bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 20.01.2019 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

FOTO: XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki ir noslēgušies; organizatori tos vērtē kā izdevušos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Aizvadīto XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku pasākumus nedēļas laikā apmeklējis aptuveni pusmiljons cilvēku, turklāt uzstādīts arī jauns noslēguma koncerta un sadziedāšanās nakts apmeklētāju skaita rekords. Organizētāji un operatīvo dienestu pārstāvji svētkus vērtē kā labi izdevušos – tie bijuši emocionāli piesātināti, bet vienlaikus arī mierīgi.

Kā pirmdien, 9.jūlijā, pēcsvētku preses konferencē pastāstīja Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča, svētku pasākumus nedēļas garumā apmeklēja kopskaitā ap pusmiljons cilvēku, bet tiešsaistē vēroja 514 117 cilvēki no Latvijas, Lielbritānijas, ASV, Vācijas un citām valstīm. Latvijas Televīzijas tiešraides vērojuši cilvēki 23 pasaules valstīs, bet platformas LMT straume tiešraides – 61 valstī.

Svētku noslēguma koncertā Zvaigžņu ceļā un tam sekojošajā sadziedāšanās pasākumā bija klāt 67 253 cilvēki, līdz ar to šis ir kļuvis par visu laiku apmeklētāko Dziesmu svētku pasākumu, atzīmēja svētku izpilddirektore.

Lūk, ieskats tajā, kā gāja noslēguma koncertos:

Viņa arī pastāstīja, ka svētku laikā kāda koriste no pasākuma norises vietas nogādāta slimnīcā, jo viņai sākušās dzemdības. «Vakar [svētdien] no rīta mēs šo informāciju saņēmām, ka Dziesmu svētku laikā koriste ir kļuvusi par māmiņu, un tas ir ļoti simboliski,» pauda Juhņēviča. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule preses konferencē apstiprināja, ka «dienests nogādāja māmiņu dzemdību namā laicīgi, un viss notika». Cipule gan dzemdību detaļas sīkāk nekomentēja, taču Juhņēviča apsolīja nākotnē uzmeklēt šo mazuli.

Kultūras ministre Dace Melbārde (VL–TB/LNNK) pēcsvētku preses konferencē pauda, ka aizvadītie Dziesmu un Deju svētki bija vieni no labākajiem šīs tradīcijas vēsturē. Viņa akcentēja, ka šie bija pirmie Dziesmu svētki, kuru finansējums bija skaidri zināms jau trīs gadus iepriekš, kas to plānošanu krietni atviegloja.

Tāpat Melbārde uzskata, ka aizvadītajos svētkos gūtā informācija un pieredze palīdzēs rīkot nākamos Dziesmu un Deju svētkus. «Mākslinieciski un organizatoriski ielikts ļoti labs pamats nākamajiem svētkiem 2023.gadā, svinot šīs tradīcijas 150 gadus. Nešaubīgi šis bija liels kultūras notikums,» sacīja Melbārde.

Viņa neslēpa, ka nākamajiem Dziesmu svētkiem nepieciešams cits biļešu tirdzniecības modelis. Pēc ministres domām, ideālais risinājums, protams, būtu biļetes piešķirt visiem latviešiem.

Arī Juhņēviča aizvadītos svētkus vērtēja kā izdevušos un atzīmēja, ka tie bijuši vērienīgi.

Deju lieluzveduma Māras zeme mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš norādīja, ka ceļš uz dejotāju centrālā pasākuma realizāciju bija samērā sarežģīts, un varbūt tieši tāpēc gan viņam gan dalībniekiem ir gandarījums un prieks par paveikto Daugavas stadionā.

Viņš arī norādīja, ka par lieluzvedumu Māras zeme un noslēguma koncertu Zvaigžņu ceļā tiks veiktas analīzes, kuras prezentēs konferencē rudenī. Daugavas stadionu Purviņš raksturoja kā vienīgo vietu Baltijas valstīs, kur iespējams sarīkot tāda mēroga svētkus dejai – skatītāji stadionā spēj visu redzēt, bet dalībniekiem ir platība programmas izdejošanai. Pēc viņa teiktā, šogad tika mainīta deju lieluzveduma forma – ierastām dejām līdzi nāca dejotāju dalība «blakus dejās», kas sarežģīja arī mēģinājumu procesu.

«18 150 ir līdz šim lielākais deju svētku dalībnieku skaits, kas virsvadītājiem uzlika ārkārtīgi lielu atbildību, un, pēc manām domām, tas izdevās. Darbojos Deju svētkos kopš 1998.gada, un šī reize atšķīrās arī ar to, ka dalībnieki bija ļoti sagatavojušies, ļaujot mums lietas darīt ātri, pat ātrāk nekā grafikā bija paredzēts,» uzsvēra Purviņš.

Savukārt noslēguma koncerta Zvaigžņu ceļā mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns pauda prieku par virsdiriģentu, Goda virsdiriģentu un koristu paveikto, savukārt komentāros par kopējo māksliniecisko izpildījumu bija samērā skops, sakot: «Atšķirībā no jaunievedumiem, asaras cilvēku acīs nemainās. Tās ataino patieso saviļņojumu nedēļas garumā un noslēguma koncertā. Es domāju, ka dziesma šorīt klusē. Man liekas, ka jāļauj cilvēkiem izgulēties, saprast, kas noticis. Gan jau kaut kad, ja būs vajadzība, parunāsim sīkāk par šo tēmu.»

Valsts policijas (VP), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) amatpersonas aizvadītos Dziesmu un Deju svētkus nodēvēja par ļoti mierīgiem.

VP vadītājs Ints Ķuzis norādīja, ka svētku laikā gandrīz nemaz netika dzirdēts nekas par policijas darbībām, kas nozīmē, ka VP savu darbu paveikusi augstā līmenī. Viņš arī uzsvēra, ka drošība bija policijas un citu drošības dienestu augstākā prioritāte. Ķuzis skaidroja, ka darba organizācijā iesaistījās apmēram desmit dažādi drošības dienesti, tostarp Drošības policija, Militārā policija un Zemessardze. Ķuzis īpaši izcēla veiksmīgi izveidoto komandas ķēdi, kas ļāva ātri reaģēt uz jebkādām situācijām un atrisināt tās, pirms šīs situācijas kļuva par lielākām problēmām.

Ķuzis arī norādīja, ka šādu rīcības ķēžu izveide ir nepieciešama dažādu krīzes situāciju risināšanā. Viņš norādīja, ka pirmo reizi tika veikta mācību evakuācija, kuras laikā no Mežaparka estrādes tika evakuēti vairāk nekā 17 000 cilvēku. Policijas priekšnieks norādīja, ka visu cilvēku evakuācija tika paveikta apmēram divās minūtēs.

Tāpat Ķuzis norādīja, ka, vērtējot aizvadīto nedēļu, var izdalīt divas vietas – Rīgu un pārējo Latviju. VP priekšnieks atklāja, ka reģionos tika aizvadīta netipiski mierīga nedēļa, ko viņš skaidroja ar to, ka liela daļa cilvēku no reģioniem bija ieradušies Rīgā uz Dziesmu un deju svētkiem, kur viņi visu enerģiju patērēja kultūras pasākumiem.

Savas runas noslēgumā Ķuzis pauda pateicību apmeklētājiem un dalībniekiem, norādot, ka cilvēki bija mierīgi, pacietīgi un izglītoti par drošību.

Savukārt VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons norādīja, ka gatavošanās šī gada svētkiem sākās jau nākamajā dienā pēc iepriekšējo svētku noslēguma, kad tika sākta riska analīze. Eklons pauda pateicību organizatoriem un dalībniekiem, kas bija gatavojušies «sliktākajiem scenārijiem».

Arī Eklons uzsvēra, ka citos svētkos nav bijuši tik organizēti un atbildīgi dalībnieki. Viņš piebilda, ka svētku pirmajā dienā bija novērojami daži nenozīmīgi pārkāpumi, taču svētku noslēgumā tādi vairs netika manīti un bija redzams, ka svētku dalībnieki ņēma vērā amatpersonu norādījumus.

Eklons skaidroja, ka VUGD katrā pasākumā piedalījās apmēram ar 30 cilvēku komandu, lai ārkārtas situācijās spētu acumirklīgi reaģēt un sākt glābšanas darbus.

Arī NMPD direktore Cipule norādīja, ka mediķiem šie bija vieni no mierīgākajiem svētkiem, kas aizvadīti. Viņa slavēja svētku dalībniekus, kas preventīvi bija parūpējušies par savu veselību, tādēļ nevienam dalībniekam nenācās nokļūt slimnīcā ar smagām veselības problēmām. Viņa gan piebilda, ka daži dalībnieki tika nogādāti ārstniecības iestādēs tālāku pārbaužu veikšanai.

Cipule skaidroja, ka visvairāk pie mediķiem vērsās dejotāji, kuri bija guvuši sasitumus vai sastiepumus.

Cipule arī pauda pateicību Latvijas Sarkanajam krustam, kas nodrošināja pirmās palīdzības sniegšanu svētku dalībniekiem.

Kā ziņots, XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI deju svētki norisinājās no 30.jūnija līdz 8.jūlijam, un tajos kopumā piedalījās vairāk nekā 42 000 dalībnieku. Šoreiz svētki notika Latvijas valsts simtgades zīmē.

Svētku noslēgumā svētdienas vakarā Mežaparka Lielajā estrādē izskanēja koncerts Zvaigžņu ceļā, kas noslēdzās ap pulksten 1.00, bet tam vēl sekoja vērienīgs sadziedāšanās pasākums, kas ilga līdz pat pirmdienas rītam.


Pievienot komentāru

Politiķi pārliecināti par tuvošanos valdības apstiprināšanai

Par spīti atsevišķu KPV LV deputātu izteikumiem politiķi pēc kārtējām sarunām uzskata, ka ir soli tuvāk valdības apstiprināšanai.

Latvijā mājokļu cenu kāpums bijis krietni straujāks nekā ES vidēji

Mājokļu cenas Latvijā pērn trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 8,6%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ES statistikas biroja Eurostat publiskotie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

NMPD: Dienesta darbinieku «masveida aizplūšana» patlaban ir apturēta

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā patlaban ir apturēta darbinieku «masveida aizplūšana», uzsver NMPD Rīgas reģionālā centra vadītāja vietniece Raita Krišjāne.

Kariņš ar partneriem sestdien turpinās darbu pie valdības deklarācijas

Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš sestdien, 19.janvārī, plāno turpināt darbu pie valdības deklarācijas, sadarbības līguma un fiskālās disciplīnas līguma izstrādes, organizējot jaunveidojamās valdības darba sanāksmi.

CSP aptaujās iedzīvotājus par datoru un interneta lietošanu

Pirmdien, 21.janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanu mājsaimniecībās, informē pārvalde.

Kuģa īpašnieks: Advokāti paveikuši visu iespējamo Senator aizstāvības kontekstā

Arestētā Latvijas krabju zvejas kuģa Senator advokāti paveikuši visu iespējamo tā interešu aizstāvībai šajā lietā, pauž kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.

Barikāžu piemiņas pasākumi visā Latvijā

Viena no izcilākajām lappusēm Latvijas tautas jaunāko laiku vēsturē ierakstīta 1991.gada janvārī – barikāžu laikā, kad pieminam bojāgājušos un ar sajūsmu atceramies Latvijas tautas varonību, kas vienoti cēlās aizstāvēt savas valsts tikko atdzimušo brīvību. 1991.gada janvāra barikādes bija organizēts tautas pretspēks Maskavas inspirētajam bruņotajam apvērsumam.

Rīgas satiksme pārtrauc Skanstes tramvaja projekta iepirkumus

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme iepirkumu komisija piektdien, 18.janvārī, pieņēmusi lēmumu pārtraukt iepirkumu par Skanstes tramvaja līnijas izbūvi, kā arī iepirkumu par 12 zemās grīdas tramvaju iegādi.

Rīgas domē: Komitejas priekšsēdētāja ziņo par nenotikušu komitejas balsojumu; notiks vadītājas pārvēlēšana

Olga Veidiņa, esot Rīgas domes Sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja, vienpersoniski ziņojumā mēram ierakstījusi, ka visa komiteja nobalsojusi par piemaksu Bāriņtiesas priekšsēdētājam Aivaram Krasnogolovam, lai gan komitejā šis jautājums vispār netika skatīts, telefonsarunā ar BNN pastāstīja RD opozīcijas deputāte Marija Balcere.

Zīle: Lielbritānijas neizstāšanās no ES vairs nav iespējama

Lielbritānijas neizstāšanās no Eiropas Savienības vairs nav iespējama, un to ir atzinuši pat tie britu politiķi, kuri iestājas pret Brexit, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma stāsta Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Roberts Zīle.

Atlaižot tikai vienu Nilu Ušakovu, Rīgā nekas nemainīsies

«Neatbrīvojot Rīgas domi un nenomainot Rīgas domes sastāvu, nav sagaidāmas izmaiņas. Darījumi, kas rada aizdomas par korupciju, nav [radušies] tikai šī sasaukuma laikā. To saknes cēlušās jau iepriekš. Tas nozīmē, ka tīrīšana un dezinfekcija jātaisa ļoti visaptveroša. Atlaižot tikai vienu Nilu Ušakovu, nekas nemainīsies. Ušakovs pats ir gan sistēmas uzturētājs, gan tās kalps,» sarunā ar BNN par kropļotās sistēmas saknēm Rīgas domē viedokli pauž opozicionārs Jānis Ozols. Viņš uzsver, ka notikums ar Rīgas satiksmi parāda to, ka domāšana un rīcības veids Rīgas domē ir «sapuvis». «Un šis sapuvušais rīcības veids ir iemesls, kādēļ Rīgā ir problēmas ar bērnudārziem, ar ceļiem, kādēļ mēs Rīgā joprojām mokāmies. Rīgas satiksme vienkārši ir tā vieta, kur esam ieraudzījuši to «īlenu», kas no maisa izlīdis ārā.»

Valsts kontrole aicina sabiedrību ziņot par nelietderīgiem objektiem pašvaldībās

Valsts kontrole aicina iedzīvotājus ziņot par, viņuprāt, nejēdzīgākajiem objektiem pašvaldībās – par sporta būvēm, kultūras centriem, izglītības iestādēm, rekonstruētiem ceļu posmiem un citiem objektiem, kuros ieguldīti lieli finanšu resursi, bet kuru lietderība un ilgtspēja jau sākotnēji ir bijusi apšaubāma.

VNĪ: Teritoriju Andrejostas ielā pārdos ievērojot sabiedrības un valsts intereses

Atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem VAS Valsts nekustamie īpašumi nav pamata atteikt līdzšinējā zemes nomnieka SIA IB Latvija pieprasījumam atsavināt zemesgabalu Andrejostas ielā 17, informē VNĪ juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.

Šorīt Latvijā daudzviet slideni ceļi

Šorīt lielākajā daļā Latvijas teritorijas apledojums apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem. Pa reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir visā Latvijā, izņemot Dobeles, Liepājas, Saldus un Valkas apkārtni.

Linkaita iecerei ostas pārveidot par valsts kapitālsabiedrībām pašlaik neizskan būtiski iebildumi

Topošās valdības veidošanas sarunās pašlaik neizskan būtiski iebildumi satiksmes ministra amata kandidāta Tāļa Linkaita iecerei ostas pārveidot par valsts kapitālsabiedrībām.

Topošā koalīcija sola būt atvērtāka opozīcijas ierosinājumiem

Topošā koalīcija varētu izvērtēt opozīcijas ierosinājumus un konstruktīvākos no tiem arī atbalstīt, ceturtdien, 17.janvārī, žurnālistiem sacīja premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš.

Nākamnedēļ temperatūra pazemināsies līdz mīnus 21 grādam

Pēc vējainākas un nokrišņiem bagātākas nedēļas, pastiprinoties anticiklona ietekmei, nākamajā nedēļā laika apstākļi kļūs stabilāki – laiks kļūs sausāks un termometra stabiņš slīdēs uz leju.

Apdraudot tiesiskumu, dalībvalstis varētu palikt bez ES naudas

Eiropas Savienības dalībvalstis, kas iejaucas tiesu darbā vai neapkaro korupciju, turpmāk varētu nesaņemt maksājumus no ES budžeta. To paredz ceturtdien, 17.janvārī, apstiprināts noteikumu projekts, par kuru BNN informējusi Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

Facebook slēdzis simtiem ar Sputnik saistītu lapu un kontu, tostarp Baltijas valstīs

Sociālais tīkls Facebook ceturtdien, 17.janvārī, paziņoja, ka slēdzis vairākus simtus lapu un kontu, kas bijuši saistīti ar Krievijas propagandas mediju Sputnik un darbojušies Baltijas valstīs, Centrālajā un Austrumeiropā, Kaukāzā un Vidusāzijā.

Lietuvas valdošā koalīcija aizskar preses brīvību, brīdina mediju eksperti

Starptautiskas mediju politikas notikumu pavēnī un bažās par apdraudējumu, kādu rada naidīga Krievijas rīcība, lietuviešu likumdevēji devušies savu Ungārijas un Polijas kolēģu pēdās un virza tiesību aktus, kur to ieviešanas gadījumā Lietuvā tiks iegrožota plašsaziņas līdzekļu brīvība un vārda brīvība.

NMPD pārtrauc ārkārtas situāciju Rīgas reģionālajā centrā

Neatliekamās medicīniskas palīdzības dienests pieņēmis lēmumu par ārkārtas medicīniskās situācijas pārtraukšanu Rīgas reģionālajā centrā, BNN noskaidroja no dienesta pārstāves Ilzes Bukšas.

Ar Eigima partijas atbalstu par Daugavpils mēru ievēlēts jau reiz gāztais Elksniņš

Daugavpils mēra amatā ar bijušā domes priekšsēdētāja Riharda Eigima pārstāvētās Mūsu partijas atbalstu ceturtdien, 17.janvārī, ievēlēts savulaik no šī amata gāztais Andrejs Elksniņš.

IUB liedz slēgt 200 miljonus vērto NBS bruņoto automašīnu iegādes līgumu

Iepirkuma uzraudzības birojs aizliedzis Aizsardzības ministrijai slēgt vispārīgo vienošanos ar Somijas uzņēmumu Oy Sisu Auto AB par aptuveni 200 miljonus eiro vērto bruņotu automašīnu iegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī atcēlis iepirkuma komisijas lēmumu par sarunu procedūras rezultātiem.

Par nenotīrītām ietvēm un ēku jumtiem jau vairāk nekā 140 pārkāpumu protokoli

Pēdējās nedēļas laikā Rīgas pašvaldības policija un Administratīvā inspekcija kopā konstatējuši 143 pārkāpumus par nenotīrītām ietvēm un ēku jumtiem

Rīga pretendē uz Eiropas labākā tūrisma galamērķa titulu 2019.gadā

Latvijas galvaspilsēta Rīga ir izvirzīta prestižajam Eiropas labākā tūrisma galamērķa jeb European Best Destination titulam 2019.gadā.