Fromane: Būvniecības nozare sagaida atbildes par Rail Baltica realizāciju

Izaugsme būvniecības nozarē, lai arī ne tik straujos tempos, sagaidāma arī nākamgad, taču tas līdzi nes virkni neatrisinātus jautājumus, tostarp darbaspēka trūkumu un neskaidrību par lielo projektu plānošanu, BNN norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Viņa uzsver, ka būvniecības nozare, jo īpaši sagaida atbildes par Rail Baltica projekta realizāciju, kam būs liela ietekme uz būvniecību vismaz tuvākos desmit gadus. Tāpēc jaunajai valdībai nākamgad jāizstrādā tālredzīga vīzija, kā arī jādemonstrē stingra politiskā līderība un spēja pieņemt stratēģiskus lēmumus, atzīmē Fromane.

«Būvniecībā pēdējos trīs gados panākts ievērojams progress virknē jautājumu – ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā samazinājies krietni straujāk nekā valstī kopumā, turklāt nozare ir vien pāris soļu attālumā no Latvijā pirmās ģenerālvienošanās, ar kuru iecerēts noteikt ievērojami augstāku minimālo algu par valstī noteikto. Ģenerālvienošanos, demonstrējot pārliecinošu atbalstu, parakstīja vairāk nekā puse būvniecības nozares, taču tās tālākais liktenis tiks lemts janvāra vidū Saeimā, kur vēlreiz skatīs grozījumu Darba likumā. Tas paredz iespēju vienoties par samazinātu virsstundu apmaksas likmi, ja ar ģenerālvienošanos tiek būtiski celta minimālā alga,» norāda Latvijas Būvuzņēmēji.

Tāpat Fromante atgādina, ka būvniecības nozare šogad savu spēju sadarboties demonstrējusi arī darba drošības jomā. «Ar lielāko būvniecības uzņēmumu atbalstu tapis Latvijā unikāls darba drošības video materiāls, kuru paredzēts izmantot kā papildmateriālu darbinieku apmācībās, tādējādi veicinot to informētību un izpratni par darba drošību. Video ir ne tikai korekti izskaidrotas būtiskākās darba drošības prasības, bet arī dzīvā un aizraujošā formā uzrunāti būvniecība nodarbinātie, liekot aizdomāties, ka tikai katra paša modrība un informētība būs izšķirošais faktors drošam darbam būvlaukumā.»

Savukārt tuvākajos gados būs nepieciešama nopietna politiskā griba Būvniecības likuma grozījumu izstrādē un pieņemšanā, par kuriem diskusijas ir turpinājušās vismaz divu gadu garumā. Pašreizējais Būvniecības likums nenosaka skaidras būvniecības procesa dalībnieku atbildības robežas. Arī apdrošināšanas sistēma nespēj sekmīgi funkcionēt, lai segtu visus riskus un nodrošinātu operatīvu atlīdzības izmaksu cietušajam un piedzītu zaudējumus no vainīgā, atzīmē būvuzņemēji.

«Arvien pieaugoša problēma ir ievērojamais darbaspēka trūkums nozarē – no katrām desmit Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajām vakancēm septiņas ir saistītas tieši ar būvniecības nozari. Tāpēc nepieciešams papildināt Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka vienkāršotākas prasības un saīsinātus termiņus atsevišķu profesiju viesstrādnieku piesaistīšanai – vairākām vienkāršajām būvniecības profesijām, kā arī atsevišķām kvalificētu strādnieku un amatnieku profesijām. Tomēr problēma prasa arī ilgtermiņa risinājumus, tostarp būvspeciālistu izglītības sistēmas pilnveidošanu atbilstoši nozares vajadzībām,» stāsta Fromane.

Tāpat Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pārstāvji atzīmē, ka gadu no gada tiek runāts tipveida līgumu ieviešanu publiskajos iepirkumos. «Lai arī šogad soļus spērusi Finanšu ministrija, izstrādājot standarta būvniecības līgumus savā pārraudzībā esošajām kapitālsabiedrībām, tipveida līguma noteikumus, par pamatu ņemot FIDIC līgumus, kā obligātus jāievieš visos publiskajos iepirkumos.»

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas