janvārī bija 25 miljoni eiro, par 21,6 miljoniem eiro vairāk nekā 2018.gada janvārī. Būtiskais palielinājums skaidrojams ar grozījumiem 2017.gada ES budžetā, kuru ietekme samazināja 2018.gada janvārī veikto (3,3 miljonu eiro) iemaksu daļu ES budžetā.

Izdevumi sociālajiem pabalstiem un pensijām kopbudžetā 2019.gada janvārī bija mazāki nekā attiecīgajā mēnesī pērn, samazinoties par 7,9 miljoniem eiro jeb 3,1% un veidojot 247,9 miljonus eiro. Pensiju izdevumi pensiju izmaksu nobīžu dēļ saistībā ar brīvdienām un svētku dienām, daļu izmaksājot iepriekšējā gada decembrī, samazinājās par 18,8 miljoniem eiro jeb 10,5%. Izdevumi pārējiem sociālajiem pabalstiem tikmēr palielinājās par 11 miljoniem eiro jeb 14,2%. Tostarp par 5,4 miljoniem eiro jeb 40,5% augstāki nekā 2018.gada janvārī bijuši izdevumi slimības pabalstiem, ko ietekmēja nozīmīgs slimības pabalstu saņēmēju skaita pieaugums, visticamāk saistībā ar gripas epidēmijas izplatību.

Izdevumi subsīdijām un dotācijām (149,9 miljoni eiro) janvārī kopbudžetā palielinājās par 9,7 miljoniem eiro jeb 6,9%, ko sekmēja lielāki izdevumi ES fondu projektu īstenošanai.


Pievienot komentāru

Tusks saņēmis Džonsona vēstuli ar lūgumu pagarināt Brexit termiņu

Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons nosūtījis Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam vēstuli ar lūgumu pagarināt Brexit termiņu.

Katalāņu separātisti bloķē autosatiksmi uz Spānijas un Francijas robežas

Katalāņu separātisti bloķējuši satiksmi divos maršrutos starp Spāniju un Franciju, piekto dienu turpinot protestus pret deviņu savu līderu notiesāšanu.

Šteinbuka piekristu kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, ja tiktu oficiāli uzrunāta

Fiskālās disciplīnas padomes locekle un bijusī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka piekristu kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, ja tiktu oficiāli uzrunāta.

Cīņa ar cilvēku tirdzniecību Eiropas līmenī. Rīko kampaņu, lai palīdzētu cietušajiem

Nereti cietušajiem trūkst iedrošinājuma vai vajadzīgās informācijas par viņu tiesībām, par to, kur doties un saņemt palīdzību.

Kalnmeieram neesot reputācijas traipu. AT plēnums neatlaiž ģenerālprokuroru

Lai gan no Tieslietu ministrijas izskanējuši skaļi iebildumi par Kalnmeiera atbilstību amatam, Augstākās tiesas plēnums vienbalsīgi atzinis, ka pašlaik neesot saskatāms pamats ģenerālprokurora atlaišanai.

Rīgas domes koalīcijas sakašķējas, lemjot par priekšlikumiem pašvaldības budžetam

Rīgas domes koalīcijas partiju deputātu vidū piektdien, 18.oktobrī, izcēlās kašķis, lemjot par atsevišķu koalīcijas deputātu iesniegtu priekšlikumu budžeta grozījumos, kā rezultātā uz nenoteiktu laiku pārtraukta arī tam veltītā sēde.

Vispārējais valdības budžeta deficīts Latvijā 214,3 miljoni eiro

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2018.gadā bija 214,3 miljoni eiro jeb 0,7% no IKP, un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2018.gada beigās bija 10,6 miljardi eiro jeb 36,4% no IKP.

Steigā vēlas pagarināt Lemberga, Vītoliņa, Blumberga un Ošenieka pilnvaras Ventspils brīvostā

Ventspils pilsētas dome negaidīti sasaukusi ārkārtas sēdi, kurā lems par Aivara Lemberga, Jāņa Vītoliņa, Gunta Blumberga un Didža Ošenieka pilnvaru pagarināšanu Ventspils Brīvostas pārvaldes valdē.

Pūce lūdz Ģenerālprokuratūrai izvērtēt Rīgas domes rīcību, lemjot nepiedzīt zaudējumus no bijušās Rīgas satiksmes valdes

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce aicina Ģenerālprokuratūru izvērtēt Rīgas domes amatpersonu rīcību saistībā ar lēmumu nepiedzīt zaudējumus no bijušajiem SIA Rīgas satiksmes valdes locekļiem.

Dailes teātra direktors Vītols nolemj atstāt amatu

Vītols par savu lēmumu ir informējis arī Kultūras ministriju, atzīmējot, ka turpinās pildīt pienākumus, kamēr konkursa kārtībā tiks atrasts jauns Dailes teātra valdes loceklis.

Slepkavības, narkotikas, cilvēku tirdzniecība. Meklē Eiropā meklētākās noziedznieces, arī Latvijas pilsoni

Kampaņā pastiprināta uzmanība tiek pievērsta Eiropas meklētākajām sievietēm noziedzniecēm, tostarp Angeļinai Sacjukai no Latvijas.

Kariņš: Nākamajam ES budžetam jābūt ambiciozam

Nākamajam ES budžetam jābūt ambiciozam, lai veicinātu visas ES izaugsmi un radītu priekšnoteikumus ekonomikas modernizācijai, tostarp klimata, digitālajā un inovācijas jomās, paudis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Rinkēvičs: Patlaban pastāvīgo dzīvesvietu Lielbritānijā reģistrējusi mazāk nekā puse Latvijas valstspiederīgo

Latvijas valstspiederīgajiem Lielbritānijā ir jārēķinās ar dažādiem Brexit scenārijiem, un, lai pasargātu sevi, nepieciešams reģistrēt savu pastāvīgo dzīvesvietu minētās valsts Iekšlietu ministrijas mājaslapā, mudina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Eiropas Savienības līderi apstiprina Brexit vienošanos

Eiropas Savienības 27 dalībvalstu līderi apstiprinājuši Brexit vienošanos.

Turcija, kurdi un ASV vienojas par pamieru Sīrijā

Turcija, kura Sīrijas ziemeļos īsteno uzbrukumu kurdu vadītiem spēkiem, ir vienojusies par piecas dienas ilgu pamieru ar kurdu vienībām un ASV.

Latvijas futbols bez vadības. Gorkšu atstādina no LFF prezidenta amata

Latvijas Futbola federācijas ārkārtas kongresā biedri lēmuši atstādināt no amata organizācijas prezidentu Kasparu Gorkšu.

Stājas spēkā spriedums Latvenergo kukuļošanas lietā

Stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru vienā no tā sauktajām Latvenergo kukuļņemšanas lietām Aigaram Meļko, Gunāram Cvetkovam un uzņēmuma Energy Consulting vadītājam Andrejam Livanovičam piespriesti reāli cietumsodi.

Nedēļas nogalē Latvijā bieži līs lietus

Piektdien, 18.oktobrī, debesīs būs daudz mākoņi, vienīgi dienvidu daļā debesis brīžiem skaidrosies.  Atsevišķos rajonos pa laikam līs.

Maršruts nedēļas nogalei: Randiņš pārgājienā, Zemlika un Scrabble piecās valodās

Oktobris nebeidz lutināt ar siltām un košām rudens dienām, tāpēc šajā nedēļas nogalē ikviens aicināts piedalīties gan pasākumos, kas norisināsies dabā, gan iekštelpās.

Nausēdas prezidentūras pirmās 100 dienas: Ne kļūdu, ne uzlabojumu

Oktobra vidū aprit 100 dienas, kopš Lietuvas prezidents Gitans Nausēda stājies amatā. Gan viņa atbalstītāji, gan kritiski analītiķi piekrīt – prezidentam kāja līdz šim nav paslīdējusi.

Purgaile plāno izvērtēt iepriekš pieņemto lēmumu par ABLV Bank pašlikvidāciju

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes priekšsēdētājas amatam virzītā Santa Purgaile plāno izvērtēt iepriekš pieņemto lēmumu par ABLV Bank pašlikvidāciju.

NEPLP locekļu atlasei grib piesaistīt personāla atlases kompāniju

Lai nodrošinātu konkursā lielāku konkurenci, NEPLP locekļu atlases procesam plānots piesaistīt personāla atlases kompāniju.

Latvijas vērtīgākie uzņēmumi – Latvenergo, Latvijas valsts meži un Mikrotīkls

Par vērtīgākajiem Latvijas uzņēmumiem atzīti Latvenergo, Latvijas valsts meži un Mikrotīkls, liecina Nasdaq Riga un Prudentia veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101.

Panākta jauna Brexit vienošanās

Lielbritānija un Eiropas Savienība panākušas jaunu Brexit vienošanos, ziņo BBC. «Mums ir jauna, lieliska vienošanās, kas atgriež kontroli,» ar Twitter starpniecību paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons

2019.gada deviņos mēnešos reģistrēta 10 571 laulība

2019.gada deviņos mēnešos reģistrēta 10 571 laulība, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu tas ir par 472 mazāk. Pēdējos trīs gados laulību skaits ir stabilizējies, un vidēji gadā tiek noslēgts 13 tūkstoši laulību.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->