bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 16.11.2018 | Vārda dienas: Glorija, Banga
LatviaLatvija

FM: Oktobrī preču eksports sasniedzis jaunu rekordu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eksporta apjoms novembrī turpinājis pieaugt un sasniedzis 1 070,6 miljonus eiro, tādējādi uzstādot preču eksporta vērtības rekordu viena mēneša ietvaros. Šāda eksporta vērtība ir augstākā statistikas uzskaites vēsturē, analizējot Centrālās statistikas pārvaldes datus, teikts Finanšu ministrijas (FM) ziņojumā.

Ziņojumā secināt, ka kopumā eksporta apjoms faktiskajās cenās oktobrī par 3,5% pārsniedza oktobra līmeni, gada pieaugumam sasniedzot 9,7%. Atšķirībā no iepriekšējā mēneša, kad eksporta izaugsme galvenokārt bija balstīta uz mehānismu un elektroierīču reeksporta kāpumu, oktobrī eksporta pieauguma struktūra par preču grupām ir daudzveidīgāka.

Jāmin, ka lielākais kāpums starp visām preču grupām fiksēts metāliem un to izstrādājumiem – kopumā par 43,3%, salīdzinot ar pērnā gadā attiecīgo periodu. Tas skaidrojams ar dzelzs atkritumu un lūžņu eksporta pieaugumu uz Turciju un vairākām ES valstīm, kā arī dzelzs un tērauda metāla konstrukciju eksporta pieaugumu uz Skandināvijas valstīm. Jāatzīmē, ka metālu eksports ir viens no straujāk augošajām eksporta precēm 2017.gadā. Pirmajos desmit mēnešos metālu eksports pieauga par 23,1%.

Savukārt otrais lielākais pieaugums tika fiksēts koka un koka izstrādājumiem, tā eksporta vērtība gada griezumā pieaugusi par 18,8%; pārsvarā to nodrošināja eksporta pieaugums uz ES valstīm. Neskatoties uz diezgan strauju izaugsmi oktobrī, šī gada pirmajos desmit mēnešos kopumā eksporta kāpums ir mērens jeb 6,2% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Ministrijā lēš, ka koksnes eksporta attīstībā šogad ir diezgan svārstīga, ko ievieš koksnes eksporta kritums uz Lielbritāniju. Toties šo kritumu pilnībā kompensē eksporta kāpums uz Vāciju, Igauniju, Zviedriju un mazākā pakāpē arī uz citam ES valstīm. Zīmīgi, ka pozitīvu koksnes eksporta attīstību šogad nodrošina preces tieši ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, finiera loksnes, kokskaidu plātnes, namdaru un būvgaldnieku darinājumi.

Vienlaikus FM analizē teikts, ka, lai arī lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports oktobrī bija par 4,4% augstāks nekā pērnajā gadā, to pamatā nodrošināja tikai viena preču grupa jeb alkoholisko dzērienu eksports. Šogad šī preču grupa uzrāda augstus pieaugumā tempus, vidēji 55% katru mēnesi salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pērn, ko galvenokārt izskaidro stiprā alkohola eksporta kāpums uz Krieviju.

No pārtikas precēm eksporta kāpums vēl ir fiksēts eļļas augu sēklām, gaļai un dārzeņiem. Tajā pašā laikā oktobrī būtiski – par 36,2% – samazinājies graudaugu eksports. Graudaugu eksporta vērtība oktobrī bija 58,9 miljoni eiro, kas kopumā atbilst pērnā gada vidējai vērtībai. Tomēr tieši pagājušā gada oktobrī graudaugu eksports sasniedza maksimālo apjomu jeb 92,3 miljonus eiro un, ņemot vērā samērā vājo šī gada ražu, graudaugu eksports šī gada oktobrī bija ievērojami zemāks.

Papildus tam, oktobrī mēreni turpināja pieaugt farmācijas produktu, poligrāfijas izstrādājumu, tekstilmateriālu, kā arī minerālproduktu eksports.

Vērtējot eksporta nākotnes attīstības perspektīvas, sagaidāms, ka līdzvērtīgs preču eksporta pieaugums būs arī pēdējos 2017.gada mēnešos. Eiropas Savienības patērētāju un uzņēmēju noskaņojumā radītāji ir augstākie pēdējo desmit gadu laikā, kas norāda uz ekonomiskās aktivitātes pieaugumu. Spriežot pēc 2017.gada pirmajiem trīs ceturkšņiem, ES ekonomikas izaugsme būs viena no straujākajām pēdējo desmit gadu periodā, skaidro ministrijā.

Arī Latvijas ražotāju noskaņojuma rādītājs šī gada pēdējos mēnešos sasniedzis augstāko atzīmi kopš 2007.gada vidus. 2017.gada pēdējā ceturkšņa ražotāju apsekojuma dati liecina, ka gada nogalē nedaudz uzlabojies sagaidāmo eksporta pasūtījumu apjoms un konkurētspējīgas pozīcijas ES tirgū, kas liecina par to, ka preču eksporta kāpums ap desmit procentiem gada griezumā varētu saglabāties arī šī gada novembrī un decembrī.

Ministrijā min, ka optimistisks uzņēmēju sagaidāmo pasūtījumu vērtējums, kā arī augstā jaudu noslodze varētu atjaunot pēdējo gadu stagnējošās investīcijas apstrādes rūpniecībā, kas nepieciešams eksporta potenciāla paaugstināšanai. Jāatzīmē, ka tautsaimniecībā veikto nefinanšu investīciju apjoms šī gada trīs ceturkšņos ir pieaudzis par 19,2%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, kamēr investīcijas apstrādes rūpniecības nozarē samazinājās par 7,4%.

Tāpat ministrijā atzīmēts, ka investīciju kritums apstrādes rūpniecībā bija vērojams arī 2016.gadā (par 25,4%). Tieši apstrādes rūpniecības nozares darbība visvairāk ietekmē Latvijas eksporta sniegumu. Līdz ar to augošs ārējais pieprasījums varētu būt viens no faktoriem, kas stimulētu atjaunot investīciju apjomus ražošanas sektorā. Pretējā gadījumā, ņemot vērā to, ka jaudu noslodze ir sasniegusi vēsturisko maksimumu, investīciju trūkums var radīt situāciju, ka, pieaugot ārējam pieprasījumam, ražotājiem var trūkt kapacitātes ražošanas apjomu palielināšanai.

Preču importa vērtības kāpums oktobrī bija nedaudz straujāks par eksportu jeb 10,9%. Straujākie preču importa kāpumi ir fiksēti ķīmiskās rūpniecības precēm, mehānismiem un elektroierīcēm, metāliem un satiksmes līdzekļiem.

Ref: 225.000.103.3072


Pievienot komentāru

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 milj. vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta Eurostat ceturtdien, 15.novembrī, publicētie dati.

Ekonomists: Nodarbinātība Latvijā strauji aug, taču straujākā kāpuma brīdis varētu būt aizvadīts

«Jaunākie darba tirgus dati apstiprina, ka valsts lielo jubileju sagaidām ar lielisku ekonomisko veselību. Taču visas pašreizējās tendences nevar turpināties. Situācija ir interesanta un ar katru ceturksni kļūs arvien interesantāka,» vērtē ekonomists Pēteris Strautiņš.

ZZS darbam NDK virza Kučinski un Reiznieci-Ozolu Budžeta komisijā

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija deputātu, aizejošās valdības Ministru prezidentu Māri Kučinski virza darbam parlamenta Nacionālās drošības komisijā. Kā informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, deputāte, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un parlamentāriete Janīna Jalinska tiek virzītas darbam Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Plāno veidot Mediju ētikas padomi, izstrādā arī Latvijas mediju ētikas kodeksu

Kultūras ministrija izteikusi piedāvājumu atbalstīt Mediju ētikas padomes izveidi.  Mediju nozares vairākums ir uzsācis darbu pie pašregulatīvas padomes izveides un vienota Latvijas mediju ētikas kodeksa izstrādes, ziņo Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Tajāni: Nav nekāda pamata svinībām – Brexit nodara zaudējumus gan Apvienotajai Karalistei, gan ES

«Brexit visvairāk attiecas uz iedzīvotājiem. Tas ir par mūsu pilsoņu tiesībām, trauslā miera saglabāšanu Ziemeļīrijā un Apvienotās Karalistes izstāšanās rezultātā ietekmēto darba vietu saglabāšanu,» tā pēc tikšanās ar ES Brexit sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē preses konferencē sacīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni.

Lietuvas korupcijas apkarotāji: Slimnīcu mecenātiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos

Vairums uzņēmumu, kuri uzvar Lietuvas slimnīcu iepirkumu konkursos, savu pateicību ir pauduši, veicot ziedojumus ārstniecības iestādēm, tā secinājis Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests, kas veic apjomīgu izmeklēšanu par iespējamām koruptīvām darbībām slimnīcās vairākās pilsētās.

Saskaņu Ārlietu komisijā pārstāvēs Kabanovs un Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Agešins

Saskaņu Saeimas Ārlietu komisijā varētu pārstāvēt deputāti Nikolajs Kabanovs un Jānis Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Valērijs Agešins. Darbam Budžeta un finanšu komisijā Saskaņa virza Vjačeslavu Dombrovski, Igoru Pimenovu un Ļubovu Švecovu, bet Juridiskā komisijā – Agešinu un Jūliju Stepaņenko.

Britu valdībā vēl divas demisijas, Brisele tikmēr plāno Brexit samitu

Par demisiju Lielbritānijas valdībā paziņojis tās izstāšanās sarunu ministrs un arī viceministrs Ziemeļīrijas jautājumos, nostājoties opozīcijā valdības apstiprinātam vienošanās projekta par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības.

Nodarbinātības līmenis Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī sasniedzis 65,3%

Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī bija nodarbināti 920,1 tūkstotis jeb 65,3 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

Latvijā bezdarba līmenis šī gada 3.ceturksnī bija 7%

Bezdarba līmenis Latvijā šī gada 3. ceturksnī bija 7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,5 procentpunktiem.

Latvijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos desmit mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ceturtdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši 65,911 miljonus eiro

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši aktīvus 65,911 miljonu eiro apmērā, informē ABLV Bank komunikācijas daļas vadītājs Artūrs Eglītis.

AS PKL Flote no Rīgas brīvostas pārvaldes tiesā piedzen 1,35 miljonus eiro

Augstākās tiesas Civillietu departaments atzinis par pareizu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kas paredz sodīt Rīgas brīvostas pārvaldi par  Konkurences likuma pārkāpumu pret akciju sabiedrību PKL Flote. Rīgas brīvostai par nodarītajiem zaudējumiem desmit dienu laikā, sākot ar 13.novembri, jāsamaksā PKL Flotei 1,35 miljoni eiro.

Bankā: Teju 54% iedzīvotāju prognozē nekustamā īpašuma cenu pieaugumu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība rudenī nedaudz samazinājusies. Šobrīd tā veido 48,6 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī, tomēr joprojām augstāk nekā pirms gada, liecina SEB bankas informācija.

Deputāts Jansons: Datu aizsardzības regula «čekas ziņotājus» neaizsargās

Dokumenti, kuros parādās VDK darbinieku un informatoru vārdi, tautība, darba vieta, dalība Kompartijā vai arodbiedrībā netiek aizsargāti ar Personas datu aizsardzības regulu, uzsver Saeimas deputāts Ritvars Jansons.

Elektrum klientiem elektroenerģijas rēķini pieaugs par 0% līdz 15%

Energokompānijas AS Latvenergo zīmola Elektrum klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs par 0% līdz 15%, apstiprināja Latvenergo projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

Vācijas ekonomikā lejupslīde pirmoreiz kopš 2015.gada

Vācijas iekšzemes kopprodukts 2018.gada trešajā ceturksnī sarucis par 0,2%, kas Eiropas Savienības lielākajā tautsaimniecībā ir pirmā lejupslīde pēdējo vairāk nekā triju gadu laikā.

Īrija: Brexit sarunās panācām visu, ko vēlējāmies

Īrijas valdība ir pavēstījusi, ka Lielbritānijas izstāšanas līguma projektā ar ES, Dublina ir panākusi pieņemamu rezultātu visās prioritātēs, tostarp attiecībā uz sevišķi strīdīgo Īrijas-Ziemeļīrijas robežas jautājumu.

Pabriks: Pašreiz manis virzīšana premjera amatam nav aktuāla

Pēc tam, kad Jānim Bordānam neizdevās izveidot jaunu valdību, partijām ir jāveic jaunas konsultācijas, 15.novembra rītā Latvijas Radio sacīja Attīstībai/Par! premjera amata kandidāts Artis Pabriks, uzsverot, ka pašreiz viņa virzīšana šim amatam nav aktuāla.

EP: Moldovai strauji jāuzlabo situācija, Gruzijai jāturpina uzsāktais

Eiropas Parlamenta deputāti atzinīgi novērtēja Gruzijas uzsāktās reformas, taču kritizē Moldovu par demokrātijas un tiesiskuma stāvokļa pasliktināšanos.

Britu valdība akceptē Brexit vienošanās projektu, ES – gandarīta

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir saņēmusi savas valdības piekrišanu šonedēļ panāktajam vienošanās projektam par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, kas paredz Lielbritānijas palikšanu ES muitas zonā vēl līdz 2020.gadam.

Prezidents partijām dod svētku laiku sarunu turpināšanai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks Jāņa Bordāna nomināciju premjera amatam, bet sarunas par iespējamo nākamo kandidātu turpinās pēc valsts svētkiem.

Bordāns: JKP neatbalstīs Pabrika vadītu valdību, jo to neatbalsta KPV LV

Ja Valsts prezidents premjera amatam nominēs partiju apvienības Attīstībai/Par! biedru Arti Pabriku, KPV LV tādā valdībā neies, un tai šajā pozīcijā pievienosies arī Jaunā konservatīvā partija, izriet no politiķu paustā Latvijas Televīzijas raidījumā Tieša runa.

EP nākamā daudzgadu budžeta prioritātes – starp tām pētniecība un jaunieši

EP deputāti trešdien, 14.novembrī, apstiprinājuši EP nostāju sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, tostarp nosakot arī vēlamo līdzekļu sadalījumu starp ES programmām. EP deputāti mudina vairāk naudas atvēlēt jauniešiem, pētniecībai, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī cīņai ar klimata pārmaiņām.

Pārrobežu zvani ES iekšienē nedrīkstēs būt dārgāki par 19 centiem minūtē, īsziņas – par 6 centiem

Eiropas Parlamenta deputāti pieņēmuši jaunus telekomunikāciju noteikumus, kas nosaka Eiropas Savienības iekšzemes zvanu cenu griestus, padarīs iespējamu 5G tīklu izbūvi un radīs ārkārtas gadījumos izmantojamu brīdināšanas sistēmu, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.