bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 20.05.2019 | Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
LatviaLatvija

FM: Pašvaldības 2018.gadu noslēgušas ar lielāko finanšu deficītu kopš krīzes

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU
Pašvaldību budžetā 2018.gads noslēdzies ar deficītu 150,5 miljonu eiro apmērā, kas atbilstoši Valsts kases datiem ir nomināli augstākais fiksētais pašvaldību budžeta deficīts kopš ekonomiskās un finanšu krīzes pirms aptuveni desmit gadiem. Budžeta deficīts, kas pērn bijis par 136,2 miljoniem eiro lielāks nekā 2017.gadā, esot skaidrojams ar straujo pieaugumu kapitālajos izdevumos, ko ietekmēja aktīva Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ieguldīšana, norāda Finanšu ministrija (FM).

Augstākais deficīta līmenis konstatēts Rīgas pilsētas budžetā – 35,2 miljoni eiro, Rēzeknes pilsētas pamatbudžetā – 11,6 miljoni eiro un Dobeles novada pamatbudžetā – 8,9 miljoni eiro. Savukārt visaugstākais pārpalikums (2,7 miljoni eiro) konstatēts Salaspils novada pamatbudžetā.

Kā norāda ministrijā, lai realizētu iecerētos investīciju projektus, pašvaldības 2018.gadā izmantoja gan aizņēmumus, gan naudas līdzekļu un noguldījumu atlikumus. Atbilstoši likumam par valsts budžetu 2018.gadam pašvaldībām tika noteikts kopējais aizņēmumu limits, taču jau 2018.gada otrajā pusē, ņemot vērā aktīvu ES fondu līdzekļu ieguldīšanu, kļuva skaidrs, ka aizņēmumu palielinājums nebūs pietiekams. «Tādēļ 2018.gada oktobrī valdībā tika pieņemts lēmums atbalstīt kopējā pašvaldību aizņēmuma palielināšanu par 58,7 miljoniem eiro, lai nodrošinātu nepieciešamos aizņēmumus ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai. Atbilstoši Valsts kases datiem pašvaldību kopējais aizņēmumu apjoms 2018.gadā pieauga par 164,4 miljoniem eiro, kas liecina par to, ka pašvaldības aktīvi izmantojušas iespēju piesaistīt papildu finansējumu, lai realizētu iecerētos projektus,» teikts FM ziņojumā.

Jāatzīmē, ka 2018.gadā pašvaldību pamatbudžeta naudas līdzekļu un noguldījumu atlikums samazinājies par 3,9 miljoniem eiro un 2018.gada beigās sasniedza 310,3 miljonus eiro. Salīdzinājumam 2016. un 2017.gadā pašvaldību pamatbudžeta naudas līdzekļu un noguldījumu atlikums pieauga par 47,9 miljoniem eiro un 45,6 miljoniem eiro.

Saskaņā ar Valsts kases operatīvo pārskatu kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2018.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, pieauga par 183,5 miljoniem eiro jeb 7,4% un sasniedza 2646,1 miljonu eiro. Lielāko ieņēmumu pieaugumu 145,8 miljonu eiro jeb 21,6% apmērā nodrošināja valsts transferti, kas sasniedza 819,7 miljonus eiro. Straujš valsts transfertu pieaugums pērnajā gadā saistīts ar ES fondu projektu īstenošanu. Transferti ES politiku instrumentu līdzfinansētajiem projektiem pieauguši par 110,4 miljoniem eiro jeb 102,3%, vēsta apkopotie dati.

Savukārt nodokļu ieņēmumi pērn pieauga par 34,7 miljoniem eiro jeb 2,2%, veidojot 1631,8 miljonus eiro. Lielākās nodokļu ieņēmumu pozīcijas, kas pašvaldību budžetā veido gandrīz 99% no nodokļu ieņēmumiem, ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). 2018.gadā IIN ieņēmumi pašvaldību budžetā pieauguši par 36,1 miljonu eiro jeb 2,7%. Tomēr IIN ieņēmumu izpildi ietekmēja vairāki faktori, tajā skaitā nodokļu reforma, kas stājās spēkā ar 2018.gada 1.janvāri.

