FM sagaida Latvijas ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos nākamgad

Jānis Reirs

Latvijas ekonomikai šis ir bijis nozīmīgs un izaicinājumiem pilns gads, kurā bijuši gan panākumi un veiksmes, gan skaidri iezīmējušies jauni riski. Lai gan ekonomikas izaugsme ir kļuvusi lēnāka, tā joprojām saglabā labus pieauguma tempus un ir spēcīgāka nekā lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu. Tas ārējās vides krasas pasliktināšanās apstākļos ir atzinīgi vērtējams rezultāts.

Vienlaikus 2014. gads arī ekonomikā iezīmējies ar būtiskām izmaiņām ģeopolitiskajā situācija, ko vēl pirms gada bija grūti iedomāties, norāda Finanšu ministrijā.

«Par 2014. gada lielāko panākumu jānosauc eiro ieviešana, kas norisinājās bez jebkādām tehniskām problēmām un pretēji plaši izskanējušajām bažām neizraisīja patēriņa cenu pieaugumu. Tieši pretēji, inflācija Latvijā šogad saglabājās vēsturiski ļoti zemā līmenī, gada pirmajos 11 mēnešos vidēji nepārsniedzot 0,6%. Latvijas pievienošanās eirozonai ne tikai deva pozitīvu signālu investoriem un veicināja kredītreitingu palielināšanu līdz investīciju līmenim, bet arī apstiprināja valsts tālāku integrāciju Eiropā, kas īpaši nozīmīgi ir pašreizējā ģeopolitiskās situācijas kontekstā,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Gada pirmajos trīs ceturkšņos Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājies par 2,5%, kamēr ES kopumā ekonomika šajā laikā augusi par 1,5%. Kaut gan Latvijas IKP pieaugums bijis mazāks nekā iepriekšējos gados, kad ekonomiskā izaugsmes pārsniedza 4%, un nesasniedz iepriekš prognozēto līmeni 4,2% apmērā, Latvijas ekonomika tomēr līdz šim ir uzrādījusi labu noturību pret ārējās vides šokiem. Arī apsteidzošie indikatori par ceturto ceturksni ir pozitīvi un neliecina par ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos šā gada pēdējā ceturksnī. Taču tajā pašā laikā negatīvie riski ekonomikai ir pieauguši un pašlaik ir augstāki nekā iepriekšējos gados.

Ņemot vērā arējās ekonomiskās vides pasliktināšanos, par nozīmīgāko ekonomiskās izaugsmes veicinātāju 2014. gadā kļuva privātais patēriņš, kuru veicināja gan spēcīgi pieaugošie iedzīvotāju ienākumi, gan bezdarba tālāka samazināšanās un lielāks tautsaimniecībā nodarbināto skaits. Iepriekšējo gadu ekonomiskās izaugsmes augļus sāka izjust arī lielākā daļa strādājošo – vidējā bruto darba samaksa gada pirmajos trīs ceturkšņos palielinājās par 7,1%, bet reālā darba samaksa jeb pirktspēja auga jau par 8,2%. To nodrošināja gan zemais inflācijas līmenis, gan gada sākumā veiktā darbaspēka nodokļu pazemināšana, kuru paredzēts turpināt arī 2015. Gadā, uzsver ministrijā.

Pozitīvu izaugsmi 2014. gadā uzrādīja praktiski visas tautsaimniecības nozares, izņemot ieguves rūpniecību un elektroenerģijas un gāzes ražošanu. Apstrādes rūpniecībai, kuras izaugsmes tempus 2014. gadā samazināja metālu ražošanas kritums, pozitīvas nākotnes perspektīvas rada maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs pārdošana ukraiņu uzņēmumam KVV Group, kurš jau tuvākajā laikā plāno atjaunot uzņēmuma darbību. Uzņēmuma darbības atsākšana 2015. gadā ļautu palielināt apstrādes rūpniecības izlaides apjomu un palielinātu iekšzemes kopproduktu robežās līdz 0,5%.

Līdzās šiem sasniegumiem 2014. gads kļuva arī par gadu, kurā Latvijas ekonomikai iezīmējās nopietni ārējās vides draudi Krievijas-Ukrainas kara, savstarpējo ekonomisko sankciju un eirozonas lēnās ekonomiskās izaugsmes dēļ. Lai gan Krievijas augustā noteikto sankciju tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku nav liela, daudz būtiskāka ir netiešā ietekme, ko veido gan sankciju blakusefekti, gan kopējā Krievijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un rubļa kursa kritums. Kopš gada sākuma Krievijas nacionālās valūtas vērtība pret eiro kritusies jau vairāk nekā divas reizes, ievērojami mazinot Latvijas eksporta konkurētspēju cenu ziņā. Arī Krievijas ekonomikas izaugsme 2014. gadā ir būtiski palēninājusies, un 2015. gadā tiek prognozēta recesija, ko vēl tālāk var padziļināt pašlaik strauji krītošās naftas cenas, tā ministrija.

Tāpat neiepriecinošas tendences vērojamas eirozonā. Lai gan izaugsmes tempi salīdzinājumā ar 2013. gadu ir uzlabojušies, pēdējā laikā atkal vērojama izaugsmes vājināšanās un eirozonas ekonomika atkal balansē starp izaugsmi un recesiju. Savukārt no iekšējiem riskiem izaugsmei būtiskākie ir darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas tuvākajos gados kļūs arvien izteiktāka, un pēdējos divos gados novērotais zemais investīciju pieaugums.

Ņemot vērā nelabvēlīgo situāciju ārējā vidē, Finanšu ministrija sagaida Latvijas ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos 2015.gadā un ir samazinājusi IKP pieauguma prognozi līdz 2,8%. Taču ārējās vides riski ir ļoti augsti un nevar izslēgt, ka IKP pieaugums varētu būt arī zemāks nekā šobrīd prognozēts.

Ņemot vērā šos negatīvos riskus, ļoti pozitīvi vērtējams jaunā Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera ierosinātais plāns investīciju veicināšanai Eiropā, kas tuvākajos gados var dot nozīmīgu stimulu ekonomikas izaugsmei gan Latvijā, gan Eiropā kopumā, tādējādi mazinot negatīvo risku ietekmi, uzsver ministrija.

Ref: 102.000.102.8927

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas