bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 23.07.2019 | Vārda dienas: Magda, Magdalēna, Magone, Mērija
LatviaLatvija

FM: Latvijā nav pamata sagaidīt līdzīgas krīzes atkārtošanos kā 2008.gadā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pašlaik ekonomikas struktūra Latvijā un pasaulē ir krasi atšķirīga nekā tā bijusi 2008.gada krīzes laikā, un nav pamata sagaidīt līdzīga smaguma ekonomiskās krīzes atkārtošanos, savu vērtējumu pauž, Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta Makroekonomikas nodaļas vadītāja vietniece Ieva Vēja.

Ekonomiste atzīmē, ka konkrēti Latvijas ekonomikā kopš pagājušās krīzes ir notikušas būtiskas strukturālas izmaiņas, kas padara to daudz mazāk ievainojamu pret globālās ekonomikas krīzēm. «Ja arī pilnībā novērst globālās ekonomikas krīzes nav iespējams, Latvija šobrīd tām ir nesalīdzināmi daudz labāk sagatavota nekā 2008.gadā, ņemot vērā, ka pašlaik ekonomiskās izaugsmes pamatā ir daudz veselīgāka, diversificētāka ekonomikas struktūra, kas balstīta uz eksportu orientēto ražojošo nozaru attīstību, ir zems tekošā konta deficīts, tiek izstrādāta ekonomikas ciklam atbilstoša fiskālā politika, ierobežojot valsts budžeta deficītu un valdības ārējā parāda pieaugumu. Pavisam nesen ir veiktas valsts ārējo konkurētspēju paaugstinošas reformas, cita starpā samazinot darbaspēka nodokļu slogu un atbrīvojot no ienākuma nodokļa uzņēmumu attīstībā investēto peļņu,» tā Vēja.

Runājot par jaunas globālās krīzes iespējām, Finanšu ministrijas pārstāvē norāda, ka šobrīd pasaules ekonomikā kopumā nav saskatāmas pazīmes, ka varētu izraisīties pagājušajai ekonomikas krīzei līdzīga apmēra krīze, taču viņa atzīst, ka mazāka apmēra un lokālāku krīžu iespēja nekad nevar būt pilnībā izslēgta.

Finanšu ministrija, izstrādājot savas makroekonomisko rādītāju prognozes vidējam termiņam, ir identificējusi un izvērtējusi arī iekšējās un ārējās vides riskus, kuriem īstenojoties ekonomikas izaugsme Latvijā var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredzēts bāzes scenārijā. «Galvenie negatīvie riski Latvijai pašlaik ir saistīti ar joprojām augsto ģeopolitisko nenoteiktību reģionā, augošajām protekcionisma tendencēm pasaulē, kas var ierobežot globālās ekonomikas attīstību, ilgstoši zemo investīciju līmeni Latvijā, īpaši apstrādes rūpniecībā, kā arī iedzīvotāju skaita samazināšanos, ierobežotajiem strādājošo resursiem un produktivitātes pieaugumam neatbilstošu darba samaksas kāpumu. Starp pasaulei kopumā aktuālākajiem vispārējiem riskiem varētu pieminēt arī augošās kredītu izmaksas, ASV pakāpeniski paaugstinot bāzes procentu likmes, kas īpaši nelabvēlīgi var skart attīstības valstis ar augstiem parādu līmeņiem ASV dolāros, kas piemēram jau izpaudās finanšu krīzē Turcijā, un augsto svārstīgumu pasaules finanšu tirgos,» tā ekonomiste.

Kopumā runājot par ekonomikas norisēm, Vēja atzīmē, ka Tirgus ekonomikai kopumā ir raksturīga cikliska attīstība, kad ekonomikas augšupejas fāzei seko lejupslīde, un ekonomikas cikla ietvaros notiek daudzu ekonomisko rādītāju – iekšzemes kopprodukta (IKP), bezdarba, inflācijas svārstības. Ekonomikas cikliskā attīstība ir dabiska parādība, bet valsts, realizējot attiecīgu fiskālo un monetāro politiku, cikla ietvaros var šīs svārstības mīkstināt – augšupejas laikā īstenojot ierobežojošu, bet lejupslīdes laikā stimulējošu fiskālo un monetāro politiku. Ja šī regulācija nav pienācīga, ekonomikas lejupslīdes posmi var izvērsties pārāk strauji un spēcīgi, kļūstot par ekonomikas krīzēm.

«Iepriekšējā ekonomiskā krīze pasaulē, un īpaši Latvijā, bija saistīta ar straujas izaugsmes laikā vēl papildus īstenotu stimulējošu politiku, kad zemās procentu likmes veicināja strauju kreditēšanas attīstību gan pasaulē, gan Eiropas Savienībā (ES), gan īpaši Latvijā, kad pēc valsts pievienošanās ES ievērojami pieauga investoru konfidence un pārliecība par ieguldījumu drošību Latvijā. Diemžēl neatbilstošas ekonomiskās politikas rezultātā kapitāls ieplūda galvenokārt neražojošajos sektoros, izveidojot ekonomikā nopietnas nesabalansētības un atkarību no ārvalstu kredītresursu plūsmas. Strukturālās problēmas pastiprināja procikliskā fiskālā politika, kas straujā IKP pieauguma laikā pieļāva valsts budžeta deficītu, tālāk veicinot ekonomikas pārkaršanu un palielinot ievainojamību pret ārējiem šokiem. Straujais ārvalstu aizņemtā kapitāla pieaugums, īpaši nekustamā īpašuma sektorā, izraisīja strauju nekustamā īpašuma cenu kāpumu, inflāciju, darba samaksas strauju pieaugumu, ļoti augstu tekošā konta deficītu un vispārēju ekonomikas pārkaršanu. 2008. gadā, iestājoties pasaules ekonomikas krīzei, ārvalstu kredītlīdzekļu plūsma uz Latviju krasi apsīka, izraisot maksājumu bilances krīzi. Budžeta ieņēmumiem strauji samazinoties un finanšu problēmās nonākot vienai no lielākajām bankām, Latvija bija spiesta lūgt starptautisko finanšu institūciju palīdzību,» situāciju komentē Vēja.

Viņa norāda, ka ES kopumā, reaģējot uz 2008.gada krīzi, tika izveidots makroekonomisko nesabalansētību uzraudzības mehānisms, kura ietvaros tiek sekots dažādu makroekonomisko rādītāju attīstībai visās ES valstīs, kuri varētu signalizēt par iespējamām ekonomiskām nesabalansētībām un norādīt uz iespējamām krīzēm. «Starp šiem rādītājiem ir, piemēram, mājokļu cenu izmaiņas, tekošā konta bilance, kredītu plūsma, valsts ārējo konkurētspēju raksturojošie rādītāji, valsts ārējais parāds un citi. Ja kādā no ES valstīm tiek konstatēta vairāku šo rādītāju neatbilstība noteiktajiem vēlamajiem līmeņiem, tiek sākta padziļināta šīs valsts izpēte un sniegtas rekomendācijas, lai šīs nesabalansētības novērstu. Šeit īpaši jāatzīmē, ka Latvija ir viena no nedaudzām ES valstīm, kurām līdz šim nav tikušas konstatētas tādas makroekonomiskās nesabalansētības, lai būtu nepieciešama papildu izpēte un rekomendācijas to novēršanai.


Pievienot komentāru

Par izplānotu «zālītes» realizāciju grupā sākts kriminālprocess

2018.gada aprīlī četri vīrieši un viena sieviete vienojās un sadalīja lomas, lai neatļauti glabātu, pārvadātu un realizētu narkotiskās vielas lielā apmērā.

Ikšķile Satversmes tiesā pārsūdzēs Pūces rīkojumu, ar ko apturēta iedzīvotāju aptauja par pašvaldību reformu

Ikšķiles novada dome ir sagatavojusi dokumentus un vērsīsies Satversmes tiesā, lai apstrīdētu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces rīkojumu par iedzīvotāju aptaujas par administratīvi teritoriālo reformu nolikuma apturēšanu.

Laizāne: Atbildība par iespējamo NEPLP biedru reputāciju jāuzņemas to ieteicējiem

Atbildība jautājumā par NEPLP amatu kandidātu reputāciju būtu jāuzņemas viņus rekomendējošām organizācijām, norādīja 12.Saeimas sasaukuma Cilvēktiesību un sabiedrisko lieto komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.

Lielbritānijā ārkārtas sēde par Irānas sagrābto tankkuģi

Lielbritānijas valdības locekļi un drošības un militāro dienestu vadība pirmdien, 22.jūlijā, tiekas ārkārtas sēdē par incidentu Persijas līcī, kur Irāna sagrābusi britu tankkuģi un arestējusi tā apkalpi, ieskaitot vienu Latvijas pilsoni.

Žurnālistu algām, radio raidījumiem un atbalsta struktūrvienībām – Latvijas Radio valde skaidro, kā dalīs prasītos 100 000

Latvijas Radio valde iesniegusi NEPLP detalizētu informāciju par ārkārtas finanšu līdzekļu pieprasījumu 100 000 eiro apmērā, lai vēl šajā gadā spētu risināt krīzi Ziņu dienestā.

Policija neizskata versiju, ka advokāts Bērziņš nogalināts sava darba dēļ

Policija patlaban neizskata versiju, ka advokāts un bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš nogalināts savas profesionālās darbības dēļ, žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Dati: Ceļu satiksmes negadījumos ar neapdrošinātiem auto visvairāk pie vainas spēkrati vecumā no 11 līdz 15 gadiem

Pērn ceļu satiksmes negadījumos, kuri izraisīti ar neapdrošinātu auto, visbiežāk pie vainas bijuši auto vecumā no 11 līdz 15 gadiem, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja statistika.

Mārupē nogalināts advokāts un bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš

Mārupē nogalināts advokāts un bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Lai atbalstītu cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, izmēģinās individuālā budžeta modeli

Labklājības ministrija izmēģinās jaunu pieeju sociālo pakalpojumu nodrošināšanā pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas ārvalstīs pazīstams arī kā «individuālā budžeta modelis».

Estonia upuru radiniekiem vilšanās par Francijas tiesas lēmumu

Francijas tiesas lēmums lietā par kompensāciju prāmja Estonia upuru radiniekiem ir liela vilšanās, tā vērtējis advokāts, kurš pārstāv 1994.gada katastrofas upuru tuviniekus.

Revīzija: Trūkst atklātas un atbildīgas pieejas ZM fondu finansējuma izlietojumā

Biedrībām pietuvinātas personas, kas, esot padomē, izvērtē naudas sadalījumu pašām biedrībām, braucieni uz Spāniju un Itāliju bez skaidra mērķa –Valsts kontrole vērtē līdzekļu izlietojumu Zemkopības ministrijas fondos.

Lai finansētu ceļus, Linkaits neizslēdz akcīzes nodokļa celšanu dīzeļdegvielai

Lai gūtu finansējumu ceļu remontam, nav izslēgta arī akcīzes nodokļa celšana dīzeļdegvielai, izteicies satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Sākas remontdarbi uz Ventspils šosejas – jārēķinās ar papildu 45 minūtēm braukšanai

Sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām.

Vēlēšanās Ukrainā gaidāma Zelenska Tautas kalpa uzvara

Ukrainā aizvadītajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās ir uzvarējusi jaunā prezidenta Volodimira Zelenska partija, iegūstot rekordlielu balsu vairākumu, tā liecina rezultāti aptaujām pie vēlēšanu iecirkņiem.

Uz Irānas aizturētā britu tankkuģa ir viens Latvijas valstspiederīgais

Uz Irānas aizturētā britu tankkuģa ir viens Latvijas valstspiederīgais, teikts Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Nedēļas sākumā gaidāms spēcīgs lietus, taču nogalē pat +29 grādi

Nedēļas sākumā laikapstākļus noteiks zema spiediena ieplaka un pāri Latvijas teritorijai virzīsies  mākoņu un lietus zonas.

VK: Lauksaimniecības sektorā «slēgts NVO klubiņš» gadiem ilgi bauda privilēģijas

Lauksaimniecības nozares ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas finansējuma saņemšanā no valsts budžeta bauda īpašas privilēģijas, kas nav raksturīgas nevalstiskajam sektoram valstī kopumā, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā.

Nedēļa Lietuvā: Noliedz Swedbank Sīrijas saiknes, Skvernelis mainīs dažus ministrus

Pagājušajā nedēļā Lietuvā noliegtas ziņas par Swedbank Lietuvas atzara saistību ar Sīrijas ķīmiskiem ieročiem. Tikmēr kaimiņiem ir plāni Rīgā ieguldīt 200 miljonus eiro, bet lietuviešu izsūtījumu vietu meklētājiem nākas doties uz Kazahstānu.

BNN nedēļas apkopojums: Pīraga dalīšana. Minimālā alga. Bīstamās spēlītes

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Kauna traips, Minimālā alga, Pīrāga dalīšana, Bīstamās spēlītes, Kāzu zvani, Lielās cerības un Finansējums.

Starp pārkāpumiem Muižnieka vēlēšanās uzsver dalībnieku skaita neprecizitātes

IKVD veiktās pārbaudes ziņojumā par konstatētajiem pārkāpumiem LU rektora vēlēšanās lielāks akcents tiek likts uz neprecizitātēm par reģistrēto dalībnieku skaitu pirms un pēc vēlēšanām.

Latvijai starp Baltijas valstīm pirmajā ceturksnī lielākais budžeta deficīts

Latvijā pirmajā ceturksnī vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret IKP bijis lielāks nekā ES vidēji, liecina ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 22 ES dalībvalstīm.

Augstākā tiesa negroza lēmumu neizmaksāt pensiju personai, kura nedzīvo Latvijā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments lēmis negrozīt tiesas spriedumu, ar kuru atteikts piešķirt vecuma pensiju tādēļ, ka viņa nedzīvo Latvijā.

Rīgas satiksmes padomi vadīs Normunds Narvaišs

Par Rīgas satiksmes padomes priekšsēdētāju piektdien, 19.jūlijā, ievēlēts Normunds Narvaišs, bet viņa vietnieks būs Ainārs Ozols, informē uzņēmumā.

Ušakovs samaksā tiesas piespriesto sodu – Ķirsis atgūst 1 000 eiro

Šī gada jūnijā spēkā stājies bijušajam Rīgas mēram Nilam Ušakovam nelabvēlīgais tiesas spriedums strīdā ar Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi par viņa paustajiem izteikumiem, kas, Ušakova ieskatā, bija godu un cieņu aizskaroši, liecina publiski pieejamā informācija.

Igauņu jaunuzņēmums Transferwise piesaista Netflix finanšu direktoru

Igauņu uzņēmēju dibinātais finanšu pakalpojumu jaunuzņēmums Transferwise tā vadībai piesaistījis speciālistu, kurš iepriekš bijis finanšu direktors amerikāņu kinofilmu un televīzijas seriālu straumēšanas pakalpojumā Netflix.


-->