bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 24.01.2019 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

Gada dzīvotne 2019 – veci vai dabiski boreāli meži

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Par Gada dzīvotni 2019 Latvijas Dabas fonds (LDF) nosauc vecus vai dabiskus boreālos mežus, kas pārsvarā ir priežu un egļu, kā arī bērzu, apšu un jaukti meži, kuriem raksturīga neliela saimnieciskās darbības ietekme vai tā ilgu laiku nav bijusi vispār, BNN uzzināja LDF.

Šādi veci un dabiski meži ar dažādu sugu, izmēru un vecuma kokiem un kritalām ir neaizstājama dzīvotne daudzām apdraudētām sugām, īpaši sūnām, ķērpjiem, sēnēm un vabolēm, arī putniem. Bioloģiskās daudzveidības ziņā šī ir nozīmīgākā Latvijas mežu daļa, tomēr mūsdienās no dabiskiem veciem mežiem atlikuši vien nelieli fragmenti – tie kopumā aizņem tikai 0,5% no Latvijas teritorijas jeb 1% no visiem Latvijas mežiem.

LDF padomes priekšsēdētāja Inga Račinska saka: «Šogad ar Gada dzīvotnes nomināciju vēlamies pievērst uzmanību Latvijas mežiem. Gandrīz pusi Latvijas teritorijas klāj meži, taču veco un dabas vērtībām visbagātāko mežu mums paliek arvien mazāk. Par to liecina arī Dabas skaitīšanas rezultāti – šādu meža nogabalu skaits samazinās un tie ir ļoti sadrumstaloti. Tāpēc aicinām novērtēt un sargāt unikālo dzīvotni, kuras vērtību noteikti sajutis ikviens, kurš bijis lasīt mellenes vai brūklenes vecā mežā, vērojis varenos vecos kokus un baudījis dabas daudzveidību. Tāpat vecie meži skaidri parāda – nav dabiska meža, kas būtu miris. Jo mežs ir vecāks, jo tas dzīvāks par dzīvu un vērtīgāks no dabas daudzveidības viedokļa.»

Veci vai dabiski boreāli meži ir ziemeļiem raksturīgi meži. Koku stāvā dominē skujkoki – mūžzaļās skujas salīdzinājumā ar tikai pavasarī plaukstošajām un viegli ievainojamajām platajām lapkoku lapām ļauj šim mežam augšanai izmantot visu īso ziemeļu vasaru, kā arī vēso pavasari un rudeni. Priedes un egles piešķir mežam raksturīgo krēslaino noskaņu, zemsedzei raksturīgi tumši zaļi toņi, ko bagātīgi sniedz skujkokiem uzticamie sīkkrūmi – mellenes, sausos priežu mežos arī brūklenes, miltenes un vistenes. Krāsainību koku stāvā piešķir bērzi un apses, kā arī krūmu stāvs ar pīlādzi un krūkli, bet zemsedzē sīkkrūmi mijas ar sūnu un ķērpju paklāju, un egļu mežos ar bagātīgām zaķskābeņu audzēm.

Vecajos mežos liela nozīme ir atmirušajai koksnei – dažāda lieluma un dimensiju sausokņi, stumbeņi, kritalas veido daudzveidīgu meža struktūru un dod mājas dažādām dzīvajām radībām. Taču pats iezīmīgākais šajos mežos ir lielie un vecie koki. Resnie stumbri un izteiktais vainagu zarojums dod vietu lielajām ligzdām – te var ligzdot gan melnie stārķi, gan dažādi plēsīgie putni. Tāpat vecajiem mežiem raksturīgs putns ir melnā dzilna – tā dobumu var izkalt tikai resnā priedē, kas parasti ir vecāka par saimnieciskajos mežos priedei noteikto ciršanas vecumu – 100 gadiem. Dzilnu kaltos dobumos savukārt var ligzdot dobumperētāji putni, kas paši dobumus nekaļ, piemēram, meža balodis un bikšainais apogs. Šādos mežos mājo arī trīspirkstu dzenis, mednis, kā arī šī gada putns mežirbe. Par vecu un ilglaicīgu mežu liecina arī tur sastopamas retas augu sugas, piemēram, plakanstaipekņi, bet jo īpaši sūnu, ķērpju un piepju sugas.

Kur var šādus mežus redzēt un izbaudīt pastaigu tajos? Sīkos fragmentos tie ir viscaur Latvijā, bet viena no labākajām vietām, kur ikkatrs var doties raudzīt vecu mežu, ir Ķemeru nacionālais parks.

