Francijā naudas atmazgāšanas lietā apsūdzības arī Rietumu bankai

Rietumu bankas prezidents Aleksandrs Pankovs

Apjomīgā krimināllietā, kura jau ir nodota Francijas prokuratūrai, pret Rietumu banku un tās prezidentu Aleksandru Pankovu ir izvirzītas apsūdzības par palīdzību naudas atmazgāšanā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Galvenais apsūdzētais šai lietā ir kādreizējais kompānijas France Offshore vadītājs Nadavs Bensusāns, kurš Francijā tiek dēvēts par «ofšoru karali».

Tā dēvētie «Panamas dokumenti» rāda, ka viņš ir bijis starp ārzonu kompāniju uzturēšanas biznesā strādājošo juristu Mossack Fonseca klientiem, kas bija iecienījuši Rietumu banku.

Pirms pieciem gadiem tapusī dokumentālā filma ar ironisko nosaukumu Mēs visi dosimies uz nodokļu paradīzi seko līdzi franču žurnālistu par ofšoru karali dēvētā Nadava Bensusāna gaitām viņa Rīgas vizītes laikā. Bensusāns demonstrē savas kompānijas France Offshore reklāmas stendu Rīgas lidostā. Pēc tam apmeklē savu vietējo biroju Vecrīgā Vaļnu ielā. Tad Bensusāns dodas uz Rietumu bankas galveno ēku Vesetas ielā un tur tiekas ar bankas viceprezidentu Ruslanu Stecjuku.

Tagad par sadarbību ar France Offshore Rietumu banka vairs nerunā, atsakot jebkādus komentārus un intervijas iespējas. Uz tomēr nosūtītajiem papildjautājumiem bankas preses sekretāre Eleonora Gailiša kādā e-pastā atbild: «Paskaidrojiet, lūdzu, kādu daļu no teikuma «Atbilžu un komentāru no Rietumu Bankas puses nebūs» Jūs nesapratāt?»

Ziņas par Rietumu bankas saistību ar Bensusānu publiski izskanēja jau 2012.gada nogalē. Tolaik mediji ziņoja par kādas Latvijas komercbankas pārstāvniecības Francijā darbinieka aizturēšanu Parīzē, izmeklējot lietu pret France Offshore aizdomās par izvairīšanos no nodokļiem. Bankas nosaukumu Latvijas kredītiestāžu uzraugi tolaik neatklāja, tomēr jau tad bija zināms – tikai Rietumu bankai ir birojs Francijā.

Tagad ir zināms, ka pratinātais darbinieks bija Rietumu bankas Parīzes pārstāvniecības vadītājs Sergejs Ščuka. Viņa vārdu de facto minēja pirms nedēļas sižetā par «Panamas dokumentiem». Tajos redzams, ka jau 2007.gadā Nadavs Bensusāns nodeva instrukcijas juridiskās firmas Mossack Fonseca darbiniekam, Rīgas biroja valdes loceklim Teo de Regibus, ka ārzonas kompāniju dokumenti ar kurjeru jāsūta uz Rietumu banku Rīgā, uz aploksnes norādot Ščukas uzvārdu.

Nu izmeklēšana Francijā ir pabeigta – lieta ir nodota prokurorei, kas tuvākajos mēnešos izlems, kādas būs galīgās apsūdzības, kuras gan vēl būs jāapstiprina izmeklēšanas tiesnesim. Tiesā lieta varētu nonākt gada beigās. Lietā ir apsūdzētas vismaz piecpadsmit personas – gan fiziskas, gan juridiskas. Dažas no tām ir no Latvijas, de facto pastāstīja prokurore, Francijas nacionālā finanšu noziegumu izmeklēšanas prokurora vietniece Ulrika Delonī-Vaisa (Ulrika Delaunay-Weiss): «No uzņēmumiem izmeklēšanas tiesnesis ir izvirzījis apsūdzības Rietumu bankai. Un Pankova kungam, kas ir bankas direktors, bankas vadītājs Latvijā.»

Rietumu bankas valdes priekšsēdājs un prezidents Aleksandrs Pankovs gan šobrīd Francijas Augstākajā tiesā ir apstrīdējis viņam celto apsūdzību – šādu iespēju paredz Francijas likumi. Iepriekš Rietumu banka bija pārsūdzējusi arī kādu citu procesuālu lēmumu, taču sūdzība tika noraidīta. Tas nozīmēja, ka Rietumu bankai kā drošības nauda bija jāiemaksā 20 miljoni eiro. Banka to neizdarīja, tāpēc Pankovs kā tās vadītājs 2014.gada beigās nopelnīja vienu no divām apsūdzībām. «Pirmais pārkāpums – banka nesamaksāja 20 miljonu eiro drošības naudu. Un otrais pārkāpums – būdams bankas viceprezidents, viņš palīdzēja naudas atmazgāšanai,» stāsta prokurore Delonī-Vaisa.

Apsūdzības ieskatā, Nadavs Bensusāns izveidoja grupu, lai palīdzētu Francijas rezidentiem caur ārzonas kompānijām atmazgāt naudu. Tas noticis periodā no 2006.gada līdz 2012.gada beigām. Viena no bankām, kur šīm ārzonām bija konti, bija Rietumu banka. Par summām prokurore pagaidām nerunā, jo lietu ir saņēmusi salīdzinoši nesen un ar visiem tās materiāliem vēl nav iepazinusies, tomēr Francijas mediji iepriekš minēja 700 miljonus eiro un dažus simtus kontu. Prokurore Delonī-Vaisa par Bensusānu saka – vismaz izskatās tā, ka viņam bijusi «īpaša partnerība» ar Rietumu banku.

Vai banka zinājusi, ka Bensusāna darbības, iespējams, bijušas nelikumīgas? «Tāda ir izmeklēšanas tiesneša pozīcija. Tāpēc viņš banku ir apsūdzējis. Vairāku pazīmju dēļ viņš domā, ka banka un atsevišķas tās atbildīgās personas zināja, ka tā bija naudas atmazgāšanas sistēma,» atbild prokurore.

Kad parādījās ziņas par izmeklēšanu Parīzē, Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņoja, ka ir sākusi pārbaudi, jo esot saņēmusi informāciju par kādas Latvijas komercbankas atsevišķu klientu jautājumiem Francijā. Tomēr tas, kā šī pārbaude ir beigusies, nav zināms, jo komisija to neatklāj. Nav saprotams arī tas, vai Rietumu bankai pēdējos gados piemērotie sodi ir saistīti ar France Offshore lietu. 2014.gada rudenī banka brīdināta par Kredītiestāžu likuma prasību pārkāpumu – nepietiekamu reputācijas riska izvērtējumu darījumos ar klientu. Savukārt pirms gada bankai piemērota 35 tūkstošu eiro soda nauda par nepilnībām bankas iekšējās kontroles sistēmā: nepietiekama klientu izpēte un darījumu uzraudzība. Šī soda nauda gan bija četrreiz mazāka par maksimālo tolaik iespējamo.

Banku uzraugs nav arī uzdevis Rietumu bankai veikt kādas izmaiņas valdē vai individuāli sodījusi kādu no bankas amatpersonām, un nav skaidrs, vai šāda iespēja vispār tiek apsvērta.

FKTK padomes loceklis, Juridiskā un licencēšanas departamenta direktors Gvido Romeiko, vaicāts par France Offshore lietu, saka: «Mēs zinām, ka šāds strīds pastāv. Un šajā gadījumā mums notiek saruna ar banku. Un, ja mēs redzam, ka vienai pusei ir argumenti, mēs saprotam, ka šajā gadījumā argumenti ir arī Francijas izmeklējošajai institūcijai. Kurš no viņiem beigās būs tas vinnētājs, kurš šajā gadījumā svinēs savu uzvaru, kuram būs argumenti, kas pierāda viņu taisnību, to mēs šajā brīdī pateikt nevaram.»

Jāpiebilst, ka Rietumu banka darbojas arī vērtspapīru tirgū, tāpēc 2012.gada nogalē tā biržas paziņojumu sistēmā norādīja: «Uz šodienu Rietumu Banka nav saņēmusi apsūdzību vai pretenzijas no Francijas varasiestādēm un kompetentām institūcijām. Notiekošās izmeklēšanas ietvaros tika nopratināts Bankas darbinieks.»

Pēc tam ziņu par France Offshore lietu no Rietumu bankas vairs nav bijis – ne par apsūdzību bankai, ne par 20 miljonu drošības naudu, ne par valdes priekšsēdētājam izvirzītajām pretenzijām. Vai tādā veidā netika pārkāptas Finanšu instrumentu tirgus likuma prasības par biržas informēšanu? Šo jomu arī pārrauga FKTK, taču padomes locekle, Uzraudzības departamenta direktore Jeļena Ļebedeva skaidru atbildi nesniedz arī uz šo jautājumu: «Būtiskiem notikumiem ir viens kvantitatīvais kritērijs – desmit procenti no bankas vai no emitenta pašu kapitāla. Šajā gadījumā visas šīs summas ir mazākas. Līdz ar to pateikt viennozīmīgi, ka jāziņo vai nē, no likuma viedokļa nevar. Šeit jāvērtē arī visi apkārt esošie apstākļi.»

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļi gan kategoriski noliedz, ka attieksme pret Rietumu banku būtu saudzīgāka nekā pret mazākām kredītiestādēm. Komisija arī uzsver, ka tā ir autonoma iestāde, tāpēc nekādas politiskās ietekmes banku uzraudzības darbā nav un nevar būt.

Rietumu bankas cilvēku saistība ar politiķiem gan ir labi redzama Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapā. Gan bankas līdzīpašnieki, gan algotie darbinieki – augsta līmeņa menedžeri – vairāku gadu garumā regulāri ziedo partijām, turklāt dažādām. Ziedojuši ir gan bankas līdzīpašnieki un padomes locekļi Leonīds Esterkins (galvenokārt LPP/LC un TSP, pēdējā reize 2011.gadā) un Arkādijs Suharenko (dažādām partijām, pēdējā reize 2014.gadā – pa 16 000 eiro Saskaņai un Vienotībai), gan esošie un bijušie valdes locekļi Ruslans Stecjuks, Dmitrijs Piškins (abi – 8 000 eiro Zaļo un zemnieku savienībai 2014.gadā) un Renāts Lokomets (10 000 eiro Saskaņai 2014.gadā).

Rietumu bankas prezidents Aleksandrs Pankovs vēl nesen bija arī Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pārvaldes institūcijas – padomes – loceklis. Amatu viņš atstāja pēc tam, kad Rietumu banka marta sākumā paziņoja par izstāšanos no asociācijas. Organizācijā atzīst – par bankas problēmām Francijā ir dzirdēts, tomēr Rietumu bankai aiziet pašai tādēļ neviens neesot lūdzis. Paziņojums, ka Rietumu banka izstājas no LKA, bijis bankas individuāls lēmums, pieņemts bankas iekšienē un balstīts uz bankas iekšējiem biznesa jautājumu apsvērumiem. Biedru izslēgšanu LKA statūti nemaz neparedzot.

«Jebkuras rīcības, kas ir saistītas ar kādiem krimināliem nodarījumiem vai citiem aspektiem, protams, rada reputācijas riskus gan konkrētajai iesaistītajai personai, gan arī varbūt visai nozarei kopumā,» atzīst LKA sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Melnace, taču uzsver, ka tā ir visās nozarēs un tas nav kaut kāds specifisks banku nozares jautājums.

Nesen par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju kļuvušais Pēters Putniņš, kas bija iepriekšējā vadītāja Kristapa Zakuļa vietnieks, savās pirmajās intervijās apgalvo – viņa mērķis ir panākt, «ka Latvijas bankas strādā ar caurskatāmām naudas plūsmām un ka tās saprot, ko dara.» Putniņa viedokli par komisijas aktivitāti France Offshore un Rietumu bankas lietā noteikti mēģināsim uzzināt pēc tam, kad viņš būs atgriezies no komandējuma ASV. Tikmēr komisija dienu pēc de facto intervijas ar padomes locekļiem atsūtīja ziņu, kurā uzsvēra: Francijas tiesas darba rezultāts jeb gala spriedums ietekmēs arī Latvijas finanšu sektora uzrauga turpmākos uzraudzības soļus un lēmumus.

Ref: 102.000.102.12440

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas