bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 12.12.2018 | Vārda dienas: Otīlija, Iveta
LatviaLatvija

FM: Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā iekasēti plānotajā apmērā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Straujā ekonomikas izaugsme, kas vērojama šogad, nodrošinājusi atbilstošu ieņēmumu pieaugumu Latvijas kopbudžetā. Šā gada desmit mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi palielinājušies par 1,1 miljardu eiro jeb 13,9%, veidojo 9,07 miljardus eiro.

Nozīmīgākais pieaugums vērojams nodokļu ieņēmumos (par 547,9 miljoniem eiro jeb 8,3%), kam seko ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (407,6 miljoni eiro jeb 65,1%) un nenodokļu ieņēmumi (129,1 miljoni eiro jeb 27,7%). Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies par 855,6 miljoniem eiro jeb 11,1%, veidojot 8,5 miljardus eiro. Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju pieaugums, papildus finansējuma piešķiršana veselības nozarei, kā arī izdevumu palielināšana aizsardzības nozarē līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) ietekmē kopbudžeta izdevumu pieauguma tempa palielināšanos, BNN informē Finanšu ministrija.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos veidojies pārpalikums 514,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 252,8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Ministrija atzīmē, ka pārpalikums pamatā veidojas valsts konsolidētā budžeta līmenī (502,4 miljoni eiro), jo tika saņemtas ievērojami lielākas nekā pērn atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanu, tostarp noslēguma maksājumi par 2007.-2013. gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas investīcijām (197,4 miljoni eiro).

Ministrija atzīmē, ka, pārejot no kopbudžeta analīzes naudas plūsmā uz vispārējās valdības budžeta bilanci atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai, ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi tiek atzīti tikai tādā apmērā, kādā attiecīgajā gadā tiek veikti izdevumi ārvalstu finanšu palīdzības projektu īstenošanai. Pie kam ietekmi uz bilanci veido tikai valsts un pašvaldību budžeta līdzfinansējums ES fondu projektu īstenošanai. Kopbudžetā pārpalikums kopš septembra sarūk un sagaidāms, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados izdevumi pārsniegs ieņēmumus arī gada pēdējos divos mēnešos. Atbilstoši Finanšu ministrijas aktuālajam novērtējumam pēc EKS metodoloģijas, aktualizējot publisko kapitālsabiedrību datus, ES fondu ietekmi un citas korekcijas, vispārējās valdības budžeta deficīts 2018.gadā būs 0,8% no IKP jeb 224,7 miljoni eiro. Tādējādi budžeta deficīts būs zemāks nekā budžetā 2018.gadam pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts (1,0% no IKP).

Kopējie nodokļu ieņēmumi kopbudžetā desmit mēnešos palielinājušies par 8,3%, ko ietekmēja arī sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes palielināšana par vienu procentpunktu, kas ļāva 70,1 miljonu eiro novirzīt veselības nozares finansējumam. Labvēlīgā situācija ekonomikā nodrošināja nodarbinātības līmeņa kāpumu, 3.ceturkšņa dati liecina, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars no visiem darbspējas vecuma iedzīvotājiem pārsniedzis 70%, savukārt vidējā atalgojuma apmērs pieaudzis par vairāk nekā 8%, tādējādi sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi kopbudžetā palielinājās par 299,6 miljoniem eiro jeb 16,2%. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi palielinājušies mazākā apmērā – par 24,9 miljoniem eiro jeb 1,8%, ko ietekmē ienākumu nevienlīdzības mazināšanai ieviestais pakāpenisks diferencētā neapliekamā minimuma, atvieglojuma par apgādībā esošu personu un pensionāru neapliekamā minimuma ikgadējs pieaugums.

Ekonomiskā aktivitāte un iedzīvotāju pirktspējas palielināšanās, kas sekmēja patēriņa kāpumu, cenu līmeņa pieaugumu (oktobrī 3,2%), nodrošināja būtiski augstākus pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa ieņēmumus. PVN ieņēmumi šā gada desmit mēnešos bija par 200,5 miljoniem eiro jeb 11,1% augstāki nekā pērn, ko būtiski noteica nodokļu reformas ietvaros ieviesto administrēšanas uzlabošanas, ēnu ekonomikas ierobežošanas un bāzes paplašināšanas pasākumu kopums. Akcīzes nodokļa ieņēmumi tikmēr pieauga par 106 miljoniem eiro jeb 14,1%, ko ietekmē arī akcīzes preču likmju celšana šogad. Vienlaikus bijis samazinājums uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumos. Tie šogad desmit mēnešos bijuši par 67,8 miljoniem eiro jeb 18,9% mazāki nekā pērn, kas jau tika prognozēts un skaidrojams ar pāreju uz jaunu UIN sistēmu, kuras ietvaros viens no ieņēmumus būtiski ietekmējošajiem pasākumiem bija avansa maksājumu atcelšana no šā gada 1.jūlija.