Veci meži salīdzinājumā ar jauniem un vienveidīgiem mežiem sniedz nesalīdzināmi vairāk ekosistēmu pakalpojumu. Ekosistēmu pakalpojumi – tas ir viss labumu kopums un tie nekoksnes resursi, ko mēs saņemam no meža, piemēram, sēnes, ogas, ārstniecības augi, arī zinātniskā vērtība, rekreācijas un estētiskā vērtība. Meži arī novērš augsnes eroziju, regulē ūdens plūsmas un uzkrāj oglekli.

Latvijā un arī citur pasaulē vecos mežus visvairāk ietekmē kailciršu mežsaimniecība, jo ar kailcirti šī kompleksā kokaudze tiek pilnībā iznīcināta, un zaudētās funkcijas nelīdzsvaro pat saglabātie ekoloģiskie koki. Tāpat Latvijā raksturīga mežu biotopu sadrumstalošana – vērtīgo dzīvotņu vienlaidus platību kļūst mazāk un palielinās attālumi starp to fragmentiem. Tas samazina sugu iespējas izdzīvot un vairoties, jo ne visu sugu indivīdi var pārceļot no vienas biotopa saliņas uz citu. Ierobežojot sugu populācijas nelielā platībā, samazinās to ģenētiskā daudzveidība un ilgtermiņā arī to izdzīvošanas iespējas.

Lai arī veci un dabiski boreālie meži ir Eiropas Savienības nozīmes biotops, Latvijā no tiem aizsargāti ir mazāk nekā puse. Ņemot vērā biotopa retumu un unikalitāti – tie sastopami tikai 0,5% no Latvijas teritorijas, būtu nepieciešams rūpīgi izvērtēt to pašreizējo stāvokli un uzlabot aizsardzību.

Viens no veidiem, kā šobrīd netieši tiek aizsargātas veco mežu dabas vērtības, ir mikroliegumu veidošana tajos ligzdojošajiem lielajiem aizsargājamajiem putniem – mazajiem ērgļiem, melnajiem stārķiem un citiem. Šajās teritorijās saimnieciskā darbība ir ierobežota, un īpašnieki saņem ikgadēju kompensāciju no Lauku attīstības programmas par to, ka nodrošina dabas aizsardzību savā īpašumā. Latvijas Dabas fonds uzskata, ka nepieciešams uzlabot šo kompensāciju sistēmu, nodrošinot īpašniekiem iespēju saņemt arī vienreizēju kompensāciju par negūtajiem ienākumiem, un plāno arī šogad turpināt sarunas šī jautājuma virzīšanai atbildīgajās institūcijās.

Tāpat veco mežu un to dabas vērtības saglabāšanai būtiski būtu noteikt, ka arī privātajos mežos pirms mežizstrādes uzsākšanas notiek dabas vērtību izvērtēšana, lai īpašniekiem nav neviļus jāveic dabas vērtību iznīcināšana, un arī šo jautājumu LDF aktualizēs sarunās ar Vides un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju.

LDF Gada dzīvotni nosauc kopš 2015.gada, lai pievērstu sabiedrības uzmanību dabas daudzveidības saglabāšanas nozīmei. Gada dzīvotne 2015 bija bioloģiski vērtīgie zālāji, Gada dzīvotne 2016 – niedrāji, Gada dzīvotne 2017 – lauku sēta, bet Gada dzīvotne 2018 – dižkoks.


Pievienot komentāru

Kariņš: Pret valdību nobalsojošie deputāti nav koalīcijas sastāvā

Deputāti, kuri nav atbalstījuši valdību, nav koalīcijas sastāvā, tā premjers Krišjānis Kariņš. Politiķis skaidro, ka to paredz koalīcijas parakstītais sadarbības līgums – ja kāds no sadarbības partnera frakcijas deputātiem nav balsojis par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam, tiek pieņemts, ka attiecīgais deputāts nav uzskatāms par sadarbības partnera frakcijai piederošu deputātu.

Kalnciema ielas grausta īpašniekiem uztic konservācijas pabeigšanu līdz 1.jūlijam

Rīgas dome trešdien, 23.janvārī, apstiprināja Kalnciema ielā 2B esošā grausta sakārtošanas darbu grafiku, kas paredz, ka ēkas konservācijas darbiem pilnībā jābūt pabeigtiem piecu mēnešu laikā – līdz 1.jūlijam.