Tiek norādīts, ka nodokļu reformas rezultātā tika veiktas vairākas izmaiņas, kas būtiski ietekmējušas IIN ieņēmumus, piemēram, ieviests progresīvais ienākuma nodoklis, paaugstināts diferencētais neapliekamais minimums, paaugstināts atvieglojums par apgādībā esošām personām un paaugstināts arī neapliekamais minimums pensionāriem. IIN ieņēmumus būtiski ietekmēja arī minimālās algas paaugstināšana no 380 eiro līdz 430 eiro un IIN atmaksas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta operatīvajiem datiem 2018.gadā tika veiktas atmaksas 147,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26 miljoniem eiro jeb 21,4% vairāk nekā 2017.gadā. Iedzīvotāji intensīvāk izmantoja iespēju atgūt pārmaksāto nodokli par attaisnotajiem izdevumiem un diferencēto neapliekamo minimumu. Jāatzīmē, ka 2018. gadā netika izpildīta budžeta likumā noteiktā IIN prognoze, kā rezultātā pašvaldībām no valsts budžeta kopumā tika kompensēti 4 miljoni eiro, vēsta ministrija.

Savukārt NĪN ieņēmumi, salīdzinot ar 2017.gadu, esot samazinājušies par 5 miljoniem eiro jeb 2,2%. NĪN ieņēmumu samazinājumu var skaidrot ar Valsts zemes dienesta lēmumu par 30% samazināt kadastrālo vērtību zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve un kurai Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts apgrūtinājums – kultūras piemineklis, kā arī pašvaldību piešķirtajiem NĪN atvieglojumiem.

Ne-nodokļu ieņēmumi un pašu ieņēmumi veidoja nelielu daļu no ieņēmumiem, sasniedzot attiecīgi 61,2 miljonus eiro un 129 miljonus eiro.

Pēc apkopotajiem datiem var secināt, ka kopējie pašvaldību izdevumi 2018.gadā ir pieauguši straujāk nekā ieņēmumi, uzrādot 319,6 miljonu eiro jeb 12,9% pieaugumu, un sasniedza 2796,7 miljonus eiro. «Tieši pateicoties aktīvai ES fondu projektu īstenošanai, strauji pieauguši kapitālie izdevumi, kas palielinājās par 156,2 miljoniem eiro jeb 30,6%, sasniedzot 667,4 miljonus eiro. Lielāko kapitālo izdevumu pieaugumu nodrošināja izdevumi kapitālajam remontam un rekonstrukcijai (par 81,9 miljoniem eiro), kā arī izdevumi pamatlīdzekļu izveidošanai (par 61 miljonu eiro),» atzīmē FM.

Aprēķināts, ka uzturēšanas izdevumi, salīdzinot ar 2017.gadu, ir pieauguši par 163,4 miljoniem eiro jeb 8,3%, sasniedzot 2129,3 miljonus eiro. Lielāko uzturēšanas izdevumu pieaugumu nodrošināja izdevumi subsīdijām un dotācijām, atlīdzībai, precēm un pakalpojumiem. Izdevumi subsīdijām un dotācijām pieauga par 44,9 miljoniem eiro jeb 27,2%, sasniedzot 210,3 miljonus eiro. Lielākā daļa izdevumu subsīdijām un dotācijām tika novirzīti sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai – 145,4 miljoni eiro, kas ir par 37,9 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gadā. No tiem 133 miljoni eiro novirzīti Rīgas pašvaldības budžetā, kas tika izmantoti sabiedriskā transporta braukšanas biļešu atlaižu un zaudējumu segšanai.

Savukārt izdevumi atlīdzībai, kā arī precēm un pakalpojumiem pieauguši attiecīgi par 74,3 miljoniem eiro jeb 6,8% un 38,1 miljonu eiro jeb 6,7%. Pieaugums izdevumiem atlīdzībai pamatā saistīts ar minimālās darba algas paaugstināšanu ar 2018.gada 1.janvāri, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu likmes paaugstināšanu par 1 procentpunktu, kā arī pedagogu darba samaksas paaugstināšanu ar 1.septembri, secina ministrijā.


