bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 25.08.2019 | Vārda dienas: Ivonna, Ludis, Ludvigs, Patrīcija, Patriks
LatviaLatvija

Gada dzīvotne 2019 – veci vai dabiski boreāli meži

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Par Gada dzīvotni 2019 Latvijas Dabas fonds (LDF) nosauc vecus vai dabiskus boreālos mežus, kas pārsvarā ir priežu un egļu, kā arī bērzu, apšu un jaukti meži, kuriem raksturīga neliela saimnieciskās darbības ietekme vai tā ilgu laiku nav bijusi vispār, BNN uzzināja LDF.

Šādi veci un dabiski meži ar dažādu sugu, izmēru un vecuma kokiem un kritalām ir neaizstājama dzīvotne daudzām apdraudētām sugām, īpaši sūnām, ķērpjiem, sēnēm un vabolēm, arī putniem. Bioloģiskās daudzveidības ziņā šī ir nozīmīgākā Latvijas mežu daļa, tomēr mūsdienās no dabiskiem veciem mežiem atlikuši vien nelieli fragmenti – tie kopumā aizņem tikai 0,5% no Latvijas teritorijas jeb 1% no visiem Latvijas mežiem.

LDF padomes priekšsēdētāja Inga Račinska saka: «Šogad ar Gada dzīvotnes nomināciju vēlamies pievērst uzmanību Latvijas mežiem. Gandrīz pusi Latvijas teritorijas klāj meži, taču veco un dabas vērtībām visbagātāko mežu mums paliek arvien mazāk. Par to liecina arī Dabas skaitīšanas rezultāti – šādu meža nogabalu skaits samazinās un tie ir ļoti sadrumstaloti. Tāpēc aicinām novērtēt un sargāt unikālo dzīvotni, kuras vērtību noteikti sajutis ikviens, kurš bijis lasīt mellenes vai brūklenes vecā mežā, vērojis varenos vecos kokus un baudījis dabas daudzveidību. Tāpat vecie meži skaidri parāda – nav dabiska meža, kas būtu miris. Jo mežs ir vecāks, jo tas dzīvāks par dzīvu un vērtīgāks no dabas daudzveidības viedokļa.»

Veci vai dabiski boreāli meži ir ziemeļiem raksturīgi meži. Koku stāvā dominē skujkoki – mūžzaļās skujas salīdzinājumā ar tikai pavasarī plaukstošajām un viegli ievainojamajām platajām lapkoku lapām ļauj šim mežam augšanai izmantot visu īso ziemeļu vasaru, kā arī vēso pavasari un rudeni. Priedes un egles piešķir mežam raksturīgo krēslaino noskaņu, zemsedzei raksturīgi tumši zaļi toņi, ko bagātīgi sniedz skujkokiem uzticamie sīkkrūmi – mellenes, sausos priežu mežos arī brūklenes, miltenes un vistenes. Krāsainību koku stāvā piešķir bērzi un apses, kā arī krūmu stāvs ar pīlādzi un krūkli, bet zemsedzē sīkkrūmi mijas ar sūnu un ķērpju paklāju, un egļu mežos ar bagātīgām zaķskābeņu audzēm.

Vecajos mežos liela nozīme ir atmirušajai koksnei – dažāda lieluma un dimensiju sausokņi, stumbeņi, kritalas veido daudzveidīgu meža struktūru un dod mājas dažādām dzīvajām radībām. Taču pats iezīmīgākais šajos mežos ir lielie un vecie koki. Resnie stumbri un izteiktais vainagu zarojums dod vietu lielajām ligzdām – te var ligzdot gan melnie stārķi, gan dažādi plēsīgie putni. Tāpat vecajiem mežiem raksturīgs putns ir melnā dzilna – tā dobumu var izkalt tikai resnā priedē, kas parasti ir vecāka par saimnieciskajos mežos priedei noteikto ciršanas vecumu – 100 gadiem. Dzilnu kaltos dobumos savukārt var ligzdot dobumperētāji putni, kas paši dobumus nekaļ, piemēram, meža balodis un bikšainais apogs. Šādos mežos mājo arī trīspirkstu dzenis, mednis, kā arī šī gada putns mežirbe. Par vecu un ilglaicīgu mežu liecina arī tur sastopamas retas augu sugas, piemēram, plakanstaipekņi, bet jo īpaši sūnu, ķērpju un piepju sugas.

Kur var šādus mežus redzēt un izbaudīt pastaigu tajos? Sīkos fragmentos tie ir viscaur Latvijā, bet viena no labākajām vietām, kur ikkatrs var doties raudzīt vecu mežu, ir Ķemeru nacionālais parks.

Veci meži salīdzinājumā ar jauniem un vienveidīgiem mežiem sniedz nesalīdzināmi vairāk ekosistēmu pakalpojumu. Ekosistēmu pakalpojumi – tas ir viss labumu kopums un tie nekoksnes resursi, ko mēs saņemam no meža, piemēram, sēnes, ogas, ārstniecības augi, arī zinātniskā vērtība, rekreācijas un estētiskā vērtība. Meži arī novērš augsnes eroziju, regulē ūdens plūsmas un uzkrāj oglekli.

Latvijā un arī citur pasaulē vecos mežus visvairāk ietekmē kailciršu mežsaimniecība, jo ar kailcirti šī kompleksā kokaudze tiek pilnībā iznīcināta, un zaudētās funkcijas nelīdzsvaro pat saglabātie ekoloģiskie koki. Tāpat Latvijā raksturīga mežu biotopu sadrumstalošana – vērtīgo dzīvotņu vienlaidus platību kļūst mazāk un palielinās attālumi starp to fragmentiem. Tas samazina sugu iespējas izdzīvot un vairoties, jo ne visu sugu indivīdi var pārceļot no vienas biotopa saliņas uz citu. Ierobežojot sugu populācijas nelielā platībā, samazinās to ģenētiskā daudzveidība un ilgtermiņā arī to izdzīvošanas iespējas.

Lai arī veci un dabiski boreālie meži ir Eiropas Savienības nozīmes biotops, Latvijā no tiem aizsargāti ir mazāk nekā puse. Ņemot vērā biotopa retumu un unikalitāti – tie sastopami tikai 0,5% no Latvijas teritorijas, būtu nepieciešams rūpīgi izvērtēt to pašreizējo stāvokli un uzlabot aizsardzību.

Viens no veidiem, kā šobrīd netieši tiek aizsargātas veco mežu dabas vērtības, ir mikroliegumu veidošana tajos ligzdojošajiem lielajiem aizsargājamajiem putniem – mazajiem ērgļiem, melnajiem stārķiem un citiem. Šajās teritorijās saimnieciskā darbība ir ierobežota, un īpašnieki saņem ikgadēju kompensāciju no Lauku attīstības programmas par to, ka nodrošina dabas aizsardzību savā īpašumā. Latvijas Dabas fonds uzskata, ka nepieciešams uzlabot šo kompensāciju sistēmu, nodrošinot īpašniekiem iespēju saņemt arī vienreizēju kompensāciju par negūtajiem ienākumiem, un plāno arī šogad turpināt sarunas šī jautājuma virzīšanai atbildīgajās institūcijās.

Tāpat veco mežu un to dabas vērtības saglabāšanai būtiski būtu noteikt, ka arī privātajos mežos pirms mežizstrādes uzsākšanas notiek dabas vērtību izvērtēšana, lai īpašniekiem nav neviļus jāveic dabas vērtību iznīcināšana, un arī šo jautājumu LDF aktualizēs sarunās ar Vides un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju.

LDF Gada dzīvotni nosauc kopš 2015.gada, lai pievērstu sabiedrības uzmanību dabas daudzveidības saglabāšanas nozīmei. Gada dzīvotne 2015 bija bioloģiski vērtīgie zālāji, Gada dzīvotne 2016 – niedrāji, Gada dzīvotne 2017 – lauku sēta, bet Gada dzīvotne 2018 – dižkoks.


Pievienot komentāru

Zviedrijas secinājumi par iespējamo naudas atmazgāšanu Swedbank aizkavēsies

Secinājumus izmeklēšanai saistībā ar aizdomām par to, ka Zviedrijas Swedbank meitasbankās Baltijas valstīs varētu būt notikusi naudas atmazgāšana, publiskos nākamā gada sākumā, kas būs vairākus mēnešus vēlāk, nekā tika paredzēts iepriekš.

PNB bankas maksātnespējas pieteikumu aiz slēgtām durvīm skatīs augusta beigās

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 29.augustā, plkst. 11.30 aiz slēgtām durvīm skatīs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesniegto PNB bankas maksātnespējas pieteikumu.

LIZDA uzstāj, lai valsts budžetā 2020.gadam ņem vērā prasības par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu

LIZDA uzstāj, lai valdība, izskatot budžetu 2020.gadam, ņem vērā tās prasības par pedagogu atalgojuma celšanu un finansējuma piešķiršanu skolotāju izdienas pensiju nodrošināšanai.

Levits: Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstās izkausēja totalitāro režīmu

Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstas izkausēja totalitāro režīmu, Baltijas ceļa 30.gadadienai veltītajā Baltijas valstu karogu pacelšanas pasākumā Svētā gara tornī sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Igaunijā augusta beigās darbu uzsāks IKEA

Zviedrijas mājokļa labiekārtošanas preču uzņēmums IKEA 29.augustā Igaunijā atvērs interneta veikalu un atklās preču pasūtīšanas un saņemšanas vietu.

Veselības nozarei nākamgad budžetā vēlas papildu 144 miljonus eiro

Veselības nozares reformu turpināšanai nākamgad nepieciešami 144 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas ziņojums par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem.

Lembergam piešķirts valsts nodrošināts advokāts

Smagos noziegumos apsūdzētajam un no pienākumiem atstādinātajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam ir piešķirts valsts nodrošināts advokāts.

Aprit 80 gadu, kopš Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas

23.augustā aprit 80 gadu, kopš Padomju Savienība un nacistiskā Vācija parakstīja Molotova-Ribentropa paktu.

Tamužs un Būde gatavi pārdot savas Eco Baltia akcijas, bet ne «par grašiem»

AS Eco Baltia padomes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs un padomes priekšsēdētāja vietniece Undīne Būde ir gatavi pārdot sev piederošās uzņēmuma akcijas, bet ne «par grašiem», stāsta Tamužs

ReRe būve 1 piedāvā VNĪ mierizlīgumu un risinājumu darbu turpināšanai

Jaunā Rīgas teātra būvnieki, pilnsabiedrība ReRe būve 1, piedāvā VAS Valsts nekustamie īpašumi mierizlīgumu un risinājumu, kādā veidā atsākt teātra rekonstrukciju.

Aicina Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku

Pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis publiskā vēstulē izteicis aicinājumu Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku.

Autovadītājiem: Uz Jūrmalas šosejas izmaiņas satiksmes organizācijā

Ir slēgtas visas apļveida nobrauktuves satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu A5, arī braucot no Rīgas Liepājas virzienā.

Francija atbalsta Brexit sarunu atsākšanu, lai briti izstātos ar līgumu

Francijas prezidents Emanuels Makrons atbalstījis jaunas, mēnesi ilgas Brexit sarunas, lai izvairītos no Lielbritānijas bezvienošanās izstāšanās no Eiropas Savienības. Viņš gan noraidījis britu galveno prasību atteikties no Īrijas robežas pagaidu noregulējuma ieceres.

Norok kara cirvi? Salabst Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieks un iekšlietu ministrs

Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme paziņojis, ka atrisinājis konfliktu, kas noritēja starp viņu un Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieku Elmāru Vaheru.

Akciju cenas krītas, investoriem neriskējot pirms FRS vadītāja runas

ASV un Eiropas biržās ceturtdien lielākoties bija kritums, investoriem izvairoties riskēt pirms ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja piektdienas runas.

Latvijā gaidāms stiprs karstums

Nedēļas nogalē laikapstākļus Latvijā noteiks plašs anticiklons, līdz ar to gaidāms saulains un pārsvarā sauss laiks – teritorijas lielākajā daļā termometra stabiņš pakāpsies līdz +23…+26 grādu atzīmei.

Vietas gaida – Latvijas dzelzceļš meklē valdes locekli un priekšsēdētāju

VAS Latvijas dzelzceļš izsludinājis konkursu uz diviem valdes locekļu amatiem. No pretendentiem gaida nevainojamu reputāciju un starptautisku pieredzi.

Vītauts Landsberģis Baltijas ceļa gadadienā aicina «nepazudināt padarīto»

Atskatoties uz Baltijas ceļu, kas pirms 30 gadiem vienoja divus miljonus cilvēku Baltijas valstīs, pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis aicinājis «neizbārstīt un nepazudināt to, kas padarīts».

Eksperts: Kamēr Baltkrievijas elektrība plosa Baltijas solidaritāti, Maskava līksmo

Kamēr Lietuva apņēmusies neiegādāties elektroenerģiju no Baltkrievijas, protestējot pret tur topošo Astravjecas atomelektrostaciju, Latvija gatavojas ar baltkrieviem tirgoties ar elektrību. Pirmajā vietā ekonomika vai politika?

30 gadi kopš sadošanās rokās. Kur svinēt Baltijas ceļa gadadienu?

Lai svinētu 30 gadus, kopš notikusi pasaules vēsturē tik unikālā protesta akcija Baltijas ceļš, gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā norit dažādi pasākumi – sākot ar motociklu braucienu cauri visām Baltijas galvaspilsētām un beidzot ar milzu radioaparātu instalāciju.

Sola palielināt latviešu valodas lietojumu Rīgas bērnudārzos

Rīgas domes atbildīgais departaments sola turpināt palielināt latviešu valodas lietojumu bērnudārzos.

Penča lieta: Pārkāpumu atzīst, taču vainīgos pie atbildības nesauc

Lai gan atzīts, ka Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktoram Ainaram Pencim prettiesiski izkārtota iespēja papildus algai saņemt arī izdienas pensiju, kriminālprocess ir izbeigts un vainīgie pie atbildības nav saukti.

TV3 Ziņas: Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas valdē Bermanis ticies ar Šleseru

Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas pārvaldes valdē Rīgas domes deputāts Sandris Bergmanis Jūrmalā ticies ar uzņēmēju un bijušo politiķi Aināru Šleseru, lai runātu par ostas darbu un uzņēmējdarbību,

Lietuvas Seims atbalsta ekonomikas ministra Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam

Lietuvas Seims atbalstījis ekonomikas un inovāciju ministra Virginija Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam.

Ģirģens ar Ķuzi vienojies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ticies ar Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi un abi vienojušies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai, piemēram, paredzot biežākas darbinieku rotācijas.


-->