Sadalītas hosteļu balvas, Hoskari, par labāko Eiropā atzīstot naktsmītni Prāgā

Ir sadalītas ikgadējās hosteļu balvas jeb Hoskari, ko kopmītnes tipa naktsmītnēm Eiropā un pasaulē piešķir ikgadēji kopš 2014.gada. Labāko naktsmītņu atlasē, ko rīko hosteļu rezervēšanas vietne Hostelworld, 2019.gadā triumfējis RoadHouse Prāgā.

Kariņš vadīs četrdesmito valdību Latvijas vēsturē

Pēc trīs ar pusi mēnešiem jeb pilnām 15 nedēļām pēc Saeimas vēlēšanām, parlaments ar balsojumu 61 balss «par» un 39 «pret» atbalstījis Krišjāņa Kariņa piedāvāto valdību, kurā pārstāvētas piecas partijas: Jaunā VienotībaJaunā konservatīvā partija, KPV LV, Attīstībai/Par! un Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētie turpina noliegt vainu

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētie arī pēc grozītās apsūdzības saņemšanas trešdien, 23.janvārī, tiesā noliedza savu vainu, kā arī lūdza tiesu atkārtoti nopratināt trīs, jau iepriekš pratinātus, lieciniekus – ekspertus.

Aicina Latvijas valdību atbalstīt EK rosināto veto tiesību atcelšanu nodokļu jautājumos

Pozitīvi vērtējot Eiropas Komisijas pieņemto lēmumu atcelt ES dalībvalstu veto tiesības attiecībā uz nodokļu politikas jautājumiem, partija Progresīvie aicina Latvijas valdību atbalstīt šī lēmuma turpmāku virzību. Vienlaikus norādīts, ka priekšlikums vēl ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Eiropas padomei.

Stingrāk uzrauga no Inčukalna pazemes gāzes krātuves izņemto dabasgāzes apmēru

Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators Conexus Baltic Grid līdz ar aukstākā ziemas perioda iestāšanos pastiprinājis uzraudzības sistēmu, ar kuru veic Inčukalna pazemes gāzes krātuves un visas Latvijas gāzes apgādes sistēmas novērošanu,

Tiesa nodevusi atpakaļ prokuratūrai Gapoņenko lietu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa konstatēto trūkumu dēļ prokuratūrai nodevusi atpakaļ krimināllietu, kurā par nacionālā naida kurināšanu un pretvalstisku darbību apsūdzēts prokremliskais aktīvists Aleksandrs Gapoņenko.

Facebook interesējas par Igaunijas vēlēšanām, tiekas ar partijām

Sociālā medija Facebook pārstāvji Igaunijā tikušies ar parlamentā pārstāvētajām partijām, paužot apņēmību cīnīties pret nepatiesas informācijas izplatīšanos populārajā sociālajā tīklā, jo sevišķi laikā, kad tuvojas Igaunijas parlamenta vēlēšanas.

Uzņemto studentu skaits Latvijā pieaudzis par 1,9 %

Latvijā augstāko izglītību 2018./2019. akadēmiskajā gadā apgūst 80,4 tūkstoši studentu, kas ir par 1,5% mazāk nekā pirms gada. Vienlaikus pirmoreiz kopš 2012.gada vērojams neliels kāpums uzņemto studentu skaitā – šajā mācību gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studijas uzsāka 27,6 tūkstoši studentu, kas ir par 1,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Lemj par Kariņa valdību – politiķu argumenti «par» un «pret»

Pašlaik norit debates pirms balsojuma par Jaunās Vienotības politiķa Artura Krišjāņa Kariņa veidotās valdības apstiprināšanu. Kāpēc opozīcija balsos «pret» un pozīcija  «par», cik daudz, deputātu prāt, priekšvēlēšanu solījumi ietverti valdības deklarācijā?

Vācija un Francija apliecina atbalstu NATO, vērsīsies pret nacionālismu ES

Francijas un Vācijas līderi ir parakstījuši jaunu starpvalstu nolīgumu ar mērķi pastiprināt savu sadarbību militārajā un diplomātijas jomā, kā arī un dot jaunu stimulu abu valstu saiknei kā Eiropas Savienības ideoloģiskam pamatam.

Viedoklis: Lembergam nevajadzētu būt apbalvotam ar 1991.gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi

«Joprojām nav skaidrs, kur 1991.gada janvāra barikāžu laikā uzturējās tā laika Ventspils izpildkomitejas priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Arī viņš pats nav mācējis sniegt skaidru atbildi, tomēr, neskatoties uz to, Lembergs nekautrējas savā biogrāfijā minēt, ka ir apbalvots ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi,» BNN viedokli pauž Ventspils domes opozīcijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis. 

Makroekonomikas eksperts: Vai briest krīze un kad tā būs?

«Jautājumi un padomi par to, kad gaidāma krīze, parādās arvien biežāk. Uztvere saasinās, jo izaugsmes tempi palēninās un izaicinošo ģeopolitisko notikumu klāsts pieplacina uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu,» BNN komentē AS SEB banka makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Vakar ugunsgrēkā Rīgā gāja bojā cilvēks

22.janvāra vakarā ugunsdzēsēji steidzās uz izsaukumu Rīgā. Ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka divstāvu koka dzīvojamās mājas otrā stāva dzīvoklī pie virtuves plīts deg malka un mēbeles. Ugunsgrēkā gāja bojā viens cilvēks.

Visticamākais Brexit risinājums būs pārcelt izstāšanos, tā eksministrs Osborns

Lielbritānijas bijušais finanšu ministrs Džordžs Osborns norādījis, ka Lielbritānijas parlaments, visticamāk, izlems pārcelt izstāšanās laiku, kas paredzēts jau pēc diviem mēnešiem.

Latvija un Lielbritānija panākušas vienošanos saistībā ar pirms «Brexit» ieceļojušo pilsoņu statusu

Latvija un Lielbritānija ir panākušas divpusēju vienošanos, ka arī gadījumā, ja Lielbritānija no Eiropas Savienības izstāsies bez vienošanās, tad līdz 29.martam likumīgi ieceļojušo otras valsts pilsoņu tiesības un statuss faktiskajā mītnes zemē arī pēc Brexit nemainīsies, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma paziņo ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Koalīcijas partijas parakstījušas topošās Kariņa valdības deklarāciju

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa topošās valdības partneri trešdien, 23.janvārī, parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu, teikts Jaunās Vienotības paziņojumā.

Video: Oskaram ārzemju filmu kategorijā nominē poļu mīlas stāstu «Aukstais karš»

Amerikas Savienoto Valstu kinoakadēmijas balvai, Oskaram, kategorijā par labāko svešvalodas pilnmetrāžas filmu nominēts poļu mīlas stāsts «Aukstais karš» un Meksikā veidoto ģimenes drāma «Roma», kas nominēta arī Oskaram par labāko filmu konkurencē ar amerikāņu un britu kinolentēm.

Autovadītāju ievērībai: vietām Vidzemē un Zemgalē apledojums apgrūtina braukšanu

Vietām Vidzemē un Zemgalē apledojums apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem.

Par Lemberga kartējo «mutes palaišanu» lūdz pierādījumus

Aivara Lemberga «mutes palaišana» jeb dažāda veida aizskarošie izteikumi teju nevienam nav jaunums. Tie bijuši adresēti gan žurnālistiem, saucot tos par «politiskām prostitūtām», gan prokuroriem. Par to viņam vairākkārt piešķirti naudas sodi. Šoreiz neargumentētus pārmetumus Lembergs nolēmis adresēt savam opozicionāram Ģirtam Valdim Kristovskim, nosaucot viņu par Valsts drošības komitejas sadarbības partneri.

Vismaz pieci topošie ministri gatavojas nolikt Saeimas deputāta mandātus

Vismaz pieci Krišjāņa Kariņa topošās valdības ministri gatavojas nolikt deputāta mandātus, tomēr ir arī neizlēmušie. Deputātam, kurš apstiprināts ministra amatā, ir iespēja uz ministra pilnvaru laiku nolikt deputāta mandātu.

Šodien plānota Saeimas sēde par uzticības izteikšanu Kariņa valdībai

Saeimas ārkārtas sēdē, trešdien, 23.janvārī, paredzēts balsojums par uzticības izteikšanu Kariņa izveidotajam Ministru kabinetam. Sēdi plānots sasaukt pulksten 12.00, ziņo Saeimas Preses dienests.

Aktualizē tematu par darbaspēka problēmu risināšanu ar kontrolētu imigrāciju

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas sēdē tika aktualizēts jautājums par darbaspēka problēmu risināšanu ar kontrolētu imigrāciju.

Loskutovs vēlas ieņemt Kariņa vietu Eiropas Parlamentā

13.Saeimā neiekļuvušais Jaunās Vienaotībs politiķis Aleksejs Loskutovs ir gatavs doties strādāt uz Eiropas Parlamentu, apliecināja Loskutovs. Loskutovs atzina, ka tieši viņš varētu ieņemt politiķa, premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa vietu EP.

Jaunākie komentāri