bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 18.09.2019 | Vārda dienas: Alita, Elita, Liesma

Fotoradaru uzstādītājs no iekasētajiem sodiem varētu saņemt 35%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Komersants, kas veiks 160 jaunu stacionāro fotoradaru piegādi un uzstādīšanu, varētu saņemt 35% no naudas sodiem, kas iekasēti, izmantojot šos fotoradarus.

To paredz šodien valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts «Samaksas kārtība komersantam par pakalpojuma sniegšanu – pārkāpuma ceļu satiksmē fiksēšanu ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli».

Kā aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrijas preses pārstāve Gunta Skrebele, projektā paredzēta kārtība, kādā nosakāmi faktiskie valsts pamatbudžeta ieņēmumi no naudas sodiem, kas uzlikti par administratīvajiem pārkāpumiem, kuri fiksēti ar komersanta fotoradariem, neapturot transportlīdzekli, un kārtība, kādā komersantam tiek veikta samaksa par pakalpojuma sniegšanu.

Lai noteiktu faktiskos ieņēmumus un nodrošinātu to uzskaiti, Valsts kase šim mērķim atvērs atsevišķu valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontu, uz kuru personām, kurām tiks piemēroti naudas sodi par administratīvajiem pārkāpumiem, kas fiksēti ar komersanta fotoradariem, būs jāpārskaita naudas sodi.

Savukārt komersants atbilstoši ar Valsts policiju noslēgtā iepirkuma līguma par pakalpojuma sniegšanu nosacījumiem katru mēnesi par pakalpojuma sniegšanu saņems samaksu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 35% apmērā no iepriekšējā mēneša faktiskajiem ieņēmumiem, paredzēts noteikumu projektā.

Valsts sekretāru sanāksmē iesniegts arī informatīvais ziņojums par plānotajiem organizatoriskajiem un tiesiskajiem pasākumiem, kas tiks veikti, lai nodrošinātu automātisko ātruma mērierīču efektīvu darbību, kā arī paredzamo ceļu satiksmes uzraudzības jomā iesaistīto personālresursu atslogošanu fotoradaru darbības rezultātā.

Iecerēts, ka Valsts policija noslēgs līgumu ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), paredzot, ka CSDD veic no fotoradariem saņemtās informācijas apstrādi, protokolu-lēmumu sagatavošanu un pēc pārbaudes veikšanas Valsts policijā nosūta to transportlīdzekļa turētājam vai īpašniekam ierakstītā vēstulē.

Bez tam Ekonomikas ministrijai līdz 2011.gada 1.maijam ir jāveic attiecīgi grozījumi normatīvajos aktos, kas ļautu lāzera fotoradaru apstiprināšanu, verificēšanu un citus pasākumus, kas nepieciešami, lai mērierīces atbilstu likuma «Par mērījumu vienotību» prasībām, informēja Skrebele.

Lai šodien valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie noteikumu grozījumi varētu stāties spēkā, tie vēl būs jāpieņem valdībā.

Kā ziņots, slēgtajā konkursā par 160 jaunu stacionāro fotoradaru piegādi par uzvarētāju atzīta trīs juridisko personu apvienība – AS Vitronic Baltica kopā ar vācu kompāniju Vitronic Dr.-Ing.Stein Bildverarbeitungssysteme un SIA Komerccentrs DATI grupa.

Kā aģentūru LETA šonedēļ informēja Skrebele, piedāvājumus bija iesnieguši pieci pretendenti – AS Inkomerc Holding kopā ar SIA Nameks, SIA Armgate kopā ar SIA BMS Tehnoloģija, AS Vitronic Baltica kopā ar vācu kompāniju Vitronic Dr.-Ing.Stein Bildverarbeitungssysteme un Komerccentru DATI grupa, kā arī atsevišķi AS Alarmtec un pilnsabiedrība Fima Group.

Iepirkuma komisija izskatīja pretendentu tehniskos un finansiālos piedāvājumus un izvērtēja, vai tie atbilst nolikuma un tehniskās specifikācijas prasībām. No pretendentiem, kuru piedāvājumi atbilda šīm prasībām, tika izvēlēts viens – tas, kuram būs jāmaksā viszemākais procents no fotoradaru darbības laikā iekasētajām soda naudām.

Kā liecina Firmas.lv informācija, 2005.gadā dibinātās AS Vitronic Baltica 75% daļu pieder uzņēmuma valdes loceklim Ērikam Teilānam, bet 25% – Vācijā reģistrētam uzņēmumam Vitronic Dr.-Ing.Stein Bildverarbeitungssysteme. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs ir Vācijas pilsonis Kurts Steins Norberts, viņa vietnieks – Dmitrijs Osipovs, bet padomes loceklis – Sergejs Borisovs.

Kā liecina aģentūras LETA informācija, Teilāns 2000.gadā kopā ar AS Belokon Holdings un Prime Holding LLC. dibinājuši apdrošināšanas akciju sabiedrību Baltijas Apdrošināšanas nams, kur Teilānam piederēja 45,2% kapitāldaļu, bet 2005.gadā viņš apdrošināšanas sabiedrībā ieguvis vairāk nekā 50% kapitāldaļu. Tāpat Teilāns 2005.gadā kļuva par “Baltijas Apdrošināšanas nama” valdes priekšsēdētāju un šos pienākumus pildīja līdz 2007.gadam, kad kļuva par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju.

Teilāns bijis SIA Novoje Radio valdes priekšsēdētājs un 30% kapitāldaļu turētājs, kā arī Double Coffee Management Beijing Co. Ltd. valdes priekšsēdētājs.

Tāpat Teilāns ir Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) ārštata padomnieks ekonomikas un attīstības jautājumos, un viņa vārds 2009.gadā izskanēja saistībā ar pašvaldības uzņēmuma RSK apdrošināšanas AS (RSK) privatizāciju. Kā tolaik norādīja partijas Jaunais laiks Rīgas domes frakcijas vadītāja vietnieks Olafs Pulks, lēmums par apdrošināšanas sabiedrības nodošanu privatizācijai ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi tiek virzīts atsevišķas apdrošināšanas kompānijas interesēs, tostarp ir «atsevišķi Rīgas domes priekšsēdētāja Ušakova padomnieki, kuru bizness ir tieši saistīts ar apdrošināšanas biznesu. Piemēram, ārštata padomnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Teilāns vienlaikus ir arī apdrošināšanas kompānijas padomes priekšsēdētājs,» norādīja Pulks.

Teilāns gan apgalvoja, ka viņu neinteresē RSK, vienlaikus noliedzot jebkādas iespējamas slēptās RSK pārdošanas shēmas.

2010.gadā Teilāna vārds arī izskanēja saistībā ar preču zīmi Rīgas marka, kuru uzņēmējs 2009.gadā reģistrējis uz sava vārda un, pēc Ušakova teiktā, «izglāba to [preču zīmi] no negodprātīgiem cilvēkiem». 2010.gada martā Rīgas dome nolēma, ka Teilāns preču zīmi nodos pašvaldībai bez maksas, bet Rīgas domei vajadzēs samaksāt ar preču zīmju pārreģistrācijas procesu saistītos izdevumus.

Žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas 2005.gadā izdotajā grāmatā «Latvijas miljonāru noslēpumi un jaunais Latvijas 500 miljonāru saraksts» Teilāns minēts kā viens no Latvijas miljonāriem.


Pievienot komentāru

  1. Dombis teica:

    cik easy – sēdi un piķis skaitās neko nedarot

Krievijas un Baltkrievijas tuvināšanās līgums «ciešāks nekā ES»

Ekonomiskās integrācijas nolīgums, ko noslēgušas Krievija un Baltkrievija saskaņā ar Krievijas ziņu portālu vēstīto paredz ekonomikas politikas saskaņošanu un kopēju enerģētikas regulatori izveidi.

ES tiesa izskata Īrijas prasību pret 13 miljardu eiro piedziņu no Apple

Eiropas Savienības Vispārējā tiesā sākta izskatīt Īrijas apelācijas sūdzība pret Briseles lēmumu, ka Īrijai jāpiedzen no tehnoloģiju milža Apple 13 miljardi eiro par nesamaksātiem nodokļiem.

Swedbank atzīst nepilnības naudas atmazgāšanas novēršanā

Igaunijā un Zviedrijā komercbanka Swedbank ir atzinusi izmeklējošām iestādēm, ka darbā ar naudas atmazgāšanas gadījumu novēršanu, tai ir bijušas «zināmas nepilnības», paziņojumā presei atzinusi bankas vadība.

EP atbalsta Lagardas kandidatūru ECB vadītājas amatam

Eiropas Parlaments atbalstījis Kristīnes Lagardas kandidatūru Eiropas Centrālās bankas vadītājas amatam.

Jaundzimušajiem plānots vairs nepiešķirt nepilsoņa statusu

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem. Tas paredz, ka bērniem, kuri dzimuši pēc 2020.gada 1.janvāra, vairs netiks piešķirts nepilsoņa statuss.

Saeimā neatbalsta paplašinātās depozīta sistēmas ieviešanu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 17.septembrī, pirms trešā lasījuma neatbalstīja priekšlikumus, kas paredzēja paplašinātas depozīta sistēmas ieviešanu.

Diskusija par OIK gandrīz «norauj» 2020.gada budžeta izskatīšanu

Valdība, saķeroties jautājumā par OIK problēmas risināšanas pēkšņu iekļaušanu 2020.gada budžetā, sašūpoja nākamā gada budžeta tālāku virzību.

ASV mudina Lietuvu negodināt holokaustam palīdzējušus tautiešus

Amerikas Savienoto Valstu sūtne holokausta jautājumos norādījusi Lietuvai, ka «ir svarīgi objektīvi aplūkot vēstures personību rīcību – gan to labos, gan sliktos darbus». Diplomāte šādi izteikusies saistībā ar pretrunīgo lietuviešu amatpersonu un partizānu ģenerāli Vētru.

Valdībā pieņem vairākus grozījumus ar mērķi uzlabot veselības aprūpi grūtniecēm

Valdībā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kad paredz paplašināt ģenētiski iedzimto slimību skrīningu un noteikt stingrākas resertifikācijas prasības ginekologiem dzemdību speciālistiem.

Valdība piešķir 310 273 eiro pārraižu telpu stāvokļa uzlabošanai LTV un LR studijās

Lai novērstu akūtus drošības un darbības riskus sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio – darbībā, valdība lēma piešķirt 310 273 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Saeimas komisijā neatbalsta ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā Rīgā

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 17.septembrī, neatbalstīja rīkojuma projektu par ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanu Rīgā.

PVD: Vairākās Siguldas izglītības iestādēs ēdināšana notikusi nelegāli

Pārtikas un veterinārajam dienestam, veicot pārbaudes Siguldas izglītības iestādēs, praktiski katrā atklājis pārkāpumus, informē dienests.

Ekskluzīvi | Ābrama par būvniecības karteļiem: sabiedrībai jāredz, ka vainīgie saņem smagu sodu

Sabiedrībai jāredz, ka vainīgie saņem smagu sodu. Vainīgajiem jāatkāpjas no augstiem amatiem, nevis vienkārši jānoiet pagrīdē un pēc kāda laika jāatsāk darbība, tā par būvniecības karteļiem un aizdomām, kas vērstas pret lietā iesaistītajām amatpersonām, intervijā BNN norāda Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Baltkrievija: Politiskā noskaņojuma svārstības nedrīkst ietekmēt kodoldrošību

Baltkrievijas enerģētikas ministra vietnieks norādījis, ka uz kodoldrošību nedrīkst attiekties politiskā noskaņojuma svārstības. Viņa izteikumi saistīti ar Lietuvu, kuras pierobežā Krievijas uzņēmumi būvē Baltkrievijas pirmo atomelektrostaciju.

Swedbank: Dzīvokļu cenas auga straujāk par algu, mājokļa pieejamība Rīgā samazinājās

Mājokļu pieejamības indekss Rīgā šī gada 2.ceturksnī ir samazinājies par 4,7 punktiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni, un tuvākajā laikā mājokļi nevarētu kļūt pieejamāki.

LU rīkos jaunu iepirkumu par Rakstu mājas celtniecību

Rakstu mājas iepirkums ir apturēts un Latvijas Universitātes vadība lēmusi rīkot jaunu iepirkumu par ēkas celtniecību, tā LNT raidījumā 900 sekundes paziņojis LU rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube.

Amnesty International balvu saņem pusaudžu klimata aizstāve Thunberga

Pasaulē lielākā cilvēktiesību organizācija Amnesty International piešķīrusi tās apbalvojumu Pārliecības vēstniece zviedru skolniecei Grētai Thunbergai, kura aizsākusi skolēnu masveida iknedēļas demonstrācijas par labu klimata aizsardzības politikai.

Citskovskis: Valsts pārvaldes atalgojumam jāsasniedz 80% no privātā sektora algām

Veidojot jaunu atlīdzību sistēmu valsts pārvaldē, viens no mērķiem ir panākt, ka valsts pārvaldes atalgojuma līmenis sasniedz 80% no atalgojuma privātajā sektorā, tā izteicies Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

ES ar britiem par izstāšanos spriedīs biežāk, Džonsons pastāv uz šķiršanos 31.oktobrī

Tikšanos par Brexit problemātiku aizvadījuši Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. Puses vienojušās tikties biežāk, koncentrējoties uz izstāšanos 31.oktobrī.

VID astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 0,3% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,446 miljardus eiro, kas ir par 20,899 miljoniem eiro jeb 0,3% vairāk, nekā plānots.

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, PVD apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, Pārtikas un veterinārais dienests nopietnu higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā.

Pagājušajā nedēļā Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena kritusies par 9%

Latvijas tirdzniecības apgabala vidējā elektroenerģijas cena bija 46,29 eiro par megavatstundu un Lietuvā – 46,31 eiro par megavatstundu.

Ukraina gatavo 16% kāpumu aizsardzības budžetam

Kijevai gatavojoties sarunām ar Krieviju, Vāciju un Franciju par Donbasa karu, Ukrainas valdība nākusi klajā ar valsts budžeta projektu, kas 2020.gadā paredz aizsardzības tēriņu kāpumu 16% apmērā.

Igaunija: Atlaides Krievijai liecina par Rietumu bezspēcību

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka nav pieļaujama atkāpšanos no Eiropas Savienības principiem attiecībā uz Krieviju, jo Rietumu bezspēcība ļautu Maskavai īstenot trešo iejaukšanās avantūru.

Latvijā otrajā ceturksnī vairāk vakanču nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā vakanču līmenis otrajā ceturksnī bija 3,2%. Lielāks nekā mūsu valstī šogad aprīlī–jūnijā vakanču līmenis bijis Čehijā, Beļģijā un Nīderlandē, kā arī Vācijā.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->