FM: Šogad būtiski augs valsts parāds un IKP var sarukt par 7%

Šajā gadā tiek prognozēts iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums 7% apmērā, bet valdības parāds varētu pieaugt līdz 51,7% no IKP, informē Finanšu ministrijā (FM).

Minētā prognoze izriet no FM sagatavotā Latvijas Stabilitātes programmas projekta 2020.– 2023.gadam.

Pēc FM prognozēm, nākamajos gados ekonomikas izaugsme pakāpeniski atjaunosies, IKP pieaugumam 2021.gadā veidojot 1% un 2022.gadā 3,5%.

Vispārējās valdības budžeta deficīts šogad tiek prognozēts 9,4% no IKP, savukārt 2021.gadā pie nemainīgas politikas deficīts samazināsies līdz 5% no IKP. Savukārt vispārējās valdības parāds 2020.gadā pieaugs līdz 51,7% no IKP un 2021.gadā sasniegs 52,2% no IKP. Iepriekš tika prognozēts, ka valsts parāds šogad varētu būt ap 40% no IKP.

Inflācijas prognoze 2020.gadam ir samazināta līdz 0,4%, savukārt nākamā gada patēriņa cenu pieaugums prognozēts 1,7% līmenī. 

FM prognozē, ka tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits 2020.gadā samazināsies vidēji par 5%, darbu zaudējot daļai darbinieku ārkārtējās situācijas ierobežojumu tieši skartajās nozarēs, kā arī nedaudz samazinoties strādājošo skaitam arī netieši ietekmētajās nozarēs. 

Sagaidāms, ka bezdarba līmenis 2020.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu pieaugs par 4,9 procentpunktiem līdz 11,2%. 

Savukārt 2021.gadā un 2022.gadā, ekonomikas izaugsmei atjaunojoties, nodarbināto skaits nedaudz palielināsies, līdz 2023.gadam stabilizējoties 883 000 līmenī, prognozē ministrija.

Prognozējams, ka mēneša vidējā darba samaksa 2020.gadā samazināsies par 3%. Nākamajos gados algu pieaugums pakāpeniski atjaunosies, mēneša vidējai darba samaksai palielinoties par 3% un pēc tam pieaugumam stabilizējoties līmenī, kas tuvs kopējam produktivitātes pieaugumam tautsaimniecībā. 

Lasiet arī: Saeimas komisija atbalsta: bezdarbnieka palīdzības pabalsts līdz 180 eiro robežai

Ministrijā uzsvēra, ka Latvijas Stabilitātes programma šogad ir sagatavota augstas nenoteiktības apstākļos, pieņemot, ka vīrusa pandēmija tiek ierobežota 2020.gada pirmajā pusē un pēc tam ekonomiskā aktivitāte pakāpeniski atjaunojas. Stabilitātes programmā ir ietverti tie COVID-19 pandēmijas ierobežošanas un iedzīvotāju un uzņēmumu atbalsta pasākumi, kas pieņemti līdz šā gada 17.aprīlim. Vienlaikus Stabilitātes programma neparedz papildu politiku izmaiņas.

Tuvākajā laikā Stabilitātes programmu FM iesniegs izskatīšanai valdībā. Stabilitātes programmas iesniegšanas termiņš Eiropas Komisijā šogad ir pagarināts līdz 30.aprīlim, ņemot vērā nepieciešamību atjaunot šā gada februārī izstrādāto makroekonomiskās attīstības scenāriju saistībā ar COVID-19 izraisīto krīzi.

Jau ziņots, ka COVID-19 pandēmijas dēļ Latvijā no 13.marta līdz 12.maijam ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne aizliegumu un ierobežojumu, kas atstāj negatīvu ietekmi uz daudzām uzņēmējdarbības nozarēm. Ņemot vērā sarežģīto situāciju, valdība un Saeima lēmusi par dažādām atbalsta formām uzņēmējiem un krīzes dēļ bez darba un ienākumiem palikušajiem cilvēkiem.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas