bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.10.2018 | Vārda dienas: Karīna, Gaits
LatviaLatvija

FM: Pašvaldību budžetā strauji pieaug gan ieņēmumi, gan izdevumi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šī gada trijos ceturkšņos pašvaldību budžetā izveidojies 74,7 miljons eiro liels pārpalikums, liecina Valsts kases apkopotā informācija.

Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu pārpalikums ir samazinājies par 32,1 milj. eiro. Lai arī sagaidāms, ka gada beigās vēl straujāk pieaugs izdevumi pašvaldībās, tomēr pēc Finanšu ministrijas (FM) novērtējuma 2017.gads pašvaldību budžetā tiks noslēgts ar nelielu pārpalikumu.

«Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi gada trijos ceturkšņos sasniedza 1 783,7 milj. eiro, kas ir par 185,8 milj. eiro jeb 11,6% vairāk kā attiecīgajā periodā pērn. Kopējo ieņēmumu pieaugums ir straujākais pēckrīzes periodā. Galvenais ieņēmumu avots šā gada trijos ceturkšņos ir nodokļu ieņēmumi, kas auguši par 92,2 milj. eiro jeb 8,5%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, un sasniedza 1 172,5 milj. eiro,» skaidro FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka lielāko daļu nodokļu ieņēmumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi, kas sasniedza 975,4 milj. eiro, un salīdzinot ar pērnā gada trijiem ceturkšņiem, IIN ieņēmumi pieauguši par 84,7 milj. eiro jeb 9,5%. «IIN ieņēmumu pieaugums saistīts ar vidējās bruto darba samaksas un minimālās darba algas pieaugumu valstī. Vidējā bruto darba samaksa valstī, pateicoties straujai ekonomiskai izaugsmei, šā gada pirmajā pusgadā pieauga par 7,9%. Jāatzīmē, ka šā gada trijos ceturkšņos pašvaldību budžetā IIN ieņēmumi ir par 42 milj. eiro augstāki kā valsts budžeta likumā prognozētie.»

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi pieauguši par 6,7 milj. eiro jeb 3,8%, veidojot ieņēmumus 184,4 milj. eiro apmērā. Lielākais pieaugums Rīgas pilsētas budžetā 4,3 milj. eiro apmērā, ko pamatā nodrošināja kadastrālās vērtības pārvērtēšana kultūrvēsturiskajiem objektiem Vecrīgā un Mežaparkā, teikts FM ziņojumā.

FM norāda, ka otru nozīmīgāko ieņēmumu pozīciju pēc nodokļu ieņēmumiem veido valsts transferti. 2017.gadā valsts transfertu apjoms pieaudzis par 88,6 milj. eiro jeb 23,1%, veidojot 472,6 milj. eiro. Par 38,1 milj. eiro pieaugušas pašvaldību saņemtās valsts budžeta mērķdotācijas, piem. skolotāju atalgojumam, un par 48,8 milj. eiro pieauguši transferti ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem.

Pārējie ieņēmumi šā gada trijos ceturkšņos veidoja 137,9 milj. eiro, t.sk. nenodokļu ieņēmumi 43,4 milj. eiro, kā arī ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem 91,1 milj. eiro.

Ministrijā pauž, ka kopējie pašvaldību budžeta izdevumi 2017.gada trijos ceturkšņos sasnieguši 1 709,1 milj. eiro, kas ir par 217,9 milj. eiro jeb 14,6% vairāk kā 2016.gada trijos ceturkšņos. Kopējo izdevumu pieauguma temps, līdzīgi kā ieņēmumu pieauguma temps, ir straujākais pēckrīzes periodā.

Lielāko kopējo izdevumu pieaugumu nodrošināja kapitālie izdevumi, kas pieauguši par 119,3 milj. eiro jeb 66,4% un sasniedza 299 milj. eiro. Tik strauju kapitālo izdevumu pieaugumu nodrošināja kapitālo izdevumu pieaugums pamatfunkcijās un ES fondu projektu realizācijā. Īpaši strauji pieauguši izdevumi ES fondu projektu realizācijai šā gada trešajā ceturksnī. Kopumā kapitālie izdevumi ES fondu projektu realizācijai veidoja 59,9 milj. eiro, kas ir par 53,3 milj. eiro vairāk kā attiecīgajā periodā pērn.

«Lai arī kapitālie izdevumi ir pieauguši straujāk, tomēr uzturēšanas izdevumi veido lielāko daļu no kopējiem izdevumiem. Uzturēšanas izdevumi 2017.gada trijos ceturkšņos veido 1 410 milj. eiro, kas ir par 98,6 milj. eiro jeb 7,5% vairāk kā attiecīgajā periodā pērn. Lielāko izdevumu pieaugumu nodrošināja izdevumi atalgojumam, precēm un pakalpojumiem, kas auguši attiecīgi par 61,8 milj. eiro jeb 8,6% un 27,6 milj. eiro jeb 7,5%. Pieaugums izdevumiem atalgojumam saistīts ar minimālās darba algas celšanu, pašvaldību darbinieku atalgojuma pieaugumu un jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu,» turpina FM.

Savukārt lielāko pieaugumu izdevumiem precēm un pakalpojumiem veicināja remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi (izņemot kapitālo remontu), kā arī izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem, kas pieauga attiecīgi par 7 milj. eiro un 5,4 milj. eiro. Tāpat uzturēšanas izdevumu pieaugumu nodrošināja izdevumi sociālajiem pabalstiem, subsīdijām un dotācijām. Izdevumi sociālajiem pabalstiem, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieauguši par 5,9 milj. eiro jeb 9,7%, savukārt izdevumi subsīdijām un dotācijām auguši par 5,3 milj. eiro jeb 4,2%.

Ref:224.000.103.2688


Pievienot komentāru

CVK neatbalsta deputāta kandidātu Barčas un Klauža lūgumus pārskaitīt vēlēšanās par viņiem izdarītās atzīmes

Centrālā vēlēšanu komisijas vairākums otrdien, 16.oktobrī, neatbalstīja deputāta amata kandidātu Aijas Barčas un Jāņa Klauža lūgumus pārskaitīt 13.Saeimas vēlēšanās par viņiem izdarītās atzīmes.

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs augstāks par ES vidējo

Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir augstāks par Eiropas Savienībā vidējo, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopoti par 2017.gadu un aptver 23 no 28 bloka valstīm.

Nav skaidrs, kur palikusi nauda; Latvijas auto ārkārtas kopsapulcē atceļ padomi

Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto biedri ārkārtas kopsapulcē nobalsoja par esošās padomes atcelšanu. Padome no biedru puses tika kritizēta par asociācijas budžetu, tāpat padomes sēžu protokolos nav atrasts neviens iebildums valdei, kas liekas aizdomīgi. Asociācijas biedri arī pauda, ka padome tērē pārāk daudz līdzekļus biroja uzturēšanai, algām, automašīnām un citām lietām.

Plāno ierobežot bezmaksas plastmasas maisiņu izsniegšanu tirdzniecības vietās

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz tirdzniecības vietās no 2019.gada 1.janvāra ierobežot bezmaksas plastmasas maisiņu izsniegšanu patērētājiem.

Citāda adopcija jeb neiespējamais kļuvis iespējams

«Beidzot par prioritāti kļuvis bērns. No šodienas mainās adopcijas process – bērni un potenciālie vecāki varēs cits citu iepazīt satikšanās pasākumos,» stāsta atbalsta programmas Plecs stratēģiskais vadītājs Jānis Erts.

Bijušajam parlamentārietim Kļaviņam piemēro 120 stundas piespiedu darba un liek valsts budžetā atmaksāt teju 10 000 eiro

Ģenerālprokuratūra nu jau bijušajam Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam saistībā ar nelikumīgu transporta kompensācijas iegūšanu piemērojusi 120 stundas piespiedu darba un uzlikusi valsts budžetā atmaksāt gandrīz 10 000 eiro.

Tautsaimniecības komisija konceptuāli atbalsta depozīta sistēmas ieviešanu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem. Plānotās sistēmas mērķis ir nodrošināt maksimālu iepakojuma atkārtotu izmantošanu.

Lietuva sadarbosies ar Ukrainu finanšu tehnoloģiju jomā

Lietuvas un Ukrainas centrālās bankas ir apņēmušās kopīgi strādāt ar uzņēmējdarbības vides vienkāršošanu par labu finanšu tehnoloģiju pakalpojumu attīstībai un ir noslēgušas savstarpēju sadarbības līgumu.

Apsūdzētais Maxima būvinženieris pieļauj, ka lielveikala sagrūšanu varēja ietekmēt celtniecības laikā notikušais ugunsgrēks

Zolitūdes lielveikala Maxima jumta sagrūšanu varēja izraisīt iepriekš būvniecības laikā notikušais ugunsgrēks un vēl citi iemesli, savās pirmstiesas izmeklēšanas sniegtajās liecībās paudis Zolitūdes traģēdijā apsūdzētais lielveikala būvinženieris Ivars Sergets.

Administratīvo pārkāpumu lietas varēs izskatīt efektīvāk un īsākā laika periodā

Šobrīd spēkā esošais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss ir padomju laika mantojums un grozīts vairāk nekā 150 reizes. Liela daļa no šobrīd administratīvo pārkāpumu sistēmā identificētajām problēmām ir saistāmas ar neskaidru un neefektīvu normatīvo regulējumu, tādēļ Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 16.oktobrī, galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja Administratīvās atbildības likuma projektu, kas paredz būtiskas izmaiņas administratīvo pārkāpumu izskatīšanā.

VM nosaka prasības elektromagnētiskā lauka radītā riska novēršanai

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts, kas nosaka prasības elektromagnētiskā lauka radītā riska novēršanai.

Latvijā procentuāli mazinājies izglītību pametušo jauniešu skaits

Vecumā no 18 līdz 24 gadiem izglītību Latvijā 2017.gadā priekšlaicīgi pametuši 8,6% jauniešu, kamēr Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 10,6%. Tikmēr 2016.gadā izglītību priekšlaicīgi pametušo attiecīgajā vecumposmā bija vairāk: Latvijā – 10%, bet ES vidēji – 10,7%, liecina Eiropas Komisijas ikgadējais ziņojums Education and Training Monitor.

Latvijas iedzīvotāji grib dzīvot «zaļāk» un dabai draudzīgāk

Latvijas iedzīvotāji ir pārliecināti, ka nepieciešama ne tikai atkritumu šķirošana, bet to mērķtiecīga samazināšana, – tā liecina jaunākā Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Igaunijā izmeklē traģisku gāzes saindēšanos ģimenes mājoklī

Policija Tallinā izmeklē divu bērnu nāvi no saindēšanās ar gāzi. Traģiskais negadījums aizvadītajā nedēļas nogalē noticis kādā jaunuzceltā ģimenes mājā, Igaunijas galvaspilsētā.

Koalīcija tomēr neatbalsta priekšlikumu nevalstiskā sektora finansēšanai novirzīt 1% no IIN

Neskatoties uz to, ka koalīcijas partneri iepriekš pauda konceptuālu atbalstu Vienotības priekšlikumam nevalstiskā sektora finansēšanai novirzīt 1% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, tomēr pirmdien Zaļo un zemnieku savienība un Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK lēma šo priekšlikumu nevirzīt tālāk.

Trasta komercbankas administrators septembrī atguvis 361 130 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad septembrī atguvis 361 130 eiro, kas ir 6,8 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 52 408 eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

Skolēni Ukrainā mācās, kā glābties bombardēšanas gadījumā

Karš Ukrainas austrumos, kurā kopš 2014.gada nonāvēti vairāk nekā 10 000 cilvēku, atstājis iespaidu arī uz reģiona skolu mācību programmu. Vairākos simtos skolu, kuras atrodas frontes līnijas tuvumā, ir izveidotas bumbu patvertnes un regulāri notiek kara apmācības.

16.oktobra rītā ugunsgrēkā Garkalnes novadā gāja bojā cilvēks

Otrdienas, 15.oktobra, rītā pulksten 5.01 ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz Garkalnes novadu, kur ugunsgrēks bija izcēlies gāzes uzpildes stacijas mājiņā. Ierodoties notikuma vietā konstatēts, ka mājiņa deg 50 kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēkā gāja bojā viens cilvēks.

Prezidents izsludina likumu par čekas dokumentu publiskošanu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrdien, 16.oktobrī, izsludinājis likumu par bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu, liecina publikācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Progresīvie aicina izveidot valdību bez oligarhiem

Politiskā partija Progresīvie aicina Saeimā ievēlētās partijas pārtraukt oligarhu ietekmi uz Latvijas politiku un izveidot valdību, kas pārtrauktu Latvijas valsts nozagšanas tradīciju.

Krievijas Pareizticīgā baznīca pārtrauc kontaktus ar Konstantinopoles patriarhātu

Krievijas Pareizticīgā baznīca ir paziņojusi par vēsturisku kontaktu saraušanu ar konfesijas virsorganizāciju, Ekumenisko patriarhātu Stambulā. Šāds lēmums pieņemts, jo Maskava atteikusies atzīt organizācijas piešķirto neatkarību Ukrainas Pareizticīgai baznīcai.

Zaļāko zīmolu topa pētījums: pieaug iedzīvotāju skaits, kuri šķiro atkritumus

Latvijā aizvien vairāk cilvēku domā par vidi, arī saimniekojot savā mājoklī. 57% iedzīvotāju atzīst, ka viņu mājsaimniecībā šķiro atkritumus, turklāt 83% uzskata, ka to darīt ir svarīgi, liecina DDB Latvia sadarbībā ar AS Latvijas Zaļais punkts veiktais zaļāko zīmolu topa pētījums.

JKP piedāvātais valdības modelis saņēmis pirmo noraidījumu

Jaunā konservatīvās partijas piedāvātais piecu partiju valdības modelis saņēmis pirmo noraidījumu, turklāt ne viena vien tajā iekļautā partija sliecas piekrist, ka pirms amatu dalīšanas valdībā būtu jāvienojas par darāmajiem darbiem.

Vējonis izsludina Satversmes grozījumus par Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidentu parlamentā ievēlēt atklāti, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Jaunā Vienotība daudzu neskaidrību dēļ vēl nevarot teikt «jā» vai «nē» JKP piedāvājumam par topošo valdību

Jaunā Vienotība vēl nevar teikt «jā» vai «nē» Jaunās konservatīvās partijas piedāvājumam par topošo valdību, jo ir daudz jautājumu un neskaidrību, žurnālistiem sacīja JV priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.