«Kopumā nodokļu ieņēmumi kopbudžetā iekasēti plānotajā apmērā, tomēr pa nodokļu veidiem vērojamas atšķirības. Analizējot lielāko nodokļu ieņēmumus pret plānoto, jāizceļ virsplāna ieņēmumu veidošanās akcīzes nodoklim (9,9 miljoni eiro jeb 1,2%), lai gan akcizēto preču veidu dalījumā veidojas atšķirīga situācija. Iekšzemes patēriņa palielināšanās sekmējusi akcīzes nodokļa ieņēmumu par alkoholiskajiem dzērieniem un alu plāna pārpildi par 16,9 miljoniem eiro, ko sekmējusi arī aktīvā tirdzniecība Igaunijas pierobežā. Savukārt mazāki nekā plānots bijuši akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem (-4,6 miljoni eiro) un tabakas izstrādājumiem (-3,9 miljoni eiro). Naftas produktiem akcīzes nodokļa ieņēmumu plāna neizpildi ietekmē piešķirtie termiņa pagarinājumi, bet tabakas izstrādājumu plāna neizpilde saistāma ar kopējo cigarešu patēriņa kritumu smēķētāju skaita samazinājuma un smēķētāju paradumu maiņas rezultātā, pieaugot jaunu produktu pieprasījumam tirgū (karsējamā tabaka, elektroniskās cigaretes, u.c.), kas tiek aplikti ar zemāku akcīzes nodokli. Lielākie virsplāna ieņēmumi veidojušies no UIN ieņēmumiem, kas, ņemot vērā iemaksu straujāku kāpumu pēc UIN deklarāciju datiem par 2017.gada rezultātiem, bija par 61 miljonu  eiro jeb 26,4% lielāki nekā plānots,» informē ministrija.

Būtiska plāna pārpilde vērojama muitas nodokļa ieņēmumos, kas šā gada desmit mēnešos bija par 7,2 miljoniem eiro jeb 19,8% virs plāna. Zīmīgi, ka lielā mērā lielākus ieņēmumus nodrošina pieaugošie importa apjomi no trešajām valstīm dzelzim un tēraudam, kas tiešā veidā saistāms ar šī brīža ekonomikas izaugsmes tempiem un straujo būvniecības nozares palielināšanos, uzsver ministrijā.

Mazākā apmērā nekā plānots saņemti IIN, PVN un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi. Šiem nodokļiem plāns netika izpildīts attiecīgi par 31,7 miljoniem eiro jeb 2,2%, 28,4 miljoniem eiro jeb 1,4% un 10,7 miljoniem eiro jeb 5,3%. IIN plāna neizpilde saistīta ar mazākiem nekā plānots ieņēmumiem par izmaksātajām dividendēm no uzņēmumu iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas, savukārt PVN plāna neizpildi ietekmē ar standarta likmi apliekamo darījumu apjoma samazinājums, izceļot PVN ieņēmumu samazinājumu tieši oktobra mēnesī enerģētikas un kokapstrādes nozarēs. «Vienlaikus jāuzsver, ka PVN ieņēmumu pieauguma temps šogad ir bijis būtiski augstāks nekā pēckrīzes gados pieredzēts. NĪN zemākus ieņēmumus nekā plānots noteica kadastrālo vērtību samazināšanās zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve un kurai kadastra informācijas sistēmā reģistrēts apgrūtinājums – kultūras piemineklis, kā arī pašvaldību noteiktās NĪN atlaides,» norāda ministrijā.

Nenodokļu ieņēmumiem šā gada desmit mēnešos valsts pamatbudžetā vērojama kopumā laba plāna izpilde, vienlaikus atsevišķu nodevu plāns nav izpildīts. Nenodokļu ieņēmumu plāns šogad izpildīts par 128%, virsplāna ieņēmumiem veidojot 110 miljonus eiro. Plāna pārpildi nodrošināja galvenokārt lielāks AS Latvenergo iemaksāto dividenžu apmērs (62,2 miljoni eiro) par iepriekšējo gadu peļņu, kā arī saņemtie papildemisijas prēmijas maksājumi (44,2 miljoni eiro) par valsts parāda pārfinansēšanas darījumiem. Jāņem vērā, ka šie virsplāna ieņēmumi pēc EKS metodoloģijas tiks koriģēti, AS Latvenergo virspeļņas dividenžu ieņēmumus neitralizēs atbilstoši izdevumi, lai mazinātu obligātās iepirkumu komponentes (OIK) apjomu elektroenerģijas gala lietotājiem, savukārt papildemisijas prēmija netiks pilnā apjomā atzīta vispārējās valdības ieņēmumos, jo pēc būtības ir finansēšanas darījums, skaidro ministrijā.

Jāatzīmē arī augstāki nekā plānots ieņēmumi no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas, kas bijuši par 18 miljoniem eiro jeb 119,7% virs plānotā. Savukārt mazāki nekā plānots ieņēmumi saņemti par tādām nodevām kā valsts nodevas par valsts sniegto nodrošinājumu un juridiskajiem un citiem pakalpojumiem (par 6,4 miljoniem eiro jeb 9%), valsts nodevas par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu (5,7 miljoni eiro jeb 31,2%), finanšu stabilitātes nodevas (5,6 miljoni eiro jeb 35,6%) un autoceļu lietošanas nodevas (4,9 miljoni eiro jeb 17,6%), norāda ministrijā.

Izdevumu pieaugums līdzvērtīgā apmērā vērojams gan valsts konsolidētajā budžetā (11,8%), gan arī pašvaldību budžetā (11,3%), pie kam kopš jūnija vērojama izdevumu pieauguma tempa palielināšanās kopbudžetā. Konsolidētā kopbudžetā lielākais palielinājums vērojams subsīdiju un dotāciju izdevumos, kas bija par 283 miljoniem eiro jeb 20% augstākas nekā pērn. To ietekmēja pieaugošās investīcijas publiskā sektora iestādēs un komersantos ES fondu projektu realizācijai, kā arī finansējuma palielinājums veselības nozarē, tostarp par 47,1 miljonu eiro jeb 33% augot izdevumiem neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai stacionārās ārstniecības iestādēs, pamatā atalgojumam, kā arī par 22,2 miljoniem eiro jeb 18,9% izdevumiem palielinoties kompensējamo medikamentu iegādei. ES fondu investīcijas, īpaši pašvaldību līmenī, noteica kapitālo izdevumu palielinājumu, kas bija par 148,9 miljoniem eiro jeb 22,7% augstāki nekā iepriekšējā gada desmit mēnešu periodā.

Kopbudžetā nozīmīgs palielinājums vērojams preču un pakalpojumu izdevumos (par 131,3 miljoniem eiro jeb 13,1%) sevišķi strauji tiem augot Nacionālajos bruņotajos spēkos. Aizsardzības, veselības un tieslietu resoros, kā arī Valsts ieņēmumu dienestā un pašvaldību līmenī palielinoties atalgojumam, izdevumi atlīdzībai kopbudžetā bijuši par 129,6 miljoniem eiro jeb 7,2% augstāki nekā pērn desmit mēnešu periodā.

Sociālo pabalstu izdevumu palielināšanos kopbudžetā par 156,8 miljoniem eiro jeb 6,6% noteica vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieaugums, kā arī pensiju indeksācija. Pensiju izdevumi palielinājušies par 95,2 miljoniem eiro jeb 5,9%, savukārt pārējo pabalstu izdevumi bija par 61,6 miljoniem eiro jeb 8,4% augstāki nekā pērn desmit mēnešos. Jāatzīmē ģimenes valsts pabalsta izdevumu palielināšanās par 25 miljoniem eiro, kā arī slimības pabalstu izdevumu pieaugums par 12,9 miljonus eiro. Ģimenes valsts pabalsta izdevumu palielināšanos ietekmēja no šā gada 1. marta ieviestā piemaksa par divu un vairāku bērnu audzināšanu, tāpat izdevumu kāpumu ietekmē saņēmēju loka paplašināšana, līdz 20 gadiem palielinot bērna vecumu pabalsta saņemšanai, ja tas turpina mācības. Saņēmēju loka paplašināšana nodrošināja pabalsta saņēmēju skaita palielināšanu šogad par vairāk nekā 20 000 personām.


Pievienot komentāru

KNAB Rīgas satiksmes telpās «sarunājušies ar Bemhenu»

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki otrdien, 11.decembrī, ieradušies pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme telpās Vestienas ielā, apliecinājis RS preses pārstāvis Viktors Zaķis.

Glābšanas darbos ar cietušajiem pretsāpju medikamentus varēs dot arī VUGD

Turpmāk glābšanas darbos ar vairākiem cietušajiem pretsāpju medikamentus varēs iedot arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, paredz valdībā pieņemtie grozījumi Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumos.

Kā iespējamo kompromisa kandidātu premjera amatam min Kariņu

Atsevišķu partiju pārstāvji, tiekoties ar  Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kā vienu no premjera amata kandidātiem sarunā minējuši Jaunās Vienotības pārstāvi Krišjāni Kariņu.

Miera Nobela laureāts nosoda seksuālu vardarbību kā kara ieroci

Ginekologs no Kongo Demokrātiskās Republikas, kurš šonedēļ saņēmis Nobela miera prēmiju, savā uzrunā aicinājis starptautisko sabiedrību stingri vērsties pret to, ka karadarbībā kā ierocis tiek lietotas izvarošanas kampaņas.

Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem piešķir papildu 6,5 miljonus

Valdība otrdien, 11.decembrī, piešķīrusi papildu finansējumu 6 533 771 eiro apmērā zaudējumu kompensēšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem.

Par bērna nolaupīšanu un viņa mātes piekaušanu Rīgā aiztur vīrieti

Valsts policija pirmdien, 10.decembrī, saņēmusi informāciju par kādā daudzdzīvokļu namā Rīgā smagi piekautu sievieti un to, ka ir nolaupīts viņas vienu gadu vecais bērns. Nekavējoties reaģējot uz saņemto informāciju un iesaistot ievērojamus policijas resursus, tajā pašā vakarā tika aizturēts aizdomās turētais vīrietis – sievietes dzīvesbiedrs, pie kura atradās nolaupītais bērns.

KNAB, iespējams, aizturējis uzņēmēju Māri Martinsonu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, iespējams, aizturējis uzņēmēju Māri Martinsonu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Martinsona advokāts Didzis Vilemsons pagaidām nekomentēja, vai viņa klients ir aizturēts.

Pabriks atsauc savu kandidatūru uz Ministru prezidenta amatu

Partiju apvienības Attīstībai/Par! politiķis Artis Pabriks nolēmis atteikties no iespējamas pretendēšanas uz Ministru prezidenta amatu, informē AP pārstāve Laila Spaliņa.

Piekļūšanai VDK dokumentiem būs jāuzrāda personas kods

Valdība otrdien, 11. decembrī, apstiprināja izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, līdz ar ko paredzēta kārtība, kādā nodrošināma piekļuve Latvijas Nacionālā arhīva tīmekļvietnē – www.arhivi.gov.lv – publicētajiem LPSR Valsts drošības komitejas dokumentiem un netieši ar VDK saistītiem dokumentiem.

Uzņēmumi vairākus nodokļus varēs apvienot vienā maksājumā

Ministru kabinets otrdien, 11.decembrī, izskatījis Finanšu ministrijas sagatavotos likumprojektus, kas paredz vienādot nodokļu maksāšanas termiņu regulāri maksājamiem Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļiem.

MK atbalsta UIN atlaides piešķiršanu diviem kokrūpniecības uzņēmumiem

Ministru kabineta otrdienas, 11.decembra sēdē pieņemts lēmums par uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides piešķiršanu diviem kokrūpniecības uzņēmumiem - SIA AmberBirch un SIA Rettenmeier Baltic Timber.

Tieslietu padome vairākus tiesnešus nozīmē augstākos amatos

Tieslietu padome pirmdien, 10.decembrī, nolēma vairākus tiesnešus nozīmēt augstākos amatos, informē Augstākajā tiesā.

Igaunijā pieaug ugunsnelaimēs bojāgājušo skaits, apdraudētākie – seniori

Ugunsgrēkos bojāgājušo skaits Igaunijā 2018.gada pirmajos vienpadsmit mēnešos ir bijis lielāks nekā divos iepriekšējos gados. Nāvējošas ugunsnelaimes šogad notikušas tikai dzīvokļos, un upuru vidējais vecums liecina, ka vairāk apdraudēti ir pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāji.

Saeima nevirzīs likumprojektu, kas paredz iespēju apturēt LB prezidenta pilnvaras uz kriminālprocesa laiku

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 11.decembrī, lēma nepārņemt 12.Saeimā izstrādātos grozījumus likumā par Latvijas Banku, kas tostarp paredz iespēju apturēt Latvijas Bankas prezidenta pilnvaras uz kriminālprocesa laiku.

Vairāk nekā trešdaļa ES iedzīvotāju nespēj atšķirt oriģinālu no viltojuma

Vairāk nekā trešdaļa jeb 35% Eiropas Savienības iedzīvotāju iepirkšanās laikā nespēj noteikt, vai prece ir oriģināls vai viltojums, liecina ES Intelektuālā īpašuma biroja dati.

Eksports Latvijā oktobrī pieaudzis par 13,3%

Latvijas eksports jeb ārējās tirdzniecības apgrozījums 2018.gada oktobrī veidoja 2,66 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 13,3% vairāk nekā 2017.gada oktobrī, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 6,8% un importa vērtība par 18,8% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Igaunija: ES uz Krievijas agresiju ir jāatbild ar darbiem

Eiropas Savienībai uz bīstamām Krievijas darbībām ārvalstīs, kas ir palielinājušas Kremļa ietekmes zonu, ir jāatbild ar konkrētu rīcību, tā Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers norādījis pār Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmēs. Tikšanās reizē apspriests Krievijas-Ukrainas konflikta saasinājums.

Trasta komercbankas administrators novembrī atguvis 48 200 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad novembrī atguvis 48 191 eiro, kas ir 2,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 16 457 eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

Aptieku īpašnieki: Kompensējamos medikamentus vajadzētu piegādāt ar rezervi

Zāļu ražotājiem valsts kompensējamos medikamentus vajadzētu piegādāt ar nelielu rezervi, stāsta Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lībķens.

Meja atliek draudīgo Brexit balsojumu, steidz uz Eiropu

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir atlikusi otrdien, 12.decembrī, plānoto britu parlamenta balsojumu par Brexit nolīguma ratifikāciju, paredzot, ka deputāti to noraidīs.

Iesākusies apjomīga kanalizācijas vadu atjaunošana Stabu ielā

Iesākušies kanalizācijas vadu atjaunošanas darbi Stabu ielā, Rīgā, kurus plānots pabeigt astoņos mēnešos – līdz nākamā gada jūnijam. Lai gan darbi notiks ar beztranšejas metodi, turklāt lielākoties naktī, epizodiski iespējami transporta kustības ierobežojumi. Tie skars posmus no ēkas Stabu ielā 10 līdz ēkai Stabu ielā 99, tas ir, no Baznīcas ielas līdz Ādmiņu ielai.

Atlīdzībās par auto sadursmēm ar dzīvniekiem izmaksāts jau pusotrs miljons

Šoruden būtiski pieaudzis KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits par tādiem ceļu satiksmes negadījumiem, ko izraisījuši uz ceļa pēkšņi izskrējuši dzīvnieki.

Makrona jaunie piedāvājumi Francijas protesta kustību nepārliecina

Uzrunājot Francijas iedzīvotājus ar mērķi apturēt masu protesta akcijas valstī, Francijas prezidents Emanuels Makrons paudis apņemšanos samazināt atsevišķus nodokļus un celt minimālo darba algu.

Latvija iesniedz ziņojumu ANO par jebkuras sieviešu diskriminācijas izpildi

Apvienoto Nāciju organizācijā iesniegts Latvijas kārtējais ziņojums par konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu izpildi.

KP neatbalsta auto tehniskās apskates sniedzēju izraudzīšanos publiskā iepirkumā

Ministru kabinets otrdien, 11.decembrī,skata Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par izmaiņām transportlīdzekļu valsts tehniskajā apskatē. Konkurences padome uzskata, ka tajā ietvertais risinājums – tehniskās kontroles veicējus noteikt publiskā iepirkumā – neatrisina konstatētās tirgus nepilnības.

Jaunākie komentāri