bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 08.12.2019 | Vārda dienas: Gunārs, Gunis, Vladimirs
LatviaLatvija

FM: Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā iekasēti plānotajā apmērā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Straujā ekonomikas izaugsme, kas vērojama šogad, nodrošinājusi atbilstošu ieņēmumu pieaugumu Latvijas kopbudžetā. Šā gada desmit mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi palielinājušies par 1,1 miljardu eiro jeb 13,9%, veidojo 9,07 miljardus eiro.

Nozīmīgākais pieaugums vērojams nodokļu ieņēmumos (par 547,9 miljoniem eiro jeb 8,3%), kam seko ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (407,6 miljoni eiro jeb 65,1%) un nenodokļu ieņēmumi (129,1 miljoni eiro jeb 27,7%). Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies par 855,6 miljoniem eiro jeb 11,1%, veidojot 8,5 miljardus eiro. Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju pieaugums, papildus finansējuma piešķiršana veselības nozarei, kā arī izdevumu palielināšana aizsardzības nozarē līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) ietekmē kopbudžeta izdevumu pieauguma tempa palielināšanos, BNN informē Finanšu ministrija.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos veidojies pārpalikums 514,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 252,8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Ministrija atzīmē, ka pārpalikums pamatā veidojas valsts konsolidētā budžeta līmenī (502,4 miljoni eiro), jo tika saņemtas ievērojami lielākas nekā pērn atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanu, tostarp noslēguma maksājumi par 2007.-2013. gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas investīcijām (197,4 miljoni eiro).

Ministrija atzīmē, ka, pārejot no kopbudžeta analīzes naudas plūsmā uz vispārējās valdības budžeta bilanci atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai, ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi tiek atzīti tikai tādā apmērā, kādā attiecīgajā gadā tiek veikti izdevumi ārvalstu finanšu palīdzības projektu īstenošanai. Pie kam ietekmi uz bilanci veido tikai valsts un pašvaldību budžeta līdzfinansējums ES fondu projektu īstenošanai. Kopbudžetā pārpalikums kopš septembra sarūk un sagaidāms, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados izdevumi pārsniegs ieņēmumus arī gada pēdējos divos mēnešos. Atbilstoši Finanšu ministrijas aktuālajam novērtējumam pēc EKS metodoloģijas, aktualizējot publisko kapitālsabiedrību datus, ES fondu ietekmi un citas korekcijas, vispārējās valdības budžeta deficīts 2018.gadā būs 0,8% no IKP jeb 224,7 miljoni eiro. Tādējādi budžeta deficīts būs zemāks nekā budžetā 2018.gadam pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts (1,0% no IKP).

Kopējie nodokļu ieņēmumi kopbudžetā desmit mēnešos palielinājušies par 8,3%, ko ietekmēja arī sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes palielināšana par vienu procentpunktu, kas ļāva 70,1 miljonu eiro novirzīt veselības nozares finansējumam. Labvēlīgā situācija ekonomikā nodrošināja nodarbinātības līmeņa kāpumu, 3.ceturkšņa dati liecina, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars no visiem darbspējas vecuma iedzīvotājiem pārsniedzis 70%, savukārt vidējā atalgojuma apmērs pieaudzis par vairāk nekā 8%, tādējādi sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi kopbudžetā palielinājās par 299,6 miljoniem eiro jeb 16,2%. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi palielinājušies mazākā apmērā – par 24,9 miljoniem eiro jeb 1,8%, ko ietekmē ienākumu nevienlīdzības mazināšanai ieviestais pakāpenisks diferencētā neapliekamā minimuma, atvieglojuma par apgādībā esošu personu un pensionāru neapliekamā minimuma ikgadējs pieaugums.

Ekonomiskā aktivitāte un iedzīvotāju pirktspējas palielināšanās, kas sekmēja patēriņa kāpumu, cenu līmeņa pieaugumu (oktobrī 3,2%), nodrošināja būtiski augstākus pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa ieņēmumus. PVN ieņēmumi šā gada desmit mēnešos bija par 200,5 miljoniem eiro jeb 11,1% augstāki nekā pērn, ko būtiski noteica nodokļu reformas ietvaros ieviesto administrēšanas uzlabošanas, ēnu ekonomikas ierobežošanas un bāzes paplašināšanas pasākumu kopums. Akcīzes nodokļa ieņēmumi tikmēr pieauga par 106 miljoniem eiro jeb 14,1%, ko ietekmē arī akcīzes preču likmju celšana šogad. Vienlaikus bijis samazinājums uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumos. Tie šogad desmit mēnešos bijuši par 67,8 miljoniem eiro jeb 18,9% mazāki nekā pērn, kas jau tika prognozēts un skaidrojams ar pāreju uz jaunu UIN sistēmu, kuras ietvaros viens no ieņēmumus būtiski ietekmējošajiem pasākumiem bija avansa maksājumu atcelšana no šā gada 1.jūlija.

«Kopumā nodokļu ieņēmumi kopbudžetā iekasēti plānotajā apmērā, tomēr pa nodokļu veidiem vērojamas atšķirības. Analizējot lielāko nodokļu ieņēmumus pret plānoto, jāizceļ virsplāna ieņēmumu veidošanās akcīzes nodoklim (9,9 miljoni eiro jeb 1,2%), lai gan akcizēto preču veidu dalījumā veidojas atšķirīga situācija. Iekšzemes patēriņa palielināšanās sekmējusi akcīzes nodokļa ieņēmumu par alkoholiskajiem dzērieniem un alu plāna pārpildi par 16,9 miljoniem eiro, ko sekmējusi arī aktīvā tirdzniecība Igaunijas pierobežā. Savukārt mazāki nekā plānots bijuši akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem (-4,6 miljoni eiro) un tabakas izstrādājumiem (-3,9 miljoni eiro). Naftas produktiem akcīzes nodokļa ieņēmumu plāna neizpildi ietekmē piešķirtie termiņa pagarinājumi, bet tabakas izstrādājumu plāna neizpilde saistāma ar kopējo cigarešu patēriņa kritumu smēķētāju skaita samazinājuma un smēķētāju paradumu maiņas rezultātā, pieaugot jaunu produktu pieprasījumam tirgū (karsējamā tabaka, elektroniskās cigaretes, u.c.), kas tiek aplikti ar zemāku akcīzes nodokli. Lielākie virsplāna ieņēmumi veidojušies no UIN ieņēmumiem, kas, ņemot vērā iemaksu straujāku kāpumu pēc UIN deklarāciju datiem par 2017.gada rezultātiem, bija par 61 miljonu  eiro jeb 26,4% lielāki nekā plānots,» informē ministrija.

Būtiska plāna pārpilde vērojama muitas nodokļa ieņēmumos, kas šā gada desmit mēnešos bija par 7,2 miljoniem eiro jeb 19,8% virs plāna. Zīmīgi, ka lielā mērā lielākus ieņēmumus nodrošina pieaugošie importa apjomi no trešajām valstīm dzelzim un tēraudam, kas tiešā veidā saistāms ar šī brīža ekonomikas izaugsmes tempiem un straujo būvniecības nozares palielināšanos, uzsver ministrijā.

Mazākā apmērā nekā plānots saņemti IIN, PVN un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi. Šiem nodokļiem plāns netika izpildīts attiecīgi par 31,7 miljoniem eiro jeb 2,2%, 28,4 miljoniem eiro jeb 1,4% un 10,7 miljoniem eiro jeb 5,3%. IIN plāna neizpilde saistīta ar mazākiem nekā plānots ieņēmumiem par izmaksātajām dividendēm no uzņēmumu iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas, savukārt PVN plāna neizpildi ietekmē ar standarta likmi apliekamo darījumu apjoma samazinājums, izceļot PVN ieņēmumu samazinājumu tieši oktobra mēnesī enerģētikas un kokapstrādes nozarēs. «Vienlaikus jāuzsver, ka PVN ieņēmumu pieauguma temps šogad ir bijis būtiski augstāks nekā pēckrīzes gados pieredzēts. NĪN zemākus ieņēmumus nekā plānots noteica kadastrālo vērtību samazināšanās zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve un kurai kadastra informācijas sistēmā reģistrēts apgrūtinājums – kultūras piemineklis, kā arī pašvaldību noteiktās NĪN atlaides,» norāda ministrijā.

Nenodokļu ieņēmumiem šā gada desmit mēnešos valsts pamatbudžetā vērojama kopumā laba plāna izpilde, vienlaikus atsevišķu nodevu plāns nav izpildīts. Nenodokļu ieņēmumu plāns šogad izpildīts par 128%, virsplāna ieņēmumiem veidojot 110 miljonus eiro. Plāna pārpildi nodrošināja galvenokārt lielāks AS Latvenergo iemaksāto dividenžu apmērs (62,2 miljoni eiro) par iepriekšējo gadu peļņu, kā arī saņemtie papildemisijas prēmijas maksājumi (44,2 miljoni eiro) par valsts parāda pārfinansēšanas darījumiem. Jāņem vērā, ka šie virsplāna ieņēmumi pēc EKS metodoloģijas tiks koriģēti, AS Latvenergo virspeļņas dividenžu ieņēmumus neitralizēs atbilstoši izdevumi, lai mazinātu obligātās iepirkumu komponentes (OIK) apjomu elektroenerģijas gala lietotājiem, savukārt papildemisijas prēmija netiks pilnā apjomā atzīta vispārējās valdības ieņēmumos, jo pēc būtības ir finansēšanas darījums, skaidro ministrijā.

Jāatzīmē arī augstāki nekā plānots ieņēmumi no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas, kas bijuši par 18 miljoniem eiro jeb 119,7% virs plānotā. Savukārt mazāki nekā plānots ieņēmumi saņemti par tādām nodevām kā valsts nodevas par valsts sniegto nodrošinājumu un juridiskajiem un citiem pakalpojumiem (par 6,4 miljoniem eiro jeb 9%), valsts nodevas par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu (5,7 miljoni eiro jeb 31,2%), finanšu stabilitātes nodevas (5,6 miljoni eiro jeb 35,6%) un autoceļu lietošanas nodevas (4,9 miljoni eiro jeb 17,6%), norāda ministrijā.

Izdevumu pieaugums līdzvērtīgā apmērā vērojams gan valsts konsolidētajā budžetā (11,8%), gan arī pašvaldību budžetā (11,3%), pie kam kopš jūnija vērojama izdevumu pieauguma tempa palielināšanās kopbudžetā. Konsolidētā kopbudžetā lielākais palielinājums vērojams subsīdiju un dotāciju izdevumos, kas bija par 283 miljoniem eiro jeb 20% augstākas nekā pērn. To ietekmēja pieaugošās investīcijas publiskā sektora iestādēs un komersantos ES fondu projektu realizācijai, kā arī finansējuma palielinājums veselības nozarē, tostarp par 47,1 miljonu eiro jeb 33% augot izdevumiem neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai stacionārās ārstniecības iestādēs, pamatā atalgojumam, kā arī par 22,2 miljoniem eiro jeb 18,9% izdevumiem palielinoties kompensējamo medikamentu iegādei. ES fondu investīcijas, īpaši pašvaldību līmenī, noteica kapitālo izdevumu palielinājumu, kas bija par 148,9 miljoniem eiro jeb 22,7% augstāki nekā iepriekšējā gada desmit mēnešu periodā.

Kopbudžetā nozīmīgs palielinājums vērojams preču un pakalpojumu izdevumos (par 131,3 miljoniem eiro jeb 13,1%) sevišķi strauji tiem augot Nacionālajos bruņotajos spēkos. Aizsardzības, veselības un tieslietu resoros, kā arī Valsts ieņēmumu dienestā un pašvaldību līmenī palielinoties atalgojumam, izdevumi atlīdzībai kopbudžetā bijuši par 129,6 miljoniem eiro jeb 7,2% augstāki nekā pērn desmit mēnešu periodā.

Sociālo pabalstu izdevumu palielināšanos kopbudžetā par 156,8 miljoniem eiro jeb 6,6% noteica vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieaugums, kā arī pensiju indeksācija. Pensiju izdevumi palielinājušies par 95,2 miljoniem eiro jeb 5,9%, savukārt pārējo pabalstu izdevumi bija par 61,6 miljoniem eiro jeb 8,4% augstāki nekā pērn desmit mēnešos. Jāatzīmē ģimenes valsts pabalsta izdevumu palielināšanās par 25 miljoniem eiro, kā arī slimības pabalstu izdevumu pieaugums par 12,9 miljonus eiro. Ģimenes valsts pabalsta izdevumu palielināšanos ietekmēja no šā gada 1. marta ieviestā piemaksa par divu un vairāku bērnu audzināšanu, tāpat izdevumu kāpumu ietekmē saņēmēju loka paplašināšana, līdz 20 gadiem palielinot bērna vecumu pabalsta saņemšanai, ja tas turpina mācības. Saņēmēju loka paplašināšana nodrošināja pabalsta saņēmēju skaita palielināšanu šogad par vairāk nekā 20 000 personām.


Pievienot komentāru

Latvijā pērn aviopasažieru skaita kāpums bijis straujāks nekā ES vidēji

Skaitliski lielākais pasažieru skaits pērn apkalpots Lielbritānijas lidostās – 272 miljoni jeb par 2,9% vairāk nekā 2017.gadā. Otrs lielākais pasažieru skaits reģistrēts Vācijā – 222 miljoni jeb par 4,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Baltijas un Polijas transporta ministri vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica kā galveno transporta politikas prioritāti

Baltijas un Polijas transporta ministri tikšanās laikā vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica projektu kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā.

Valdības partijas varētu apspriest kopīgu startu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Valdību veidojošās partijas, kuras Rīgas domē savukārt atrodas opozīcijā, varētu apspriest kopīgu sarakstu veidošanu startam potenciāli gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Ameriks vēl nav lēmis par dalību iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās; viens no GKR līderiem varētu būt Burovs

Viņš norādīja, ka Gods kalpot Rīgai plāno startēt ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs, un viens no partijas līderiem, visticamāk, varētu būt pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

VNĪ padomes priekšsēdētājs Bičevskis atkāpies no amata

VAS Valsts nekustamie īpašumi padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis nolēmis atkāpties no amata.

Daugavpilī mirusī sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā

«Šī ir būtiska virzība epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā, jo ir apstiprinājusies versija, ka sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā.»

Brexit – viena no iespaidīgākām kļūdām ES vēsturē, atklāti izsakās Tusks

Donalds Tusks, bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs, norādījis, ka Lielbritānijas lēmums aiziet no Eiropas Savienības bijusi bloka vēsturē «viena no visiespaidīgākām kļūdām», kas sekojusi «vēl nepieredzētai gatavībai melot».

No nākamā gada reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos mainīsies tarifi

No 2020.gada 15.janvāra reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par desmit centiem, bet vilcienos – par desmit vai 20 centiem.

Pūce iesniedz Saeimai likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu.

Igaunija aicina izbeigt okupāciju un cilvēktiesību pārkāpumus Gruzijā, Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas sanāksmē norādījis, ka starptautisko tiesību pārkāpumi un krīžu turpināšanās Gruzijā un Ukrainā apdraud drošību reģionā un grauj valstu savstarpējo uzticēšanos.

Banku izsniegto kredītu apmērs deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6%

Latvijas banku izsniegto kredītu apmērs šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6% jeb 350,386 miljoniem eiro un šogad septembra beigās bija 13,917 miljardi eiro, tostarp kredītportfelis palielinājies deviņām bankām.

Alūksnes novadā ugunsgrēkos gājuši bojā divi cilvēki

Alūksnes novadā degušas divas dzīvojamās mājas, kā dēļ gājuši bojā divi cilvēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Starp lielākajām Latvijas pilsētām varētu veidot ātrgaitas autoceļus

Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības stratēģija paredz veidot ātrgaitas valsts ceļu «mugurkaulu» starp lielākajām Latvijas pilsētām, tie būs ceļi ar atdalītām brauktuvēm un divām joslām katrā braukšanas virzienā.

Francijā 800 tūkstoši iedzīvotāju protestē pret pensiju reformu

Francijas pilsētās virs 800 000 iedzīvotāju devušies gājienos, kamēr dzelzceļnieki, skolotāji un mediķi kopīgi sarīkojuši vērienīga apjoma streiku. Protesta akciju mērķis iestāties pret pensiju reformas pārbūvi.

Bankā: Latvijas iedzīvotāji ir sākuši krāt vairāk

Teju piektdaļai ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā, savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

VSAA aicina vecuma pensijas saņēmējus izmantot pensiju 2.līmeņa kapitālu

VSAA oktobra dati liecina, ka 15 700 personas, kam jau ir piešķirta vecuma pensija, nav izmantojušas savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu.

Iekšlietu ministrs cīņā ar kontrabandu vēlas pielietot modernās tehnoloģijas

Efektīvākai cīņai ar kontrabandas ievešanu Latvijā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens vēlas pielietot modernās tehnoloģijas, kas strādātu paralēli muitas darbiniekiem.

Merkele pirmoreiz apmeklē Aušvicas Holokausta nometni

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien pirmoreiz savā 14 gadus ilgajā valdīšanas laikā apmeklēs Aušvicas koncentrācijas nometni Polijā.

Neziņa par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām turpinās. Akciju cenām dažādas tendences

Pasaules biržās akciju cenas mainījušās dažādos virzienos, ko noteica investoru neziņa par par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un impīčmenta likumprojekta sagatavošana pret ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Saeima atbalsta ideju atlikt Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā

Saeima pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstījusi grozījumu, ar kuru plānots par Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2020.gada 1.jūliju, nevis 1.janvāri, kā bija nolemts iepriekš.

Ušakovs esot paudis gatavību startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais ilggadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs ir gatavs startēt galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, ja tādas notiks, apliecinājis Ušakova pārstāvētās partijas Saskaņa valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Daudzviet gaidāmi nokrišņi un brāzmains vējš

Nedēļas nogalē un nākamās darba nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā no rietumiem noteiks cikloni, līdz ar to debesis pārsvarā būs mākoņainas.

Saeima konceptuāli atbalsta Ekonomisko lietu tiesas izveidi

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz izveidot Ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona tiesu.

Igaunijas premjers: Maz ticams, ka Rail Baltica pabeigs iecerētajā laikā

Maz ticams, ka Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekts tiks pabeigts paredzētajā termiņā – līdz 2026.gadam, atzinis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!