Pievienot komentāru

Privatizācijas aģentūra: Rodas bažas, kādēļ LDz vispār spekulē ar kaut kādu privatizāciju

«No Latvijas dzelzceļa priekšsēdētaja Edvīna Bērziņa puses dzirdams daudz spekulāciju un nekorektu izteikumu, piesaucot vārdu «privatizācija». Savā korporatīvajā konfliktā viņš cenšas novērst uzmanību no sarunas par to, kā veidojas uzņēmuma valdes attiecības ar akcionāriem,» BNN intervijā savu viedokli pauž Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Nedēļa Lietuvā: Valdošie pārkāpj konstitūciju, ES atklāj konkurences pārkāpumus, Krievijas sliktā nafta

Aizvadītajā nedēļā tiesa Lietuvā secinājusi, ka valdošā partija pārkāpj konstitūciju, izmeklējot medijus, bet Briselē konstatēta Lietuvas tirgus ietekmēšana. Politikā premjerministrs izturējis neuzticības balsojumu.

BNN nedēļas apkopojums: Vēl «garāka» ekonomikas ēna. Kalnmeiers zem lupas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pelēkā zona, Neizpratne, Atbilstība, Cīņa par prezidentu, Revīzija, NoplūdeKrāpniecība un Tiesvedības izdevumi.

Populārākie vārdi – Eduards un Emīlija

PMLP Iedzīvotāju reģistra statistikas dati liecina, ka no kalendārā iekļautajiem personvārdiem nedēļā no 20. līdz 26.maijam vispopulārākais vārds ir Eduards, savukārt no sieviešu vārdiem – Emīlija.

Liepājas ostā nakts reidā atklāj teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas

Valsts vides dienesta Zvejas kontroles departamenta inspektori naktī no 16. uz 17.maiju, veicot zvejas kuģa pārbaudi Liepājas ostā, atklāja teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas.

Igauņu lidsabiedrībai Nordica divu miljonu zaudējumi gadā

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica 2018.gadā strādājusi ar zaudējumiem 2,3 miljonu eiro apmērā, tā liecina uzņēmuma finanšu rezultāti.

Satversmes tiesa ļauj Rīgas domei pilsētas vēsturiskajā centrā ierobežot «spēļu elles»

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā.

No Ušakova piedzen 1 000 eiro par labu Ķirsim

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir noraidījusi atstādinātā Rīgas mēra Nila Ušakova prasību pret Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi par viņa paustajiem izteikumiem, kas, Ušakova ieskatā, bija goda un cieņu aizskaroši.

Ventas Balss redaktore sodīta par nepatiesu ziņu izplatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzinusi Ventas Balss redaktori Gundegu Mertenu vainīgu par nepatiesu ziņu izplatīšanu.

Bezmaksas sabiedriskais transports reģionos un dzelzceļš «kā mugurkauls» – sabiedriskā transporta koncepcija nākamajiem gadiem

Komerciālo maršrutu ieviešana, dzelzceļš kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls un bezmaksas sabiedriskais transports reģionos – to paredz ATD un SM izstrādātā sabiedriskā transporta nākotnes koncepcija no 2021. līdz 2030.gadam.

ASV apžēloto trauksmes cēlēju Meningu nosūta atpakaļ cietumā

Tiesa Amerikas Savienotajās Valstīs nosūtījusi atpakaļ cietumā Čelsiju Meningu, kura savulaik nopludinājusi valsts noslēpumus publicēšanai vietnē Wikileaks, bet no ieslodzījuma atbrīvota ar ASV eksprezidenta Baraka Obamas lēmumu.

Viedoklis: VK revīzijā Rīgā atklātais izgaismo arī Ventspils problēmas

Rīgas dome pēdējos gados caur dažādām biedrībām un nodibinājumiem izšķērdējusi 20 miljonus. Dažādas par pašvaldības un to kapitālsabiedrību līdzekļiem «barotas» biedrības nav svešas arī Ventspilij un tās saimniekam.

