FM: Minimizēti Krievu salas projekta īstenošanas riski

Krievu salas projekta sekmīgai pabeigšanai riski ir minimizēti, atzīst Finanšu ministrijā (FM).

Kā zināms, Valsts kontrole ir pabeigusi revīziju Rīgas brīvostas pārvaldes īstenotajam projektam «Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra», kurā secināts, ka netiks sasniegts sākotnēji izvirzītais un projekta pieteikumā uz ES finansējuma apgūšanu noteiktais mērķis. Savukārt šāda situācija rada ES līdzfinansējuma korekcijas risku līdz pat 100% apmērā no piešķirtajiem 77,2 miljoniem eiro.

FM pārstāvis Aleksis Jarockis norādīja, ka Valsts kontroles revidētais Krievu salas projekts jau no tā ieviešanas sākuma ir uzskatīts par augsta riska projektu. Tajā pašā laikā viņš piebilda, ka FM ir rūpīgi sekojusi un turpinās šo projektu uzraudzīt arī līdz tā pilnīgai pabeigšanai, lai tam netiktu piemērota finanšu korekcija, kā rezultātā projekts pilnībā tiktu finansēts no budžeta līdzekļiem bez ES finansējuma.

«Tā īstenošanas laikā bija daudz sarežģījumu un problēmu, tostarp būvdarbu iepirkumu kavējums un izmaiņas tehniskos risinājumos, kā arī kavējumi līgumu ar stividoriem noslēgšanas procesā. Tāpat pozitīvā aspektā kravu apgrozījuma pieauguma dēļ tika secināts, ka uz Krievu salu ir iespējams pārcelt tikai ogļu kravu operācijas, kas ir galvenais vides piesārņojuma izraisītājs, bet nav iespējams, kā sākotnēji plānots, pārcelt citu beramkravu, izņemot ogļu, un ģenerālkravu pārkraušanas operācijas,» sacīja Jarockis.

Tādēļ noteiktā termiņā 2015.gadā nav izdevies pilnībā sasniegt projekta galveno mērķi – izbūvēt jaunu ostas infrastruktūru Krievu salā un atbilstoši Rīgas domes apstiprinātajam Rīgas pilsētas attīstības plānam atbrīvot Rīgas vēstures un kultūras centru turpmākai pilsētvides attīstībai, novērst vides degradāciju un vienlaikus saglabāt ostas konkurētspēju.

Par projekta progresu un ar to saistītajiem riskiem gan Satiksmes ministrija (SM), gan FM ir regulāri informējusi uzraudzības komiteju, kā arī Ministru kabinetu un Saeimu. Tāpat par esošo situāciju, tās iespējamo risinājumu un īstenotāja Rīgas brīvostas pārvaldes rīcības plānu jau 2015.gadā ir informēta arī Eiropas Komisija (EK), kura uzsvērusi, ka, lai projektam tiktu saglabāts piešķirtais ES finansējums 77,2 miljonu eiro apmērā, tā mērķi ir jāsasniedz ne vēlāk kā līdz 2019.gada 31.martam, kad EK veiks galīgo projekta mērķa izpildes vērtējumu.

«Ja būtu pazīmes par pārkāpumiem, EK nepagarinātu projekta īstenošanas termiņu,» piebilda Jarockis.

Patlaban projektu plānots pabeigt līdz 2018.gada beigām, kad projekta īstenotājs attiecīgi ir apņēmies pilnībā nodrošināt projekta mērķu sasniegšanu, atbrīvojot Andrejostas un Eksportostas teritoriju atbilstoši pabeigšanas brīdī spēkā esošam Rīgas domes Rīgas teritorijas plānojumam 2018.-2030.gadam.

«Balstoties uz minētā jaunā teritorijas plānojuma ieceri un izmainītiem teritorijas izmantošanas nosacījumiem, projekta īstenotājs paredz izmantot iespēju Eksportostas teritorijā virs plānotās Ziemeļu transporta koridora trases pārcelt beramkravu, izņemot ogļu, un ģenerālkravu pārkraušanas un uzglabāšanas operācijas. Projekta īstenotājs ir apliecinājis SM kā atbildīgajai iestādei un FM kā vadošajai iestādei, kā arī EK, ka tādējādi projekta mērķi tiks sasniegti,» norādīja Jarockis..

Vienlaikus SM un FM turpinās uzraudzīt projekta īstenošanu. Finansējuma saņēmējam ir pienākums reizi ceturksnī atskaitīties SM par projekta ieviešanas progresu, tostarp izstrādātā rīcības plāna izpildi, mērķa sasniegšanas riskiem un plānu to novēršanai.

Savukārt Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP) medijiem izplatītajā paziņojumā norāda, ka RBP realizētais projekts, īpaši tā būvdarbu stadijā, ticis rūpīgi kontrolēts no uzraugošajām institūcijām, veicot septiņus auditus. Auditu ieteikumus RBP ir ņēmusi vērā, lai uzlabotu projekta ieviešanu un novērstu riskus.

«Valsts kontrole vairāk kā gada garumā RBP veica projekta revīziju, piesaistot arī divus ekspertu uzņēmums. Valsts kontrole izvērtējot dažādus ar projekta ieviešanu saistītus dokumentus jau no 2006.gada nevēlējās pievērst vērību RBP paustajam viedoklim, Valsts kontroles ziņojumā izdarītie secinājumi ir balstīti uz pieņēmumiem un no kopējā konteksta izrautu informāciju, līdz ar to tendenciozi un negatīvi atspoguļojot projekta ieviešanu,» teikts paziņojumā medijiem.

RBP uzskata, ka Valsts kontroles ziņojumā paustais viedoklis nav objektīvs un var radīt materiālu kaitējumu Rīgas brīvostas pārvaldei, kā rezultātā tiks traucētas RBP tiesības izmantot savu mantu tam mērķim, kāds noteikts šai izmantošanai Likumā par ostām, kā arī radīt negatīvu noskaņojumu sabiedrībā un riskus projektā iesaistītajām pusēm, lai pārceltu piesārņojošās kravas uz Krievu salu.

Pretstatā Valsts kontroles viedoklim, šobrīd nepastāv tādi apstākļi un nav konstatēti tādi projekta ieviešanas pārkāpumi, lai par ES fondu apguvi atbildīgās institūcijas piemērotu Kohēzijas fonda līdzfinansējuma finanšu korekciju 15% – 100% apmērā. Projektā paredzētie un no Kohēzijas fonda līdzfinansētie darbi (projekta iznākuma rādītāji) ir pabeigti un visas būves Krievu salā ir nodotas ekspluatācijā līdz 2015.gada 30.decembrim, no būvdarbu līguma summas ietaupot 2 862 285,69 EUR. Projekta attiecināmās izmaksas ir izlietotas par 10 milj. EUR mazāk nekā tas tika plānots, savukārt Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir ietaupīts 1,1 milj. EUR apmērā. Projekta termiņš, lai nodrošinātu projekta mērķu un rezultātu rādītāju sasniegšanu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, ir pagarināts līdz 2018.gada decembrim. Projekta darbības tiek plānotas, vadītas un uzraudzītas. RBP ir izstrādājusi Rīcības plānu un laika grafiku projekta mērķa sasniegšanai, informē RBP.

Valsts kontrole, sagatavojot ziņojumu, nav ņēmusi vērā, ka lēmums par ostas aktivitāšu pārcelšanu uz Krievu salu tika pieņemts nevis pēc RBP iniciatīvas, bet gan pamatojoties uz Rīgas teritorijas plānojumu 2006.-2018. gadam, ko Rīgas dome apstiprināja 2005.gadā. Ar minēto plānojumu Andrejsalas un Eksportostas teritoriju lietošanas mērķis tika mainīts uz centra apbūves teritoriju. Tāpat Valsts kontrole nav ņēmusi vērā faktu, ka projekta realizāciju apgrūtināja situācija, ka Krievu salā būvējamā jaunā infrastruktūra bija nepieciešama jau funkcionējošas stividoru komercdarbības pārcelšanai, kuru ietekmē tirgus un ģeopolitiskā situācija, norāda RBP.

Lai saglabātu Rīgas ostas konkurētspēju un vairāk, kā tūkstoti darba vietu, tika paredzēs pārcelt piesārņojošās kravu pārkraušanas operācijas no pilsētas centra uz Krievu salu. Projekta lietderība tika izvērtēta no tehniski ekonomiskā, izmaksu un ieguvumu, kā arī no vides viedokļa. Projekts tika apstiprināts atbilstošajās Latvijas institūcijās, kā arī to apstiprināja Eiropas Komisijas Konkurences un Reģionālās un pilsētvides politikas ģenerāldirektorāti. Savukārt projekta izmaiņas, kas paredz daļu kravas (ne ogļu kravas) atstāt Eksportostas teritorijas ziemeļu daļā ir izvērtētas no vides viedokļa, neradot vides situācijas pasliktināšanos salīdzinājumā ar projekta sākotnējo variantu. Iespēja veikt nepiesārņojošas ostu darbības, pilsētvidei neizmantojamā Eksportostas teritorijā uz ziemeļiem no jaunā Daugavas Ziemeļu šķērsojuma, tiks paredzēta jaunajā Rīgas pilsētas teritorijas plānojumā. Par projekta izmaiņām ir informēta Eiropas Komisija un ar Eiropas Komisiju panākta vienota izpratne par izmaiņu iespējamību, un saņemta atbilde, ka projekta grozījumi nav nepieciešami. Līdz ar to līdz cik vien iespējams, mazināti Kohēzijas fonda finanšu korekcijas riski, uzsver brīvostas pārvalde.

RBP nepiekrīt Valsts kontroles viedoklim, par 3,8 milj. EUR apmērā izlietošanu neatbilstoši normatīvo aktu prasībām un labas pārvaldības praksei. Nepamatoti izlietoto līdzekļu apjomā Valsts kontrole ir ieskaitījusi tādus darbus un pakalpojumus, bez kuriem projekta ieviešana nebūtu iespējama: būvdarbu līguma summas ietvaros veikto izmaiņu izmaksas, projekta ieviešanai nepieciešamo ārpakalpojumu izmaksas, kompensējamā kravu laukuma izveidošanas izmaksas. Ārpakalpojumi un laukuma izbūve nav Projekta attiecināmās izmaksas, tām tika izmantots RBP finansējums.

Būvdarbu līgumā izmaiņas tika veiktas, lai izveidotā Krievu salas ostas termināla infrastruktūra atbilstu stividoru prasītajām, lielākām kravu pārkraušanas jaudām. Izmaiņas būvdarbu līgumā neradīja papildus izmaksas, tās tika veiktas, nepārsniedzot sākotnējo būvdarbu līguma summu 126 218 817,70 EUR. Izmaiņas tika finansētas no līgumā jau sākotnēji iekļautās pasūtītāja rezerves summas, kopumā par 2 369 158,12 EUR, kas ir nepilnu 2% apmērā no līguma summas. No būvdarbu līguma kopējās summas tika ietaupīti 2 862 285,69 EUR. Būvdarbu līgumā veiktās izmaiņas kā pamatotas un būvobjekta efektivitāti un vērtību palielinošas, kā arī veiktas atbilstoši līguma noteikumiem ir vērtētas Valsts kontroles pasūtītā Eksperta atzinumā.

Tāpat RBP nepiekrīt Valsts kontroles viedoklim, ka RBP Projekta ieviešanai nelikumīgi ir piesaistījusi ārpakalpojuma sniedzējus, tai pašā laikā, norādot, ka projekta komandas sastāvs un slodze nav bijusi atbilstoša šāda apjoma un mēroga projektam, tā bija būtiski mazāka, nekā nepieciešams. Apzinoties to, ka ar esošo resursu kapacitāti tāda apjoma projektu īstenot nav iespējams, jau projekta iesniegumā tika plānota projekta organizācijas struktūra, paredzot atsevišķām – periodiskām vai padziļinātas izpētes funkcijām piesaistīt ārpakalpojumu sniedzējus, tādejādi nodrošinot trūkstošo projekta vadības kapacitāti. Ārpakalpojumu sniedzēji neveica Rīgas brīvostas darbiniekiem noteiktās funkcijas.

Izvērtējot Valsts kontroles sagatavotos ieteikumus, Rīgas Brīvostas pārvalde konstatēja, ka esošajā projekta īstenošanas posmā, neatkarīgi no Valsts kontroles secinātā, divi no pieciem Valsts kontroles ieteikumiem ir veiksmīgi ieviesti un darbojas, lai nodrošinātu projekta funkcionalitāti un sasniegtu projekta mērķi. RBP ir izstrādāti projekta ilgtermiņa darbību plāns un rīcības plāns, kas apstiprināti RBP valdē, saskaņoti ar stividoriem un pārējām iesaistītajām pusēm, detalizēti aprakstot izpildāmās aktivitātes, to realizācijas termiņus, ietverot tajos uzraudzības veikšanas robežpunktus un monitoringu.

Līdztekus RBP secina, ka neskatoties uz to, ka RBP izstrādātajā rīcības plānā visas projekta sekmīgai pabeigšanai iesaistītās puses ir definētas, detalizēti aprakstīta katras puses veicamās darbības, to izpildes termiņi un kontrolējošās darbības Valsts kontrole ieskatā RBP jāizstrādā vēl viens papildus dokumentu – komunikācijas plāns. Ņemot vērā Valsts kontroles uzstādījumu, RBP sagatavos projekta komunikācijas plānu, atbilstoši definētajiem termiņiem.

«Krievu salas projekta īstenošanas laikā ir izbūvētā pilnīgi jauna Ostas infrastruktūra, visas būves ir nodotas ekspluatācijā 2015. gada decembrī, ir vairāku miljonu eiro ietaupījums no būvdarbu līguma summas un projekta attiecināmajās izmaksās izlietots par desmit miljoniem eiro mazāk, kā sākotnēji plānots, kas RBP ieskatā norāda uz to, ka īstenotā projekta vadība notiek augsti kvalificētu darbinieku un profesionāļu vadībā, atbilstoši labas prakses projektu vadības standartiem un nepiekrīt Valsts kontroles ieteikumam saistībā ar pilnīgi jaunas un no izpildaparāta vadības neatkarīgas projekta komandas izveidošanai, kas RBP ieskatā varētu dot projektam negatīvu pienesumu un radīt neparedzamas sekas tā turpmākai īstenošanai un mērķa sasniegšanai. Lai nodrošinātu sekmīgu projekta vadību turpmākajos tā posmos, tiks pārskatīti un pilnveidoti atbilstoši starptautiski atzītu auditoru ieteikumiem projekta komandas nolikums, amatu apraksti un sadarbības procedūra ar pārējām RBP struktūrām. Līdztekus, pilnveidojot darījumu pamatojumu dokumentu noformēšanas prasības, tādejādi pastiprinot RBP līdzekļu izlietošanas kontroli,» uzsver brīvostas pārvalde.

Valsts kontroles padomes lēmums tiks pārsūdzēts Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, informē RBP.

Ref: 102.000.102.12519

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas