bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.10.2018 | Vārda dienas: Karīna, Gaits
LatviaLatvija

FOTO: XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki ir noslēgušies; organizatori tos vērtē kā izdevušos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Aizvadīto XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku pasākumus nedēļas laikā apmeklējis aptuveni pusmiljons cilvēku, turklāt uzstādīts arī jauns noslēguma koncerta un sadziedāšanās nakts apmeklētāju skaita rekords. Organizētāji un operatīvo dienestu pārstāvji svētkus vērtē kā labi izdevušos – tie bijuši emocionāli piesātināti, bet vienlaikus arī mierīgi.

Kā pirmdien, 9.jūlijā, pēcsvētku preses konferencē pastāstīja Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča, svētku pasākumus nedēļas garumā apmeklēja kopskaitā ap pusmiljons cilvēku, bet tiešsaistē vēroja 514 117 cilvēki no Latvijas, Lielbritānijas, ASV, Vācijas un citām valstīm. Latvijas Televīzijas tiešraides vērojuši cilvēki 23 pasaules valstīs, bet platformas LMT straume tiešraides – 61 valstī.

Svētku noslēguma koncertā Zvaigžņu ceļā un tam sekojošajā sadziedāšanās pasākumā bija klāt 67 253 cilvēki, līdz ar to šis ir kļuvis par visu laiku apmeklētāko Dziesmu svētku pasākumu, atzīmēja svētku izpilddirektore.

Lūk, ieskats tajā, kā gāja noslēguma koncertos:

Viņa arī pastāstīja, ka svētku laikā kāda koriste no pasākuma norises vietas nogādāta slimnīcā, jo viņai sākušās dzemdības. «Vakar [svētdien] no rīta mēs šo informāciju saņēmām, ka Dziesmu svētku laikā koriste ir kļuvusi par māmiņu, un tas ir ļoti simboliski,» pauda Juhņēviča. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule preses konferencē apstiprināja, ka «dienests nogādāja māmiņu dzemdību namā laicīgi, un viss notika». Cipule gan dzemdību detaļas sīkāk nekomentēja, taču Juhņēviča apsolīja nākotnē uzmeklēt šo mazuli.

Kultūras ministre Dace Melbārde (VL–TB/LNNK) pēcsvētku preses konferencē pauda, ka aizvadītie Dziesmu un Deju svētki bija vieni no labākajiem šīs tradīcijas vēsturē. Viņa akcentēja, ka šie bija pirmie Dziesmu svētki, kuru finansējums bija skaidri zināms jau trīs gadus iepriekš, kas to plānošanu krietni atviegloja.

Tāpat Melbārde uzskata, ka aizvadītajos svētkos gūtā informācija un pieredze palīdzēs rīkot nākamos Dziesmu un Deju svētkus. «Mākslinieciski un organizatoriski ielikts ļoti labs pamats nākamajiem svētkiem 2023.gadā, svinot šīs tradīcijas 150 gadus. Nešaubīgi šis bija liels kultūras notikums,» sacīja Melbārde.

Viņa neslēpa, ka nākamajiem Dziesmu svētkiem nepieciešams cits biļešu tirdzniecības modelis. Pēc ministres domām, ideālais risinājums, protams, būtu biļetes piešķirt visiem latviešiem.

Arī Juhņēviča aizvadītos svētkus vērtēja kā izdevušos un atzīmēja, ka tie bijuši vērienīgi.

Deju lieluzveduma Māras zeme mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš norādīja, ka ceļš uz dejotāju centrālā pasākuma realizāciju bija samērā sarežģīts, un varbūt tieši tāpēc gan viņam gan dalībniekiem ir gandarījums un prieks par paveikto Daugavas stadionā.

Viņš arī norādīja, ka par lieluzvedumu Māras zeme un noslēguma koncertu Zvaigžņu ceļā tiks veiktas analīzes, kuras prezentēs konferencē rudenī. Daugavas stadionu Purviņš raksturoja kā vienīgo vietu Baltijas valstīs, kur iespējams sarīkot tāda mēroga svētkus dejai – skatītāji stadionā spēj visu redzēt, bet dalībniekiem ir platība programmas izdejošanai. Pēc viņa teiktā, šogad tika mainīta deju lieluzveduma forma – ierastām dejām līdzi nāca dejotāju dalība «blakus dejās», kas sarežģīja arī mēģinājumu procesu.

«18 150 ir līdz šim lielākais deju svētku dalībnieku skaits, kas virsvadītājiem uzlika ārkārtīgi lielu atbildību, un, pēc manām domām, tas izdevās. Darbojos Deju svētkos kopš 1998.gada, un šī reize atšķīrās arī ar to, ka dalībnieki bija ļoti sagatavojušies, ļaujot mums lietas darīt ātri, pat ātrāk nekā grafikā bija paredzēts,» uzsvēra Purviņš.

Savukārt noslēguma koncerta Zvaigžņu ceļā mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns pauda prieku par virsdiriģentu, Goda virsdiriģentu un koristu paveikto, savukārt komentāros par kopējo māksliniecisko izpildījumu bija samērā skops, sakot: «Atšķirībā no jaunievedumiem, asaras cilvēku acīs nemainās. Tās ataino patieso saviļņojumu nedēļas garumā un noslēguma koncertā. Es domāju, ka dziesma šorīt klusē. Man liekas, ka jāļauj cilvēkiem izgulēties, saprast, kas noticis. Gan jau kaut kad, ja būs vajadzība, parunāsim sīkāk par šo tēmu.»

Valsts policijas (VP), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) amatpersonas aizvadītos Dziesmu un Deju svētkus nodēvēja par ļoti mierīgiem.

VP vadītājs Ints Ķuzis norādīja, ka svētku laikā gandrīz nemaz netika dzirdēts nekas par policijas darbībām, kas nozīmē, ka VP savu darbu paveikusi augstā līmenī. Viņš arī uzsvēra, ka drošība bija policijas un citu drošības dienestu augstākā prioritāte. Ķuzis skaidroja, ka darba organizācijā iesaistījās apmēram desmit dažādi drošības dienesti, tostarp Drošības policija, Militārā policija un Zemessardze. Ķuzis īpaši izcēla veiksmīgi izveidoto komandas ķēdi, kas ļāva ātri reaģēt uz jebkādām situācijām un atrisināt tās, pirms šīs situācijas kļuva par lielākām problēmām.

Ķuzis arī norādīja, ka šādu rīcības ķēžu izveide ir nepieciešama dažādu krīzes situāciju risināšanā. Viņš norādīja, ka pirmo reizi tika veikta mācību evakuācija, kuras laikā no Mežaparka estrādes tika evakuēti vairāk nekā 17 000 cilvēku. Policijas priekšnieks norādīja, ka visu cilvēku evakuācija tika paveikta apmēram divās minūtēs.

Tāpat Ķuzis norādīja, ka, vērtējot aizvadīto nedēļu, var izdalīt divas vietas – Rīgu un pārējo Latviju. VP priekšnieks atklāja, ka reģionos tika aizvadīta netipiski mierīga nedēļa, ko viņš skaidroja ar to, ka liela daļa cilvēku no reģioniem bija ieradušies Rīgā uz Dziesmu un deju svētkiem, kur viņi visu enerģiju patērēja kultūras pasākumiem.

Savas runas noslēgumā Ķuzis pauda pateicību apmeklētājiem un dalībniekiem, norādot, ka cilvēki bija mierīgi, pacietīgi un izglītoti par drošību.

Savukārt VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons norādīja, ka gatavošanās šī gada svētkiem sākās jau nākamajā dienā pēc iepriekšējo svētku noslēguma, kad tika sākta riska analīze. Eklons pauda pateicību organizatoriem un dalībniekiem, kas bija gatavojušies «sliktākajiem scenārijiem».

Arī Eklons uzsvēra, ka citos svētkos nav bijuši tik organizēti un atbildīgi dalībnieki. Viņš piebilda, ka svētku pirmajā dienā bija novērojami daži nenozīmīgi pārkāpumi, taču svētku noslēgumā tādi vairs netika manīti un bija redzams, ka svētku dalībnieki ņēma vērā amatpersonu norādījumus.

Eklons skaidroja, ka VUGD katrā pasākumā piedalījās apmēram ar 30 cilvēku komandu, lai ārkārtas situācijās spētu acumirklīgi reaģēt un sākt glābšanas darbus.

Arī NMPD direktore Cipule norādīja, ka mediķiem šie bija vieni no mierīgākajiem svētkiem, kas aizvadīti. Viņa slavēja svētku dalībniekus, kas preventīvi bija parūpējušies par savu veselību, tādēļ nevienam dalībniekam nenācās nokļūt slimnīcā ar smagām veselības problēmām. Viņa gan piebilda, ka daži dalībnieki tika nogādāti ārstniecības iestādēs tālāku pārbaužu veikšanai.

Cipule skaidroja, ka visvairāk pie mediķiem vērsās dejotāji, kuri bija guvuši sasitumus vai sastiepumus.

Cipule arī pauda pateicību Latvijas Sarkanajam krustam, kas nodrošināja pirmās palīdzības sniegšanu svētku dalībniekiem.

Kā ziņots, XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI deju svētki norisinājās no 30.jūnija līdz 8.jūlijam, un tajos kopumā piedalījās vairāk nekā 42 000 dalībnieku. Šoreiz svētki notika Latvijas valsts simtgades zīmē.

Svētku noslēgumā svētdienas vakarā Mežaparka Lielajā estrādē izskanēja koncerts Zvaigžņu ceļā, kas noslēdzās ap pulksten 1.00, bet tam vēl sekoja vērienīgs sadziedāšanās pasākums, kas ilga līdz pat pirmdienas rītam.


Pievienot komentāru

Grib stiprināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbību

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Tie paredz stiprināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta institucionālās pārraudzības modeli, funkcionālo kapacitāti un neatkarību, kā arī dienesta priekšnieka pilnvaras.

Turpinās attīrīt Papes ezeru un piekrasti no padomju armijas atstātajām riepām

Dabas aizsardzības pārvalde otrdien, 23.oktobrī, aicina uz jau trešo vides sakopšanas talku Papes dabas parkā, kur kopīgiem spēkiem plānots attīrīt ezeru, piekrasti un mežu no padomju armijas atstātā mantojuma – pamestām riepām.

ES projektu līdzfinansēšanai līdz gada beigām papildus atvēlēs 232 miljonus eiro

Eiropas Savienības politiku instrumentu un citu ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu finansēšanai līdz šā gada beigām papildus atvēlēs 232 miljonus eiro, otrdien, 16.oktobrī, lēma Ministru kabinets.

Valdības veidošanas gaitā joprojām daudz neskaidrību

Valdības veidošanas gaitā joprojām ir daudz neskaidrību – gan par to, kuras partijas veidos koalīciju, gan par to, kura politiskā spēka pārstāvis ieņems premjera amatu.

CVK neatbalsta deputāta kandidātu Barčas un Klauža lūgumus pārskaitīt vēlēšanās par viņiem izdarītās atzīmes

Centrālā vēlēšanu komisijas vairākums otrdien, 16.oktobrī, neatbalstīja deputāta amata kandidātu Aijas Barčas un Jāņa Klauža lūgumus pārskaitīt 13.Saeimas vēlēšanās par viņiem izdarītās atzīmes.

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs augstāks par ES vidējo

Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir augstāks par Eiropas Savienībā vidējo, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopoti par 2017.gadu un aptver 23 no 28 bloka valstīm.

Nav skaidrs, kur palikusi nauda; Latvijas auto ārkārtas kopsapulcē atceļ padomi

Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto biedri ārkārtas kopsapulcē nobalsoja par esošās padomes atcelšanu. Padome no biedru puses tika kritizēta par asociācijas budžetu, tāpat padomes sēžu protokolos nav atrasts neviens iebildums valdei, kas liekas aizdomīgi. Asociācijas biedri arī pauda, ka padome tērē pārāk daudz līdzekļus biroja uzturēšanai, algām, automašīnām un citām lietām.

Plāno ierobežot bezmaksas plastmasas maisiņu izsniegšanu tirdzniecības vietās

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz tirdzniecības vietās no 2019.gada 1.janvāra ierobežot bezmaksas plastmasas maisiņu izsniegšanu patērētājiem.

Citāda adopcija jeb neiespējamais kļuvis iespējams

«Beidzot par prioritāti kļuvis bērns. No šodienas mainās adopcijas process – bērni un potenciālie vecāki varēs cits citu iepazīt satikšanās pasākumos,» stāsta atbalsta programmas Plecs stratēģiskais vadītājs Jānis Erts.

Bijušajam parlamentārietim Kļaviņam piemēro 120 stundas piespiedu darba un liek valsts budžetā atmaksāt teju 10 000 eiro

Ģenerālprokuratūra nu jau bijušajam Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam saistībā ar nelikumīgu transporta kompensācijas iegūšanu piemērojusi 120 stundas piespiedu darba un uzlikusi valsts budžetā atmaksāt gandrīz 10 000 eiro.

Tautsaimniecības komisija konceptuāli atbalsta depozīta sistēmas ieviešanu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem. Plānotās sistēmas mērķis ir nodrošināt maksimālu iepakojuma atkārtotu izmantošanu.

Lietuva sadarbosies ar Ukrainu finanšu tehnoloģiju jomā

Lietuvas un Ukrainas centrālās bankas ir apņēmušās kopīgi strādāt ar uzņēmējdarbības vides vienkāršošanu par labu finanšu tehnoloģiju pakalpojumu attīstībai un ir noslēgušas savstarpēju sadarbības līgumu.

Apsūdzētais Maxima būvinženieris pieļauj, ka lielveikala sagrūšanu varēja ietekmēt celtniecības laikā notikušais ugunsgrēks

Zolitūdes lielveikala Maxima jumta sagrūšanu varēja izraisīt iepriekš būvniecības laikā notikušais ugunsgrēks un vēl citi iemesli, savās pirmstiesas izmeklēšanas sniegtajās liecībās paudis Zolitūdes traģēdijā apsūdzētais lielveikala būvinženieris Ivars Sergets.

Administratīvo pārkāpumu lietas varēs izskatīt efektīvāk un īsākā laika periodā

Šobrīd spēkā esošais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss ir padomju laika mantojums un grozīts vairāk nekā 150 reizes. Liela daļa no šobrīd administratīvo pārkāpumu sistēmā identificētajām problēmām ir saistāmas ar neskaidru un neefektīvu normatīvo regulējumu, tādēļ Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 16.oktobrī, galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja Administratīvās atbildības likuma projektu, kas paredz būtiskas izmaiņas administratīvo pārkāpumu izskatīšanā.

VM nosaka prasības elektromagnētiskā lauka radītā riska novēršanai

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts, kas nosaka prasības elektromagnētiskā lauka radītā riska novēršanai.

Latvijā procentuāli mazinājies izglītību pametušo jauniešu skaits

Vecumā no 18 līdz 24 gadiem izglītību Latvijā 2017.gadā priekšlaicīgi pametuši 8,6% jauniešu, kamēr Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 10,6%. Tikmēr 2016.gadā izglītību priekšlaicīgi pametušo attiecīgajā vecumposmā bija vairāk: Latvijā – 10%, bet ES vidēji – 10,7%, liecina Eiropas Komisijas ikgadējais ziņojums Education and Training Monitor.

Latvijas iedzīvotāji grib dzīvot «zaļāk» un dabai draudzīgāk

Latvijas iedzīvotāji ir pārliecināti, ka nepieciešama ne tikai atkritumu šķirošana, bet to mērķtiecīga samazināšana, – tā liecina jaunākā Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Igaunijā izmeklē traģisku gāzes saindēšanos ģimenes mājoklī

Policija Tallinā izmeklē divu bērnu nāvi no saindēšanās ar gāzi. Traģiskais negadījums aizvadītajā nedēļas nogalē noticis kādā jaunuzceltā ģimenes mājā, Igaunijas galvaspilsētā.

Koalīcija tomēr neatbalsta priekšlikumu nevalstiskā sektora finansēšanai novirzīt 1% no IIN

Neskatoties uz to, ka koalīcijas partneri iepriekš pauda konceptuālu atbalstu Vienotības priekšlikumam nevalstiskā sektora finansēšanai novirzīt 1% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, tomēr pirmdien Zaļo un zemnieku savienība un Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK lēma šo priekšlikumu nevirzīt tālāk.

Trasta komercbankas administrators septembrī atguvis 361 130 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad septembrī atguvis 361 130 eiro, kas ir 6,8 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 52 408 eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

Skolēni Ukrainā mācās, kā glābties bombardēšanas gadījumā

Karš Ukrainas austrumos, kurā kopš 2014.gada nonāvēti vairāk nekā 10 000 cilvēku, atstājis iespaidu arī uz reģiona skolu mācību programmu. Vairākos simtos skolu, kuras atrodas frontes līnijas tuvumā, ir izveidotas bumbu patvertnes un regulāri notiek kara apmācības.

16.oktobra rītā ugunsgrēkā Garkalnes novadā gāja bojā cilvēks

Otrdienas, 15.oktobra, rītā pulksten 5.01 ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz Garkalnes novadu, kur ugunsgrēks bija izcēlies gāzes uzpildes stacijas mājiņā. Ierodoties notikuma vietā konstatēts, ka mājiņa deg 50 kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēkā gāja bojā viens cilvēks.

Prezidents izsludina likumu par čekas dokumentu publiskošanu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrdien, 16.oktobrī, izsludinājis likumu par bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu, liecina publikācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Progresīvie aicina izveidot valdību bez oligarhiem

Politiskā partija Progresīvie aicina Saeimā ievēlētās partijas pārtraukt oligarhu ietekmi uz Latvijas politiku un izveidot valdību, kas pārtrauktu Latvijas valsts nozagšanas tradīciju.

Krievijas Pareizticīgā baznīca pārtrauc kontaktus ar Konstantinopoles patriarhātu

Krievijas Pareizticīgā baznīca ir paziņojusi par vēsturisku kontaktu saraušanu ar konfesijas virsorganizāciju, Ekumenisko patriarhātu Stambulā. Šāds lēmums pieņemts, jo Maskava atteikusies atzīt organizācijas piešķirto neatkarību Ukrainas Pareizticīgai baznīcai.