FM sāk dienesta izmeklēšanu par VID ģenerāldirektores lēmumiem

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme

Finanšu ministrijā (FM) ir sākta dienesta pārbaude par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas Ievas Jaunzemes lēmumiem, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Pārbaude sākta pēc tam, kad Jaunzeme aizrotējusi VID ierēdni Māri Knoku par izmeklētāju muitas policijā, kuram nav ne izmeklētāja pieredzes, ne krimināltiesību zināšanu. Jaunajā amatā viņam uzdots izmeklēt uzreiz sešus kriminālprocesus, atzīmē raidījumā.

Konflikts starp Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori un bijušo Personāla pārvaldes juristu Māri Knoku sākās, kad Jaunzeme vairākkārt atteica uzsākt disciplinārlietas pret augstām dienesta amatpersonām, kuru iespējamos pārkāpumus izmeklēja Knoks, stāsta Nekā personīga. «Tā vietā faktiski sodu saņēma personāla pārvaldes jurists, kuru pret paša gribu pārcēla uz Nodokļu un muitas policiju par krimināllietu izmeklētāju. Knoka priekšnieks tagad ir persona, kuras atbildību viņš ir lūdzis izvērtēt, bet Jaunzeme lietu neuzsāka.»

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) izdevis rīkojumu sākt dienesta pārbaudi, vai VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pamatoti sargājusi augstas dienesta amatpersonas no disciplinārlietām, stāsta raidījumā.

«Reira izveidotajai dienesta izmeklēšanas komisijai būs jāvērtē Jaunzemes lēmumi par disciplinārlietu neuzsākšanu pēc tam, kad VID dienesta izmeklēšanas komisijas ieteikušas to darīt. Tāpat FM komisija vērtēs, vai likumīgi un pamatoti no disciplinārlietu izmeklētāja amata ir aizrotēts Māris Knoks. Viņš tagad pret paša gribu ir iecelts par Nodokļu un muitas policijas izmeklētāju. Knoks uzskata, ka tā ir izrēķināšanās ar viņu par paveikto, pārbaudot augstu VID amatpersonu pārkāpumus,» klāsta raidījumā.

Savu dienesta izmeklēšanu uzsākusi arī VID ģenerāldirektore Jaunzeme. Dienests neatklāj, kāds ir izmeklēšanas iemesls. Nekā personīga ir zināms, ka pārbaude uzsākta par Māra Knoka interviju Nekā personīga, kurā viņš atklāja, ka pārcelts uz amatu, kur viņa priekšnieks būs Muitas lietu izmeklēšanas daļas vadītājs Andris Ābols. Ābola rīcību Knoks bija lūdzis Jaunzemei izvērtēt disciplinārlietā, atzīmē raidījumā.

Nekā personīga arī norāda, ka pēc pārcelšanas uz Nodokļu un muitas policiju Knokam piešķirta speciālā dienesta pakāpe virsleitnants. Viņš bez pieredzes noziegumu atklāšanā un kriminālprocesu virzīšanā ir iecelts par vecāko izmeklētāju.

«Jau pirmajā dienā man uz galda tika nolikti trīs reāli kriminālprocesi, tagad, šodien nedēļas laikā man jau kopā ir seši kriminālprocesi, turklāt tādi, kur jau jāpilda skaidri prokurora norādījumi, man jau jāvērtē lēmumi par kriminālprocesu uzsākšanu, ar vienu vārdu sakot, es esmu iemests kā pieredzējis izmeklētājs tādā pilnvērtīgā izmeklēšanas jundā, un, protams, visu labu ko es varu izdarīt, es iedziļinos tajās lietās un vērtēju. Vēl nevienu lēmumu gan neesmu pieņēmis,» saka Knoks.

Lasiet arī: BNN pēta | Dinaz krimināllietas gremdēšanā ieinteresētie – bijušais VID izmeklētājs un Saeimas darbiniece

«Skaidrs, ka pirmā prasība, lai būtu juridiskā izglītība, bet ir iestādes un organizācijas, kas paredz eksāmena kārtošanu. Nu, piemēram, tu nevari strādāt par prokuroru, ja neapliecini ar nokārtotu eksāmenu. Citos gadījumos var būt kādas citas prasības, bet jautājums – nepārbaudot, cilvēkam iedot materiālus un taisīt tādu izmēģinājumu, nu tas nav pieļaujams. Jurists ir ļoti plašs jēdziens. Cilvēki, kam ir juridiskā izglītība, bet viņi strādā dažādās jomās. Tā kā ārsti. Ja tu esi zobārsts, tad ņem skalpeli un operē cilvēku. Nu tā nav,» norāda Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV).

Tikmēr Valsts kancelejas Valsts pārvaldes cilvēkresursu nodaļas vadītāja Ērika Gromule skaidro: «Iestādes vadītājs ir atbildīgs par ierēdņa pārcelšanas pieļaujamību, un arī iestāde ir tā, kas vērtē, vai šis ierēdnis, kuru viņi plāno pārcelt tai konkrētā amatā, ir atbilstošs. Līdz ar to arī iestāde uzņemas atbildību par šī procesa izpildi tālākajā gaitā.»

Tā kā lēmumu par Knoka pārcelšanu ir pieņēmusi VID ģenerāldirektore, viņa ir ne vien atbildīga par to, vai pārcelšana ir tiesiska, bet būs līdzatbildīga, ja izmeklētājam Knokam nezināšanas vai pieredzes trūkuma dēļ radīsies kāds misēklis darbā, piebilst raidījumā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas