bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 23.04.2019 | Vārda dienas: Georgs, Jurģis, Juris
LatviaLatvija

Gala lēmums par OIK atcelšanu no 2022.gada būs jāpieņem nākamajai valdībai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Gala lēmums par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu no 2022.gada būs jāpieņem nākamajai valdībai, pirmdien, 7,janvārī, apliecināja līdzšinējās valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS).

Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas (EM) konceptuālo ziņojumu «Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai», kurā paredzēts no 2022.gada atcelt OIK un valsts atbalstu «zaļās» enerģijas ražošanai balstīt uz tirgus principiem.

Vienlaikus Kučinskis sacīja, ka aizejošais Ministru kabinets tikai izskatīja piedāvāto risinājumu OIK atcelšanai, bet gala lēmums par to būs jāpieņem jaunajai valdībai. Tāpēc arī šodien, izskatot minēto jautājumu, netika uzklausīts nozares kritiskais viedoklis par EM piedāvājumu. Kučinskis piebilda, ka diskusijas notiks, kad šo jautājumu skatīs nākamais Ministru kabinets.

Ministrija piedāvā īstenot vairākus pasākumus, lai triju gadu laikā – no 2022.gada 1.janvāra – atceltu esošo elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmu. Piedāvātie risinājumi esošās OIK sistēmas likvidēšanai ir izvērtēti gan no ekonomiskā aspekta, gan juridiskā, maksimāli novēršot tiesvedību riskus un riskus valsts budžetam.

«Ja rosinātie pasākumi tiks īstenoti pilnā apmērā, vidējā termiņā tie sabalansēs sabiedrības un tautsaimniecības intereses, vienlaikus nodrošinot valsts elektroapgādes drošumu un ļaujot sasniegt Latvijas enerģētikas politikas ilgtermiņa mērķus,» uzsvēra ministrijā.

Piedāvātie rīcības pasākumi ietver 2019.gadā novērst pārsubsidāciju visām OIK elektrostacijām, samazināt atbalstu ekspluatācijā nenodotām elektrostacijām, bet 2022.gadā rosināts ieviest stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām, kā arī pārtraukt elektroenerģijas gala lietotāju maksājumus dabasgāzes koģenerācijas stacijām, izņemot otrajai termoelektrocentrālei kā Latvijas enerģētiskai neatkarībai un energoapgādes drošībai stratēģiski nozīmīgai stacijai.

EM plāno iesniegt priekšlikumus grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz no 2022.gada 1.janvāra esošo OIK maksājumu sistēmu aizstāt ar tirgus cenas efektivitātes modeli jeb piemaksu virs elektroenerģijas tirgus cenas. Ziņojumā iekļautais risinājums paredz īstenot kompleksus pasākumus, lai nodrošinātu, ka no 2022.gada 1.janvāra valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai tiek balstīts uz tirgus principiem un kopējās atbalsta izmaksas elektroenerģijas ražošanai ik gadu nepārsniegtu 0,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir samērīgi, ņemot vērā arī citu valstu pētījumus, un salīdzinājumā ar 1% no IKP 2017.gadā.

Atšķirībā no iepriekšējā piedāvājuma, EM rosina mazināt OIK, neieviešot subsidētās enerģijas nodokli (SEN).

«Patlaban netiek plānots atbalsts jaunām elektrostacijām; tirgus modelis attieksies uz godprātīgi strādājošām esošām elektrostacijām, sekmējot atjaunojamās enerģijas mērķa sasniegšanu,» pauda EM.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) iepriekš atzina, ka subsidētās enerģijas ražotājiem būs jāpierāda, ka tie spēj strādāt tirgus un godīgas konkurences apstākļos.

«Protams, pieļaujam, ka iebildumi pret reformām uzņēmējiem būs, kaut arī ir veikts ilgstošs un vairākkārtējs saskaņošanas process ar ieinteresētajām pusēm. Pilnībā nevaram izslēgt arī tiesvedības, jo jāņem vērā, ka neviens tāpat nevēlas atteikties no savām privilēģijām. Tāpat plānotās izmaiņas būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Vienlaikus esmu pārliecināts, ka mūsu piedāvātais plāns ir labākais iespējamais ceļš esošās, sevi degradējušās OIK sistēmas tiesiskai atcelšanai,» sacīja Ašeradens.

Tāpat ekonomikas ministrs norādīja, ka ir paveikts apjomīgs darbs, lai esošo OIK sistēmu Latvijā atceltu.

«Sākotnējais plāns ir daudzkārt izdiskutēts un precizēts, izsverot visus priekšlikumus, to ietekmi un sekas. Rūpīga darba rezultātā ir tapusi OIK atcelšanas programma, kuru, soli pa solim realizējot, no 2022.gada esošā OIK maksājumu sistēma vairs nepastāvēs. Ar izveidoto plānu esam radījuši skaidru ceļa karti, kā tiesiskā veidā atcelt esošo OIK sistēmu un stimulēt elektroenerģijas ražotājus turpmāk strādāt uz tirgus principiem balstītā konkurencē,» rezumēja Ašeradens.

Viņš piebilda, ka EM organizētās OIK staciju pastiprinātās pārbaudes apliecinājušas, ka ir pēdējais brīdis pielikt punktu esošajai OIK sistēmai. «Pārbaužu rezultātā esam atcēluši OIK atļaujas vairākiem desmitiem elektrostaciju, kā rezultātā novērsts potenciālais OIK kopējo izmaksu pieaugums 391 miljona eiro apmērā,» informēja ministrijā.

Jau vēstīts, ka 2018.gada septembrī EM nodeva saskaņošanai konceptuālā ziņojuma projektu Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai. Tomēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzrakstīja Ašeradenam adresētu rezolūciju, kurā tika norādīts, ka EM līdz 2018.gada 1.septembrim nav iesniegusi priekšlikumus normatīvu grozījumiem par OIK maksājuma sistēmas atcelšanu.

EM tika uzdots padziļināti izvērtēt kontroles pasākumu stiprināšanu, cenas aprēķina formulas pārskatīšanu, kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas samazināšanu, moratorija pagarināšanu līdz obligātā iepirkuma maksājuma sistēmas atcelšanai, izvērtēt jaudas maksājumus un subsīdijas koģenerācijas stacijās, subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) darbības ilgumu u.c., norādot finansiālo ietekmi uz OIK maksājumiem dažādām gala patērētāju grupām un valsts budžetu.


Pievienot komentāru

Spānijas parlamenta vēlēšanu debatēs asumi ap Katalonijas separātismu

Spānijai tuvojoties nedēļas nogalē gaidāmām ārkārtas parlamenta vēlēšanām, būtiska ir partiju attieksme pret separātiskā reģiona Katalonijas neatkarības centieniem, kur premjerministram Sančesam tiek pārmesta vēlme sašķelt valsti.

Kaimiņš pārliecināts par nepieciešamību atlaist NEPLP

Ņemot vērā pēdējā laikā notikumus, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir jāatlaiž, uzskata Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš.

Žurnālists Daugulis kļuvis par Kariņa padomnieku ilgtspējīgas politikas jautājumos

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un žurnālists Mārtiņš Daugulis ir kļuvis par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ārštata padomnieku ilgtspējīgas politikas jautājumos.

Virza noteikumus, kas atvieglotu koku ciršanu; Rīgas pilsētas būvvalde iebilst

Tiek plānots, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību. Tikmēr būvvalde uzskata, ka nav pieļaujams, ka pilsētās, kur jau tā ir samazināti apstādījumi, netiek vērtēta koku ciršanas nepieciešamība.

Šrilankā pieaug upuru skaits. Iestādes zinājušas par terorakta draudiem

Šrilankā Lieldienu teroraktos nonāvēto cilvēku skaits pieaudzis līdz 290, savukārt valdība atzinusi, ka daļa drošības iestāžu bijušas brīdinātas par iespējamo uzbrucēju plāniem, taču nav spējušas novērst traģiskos notikumus.

Vīrietim par izvarošanu, laupīšanu un slepkavību piespriež mūža ieslodzījumu

Vīrietim piespriests mūža ieslodzījums par to, ka viņš, iekļūstot sievietes dzīvoklī pa logu un izmantojot viņas bezpalīdzības stāvokli, izvaroja sievieti.

Ģirģens liek slēgt Deglava tiltu

«Manuprāt, Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonas spēlējas ar cilvēku dzīvībām un neņem vērā BVKB veiktos kontrolurbumus, kas norāda to, ka tur jau ir tukša čaula,» pauda Ģirģens.

LIZDA ministrijai iesniegs vēstuli, pieprasot konkrētus grozījumus normatīvajos aktos

LIZDA 23.aprīlī Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegs vēstuli, kurā pieprasīs konkrētus grozījumus normatīvajos aktos, kas noteiktu pedagogu darba samaksas paaugstināšanās grafika īstenošanu no šī gada 1.septembra.

Ukraina sper soli nezināmajā. Zelenska prezidentūras plāni – nekonkrēti

Ukrainas prezidenta vēlēšanu uzvarētājs Volodimirs Zelenskis nav viesis skaidrību par augstāko amatu kandidātiem viņam pakļautajā valdībā. Sevišķas konkrētības nav arī par nākamā prezidenta politisko dienaskārtību.

Šogad reģistrēti jau 2 239 kūlas ugunsgrēki – vairāk nekā pagājušajā gadā kopumā

Šogad kopumā reģistrēti 2 239 pērnās zāles ugunsgrēki, kas ir vairāk nekā pērn kopumā, ziņo VUGD.

Aicina ievērot satiksmes organizāciju ceļu būvdarbu vietās

Valsts autoceļu tīklā sākusies ceļu remontdarbu sezona un vietām jau ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi

Šonedēļ gaidāmi +23 grādi; sinoptiķi brīdina par paaugstinātu ugunsbīstamību

Nakts stundās gaisa temperatūra nebūs zemāka par +5…+11 grādiem, savukārt dienās termometra stabiņš pakāpsies līdz pat +18…+23 grādiem.

Binders gatavojas piesaistīt darbiniekus no Ukrainas un Baltkrievijas

Ceļu būves uzņēmums SIA Binders arvien biežāk saskaras ar darbinieku trūkumu, tāpēc gatavojas piesaistīt darbiniekus no Ukrainas un Baltkrievijas, stāsta Binders valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

Komiķis Zelenskis uzvar Ukrainas prezidenta vēlēšanās

Ukraiņu komiķis Volodimirs Zelenskis ar vairāk nekā 73% balsu uzvarējis Ukrainas prezidenta vēlēšanās.

Vairākās baznīcās Šrilankā notikuši sprādzieni; 137 bojāgājušie un vairāk nekā 300 ievainotie

Šrilankā gandrīz vienlaikus notikuši sprādzieni vairākās katoļu baznīcās un pieczvaigžņu viesnīcās, kuros gājuši bojā 137 un ievainoti vairāk nekā 300 cilvēki.

Ik dienu Latvijas vistas izdēj pa olai katram Latvijas iedzīvotājam

Pērn uz vienu iedzīvotāju tika saražotas 399 olas, kas ir par 14 olām mazāk nekā 2017.gadā. Latvijā dējējvistu skaits pērn, salīdzinot ar 2017.gadu, ir pieaudzis par 19,2%, sasniedzot trīs miljonus.

LZP vadības groži paliek Tavara rokās

Tavaru atbalstīja 294 partijas biedri, bet pret balsoja 39 delegāti. Otro kandidātu – Valdi Kalnozolu – atbalstīja 25 biedri, bet pret bija 308.

Par spīti apgrozījuma pieaugumam, Ldz Cargo peļņa sarūk sešas reizes

Par spīti pārvadātāja SIA Ldz Cargo apgrozījuma pieaugumam 2018.gadā, uzņēmuma peļņa saruka vairāk nekā sešas reizes.

Forevers: Pērn apēstas 615 tonnas grila produkcijas

Pērn grila produktu kategorijā pārdotas 615 tonnas gaļas produkcijas, liecina vietējā gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers pārdošanas rezultāti.

Dienas «kļūda» ar Meroni nav pirmā reize – nepatiesa informācija publicēta jau iepriekš

Nesen Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra lēmusi ierosināt kriminālprocesu pret laikrakstu Diena par iespējami apzinātu neslavas celšanu Dr. Rudolfam Meroni.

Rīgā sliktākā gaisa kvalitāte novērojumu vēsturē

Sīko putekļu daudzums gaisā Brīvības ielā, Rīgā, Zaļajā ceturtdienā vairāk nekā trīs reizes pārsniedza pieļaujamo normu, sasniedzot sliktāko rādītāju kopš novērojumu stacijas darbības sākuma.

Porošenko sāncensim Kolomoiskim piederējušās PrivatBank nacionalizācija bijusi nelikumīga

Ukrainas tiesa atzinusi, ka 2016.gadā veiktā magnātam Ihoram Kolomoiskim piederošās bankas nacionalizācija bijusi nelikumīga.

Gobzems bijis SAB saistībā ar jautājumu par pielaides piešķiršanu valsts noslēpumam

Saeimas deputāts Aldis Gobzems ceturtdien, 18.aprīlī, bijis uzaicināts uz interviju Satversmes aizsardzības birojā saistībā ar jautājumu par pielaides piešķiršanu valsts noslēpumam.

Noraida 12.Saeimas Saskaņas deputātu pieteikumu saistībā ar OIK normām

Ar OIK saistītās Ministru kabineta noteikumu normas par elektroenerģijas pašpatēriņa kontroli un pārkompensācijas aprēķinu ir atbilstošas Satversmes 64.pantam, atzinusi Satversmes tiesa.