bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 21.10.2019 | Vārda dienas: Severīns, Urzula
LatviaLatvija

FM: Pašvaldības 2018.gadu noslēgušas ar lielāko finanšu deficītu kopš krīzes

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU
Pašvaldību budžetā 2018.gads noslēdzies ar deficītu 150,5 miljonu eiro apmērā, kas atbilstoši Valsts kases datiem ir nomināli augstākais fiksētais pašvaldību budžeta deficīts kopš ekonomiskās un finanšu krīzes pirms aptuveni desmit gadiem. Budžeta deficīts, kas pērn bijis par 136,2 miljoniem eiro lielāks nekā 2017.gadā, esot skaidrojams ar straujo pieaugumu kapitālajos izdevumos, ko ietekmēja aktīva Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ieguldīšana, norāda Finanšu ministrija (FM).

Augstākais deficīta līmenis konstatēts Rīgas pilsētas budžetā – 35,2 miljoni eiro, Rēzeknes pilsētas pamatbudžetā – 11,6 miljoni eiro un Dobeles novada pamatbudžetā – 8,9 miljoni eiro. Savukārt visaugstākais pārpalikums (2,7 miljoni eiro) konstatēts Salaspils novada pamatbudžetā.

Kā norāda ministrijā, lai realizētu iecerētos investīciju projektus, pašvaldības 2018.gadā izmantoja gan aizņēmumus, gan naudas līdzekļu un noguldījumu atlikumus. Atbilstoši likumam par valsts budžetu 2018.gadam pašvaldībām tika noteikts kopējais aizņēmumu limits, taču jau 2018.gada otrajā pusē, ņemot vērā aktīvu ES fondu līdzekļu ieguldīšanu, kļuva skaidrs, ka aizņēmumu palielinājums nebūs pietiekams. «Tādēļ 2018.gada oktobrī valdībā tika pieņemts lēmums atbalstīt kopējā pašvaldību aizņēmuma palielināšanu par 58,7 miljoniem eiro, lai nodrošinātu nepieciešamos aizņēmumus ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai. Atbilstoši Valsts kases datiem pašvaldību kopējais aizņēmumu apjoms 2018.gadā pieauga par 164,4 miljoniem eiro, kas liecina par to, ka pašvaldības aktīvi izmantojušas iespēju piesaistīt papildu finansējumu, lai realizētu iecerētos projektus,» teikts FM ziņojumā.

Jāatzīmē, ka 2018.gadā pašvaldību pamatbudžeta naudas līdzekļu un noguldījumu atlikums samazinājies par 3,9 miljoniem eiro un 2018.gada beigās sasniedza 310,3 miljonus eiro. Salīdzinājumam 2016. un 2017.gadā pašvaldību pamatbudžeta naudas līdzekļu un noguldījumu atlikums pieauga par 47,9 miljoniem eiro un 45,6 miljoniem eiro.

Saskaņā ar Valsts kases operatīvo pārskatu kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2018.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, pieauga par 183,5 miljoniem eiro jeb 7,4% un sasniedza 2646,1 miljonu eiro. Lielāko ieņēmumu pieaugumu 145,8 miljonu eiro jeb 21,6% apmērā nodrošināja valsts transferti, kas sasniedza 819,7 miljonus eiro. Straujš valsts transfertu pieaugums pērnajā gadā saistīts ar ES fondu projektu īstenošanu. Transferti ES politiku instrumentu līdzfinansētajiem projektiem pieauguši par 110,4 miljoniem eiro jeb 102,3%, vēsta apkopotie dati.

Savukārt nodokļu ieņēmumi pērn pieauga par 34,7 miljoniem eiro jeb 2,2%, veidojot 1631,8 miljonus eiro. Lielākās nodokļu ieņēmumu pozīcijas, kas pašvaldību budžetā veido gandrīz 99% no nodokļu ieņēmumiem, ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). 2018.gadā IIN ieņēmumi pašvaldību budžetā pieauguši par 36,1 miljonu eiro jeb 2,7%. Tomēr IIN ieņēmumu izpildi ietekmēja vairāki faktori, tajā skaitā nodokļu reforma, kas stājās spēkā ar 2018.gada 1.janvāri.

Tiek norādīts, ka nodokļu reformas rezultātā tika veiktas vairākas izmaiņas, kas būtiski ietekmējušas IIN ieņēmumus, piemēram, ieviests progresīvais ienākuma nodoklis, paaugstināts diferencētais neapliekamais minimums, paaugstināts atvieglojums par apgādībā esošām personām un paaugstināts arī neapliekamais minimums pensionāriem. IIN ieņēmumus būtiski ietekmēja arī minimālās algas paaugstināšana no 380 eiro līdz 430 eiro un IIN atmaksas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta operatīvajiem datiem 2018.gadā tika veiktas atmaksas 147,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26 miljoniem eiro jeb 21,4% vairāk nekā 2017.gadā. Iedzīvotāji intensīvāk izmantoja iespēju atgūt pārmaksāto nodokli par attaisnotajiem izdevumiem un diferencēto neapliekamo minimumu. Jāatzīmē, ka 2018. gadā netika izpildīta budžeta likumā noteiktā IIN prognoze, kā rezultātā pašvaldībām no valsts budžeta kopumā tika kompensēti 4 miljoni eiro, vēsta ministrija.

Savukārt NĪN ieņēmumi, salīdzinot ar 2017.gadu, esot samazinājušies par 5 miljoniem eiro jeb 2,2%. NĪN ieņēmumu samazinājumu var skaidrot ar Valsts zemes dienesta lēmumu par 30% samazināt kadastrālo vērtību zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve un kurai Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts apgrūtinājums – kultūras piemineklis, kā arī pašvaldību piešķirtajiem NĪN atvieglojumiem.

Ne-nodokļu ieņēmumi un pašu ieņēmumi veidoja nelielu daļu no ieņēmumiem, sasniedzot attiecīgi 61,2 miljonus eiro un 129 miljonus eiro.

Pēc apkopotajiem datiem var secināt, ka kopējie pašvaldību izdevumi 2018.gadā ir pieauguši straujāk nekā ieņēmumi, uzrādot 319,6 miljonu eiro jeb 12,9% pieaugumu, un sasniedza 2796,7 miljonus eiro. «Tieši pateicoties aktīvai ES fondu projektu īstenošanai, strauji pieauguši kapitālie izdevumi, kas palielinājās par 156,2 miljoniem eiro jeb 30,6%, sasniedzot 667,4 miljonus eiro. Lielāko kapitālo izdevumu pieaugumu nodrošināja izdevumi kapitālajam remontam un rekonstrukcijai (par 81,9 miljoniem eiro), kā arī izdevumi pamatlīdzekļu izveidošanai (par 61 miljonu eiro),» atzīmē FM.

Aprēķināts, ka uzturēšanas izdevumi, salīdzinot ar 2017.gadu, ir pieauguši par 163,4 miljoniem eiro jeb 8,3%, sasniedzot 2129,3 miljonus eiro. Lielāko uzturēšanas izdevumu pieaugumu nodrošināja izdevumi subsīdijām un dotācijām, atlīdzībai, precēm un pakalpojumiem. Izdevumi subsīdijām un dotācijām pieauga par 44,9 miljoniem eiro jeb 27,2%, sasniedzot 210,3 miljonus eiro. Lielākā daļa izdevumu subsīdijām un dotācijām tika novirzīti sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai – 145,4 miljoni eiro, kas ir par 37,9 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gadā. No tiem 133 miljoni eiro novirzīti Rīgas pašvaldības budžetā, kas tika izmantoti sabiedriskā transporta braukšanas biļešu atlaižu un zaudējumu segšanai.

Savukārt izdevumi atlīdzībai, kā arī precēm un pakalpojumiem pieauguši attiecīgi par 74,3 miljoniem eiro jeb 6,8% un 38,1 miljonu eiro jeb 6,7%. Pieaugums izdevumiem atlīdzībai pamatā saistīts ar minimālās darba algas paaugstināšanu ar 2018.gada 1.janvāri, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu likmes paaugstināšanu par 1 procentpunktu, kā arī pedagogu darba samaksas paaugstināšanu ar 1.septembri, secina ministrijā.


Pievienot komentāru

Tusks saņēmis Džonsona vēstuli ar lūgumu pagarināt Brexit termiņu

Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons nosūtījis Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam vēstuli ar lūgumu pagarināt Brexit termiņu.

Katalāņu separātisti bloķē autosatiksmi uz Spānijas un Francijas robežas

Katalāņu separātisti bloķējuši satiksmi divos maršrutos starp Spāniju un Franciju, piekto dienu turpinot protestus pret deviņu savu līderu notiesāšanu.

Šteinbuka piekristu kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, ja tiktu oficiāli uzrunāta

Fiskālās disciplīnas padomes locekle un bijusī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka piekristu kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, ja tiktu oficiāli uzrunāta.

Cīņa ar cilvēku tirdzniecību Eiropas līmenī. Rīko kampaņu, lai palīdzētu cietušajiem

Nereti cietušajiem trūkst iedrošinājuma vai vajadzīgās informācijas par viņu tiesībām, par to, kur doties un saņemt palīdzību.

Kalnmeieram neesot reputācijas traipu. AT plēnums neatlaiž ģenerālprokuroru

Lai gan no Tieslietu ministrijas izskanējuši skaļi iebildumi par Kalnmeiera atbilstību amatam, Augstākās tiesas plēnums vienbalsīgi atzinis, ka pašlaik neesot saskatāms pamats ģenerālprokurora atlaišanai.

Rīgas domes koalīcijas sakašķējas, lemjot par priekšlikumiem pašvaldības budžetam

Rīgas domes koalīcijas partiju deputātu vidū piektdien, 18.oktobrī, izcēlās kašķis, lemjot par atsevišķu koalīcijas deputātu iesniegtu priekšlikumu budžeta grozījumos, kā rezultātā uz nenoteiktu laiku pārtraukta arī tam veltītā sēde.

Vispārējais valdības budžeta deficīts Latvijā 214,3 miljoni eiro

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2018.gadā bija 214,3 miljoni eiro jeb 0,7% no IKP, un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2018.gada beigās bija 10,6 miljardi eiro jeb 36,4% no IKP.

Steigā vēlas pagarināt Lemberga, Vītoliņa, Blumberga un Ošenieka pilnvaras Ventspils brīvostā

Ventspils pilsētas dome negaidīti sasaukusi ārkārtas sēdi, kurā lems par Aivara Lemberga, Jāņa Vītoliņa, Gunta Blumberga un Didža Ošenieka pilnvaru pagarināšanu Ventspils Brīvostas pārvaldes valdē.

Pūce lūdz Ģenerālprokuratūrai izvērtēt Rīgas domes rīcību, lemjot nepiedzīt zaudējumus no bijušās Rīgas satiksmes valdes

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce aicina Ģenerālprokuratūru izvērtēt Rīgas domes amatpersonu rīcību saistībā ar lēmumu nepiedzīt zaudējumus no bijušajiem SIA Rīgas satiksmes valdes locekļiem.

Dailes teātra direktors Vītols nolemj atstāt amatu

Vītols par savu lēmumu ir informējis arī Kultūras ministriju, atzīmējot, ka turpinās pildīt pienākumus, kamēr konkursa kārtībā tiks atrasts jauns Dailes teātra valdes loceklis.

Slepkavības, narkotikas, cilvēku tirdzniecība. Meklē Eiropā meklētākās noziedznieces, arī Latvijas pilsoni

Kampaņā pastiprināta uzmanība tiek pievērsta Eiropas meklētākajām sievietēm noziedzniecēm, tostarp Angeļinai Sacjukai no Latvijas.

