bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 23.04.2019 | Vārda dienas: Georgs, Jurģis, Juris
LatviaLatvija

Gada dzīvotne 2019 – veci vai dabiski boreāli meži

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Par Gada dzīvotni 2019 Latvijas Dabas fonds (LDF) nosauc vecus vai dabiskus boreālos mežus, kas pārsvarā ir priežu un egļu, kā arī bērzu, apšu un jaukti meži, kuriem raksturīga neliela saimnieciskās darbības ietekme vai tā ilgu laiku nav bijusi vispār, BNN uzzināja LDF.

Šādi veci un dabiski meži ar dažādu sugu, izmēru un vecuma kokiem un kritalām ir neaizstājama dzīvotne daudzām apdraudētām sugām, īpaši sūnām, ķērpjiem, sēnēm un vabolēm, arī putniem. Bioloģiskās daudzveidības ziņā šī ir nozīmīgākā Latvijas mežu daļa, tomēr mūsdienās no dabiskiem veciem mežiem atlikuši vien nelieli fragmenti – tie kopumā aizņem tikai 0,5% no Latvijas teritorijas jeb 1% no visiem Latvijas mežiem.

LDF padomes priekšsēdētāja Inga Račinska saka: «Šogad ar Gada dzīvotnes nomināciju vēlamies pievērst uzmanību Latvijas mežiem. Gandrīz pusi Latvijas teritorijas klāj meži, taču veco un dabas vērtībām visbagātāko mežu mums paliek arvien mazāk. Par to liecina arī Dabas skaitīšanas rezultāti – šādu meža nogabalu skaits samazinās un tie ir ļoti sadrumstaloti. Tāpēc aicinām novērtēt un sargāt unikālo dzīvotni, kuras vērtību noteikti sajutis ikviens, kurš bijis lasīt mellenes vai brūklenes vecā mežā, vērojis varenos vecos kokus un baudījis dabas daudzveidību. Tāpat vecie meži skaidri parāda – nav dabiska meža, kas būtu miris. Jo mežs ir vecāks, jo tas dzīvāks par dzīvu un vērtīgāks no dabas daudzveidības viedokļa.»

Veci vai dabiski boreāli meži ir ziemeļiem raksturīgi meži. Koku stāvā dominē skujkoki – mūžzaļās skujas salīdzinājumā ar tikai pavasarī plaukstošajām un viegli ievainojamajām platajām lapkoku lapām ļauj šim mežam augšanai izmantot visu īso ziemeļu vasaru, kā arī vēso pavasari un rudeni. Priedes un egles piešķir mežam raksturīgo krēslaino noskaņu, zemsedzei raksturīgi tumši zaļi toņi, ko bagātīgi sniedz skujkokiem uzticamie sīkkrūmi – mellenes, sausos priežu mežos arī brūklenes, miltenes un vistenes. Krāsainību koku stāvā piešķir bērzi un apses, kā arī krūmu stāvs ar pīlādzi un krūkli, bet zemsedzē sīkkrūmi mijas ar sūnu un ķērpju paklāju, un egļu mežos ar bagātīgām zaķskābeņu audzēm.

Vecajos mežos liela nozīme ir atmirušajai koksnei – dažāda lieluma un dimensiju sausokņi, stumbeņi, kritalas veido daudzveidīgu meža struktūru un dod mājas dažādām dzīvajām radībām. Taču pats iezīmīgākais šajos mežos ir lielie un vecie koki. Resnie stumbri un izteiktais vainagu zarojums dod vietu lielajām ligzdām – te var ligzdot gan melnie stārķi, gan dažādi plēsīgie putni. Tāpat vecajiem mežiem raksturīgs putns ir melnā dzilna – tā dobumu var izkalt tikai resnā priedē, kas parasti ir vecāka par saimnieciskajos mežos priedei noteikto ciršanas vecumu – 100 gadiem. Dzilnu kaltos dobumos savukārt var ligzdot dobumperētāji putni, kas paši dobumus nekaļ, piemēram, meža balodis un bikšainais apogs. Šādos mežos mājo arī trīspirkstu dzenis, mednis, kā arī šī gada putns mežirbe. Par vecu un ilglaicīgu mežu liecina arī tur sastopamas retas augu sugas, piemēram, plakanstaipekņi, bet jo īpaši sūnu, ķērpju un piepju sugas.

Kur var šādus mežus redzēt un izbaudīt pastaigu tajos? Sīkos fragmentos tie ir viscaur Latvijā, bet viena no labākajām vietām, kur ikkatrs var doties raudzīt vecu mežu, ir Ķemeru nacionālais parks.

Veci meži salīdzinājumā ar jauniem un vienveidīgiem mežiem sniedz nesalīdzināmi vairāk ekosistēmu pakalpojumu. Ekosistēmu pakalpojumi – tas ir viss labumu kopums un tie nekoksnes resursi, ko mēs saņemam no meža, piemēram, sēnes, ogas, ārstniecības augi, arī zinātniskā vērtība, rekreācijas un estētiskā vērtība. Meži arī novērš augsnes eroziju, regulē ūdens plūsmas un uzkrāj oglekli.

Latvijā un arī citur pasaulē vecos mežus visvairāk ietekmē kailciršu mežsaimniecība, jo ar kailcirti šī kompleksā kokaudze tiek pilnībā iznīcināta, un zaudētās funkcijas nelīdzsvaro pat saglabātie ekoloģiskie koki. Tāpat Latvijā raksturīga mežu biotopu sadrumstalošana – vērtīgo dzīvotņu vienlaidus platību kļūst mazāk un palielinās attālumi starp to fragmentiem. Tas samazina sugu iespējas izdzīvot un vairoties, jo ne visu sugu indivīdi var pārceļot no vienas biotopa saliņas uz citu. Ierobežojot sugu populācijas nelielā platībā, samazinās to ģenētiskā daudzveidība un ilgtermiņā arī to izdzīvošanas iespējas.

Lai arī veci un dabiski boreālie meži ir Eiropas Savienības nozīmes biotops, Latvijā no tiem aizsargāti ir mazāk nekā puse. Ņemot vērā biotopa retumu un unikalitāti – tie sastopami tikai 0,5% no Latvijas teritorijas, būtu nepieciešams rūpīgi izvērtēt to pašreizējo stāvokli un uzlabot aizsardzību.

Viens no veidiem, kā šobrīd netieši tiek aizsargātas veco mežu dabas vērtības, ir mikroliegumu veidošana tajos ligzdojošajiem lielajiem aizsargājamajiem putniem – mazajiem ērgļiem, melnajiem stārķiem un citiem. Šajās teritorijās saimnieciskā darbība ir ierobežota, un īpašnieki saņem ikgadēju kompensāciju no Lauku attīstības programmas par to, ka nodrošina dabas aizsardzību savā īpašumā. Latvijas Dabas fonds uzskata, ka nepieciešams uzlabot šo kompensāciju sistēmu, nodrošinot īpašniekiem iespēju saņemt arī vienreizēju kompensāciju par negūtajiem ienākumiem, un plāno arī šogad turpināt sarunas šī jautājuma virzīšanai atbildīgajās institūcijās.

Tāpat veco mežu un to dabas vērtības saglabāšanai būtiski būtu noteikt, ka arī privātajos mežos pirms mežizstrādes uzsākšanas notiek dabas vērtību izvērtēšana, lai īpašniekiem nav neviļus jāveic dabas vērtību iznīcināšana, un arī šo jautājumu LDF aktualizēs sarunās ar Vides un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju.

LDF Gada dzīvotni nosauc kopš 2015.gada, lai pievērstu sabiedrības uzmanību dabas daudzveidības saglabāšanas nozīmei. Gada dzīvotne 2015 bija bioloģiski vērtīgie zālāji, Gada dzīvotne 2016 – niedrāji, Gada dzīvotne 2017 – lauku sēta, bet Gada dzīvotne 2018 – dižkoks.


Pievienot komentāru

Zāles cilvēkiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem kļūs pieejamākas

Lai uzlabotu zāļu pieejamību pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, valdība otrdien, 23.aprīlī, lēma paplašināt diagnožu klāstu, kam tiek nodrošināti valsts kompensējamie medikamenti.

Cepumu ražotājs Adugs uzņēmumā investē 1,3 miljonus eiro

SIA Adugs Production jaunu ražošanas iekārtu iegādei, saimnieciskās darbības vajadzībām un apgrozījuma palielināšanā investējis 1,3 miljonus eiro.

Igaunijas prezidente vērtē ministru kandidātus aci pret aci

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida šonedēļ tiekas ar potenciāliem nākamās valdības ministriem, lai saprastu, ko var sagaidīt no kabineta, ko varētu izveidot valdošā Centra partija kopā ar skandalozo Konservatīvo tautas partiju un labējo partiju Pro Patria.

Nepārsūdzams spriedums: Pāreja uz mācībām latviešu valodā atbilst Satversmei

Satversmes tiesa atzinusi, ka grozījumi Izglītības likumā, kas paredz pāreju uz mācībām latviešu valodā par Satversmei atbilstošām.

Ražošanas izmaksas Latvijā: martā kāpums par 4,1%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā šī gada martā, salīdzinot ar 2018.gada martu, ir pieaudzis par 4,1%.

Spānijas parlamenta vēlēšanu debatēs asumi ap Katalonijas separātismu

Spānijai tuvojoties nedēļas nogalē gaidāmām ārkārtas parlamenta vēlēšanām, būtiska ir partiju attieksme pret separātiskā reģiona Katalonijas neatkarības centieniem, kur premjerministram Sančesam tiek pārmesta vēlme sašķelt valsti.

Kaimiņš pārliecināts par nepieciešamību atlaist NEPLP

Ņemot vērā pēdējā laikā notikumus, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir jāatlaiž, uzskata Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš.

Žurnālists Daugulis kļuvis par Kariņa padomnieku ilgtspējīgas politikas jautājumos

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un žurnālists Mārtiņš Daugulis ir kļuvis par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ārštata padomnieku ilgtspējīgas politikas jautājumos.

Virza noteikumus, kas atvieglotu koku ciršanu; Rīgas pilsētas būvvalde iebilst

Tiek plānots, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību. Tikmēr būvvalde uzskata, ka nav pieļaujams, ka pilsētās, kur jau tā ir samazināti apstādījumi, netiek vērtēta koku ciršanas nepieciešamība.

Šrilankā pieaug upuru skaits. Iestādes zinājušas par terorakta draudiem

Šrilankā Lieldienu teroraktos nonāvēto cilvēku skaits pieaudzis līdz 290, savukārt valdība atzinusi, ka daļa drošības iestāžu bijušas brīdinātas par iespējamo uzbrucēju plāniem, taču nav spējušas novērst traģiskos notikumus.

Vīrietim par izvarošanu, laupīšanu un slepkavību piespriež mūža ieslodzījumu

Vīrietim piespriests mūža ieslodzījums par to, ka viņš, iekļūstot sievietes dzīvoklī pa logu un izmantojot viņas bezpalīdzības stāvokli, izvaroja sievieti.

Ģirģens liek slēgt Deglava tiltu

«Manuprāt, Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonas spēlējas ar cilvēku dzīvībām un neņem vērā BVKB veiktos kontrolurbumus, kas norāda to, ka tur jau ir tukša čaula,» pauda Ģirģens.

LIZDA ministrijai iesniegs vēstuli, pieprasot konkrētus grozījumus normatīvajos aktos

LIZDA 23.aprīlī Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegs vēstuli, kurā pieprasīs konkrētus grozījumus normatīvajos aktos, kas noteiktu pedagogu darba samaksas paaugstināšanās grafika īstenošanu no šī gada 1.septembra.

Ukraina sper soli nezināmajā. Zelenska prezidentūras plāni – nekonkrēti

Ukrainas prezidenta vēlēšanu uzvarētājs Volodimirs Zelenskis nav viesis skaidrību par augstāko amatu kandidātiem viņam pakļautajā valdībā. Sevišķas konkrētības nav arī par nākamā prezidenta politisko dienaskārtību.

Šogad reģistrēti jau 2 239 kūlas ugunsgrēki – vairāk nekā pagājušajā gadā kopumā

Šogad kopumā reģistrēti 2 239 pērnās zāles ugunsgrēki, kas ir vairāk nekā pērn kopumā, ziņo VUGD.

Aicina ievērot satiksmes organizāciju ceļu būvdarbu vietās

Valsts autoceļu tīklā sākusies ceļu remontdarbu sezona un vietām jau ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi

Šonedēļ gaidāmi +23 grādi; sinoptiķi brīdina par paaugstinātu ugunsbīstamību

Nakts stundās gaisa temperatūra nebūs zemāka par +5…+11 grādiem, savukārt dienās termometra stabiņš pakāpsies līdz pat +18…+23 grādiem.

Binders gatavojas piesaistīt darbiniekus no Ukrainas un Baltkrievijas

Ceļu būves uzņēmums SIA Binders arvien biežāk saskaras ar darbinieku trūkumu, tāpēc gatavojas piesaistīt darbiniekus no Ukrainas un Baltkrievijas, stāsta Binders valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

Komiķis Zelenskis uzvar Ukrainas prezidenta vēlēšanās

Ukraiņu komiķis Volodimirs Zelenskis ar vairāk nekā 73% balsu uzvarējis Ukrainas prezidenta vēlēšanās.

Vairākās baznīcās Šrilankā notikuši sprādzieni; 137 bojāgājušie un vairāk nekā 300 ievainotie

Šrilankā gandrīz vienlaikus notikuši sprādzieni vairākās katoļu baznīcās un pieczvaigžņu viesnīcās, kuros gājuši bojā 137 un ievainoti vairāk nekā 300 cilvēki.

Ik dienu Latvijas vistas izdēj pa olai katram Latvijas iedzīvotājam

Pērn uz vienu iedzīvotāju tika saražotas 399 olas, kas ir par 14 olām mazāk nekā 2017.gadā. Latvijā dējējvistu skaits pērn, salīdzinot ar 2017.gadu, ir pieaudzis par 19,2%, sasniedzot trīs miljonus.

LZP vadības groži paliek Tavara rokās

Tavaru atbalstīja 294 partijas biedri, bet pret balsoja 39 delegāti. Otro kandidātu – Valdi Kalnozolu – atbalstīja 25 biedri, bet pret bija 308.

Par spīti apgrozījuma pieaugumam, Ldz Cargo peļņa sarūk sešas reizes

Par spīti pārvadātāja SIA Ldz Cargo apgrozījuma pieaugumam 2018.gadā, uzņēmuma peļņa saruka vairāk nekā sešas reizes.

Forevers: Pērn apēstas 615 tonnas grila produkcijas

Pērn grila produktu kategorijā pārdotas 615 tonnas gaļas produkcijas, liecina vietējā gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers pārdošanas rezultāti.

Dienas «kļūda» ar Meroni nav pirmā reize – nepatiesa informācija publicēta jau iepriekš

Nesen Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra lēmusi ierosināt kriminālprocesu pret laikrakstu Diena par iespējami apzinātu neslavas celšanu Dr. Rudolfam Meroni.