bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 12.11.2019 | Vārda dienas: Kaija, Kornēlija

GatewayBaltic: atraktīvs amatieris nevar ielauzties ārzemju veikalu ķēdēs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

GatewayBaltic direktore Inese Andersone

Mūsu mazie un vidējie uzņēmēji nesaprot, ka ārvalstīs tirgus ir sazarotāks un nav iespējams ātri nokļūt pie gala patērētājiem, intervijā biznesa ziņu portālam BNN.LV norāda GatewayBaltic direktore Inese Andersone.

Tāpat arī I. Andersone atzīst, ka tad ja Latvijas uzņēmēji domās, ka esam mazie pastarīši no nabadzīgas, krīzē iestigušas valsts, tā arī mūs uztvers ārzemēs. Viņasprāt, ja uzskatīsim, ka esam līdzvērtīgi darījumu partneri, kas var piedāvāt efektīvus un inovatīvus risinājumus un augstu produkcijas kvalitāti, uz mums raudzīsies  ieinteresēti.

Cik gadus jau darbojaties? Kādi ir praktiskie sasniegumi?

Strādājam kopš 2004.gada, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā (ES). Tad mēs saskatījām, ka nobriedusi vajadzība palīdzēt uzņēmumiem iziet uz ārējiem tirgiem. Godīgi sakot, visu pieredzi uzkrājām praksē. Tā kā pati esmu dzīvojusi Zviedrijā, zināmā mērā pārzināju šo valsti un tās tirgu. Tagad strādājam ar visiem Ziemeļvalstu tirgiem, Vāciju, Spāniju, Angliju, Nīderlandi, Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu un Čehiju. Katru gadu nāk klāt valstis.

Valdība propagandē, ka Latvijai ir jākļūst par eksportēšanas lielvalsti, vai tas ir izpildāms?

Latvijas tirgus tiešām ir pārāk mazs, lai mēs šeit sevi varētu nodrošināt. Un sasniegt ES cienīgu labklājības līmeni. Viens ir mūsu valdības saukļi un otrs ir lēnā fondu apguve ar nopietnām aktivitātēm apakšā. Tikmēr igauņi pludina eksportētājos naudu caur apmācībām, lai audzētu viņu kapacitāti, kā arī sniedz līdzfinasējumu plašam tirgus apgūšanas aktivitāšu klāstam. To pašu informāciju igauņi uzņēmējiem varbūt izstāsta četras – piecas reizes, kamēr pielec… Ar viena semināra apmeklējumu noteikti nebūs gana, lai saprastu, kā uzsākt eksportu. Igaunijas eksporta veicināšanas organizācija nestrādā uz Somiju, Latviju un Krieviju, kas ir viņu «mājas tirgi», bet stratēģiski un mērķtiecīgi virza savus uzņēmumus uz Vāciju, Lielbritāniju, Nīderlandi, Dāniju, Zviedriju, Norvēģiju un Franciju, kas ir nākamais aplis. Fokusētam darbam ir arī rezultāti – Igaunija eksportē par 30% vairāk, bet, rēķinot pēc iedzīvotāju skaita, viņu eksports pārsniedz mūs par 50%.

Kas mūs kavē izvērst eksportu?

Ja mēs domājam, ka esam mazie pastarīši no nabadzīgas, krīzē iestigušas valsts, tā arī mūs uztvers ārzemēs. Ja uzskatīsim, ka esam līdzvērtīgi darījumu partneri, kas var piedāvāt efektīvus un inovatīvus risinājumus un augstu produkcijas kvalitāti, viņi raudzīsies uz mums ieinteresēti. Lai novērstu robus uzņēmumu vadītāju izglītībā, plānojam izstrādāt jaunu eksportēšanas (stratēģija, prasmes u.c.) programmu eksporta vadītājiem un uzņēmumu menedžmentam sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu.

Kam piederēja iniciatīva veikt mazo un vidējo uzņēmumu aptauju par viņu ieinteresētību eksportā?

Mēs to paveicām kopā ar Data Serviss. Aptaujājām 500 mazos un vidējos uzņēmumus, vai viņi plāno uzsākt eksportu un attīstīt šo darbību? Rezultāti bija šokējoši, ka tikai 20% no visiem vēlas uzsākt eksportu. Lielbritānijā arī uzņēmēju attieksme ir līdzīga, tātad tā nav Latvijas īpatnība. Angļiem gan ir, kurp izplesties iekšzemes tirgū. No šiem 20% lielākā daļa nebija izlēmuši, kādā veidā un uz kādiem tirgiem. Līdz ar to tas paliek tikai vēlmju līmenī, nevis jau ar konkrētām stratēģiskām aktivitātēm…

Vai jūs klientus varētu novest līdz lēmumam, kuri tirgi būtu perspektīvāki viņu gadījumā?

Jā, lēmumu nav obligāti jāpieņem pašiem. Strādājam arī tajā fāzē, kad izvērtējam, uz kuriem tirgiem vērts raudzīties. Tā ir daļa no mūsu piedāvātā servisa. Eksporta veiksme ir atkarīga no tā, kas notiek uzņēmēju galvās. Ja viņi pieņem lēmumu investēt summu X ražošanas iekārtās un neatlicinot naudu ārējo tirgu apguvei, tas ir viņu lēmums par to, kur un kā investēt līdzekļus. Viņu risks un viņu atbildība. Ko tu domāji, kad pirki dārgās iekārtas, neparūpējoties par produkcijas noietu? Pārdot ir Latvijas problēma, nevis, kā saražot.

Kā jūs spēsiet paskubināt tos, kas atrodas minēto 20% starpā, bet reālus soļus eksportam joprojām nesper?

Viņiem būtu jāsāk par to visu pēc iespējas vairāk interesēties un jāvēršas pie kompetentiem ekspertiem. Jāpēta un jāanalizē, kā to dara citi uzņēmēji, kam tas jau ir izdevies. Ir pieredzējuši uzņēmēji, kas nebaidās dalīties savās zināšanās un pieredzē kā uzņēmumi – piemēri (vai mentori), tādejādi veicinot mūsu kopīgo labklājību. Neviens neliek izpaust komercnoslēpumus. Droši var nākt pie mums, jo ar Swedbank atbalstu nodrošinām bezmaksas 90 minūšu konsultāciju «Ievads eksportā». Brauksim ar to arī pa Latvijas reģioniem.

Kādas formālās attiecības ir starp jums un jūsu klientiem?

Mēs strādājam vai nu uz konkrētu projektu bāzes vai arī veicam eksporta menedžmenta funkciju ārpakalpojumā, apkalpojot kādu klientu ilgtermiņā. Līdz viņš sāk pārdot produkciju uz konkrēto tirgu. Pārdošana nenozīmē vienreizēju pasākumu, jo tas ir tikai sākums. Jo lielāki pārdošanas apjomi sasniegti, jo lielāks laiks jāvelta tam, lai visu sakārtotu un izpildītu apņemšanās pret ārzemju partneriem. Tas ir nevien ražošanas pusē, bet arī komunikācijā ar klientu. Ja pārzinām eksporta menedžmentu, tad mūsu uzņēmuma zviedru klients pa taisno zvana mums un prasa, kad būs nākamā piegāde un vai to var pārcelt, jo viņam esot pilna noliktava. Mēs savukārt pārskatām piegāžu grafikus un nosūtāmās partijas. Ja ir problēmas ar produktu kvalitāti, šīs pretenzijas tiek izteiktas mums vispirms. Mēs šo jautājumu risinām operatīvi. Ja eksports uzņēmējam nav prioritāte, mēs esam izdevīgāki nekā sava darbinieka algošana, ko vēl ir jāmotivē, jākontrolē un jāapmāca. Mēs esam komanda, kas apvieno dažādas zināšanas, uzkrātas citos projektos, tāpēc ilgtermiņā dodam vislielāko atdevi. Katru gadījumu risinām kompleksi, nevis atrauti. Tādējādi risinājums rokās dodas ātrāk. Ja uzņēmējam pašam ir iepriekšēja pieredze starptautiskajā pārdošanā, tad viņš mēģināt to veikt saviem spēkiem. Atraktīvs amatieris nevarēs ielauzties ārzemju veikalu ķēdēs. Jāpiemīt arī analītiski – stratēģiskai domāšanai, lai sākotnēji izpētītu tirgu. Jo ir jāpārvalda katra tirgus specifika un struktūra, kas ar ko strādā, kādā veidā, kādi ir reālie pārdošanas kanāli līdz klientam. Mūsu mazie un vidējie uzņēmēji nesaprot, ka ārvalstīs tirgus ir sazarotāks un nav iespējams ātri nokļūt pie gala patērētājiem.

Vai jums ir noslēgts pastāvīgais sadarbības līgums ar LTRK?

Mums ir sadarbība divus gadus, kad mēs organizējam brokastu seminārus Eksporta Rītus diskusijas par eksportu. Kamerai pašai ir savi uzņēmējdarbības pakalpojumi un tirdzniecības misijas. Ja viņi redz, ka mūsu pakalpojums nepieciešams kādam no biedriem, tad, tā kā esam Kameras biedri, viņi mūs iesaka citiem biedriem.

 

 


Pievienot komentāru

  1. Viena tante teica teica:

    Ar eksportu Latvijai tiešām čābīgi, nav gan saprotams, no kā mēs baidāmies.

  2. hola teica:

    Tur jau tā lieta, ka mums ir tāds tirgus princips, bet viņiem gadus būvēta sistēma.

  3. salvija teica:

    bet kad kaut ko eksportē, tad daudzi sāk brēkt, ka viss ir slikti, ka visu pārdodam, par nākotni nedomājam

  4. RM teica:

    Mjā, LV kopējais eksporta apjoms ir krietni aiz Lietuvas un pat Igaunijas (!), bet ir pozitīva tendence. Nepieciešami cilvēki, kas spēj strādāt kā eksporta menedžeri, starptautiskie pārdevēji – gan uzņēmumiem pašiem intensīvāk tādi jātrenē, nevis jāsūdzas, ka nav tādi gatavi pieejami, gan arī kāda augstskola varētu attiecīgu profesionālā maģistra programmu attīstīt.

  5. Kevlyn teica:

    Hey, that’s the graetest! So with ll this brain power AWHFY?

Ukrainas bankas eksprezidente uzbrukumos saredz oligarha atriebību par PrivatBank

Par vardarbīgu vēršanos pret Ukrainas centrālās bankas eksprezidentes ģimeni pati Valērija Gontareva vaino ukraiņu oligarhu, kuram viņa atņēmusi Ukrainas lielāko banku PrivatBank.

Policija pie kāda vīrieša atrod gandrīz 38 tūkstošus cigaretes

Pie kāda vīrieša automašīnā un īpašumā atrastas un konfiscētas 37 800 nelegālo cigarešu, informē Valsts policijā.

Austrālija cieš katastrofālos krūmāju ugunsgrēkos

Austrālijas austrumos, tostarp Sidnejā, izsludināts ārkārtas stāvoklis saistībā ar plašiem krūmāju ugunsgrēkiem, ko pastiprina karstums un stiprs vējš.

Bondars: Ir grūti balsot pret populārām lietām

«Ir ļoti grūti balsot pret populārām lietām. Politikā vienmēr būs situācija, ka ieceres būs lielākas par iespējām,» skaidrojot 2020.gada budžeta pieņemšanas procesu, teicis Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars.

Cērps oficiāli piesakās kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu

Bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps oficiāli ir pieteicies kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu.

Prasa izmaiņas konkursā par tiesībām sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus nākamos desmit gadus

IUB aizliedzis VSIA Autotransporta direkcija bez grozījumu veikšanas nolikumā turpināt iepirkuma procedūru un slēgt līgumu par reģionālajiem sabiedriskā autotransporta pakalpojumiem no 2021. līdz 2030.gadam.

Turcija sāk deportēt Rietumvalstu džihādistus

Turcija pirmdien, 11.novembrī, pavēstījusi, ka sākusi sūtīt ārvalstu radikālo musulmaņu kaujiniekus atpakaļ uz to izcelsmes valstīm ASV un Eiropā. Kopumā Turcijas ieslodzījuma vietās ir vairāk nekā tūkstotis grupējuma «Islāma valsts» kaujinieku.

Patentmaksai līdz novembrim reģistrēti 4 342 nodokļu maksātāji

Patentmaksas maksāšanai līdz šā gada 1.novembrim Valsts ieņēmumu dienestā bija reģistrēti 4 342 cilvēki, no tiem 1 450 ir samazinātās patentmaksas maksātāji.

Elektrības vidējā cena Latvijā pieaug par 6%

Pagājušajā nedēļā biržā Nord Pool elektroenerģijas cena Latvijā pieauga par 6% – līdz 48,64 eiro par megavatstundu, informē AS Latvenergo pārstāvji.

Budžeta komisija galīgajā lasījumā atbalsta nākamā gada budžeta aprises

Saeimas Budžeta un finanšu komisija pirmdien, 11.novembrī, noslēdza darbu pie nākamā gada budžeta, atbalstot tā virzību izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamentā.

Tallinā strauji palielinās nevienlīdzība starp turīgajiem un trūcīgajiem pilsētniekiem

Tallinā plaisa starp turīgajiem, trūcīgajiem un dažādām etniskajām grupām aug visstraujāk no visām Eiropas galvaspilsētām, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Sešas personas tiesās par izspiešanu un draudiem ierakt upuri kapā

Saskaņā ar apsūdzību 2018.gada oktobrī visi seši apsūdzētie vienojās no kāda vīrieša iegūt naudu bez jebkāda pamata, piedraudot un pielietojot reālu vardarbību.

Izsludināts konkurss uz Latvijas gaisa satiksme neatkarīgā padomes locekļa amatu

Satiksmes ministrija izsludinājusi konkursu uz VAS Latvijas gaisa satiksme neatkarīgā padomes locekļa amata vietu, informē ministrijā.

IeM Informācijas centra vadītāja amatam otrajā kārtā virza četrus pretendentus

Iekšlietu ministrijas Informācijas centra priekšnieka atlases komisija nolēmusi uz konkursa otro kārtu izvirzīt četrus no desmit pretendentiem, kas bija pieteikušies atklātam konkursam.

Igaunijas iemaksas ES budžetā pieaugs par 120 miljoniem eiro

Igaunijas iemaksas Eiropas Savienības nākamajā budžetā augs no 200 miljoniem eiro līdz 320 miljoniem eiro. Kāpums gaidāms saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no bloka un Igaunijas tautsaimniecības izaugsmi.

Graustam Marijas ielā mainījies viens no īpašniekiem un tapis atjaunošanas projekts

Rīgā, Marijas ielā 6, esošajai ēkai mainījies viens no īpašniekiem, kā arī Rīgas domei beidzot iesniegts nama atjaunošanas projekts minimālā sastāvā, informē pašvaldībā.

Latvijā būvniecības produkcijas apjoms audzis par 5,9%

Būvniecības apjoma kāpums bija ēku būvniecībā – par 11,7%, inženierbūvniecībā – par 2,1% un specializētajos būvdarbos – par 2,4%.

Krievijā sāk tirgot vilciena biļetes uz Krimu

Krievijā sākta biļešu iepriekšpārdošana pasažieru dzelzceļa pārvadājumiem uz anektēto Krimas pussalu Ukrainā. Brauciens maršrutā Sanktpēterburga-Sevastopole ilgs 43 stundas.

Šogad pieaudzis slepkavību un to mēģinājumu skaits

Šogad deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaudzis slepkavību un to mēģinājumu skaits, turklāt lielākā daļa šo noziegumu notikuši iedzeršanas laikā.

Latvijā svin Lāčplēša dienu

Šodien Latvijā tiek atzīmēta Lāčplēša diena un Bermontiādes 100.gadadiena, godinot Brīvības cīņās un citos militāros konfliktos kritušos karavīrus un valsts aizstāvjus.

Šogad valsts atbalsts atcelts 16 OIK elektrostacijām

Šī gada desmit mēnešos elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības atceltas 16 elektrostacijām.

Igaunijā turpina sarukt eksports, kamēr imports aug

Igaunijas eksporta apjoms septembrī bijis par trim procentiem mazāks nekā 2018.gada septembrī, savukārt imports tādā pašā apmērā audzis. Lielākais importa pieaugums bijis valstī ievestai produkcijai no Latvijas, tā liecina Igaunijas oficiālā statistika.

Bezdarba līmenis Latvijā oktobra beigās saglabājās 5,7% līmenī

Latvijā šogad oktobra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir tikpat, cik mēnesi iepriekš.

Aptauja: Trīs ceturtdaļas Baltijas iedzīvotāji satraukti par savām finansēm pensijām

Aptuveni 3/4 Baltijas iedzīvotāju ir satraukti par to, kāda būs viņu finansiālā situācijā, dodoties pensijā, tajā pašā laikā daudzi aizvien neko nedara, lai uzkrātu papildu līdzekļus savai pensijai.

Rumānijas prezidenta vēlēšanās būs jārīko otrā kārta

Rumānijā aizvadītas prezidenta vēlēšanas, kur lielāko vēlētāju atbalstu guvis pašreizējais valsts galva Klauss Johaniss, taču tas nav bijis pietiekami, lai viņš uzvarētu jau vēlēšanu pirmajā kārtā.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!