Kariņš: Nākamajam ES budžetam jābūt ambiciozam

Nākamajam ES budžetam jābūt ambiciozam, lai veicinātu visas ES izaugsmi un radītu priekšnoteikumus ekonomikas modernizācijai, tostarp klimata, digitālajā un inovācijas jomās, paudis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Rinkēvičs: Patlaban pastāvīgo dzīvesvietu Lielbritānijā reģistrējusi mazāk nekā puse Latvijas valstspiederīgo

Latvijas valstspiederīgajiem Lielbritānijā ir jārēķinās ar dažādiem Brexit scenārijiem, un, lai pasargātu sevi, nepieciešams reģistrēt savu pastāvīgo dzīvesvietu minētās valsts Iekšlietu ministrijas mājaslapā, mudina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Eiropas Savienības līderi apstiprina Brexit vienošanos

Eiropas Savienības 27 dalībvalstu līderi apstiprinājuši Brexit vienošanos.

Turcija, kurdi un ASV vienojas par pamieru Sīrijā

Turcija, kura Sīrijas ziemeļos īsteno uzbrukumu kurdu vadītiem spēkiem, ir vienojusies par piecas dienas ilgu pamieru ar kurdu vienībām un ASV.

Latvijas futbols bez vadības. Gorkšu atstādina no LFF prezidenta amata

Latvijas Futbola federācijas ārkārtas kongresā biedri lēmuši atstādināt no amata organizācijas prezidentu Kasparu Gorkšu.

Stājas spēkā spriedums Latvenergo kukuļošanas lietā

Stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru vienā no tā sauktajām Latvenergo kukuļņemšanas lietām Aigaram Meļko, Gunāram Cvetkovam un uzņēmuma Energy Consulting vadītājam Andrejam Livanovičam piespriesti reāli cietumsodi.

Nedēļas nogalē Latvijā bieži līs lietus

Piektdien, 18.oktobrī, debesīs būs daudz mākoņi, vienīgi dienvidu daļā debesis brīžiem skaidrosies.  Atsevišķos rajonos pa laikam līs.

Maršruts nedēļas nogalei: Randiņš pārgājienā, Zemlika un Scrabble piecās valodās

Oktobris nebeidz lutināt ar siltām un košām rudens dienām, tāpēc šajā nedēļas nogalē ikviens aicināts piedalīties gan pasākumos, kas norisināsies dabā, gan iekštelpās.

Nausēdas prezidentūras pirmās 100 dienas: Ne kļūdu, ne uzlabojumu

Oktobra vidū aprit 100 dienas, kopš Lietuvas prezidents Gitans Nausēda stājies amatā. Gan viņa atbalstītāji, gan kritiski analītiķi piekrīt – prezidentam kāja līdz šim nav paslīdējusi.

Purgaile plāno izvērtēt iepriekš pieņemto lēmumu par ABLV Bank pašlikvidāciju

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes priekšsēdētājas amatam virzītā Santa Purgaile plāno izvērtēt iepriekš pieņemto lēmumu par ABLV Bank pašlikvidāciju.

NEPLP locekļu atlasei grib piesaistīt personāla atlases kompāniju

Lai nodrošinātu konkursā lielāku konkurenci, NEPLP locekļu atlases procesam plānots piesaistīt personāla atlases kompāniju.

Latvijas vērtīgākie uzņēmumi – Latvenergo, Latvijas valsts meži un Mikrotīkls

Par vērtīgākajiem Latvijas uzņēmumiem atzīti Latvenergo, Latvijas valsts meži un Mikrotīkls, liecina Nasdaq Riga un Prudentia veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101.

Panākta jauna Brexit vienošanās

Lielbritānija un Eiropas Savienība panākušas jaunu Brexit vienošanos, ziņo BBC. «Mums ir jauna, lieliska vienošanās, kas atgriež kontroli,» ar Twitter starpniecību paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons

2019.gada deviņos mēnešos reģistrēta 10 571 laulība

2019.gada deviņos mēnešos reģistrēta 10 571 laulība, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu tas ir par 472 mazāk. Pēdējos trīs gados laulību skaits ir stabilizējies, un vidēji gadā tiek noslēgts 13 tūkstoši laulību.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->