bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 23.07.2019 | Vārda dienas: Magda, Magdalēna, Magone, Mērija
LatviaLatvija

FOTO: XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki ir noslēgušies; organizatori tos vērtē kā izdevušos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Aizvadīto XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku pasākumus nedēļas laikā apmeklējis aptuveni pusmiljons cilvēku, turklāt uzstādīts arī jauns noslēguma koncerta un sadziedāšanās nakts apmeklētāju skaita rekords. Organizētāji un operatīvo dienestu pārstāvji svētkus vērtē kā labi izdevušos – tie bijuši emocionāli piesātināti, bet vienlaikus arī mierīgi.

Kā pirmdien, 9.jūlijā, pēcsvētku preses konferencē pastāstīja Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča, svētku pasākumus nedēļas garumā apmeklēja kopskaitā ap pusmiljons cilvēku, bet tiešsaistē vēroja 514 117 cilvēki no Latvijas, Lielbritānijas, ASV, Vācijas un citām valstīm. Latvijas Televīzijas tiešraides vērojuši cilvēki 23 pasaules valstīs, bet platformas LMT straume tiešraides – 61 valstī.

Svētku noslēguma koncertā Zvaigžņu ceļā un tam sekojošajā sadziedāšanās pasākumā bija klāt 67 253 cilvēki, līdz ar to šis ir kļuvis par visu laiku apmeklētāko Dziesmu svētku pasākumu, atzīmēja svētku izpilddirektore.

Lūk, ieskats tajā, kā gāja noslēguma koncertos:

Viņa arī pastāstīja, ka svētku laikā kāda koriste no pasākuma norises vietas nogādāta slimnīcā, jo viņai sākušās dzemdības. «Vakar [svētdien] no rīta mēs šo informāciju saņēmām, ka Dziesmu svētku laikā koriste ir kļuvusi par māmiņu, un tas ir ļoti simboliski,» pauda Juhņēviča. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule preses konferencē apstiprināja, ka «dienests nogādāja māmiņu dzemdību namā laicīgi, un viss notika». Cipule gan dzemdību detaļas sīkāk nekomentēja, taču Juhņēviča apsolīja nākotnē uzmeklēt šo mazuli.

Kultūras ministre Dace Melbārde (VL–TB/LNNK) pēcsvētku preses konferencē pauda, ka aizvadītie Dziesmu un Deju svētki bija vieni no labākajiem šīs tradīcijas vēsturē. Viņa akcentēja, ka šie bija pirmie Dziesmu svētki, kuru finansējums bija skaidri zināms jau trīs gadus iepriekš, kas to plānošanu krietni atviegloja.

Tāpat Melbārde uzskata, ka aizvadītajos svētkos gūtā informācija un pieredze palīdzēs rīkot nākamos Dziesmu un Deju svētkus. «Mākslinieciski un organizatoriski ielikts ļoti labs pamats nākamajiem svētkiem 2023.gadā, svinot šīs tradīcijas 150 gadus. Nešaubīgi šis bija liels kultūras notikums,» sacīja Melbārde.

Viņa neslēpa, ka nākamajiem Dziesmu svētkiem nepieciešams cits biļešu tirdzniecības modelis. Pēc ministres domām, ideālais risinājums, protams, būtu biļetes piešķirt visiem latviešiem.

Arī Juhņēviča aizvadītos svētkus vērtēja kā izdevušos un atzīmēja, ka tie bijuši vērienīgi.

Deju lieluzveduma Māras zeme mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš norādīja, ka ceļš uz dejotāju centrālā pasākuma realizāciju bija samērā sarežģīts, un varbūt tieši tāpēc gan viņam gan dalībniekiem ir gandarījums un prieks par paveikto Daugavas stadionā.

Viņš arī norādīja, ka par lieluzvedumu Māras zeme un noslēguma koncertu Zvaigžņu ceļā tiks veiktas analīzes, kuras prezentēs konferencē rudenī. Daugavas stadionu Purviņš raksturoja kā vienīgo vietu Baltijas valstīs, kur iespējams sarīkot tāda mēroga svētkus dejai – skatītāji stadionā spēj visu redzēt, bet dalībniekiem ir platība programmas izdejošanai. Pēc viņa teiktā, šogad tika mainīta deju lieluzveduma forma – ierastām dejām līdzi nāca dejotāju dalība «blakus dejās», kas sarežģīja arī mēģinājumu procesu.

«18 150 ir līdz šim lielākais deju svētku dalībnieku skaits, kas virsvadītājiem uzlika ārkārtīgi lielu atbildību, un, pēc manām domām, tas izdevās. Darbojos Deju svētkos kopš 1998.gada, un šī reize atšķīrās arī ar to, ka dalībnieki bija ļoti sagatavojušies, ļaujot mums lietas darīt ātri, pat ātrāk nekā grafikā bija paredzēts,» uzsvēra Purviņš.

Savukārt noslēguma koncerta Zvaigžņu ceļā mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns pauda prieku par virsdiriģentu, Goda virsdiriģentu un koristu paveikto, savukārt komentāros par kopējo māksliniecisko izpildījumu bija samērā skops, sakot: «Atšķirībā no jaunievedumiem, asaras cilvēku acīs nemainās. Tās ataino patieso saviļņojumu nedēļas garumā un noslēguma koncertā. Es domāju, ka dziesma šorīt klusē. Man liekas, ka jāļauj cilvēkiem izgulēties, saprast, kas noticis. Gan jau kaut kad, ja būs vajadzība, parunāsim sīkāk par šo tēmu.»

Valsts policijas (VP), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) amatpersonas aizvadītos Dziesmu un Deju svētkus nodēvēja par ļoti mierīgiem.

VP vadītājs Ints Ķuzis norādīja, ka svētku laikā gandrīz nemaz netika dzirdēts nekas par policijas darbībām, kas nozīmē, ka VP savu darbu paveikusi augstā līmenī. Viņš arī uzsvēra, ka drošība bija policijas un citu drošības dienestu augstākā prioritāte. Ķuzis skaidroja, ka darba organizācijā iesaistījās apmēram desmit dažādi drošības dienesti, tostarp Drošības policija, Militārā policija un Zemessardze. Ķuzis īpaši izcēla veiksmīgi izveidoto komandas ķēdi, kas ļāva ātri reaģēt uz jebkādām situācijām un atrisināt tās, pirms šīs situācijas kļuva par lielākām problēmām.

Ķuzis arī norādīja, ka šādu rīcības ķēžu izveide ir nepieciešama dažādu krīzes situāciju risināšanā. Viņš norādīja, ka pirmo reizi tika veikta mācību evakuācija, kuras laikā no Mežaparka estrādes tika evakuēti vairāk nekā 17 000 cilvēku. Policijas priekšnieks norādīja, ka visu cilvēku evakuācija tika paveikta apmēram divās minūtēs.

Tāpat Ķuzis norādīja, ka, vērtējot aizvadīto nedēļu, var izdalīt divas vietas – Rīgu un pārējo Latviju. VP priekšnieks atklāja, ka reģionos tika aizvadīta netipiski mierīga nedēļa, ko viņš skaidroja ar to, ka liela daļa cilvēku no reģioniem bija ieradušies Rīgā uz Dziesmu un deju svētkiem, kur viņi visu enerģiju patērēja kultūras pasākumiem.

Savas runas noslēgumā Ķuzis pauda pateicību apmeklētājiem un dalībniekiem, norādot, ka cilvēki bija mierīgi, pacietīgi un izglītoti par drošību.

Savukārt VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons norādīja, ka gatavošanās šī gada svētkiem sākās jau nākamajā dienā pēc iepriekšējo svētku noslēguma, kad tika sākta riska analīze. Eklons pauda pateicību organizatoriem un dalībniekiem, kas bija gatavojušies «sliktākajiem scenārijiem».

Arī Eklons uzsvēra, ka citos svētkos nav bijuši tik organizēti un atbildīgi dalībnieki. Viņš piebilda, ka svētku pirmajā dienā bija novērojami daži nenozīmīgi pārkāpumi, taču svētku noslēgumā tādi vairs netika manīti un bija redzams, ka svētku dalībnieki ņēma vērā amatpersonu norādījumus.

Eklons skaidroja, ka VUGD katrā pasākumā piedalījās apmēram ar 30 cilvēku komandu, lai ārkārtas situācijās spētu acumirklīgi reaģēt un sākt glābšanas darbus.

Arī NMPD direktore Cipule norādīja, ka mediķiem šie bija vieni no mierīgākajiem svētkiem, kas aizvadīti. Viņa slavēja svētku dalībniekus, kas preventīvi bija parūpējušies par savu veselību, tādēļ nevienam dalībniekam nenācās nokļūt slimnīcā ar smagām veselības problēmām. Viņa gan piebilda, ka daži dalībnieki tika nogādāti ārstniecības iestādēs tālāku pārbaužu veikšanai.

Cipule skaidroja, ka visvairāk pie mediķiem vērsās dejotāji, kuri bija guvuši sasitumus vai sastiepumus.

Cipule arī pauda pateicību Latvijas Sarkanajam krustam, kas nodrošināja pirmās palīdzības sniegšanu svētku dalībniekiem.

Kā ziņots, XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI deju svētki norisinājās no 30.jūnija līdz 8.jūlijam, un tajos kopumā piedalījās vairāk nekā 42 000 dalībnieku. Šoreiz svētki notika Latvijas valsts simtgades zīmē.

Svētku noslēgumā svētdienas vakarā Mežaparka Lielajā estrādē izskanēja koncerts Zvaigžņu ceļā, kas noslēdzās ap pulksten 1.00, bet tam vēl sekoja vērienīgs sadziedāšanās pasākums, kas ilga līdz pat pirmdienas rītam.


Pievienot komentāru

Latvijā apkalpoto lidmašīnu pasažieru skaits pieaudzis par gandrīz 10%

Kopumā Latvijas starptautiskajās lidostās 2019.gada pirmajā pusgadā apkalpoti 3,5 miljoni pasažieru, kas ir par 9,6% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā, kad Latvijā tika apkalpoti 3,2 miljoni pasažieru.

Latvijā saražoto alkoholisko dzērienu apmērs piecos mēnešos pieaudzis par 2%

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos saražoti 21,708 miljoni litru alkoholisko dzērienu (neskaitot alu), kas ir par 2% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Gaidāmi paziņojumi par milzu uzņēmumu peļņu – biržu indeksi kāpj

Volstrītas indekss Nasdaq Composite pieauga par 0,7% pirms gaidāmajiem Amazon, Facebook un Google paziņojumiem par to peļņu.

Par izplānotu «zālītes» realizāciju grupā sākts kriminālprocess

2018.gada aprīlī četri vīrieši un viena sieviete vienojās un sadalīja lomas, lai neatļauti glabātu, pārvadātu un realizētu narkotiskās vielas lielā apmērā.

Ikšķile Satversmes tiesā pārsūdzēs Pūces rīkojumu, ar ko apturēta iedzīvotāju aptauja par pašvaldību reformu

Ikšķiles novada dome ir sagatavojusi dokumentus un vērsīsies Satversmes tiesā, lai apstrīdētu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces rīkojumu par iedzīvotāju aptaujas par administratīvi teritoriālo reformu nolikuma apturēšanu.

Laizāne: Atbildība par iespējamo NEPLP biedru reputāciju jāuzņemas to ieteicējiem

Atbildība jautājumā par NEPLP amatu kandidātu reputāciju būtu jāuzņemas viņus rekomendējošām organizācijām, norādīja 12.Saeimas sasaukuma Cilvēktiesību un sabiedrisko lieto komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.

Lielbritānijā ārkārtas sēde par Irānas sagrābto tankkuģi

Lielbritānijas valdības locekļi un drošības un militāro dienestu vadība pirmdien, 22.jūlijā, tiekas ārkārtas sēdē par incidentu Persijas līcī, kur Irāna sagrābusi britu tankkuģi un arestējusi tā apkalpi, ieskaitot vienu Latvijas pilsoni.

Žurnālistu algām, radio raidījumiem un atbalsta struktūrvienībām – Latvijas Radio valde skaidro, kā dalīs prasītos 100 000

Latvijas Radio valde iesniegusi NEPLP detalizētu informāciju par ārkārtas finanšu līdzekļu pieprasījumu 100 000 eiro apmērā, lai vēl šajā gadā spētu risināt krīzi Ziņu dienestā.

Policija neizskata versiju, ka advokāts Bērziņš nogalināts sava darba dēļ

Policija patlaban neizskata versiju, ka advokāts un bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš nogalināts savas profesionālās darbības dēļ, žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Dati: Ceļu satiksmes negadījumos ar neapdrošinātiem auto visvairāk pie vainas spēkrati vecumā no 11 līdz 15 gadiem

Pērn ceļu satiksmes negadījumos, kuri izraisīti ar neapdrošinātu auto, visbiežāk pie vainas bijuši auto vecumā no 11 līdz 15 gadiem, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja statistika.

Mārupē nogalināts advokāts un bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš

Mārupē nogalināts advokāts un bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Lai atbalstītu cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, izmēģinās individuālā budžeta modeli

Labklājības ministrija izmēģinās jaunu pieeju sociālo pakalpojumu nodrošināšanā pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas ārvalstīs pazīstams arī kā «individuālā budžeta modelis».

Estonia upuru radiniekiem vilšanās par Francijas tiesas lēmumu

Francijas tiesas lēmums lietā par kompensāciju prāmja Estonia upuru radiniekiem ir liela vilšanās, tā vērtējis advokāts, kurš pārstāv 1994.gada katastrofas upuru tuviniekus.

Revīzija: Trūkst atklātas un atbildīgas pieejas ZM fondu finansējuma izlietojumā

Biedrībām pietuvinātas personas, kas, esot padomē, izvērtē naudas sadalījumu pašām biedrībām, braucieni uz Spāniju un Itāliju bez skaidra mērķa –Valsts kontrole vērtē līdzekļu izlietojumu Zemkopības ministrijas fondos.

Lai finansētu ceļus, Linkaits neizslēdz akcīzes nodokļa celšanu dīzeļdegvielai

Lai gūtu finansējumu ceļu remontam, nav izslēgta arī akcīzes nodokļa celšana dīzeļdegvielai, izteicies satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Sākas remontdarbi uz Ventspils šosejas – jārēķinās ar papildu 45 minūtēm braukšanai

Sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām.

Vēlēšanās Ukrainā gaidāma Zelenska Tautas kalpa uzvara

Ukrainā aizvadītajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās ir uzvarējusi jaunā prezidenta Volodimira Zelenska partija, iegūstot rekordlielu balsu vairākumu, tā liecina rezultāti aptaujām pie vēlēšanu iecirkņiem.

Uz Irānas aizturētā britu tankkuģa ir viens Latvijas valstspiederīgais

Uz Irānas aizturētā britu tankkuģa ir viens Latvijas valstspiederīgais, teikts Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Nedēļas sākumā gaidāms spēcīgs lietus, taču nogalē pat +29 grādi

Nedēļas sākumā laikapstākļus noteiks zema spiediena ieplaka un pāri Latvijas teritorijai virzīsies  mākoņu un lietus zonas.

VK: Lauksaimniecības sektorā «slēgts NVO klubiņš» gadiem ilgi bauda privilēģijas

Lauksaimniecības nozares ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas finansējuma saņemšanā no valsts budžeta bauda īpašas privilēģijas, kas nav raksturīgas nevalstiskajam sektoram valstī kopumā, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā.

Nedēļa Lietuvā: Noliedz Swedbank Sīrijas saiknes, Skvernelis mainīs dažus ministrus

Pagājušajā nedēļā Lietuvā noliegtas ziņas par Swedbank Lietuvas atzara saistību ar Sīrijas ķīmiskiem ieročiem. Tikmēr kaimiņiem ir plāni Rīgā ieguldīt 200 miljonus eiro, bet lietuviešu izsūtījumu vietu meklētājiem nākas doties uz Kazahstānu.

BNN nedēļas apkopojums: Pīraga dalīšana. Minimālā alga. Bīstamās spēlītes

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Kauna traips, Minimālā alga, Pīrāga dalīšana, Bīstamās spēlītes, Kāzu zvani, Lielās cerības un Finansējums.

Starp pārkāpumiem Muižnieka vēlēšanās uzsver dalībnieku skaita neprecizitātes

IKVD veiktās pārbaudes ziņojumā par konstatētajiem pārkāpumiem LU rektora vēlēšanās lielāks akcents tiek likts uz neprecizitātēm par reģistrēto dalībnieku skaitu pirms un pēc vēlēšanām.

Latvijai starp Baltijas valstīm pirmajā ceturksnī lielākais budžeta deficīts

Latvijā pirmajā ceturksnī vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret IKP bijis lielāks nekā ES vidēji, liecina ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 22 ES dalībvalstīm.

Augstākā tiesa negroza lēmumu neizmaksāt pensiju personai, kura nedzīvo Latvijā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments lēmis negrozīt tiesas spriedumu, ar kuru atteikts piešķirt vecuma pensiju tādēļ, ka viņa nedzīvo Latvijā.


-->