Starptautiskā policijas operācijā noķer GozNym kiberzagļu grupējumu

Mēģinājuši no vairāk nekā 41 000 upuru banku kontiem izzagt ap 100 miljoniem ASV dolāru – aizdomās par šādu noziegumu Eiropas valstu un Amerikas Savienoto Valstu policijas dienesti notvēruši kibernoziedznieku grupējumu GozNym.

Bordāns rosina vērtēt Kalnmeiera atbilstību ģenerālprokurora amatam

Tieslietu ministrija ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai.

ACEA: Latvija starp 12 Eiropas valstīm ar jaunu auto reģistrācijas kāpumu

Latvijā šā gada janvārī – aprīlī jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 8,1%, tai esot starp 12 Eiropas valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

Polijā bargāki sodi par pedofiliju pēc katoļu baznīcas skandāliem

Polija ir paaugstinājusi sodus par bērnu seksuālu izmantošanu līdz 30 gadiem cietumā pēc tam, kad katoļticīgajā valstī bērnu izmantošanas skandālu pastiprinājusi dokumentālā filma par pedofiliju dievnamos.

Prognoze: 15 gadu laikā Nacionālā akustiskā koncertzāle atgūtu ieguldīto un nopelnītu vēl 17,6 miljonus

Pirmo 15 gadu laikā pēc Nacionālās akustiskās koncertzāles uzcelšanas tā Latvija tautsaimniecībā ienestu 107,6 miljonus eiro, pilnībā kompensējot koncertzāles izveidē ieguldīto un radot vēl 17,6 miljonu ieņēmumus.

ASV uzņēmumu peļņa pieaug – biržu indeksi arī pakāpjas

Pasaules biržu indeksi 16.maijā lielākoties pieauga pēc ASV samiernieciskiem paziņojumiem par tirdzniecību, kā arī spēcīgiem ASV ekonomikas datiem un uzņēmumu peļņas.

Eirovīzijas finālā no Baltijas valstīm iekļuvusi tikai Igaunija

Latvijas grupa Carousel ar dziesmu That Night neiekļuva Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, kurš notiks Izraēlas pilsētā Telavivā.

Nedēļas nogalē sinoptiķi sola līdz +26 grādiem

Piektdien, 17.maijā, saule mīsies ar mākoņiem un  vietām valsts rietumu rajonos gaidāms neliels lietus. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu vējš, Kurzemē pastiprinoties brāzmās līdz 13 m/s.

Bordāns rosina Saeimā lemt par Ķezberes atstādināšanu no NEPLP

Bordāns rosina Saeimā lemt par Daces Ķezberes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekles amata.

Vējonis aicina atbalstīt Nacionālās akustiskās koncertzāles tapšanu Rīgā

Piedaloties starptautiskajā forumā Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstība, Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja visplašākajā mērā atbalstīt jaunas un modernas akustiskās koncertzāles tapšanu Rīgā.

Ierēdņiem prēmijās iedala bērnu aizsardzībai domāto naudu

Labklājības ministrijai papildus piešķirtais valsts budžeta finansējums 619 000 eiro apmērā cita starpā izmaksāts ierēdņiem piemaksās, naudas balvās vai prēmijās par pašsaprotamiem un ikdienā veicamiem uzdevumiem.

EK par karteļa izveidi no piecām bankām pieprasa miljardu

Eiropas Komisija piecām bankām noteikusi naudassodus vairāk nekā viena miljarda eiro kopsummā saistībā ar slepenu vienošanos ārvalstu valūtu tirdzniecībā.

Zviedrijā lems par Islāma valsts eiropiešu kaujinieku tribunālu

Starptautiskais sabiedrībai plānojot kara tribunālu, lai tiesātu teroristiskā grupējuma Islāma valsts kaujiniekus, no kuriem daudzi karot Sīrijā un Irākā savulaik devās no Eiropas valstīm, Zviedrija gatavo augsta līmeņa sanāksmi Stokholmā.