bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 08.04.2020 | Vārda dienas: Dana, Dans, Danute, Edgars
LatviaLatvija

Ģimenes ārsta apmeklējums šogad varētu būt dārgāks arī 47 700 pensionāru

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Veselības ministrija, ģimenes ārsts, līdzmaksājumi, pensionāri, Aija Barča, Ilze Viņķele, Ramona Petraviča, pensionēšanās vecums,

Kamēr pensionāriem no 65 gadu vecuma pacienta līdzmaksājumu pie ģimenes ārsta šogad ir samazināts, pārējiem pensijas vecumu sasniegušajiem, kuru ir ap 47 700, šis atvieglojums šogad ies secen, ģimenes ārsta apmeklējumam, iespējams, pat paliekot dārgākam, noskaidrojusi aģentūra LETA.

Ir gan vairākas iedzīvotāju grupas, kuras no līdzmaksājumiem ir atbrīvotās, piemēram, cilvēki ar pirmās grupas invalīdi un trūcīgas personas. Iespējams, ka daļa no šiem 47 700 pensionāru kvalificējas šim atbrīvojumam.

Decembrī paziņojot par izmaiņām līdzmaksājumos, Veselības ministrija (VM) skaidroja, ka pensionāri ir viena no sabiedrības sociāli mazaizsargātajām grupām, kam ir vislielākais risks nonākt nabadzībā, tāpēc no 2020.gada pensionāriem būs samazināts pacientu līdzmaksājumu pie ģimenes ārsta.

Tomēr līdzmaksājumu tā piedāvāja samazināt tikai pensionāriem no 65 gadu vecuma, lai arī šogad pensionēšanās vecums ir 63 gadi un deviņi mēneši. Turpinot plānoto pensionēšanās vecuma celšanu, tikai 2025.gadā tas sasniegs 65 gadus.

Attiecīgi tagad pensionāri no 65 gadu vecuma par ģimenes ārsta apmeklējumu maksā vienu eiro līdzšinējo 1,42 eiro vietā. Savukārt pārējiem iedzīvotājiem līdzmaksājums ir palielināts līdz diviem eiro.

Vaicāta, kādēļ līdzmaksājums samazināts tikai pensionāriem no 65 gadu vecuma, VM skaidroja, ka vadījusies pēc Ministru kabineta noteikumos figurējošajām vecuma grupām. Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība nosaka, ka primārajā veselības aprūpē pēc vecuma pacientus iedala grupās no 45 gadiem līdz 65 gadiem un no 65 gadiem uz augšu, skaidroja VM pārstāve Anna Strapcāne.

Līdztekus ņemts vērā tas, ka turpmākajos gados turpināsies pensijas vecuma paaugstināšana, sasniedzot 65 gadu slieksni 2025.gadā, atzina Strapcāne.

Grozījumu anotācijā VM arī norādījusi, ka personas virs 65 gadiem finansiālo ienākumu ziņā ir viena no sensitīvākajām veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju grupām. Līdz ar to šīs izmaiņas būtiski atvieglos finansiālo slogu un nodrošinās lielāku pakalpojuma pieejamību pie ģimenes ārsta pensijas vecumu sasniegušajiem iedzīvotājiem.

Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētāja Aija Barča sacīja, ka federācijā jau tiek spriests par šīs problēmas iespējamajiem iemesliem un risinājumiem. Pēc viņas teiktā, tie pensionāri, kas vēl nav sasnieguši 65 gadu vecumu, esot apbēdināti. Barča pauda neizpratni par izveidojušos situāciju, bet sacīja, ka «noteikti tur ir kādi aprēķini».

LPF plāno tikties ar veselības ministri, lai uzklausītu VM pozīciju. Barča pauda pārliecību par to, ka veselības ministre Ilze Viņķele (AP) «pārzina sistēmu» un pratīs izklāstīt iemeslus. LPF priekšsēdētāja vienlaikus uzsvēra, ka sarunās mudinās ministri mainīt šo kārtību un samazināt līdzmaksājumus arī pensionāriem zem 65 gadu vecuma jau šogad.

Uz tikšanos plānots aicināt arī labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV), un sarunās, kā norādīja LPF prezidente, tiks pārspriestas vairākas federācijā svarīgas problēmas saistībā ar veselību un labklājību.

Kā vēstīts, no šī gada samazinājušies vai pieauguši vairāki pacientu līdzmaksājumi.

Izmaiņu nepieciešamību VM galvenokārt pamatoja ar nepieciešamību noapaļot līdzmaksājumus, uzskatot, ka tas padarīs ērtāku un pacientiem saprotamāku norēķināšanās kārtību par saņemtajiem pakalpojumiem.

Tā, piemēram, VM norādīja, ka līdzšinējais pacienta līdzmaksājums par ģimenes ārsta apmeklējumu 1,42 eiro apmērā, kas skaitliski nav «apaļa» summa, veicināja situācijas, kad pacienti norēķinājās ar apaļas summas nominālu, samaksājot, piemēram 1,50 eiro un nepieprasīja vai nesaņēma atlikumu no ģimenes ārsta par pakalpojumu, tādējādi par valsts apmaksātu pakalpojumu faktiski pārmaksājot un maksājot vairāk nekā valstī noteiktais pacienta līdzmaksājums.

Lasiet arī: No nākamā gada pensionāriem varētu samazināties līdzmaksājums pie ģimenes ārsta, bet pārējiem – pieaugt

«Līdz ar to līdzmaksājuma palielināšana no 1,42 uz diviem eiro par personas vizīti pie ģimenes ārsta ievērojami atvieglos naudas plūsmas administrēšanu un mazinās neuzskaitīto maksājumu īpatsvaru,» norādīja VM.

Nacionālais veselības dienesta vadītājs Edgars Labsvīrs, iepriekš skaidrojot ģimenes ārsta apmeklējuma maksas izmaiņas, Latvijas Radio sacīja, ka «sistēma paliek vairāk pārdaloša», proti, mazāk aizsargātie maksās mazāk, bet maksātspējīgākie – vairāk. Tādā veidā tiek nodrošināta faktiski neitrāla ietekme uz budžetu jeb nav nepieciešama papildu nauda šai reformai, viņš norādīja.


Pievienot komentāru

ES valstis nespēj vienoties par kopīgu aizņemšanos finanšu tirgos

ES finanšu ministri aizvadījuši 15 stundas ilgas sarunas par vēlamo ceļu kā valstīm un blokam kopumā atgūties no ekonomiskā satricinājuma, ko radījis COVID-19. Valstis pagaidām nav atradušas kopsaucēju, vēsta franču ziņu aģentūra AFP.

Pret Lembergu uzsākts kriminālprocess par neslavas celšanu

Kā iesniegumā Valsts policijai norāda Kristovskis, smagos noziegumos apsūdzētās augstās valsts amatpersonas Lemberga melīgiem izdomājumiem, ar kuriem viņš publiski ceļ neslavu Kristovskim, ir salīdzinoši gara vēsture.

Kariņš: Šajā krīzē finansiāli esam ļoti labi situēti

Šajā krīzē esam ļoti labi situēti finansiāli, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Uhaņā pirmoreiz kopš janvāra atceļ karantīnu

Ķīnas pilsētā Uhaņā, kur aizsākās jaunā koronavīrusa pandēmija, ir atcelta karantīna. Tas noticis pirmoreiz kopš 23.janvāra.

Pieejamais atbalsts COVID-19 krīzes ierobežošanai sasniedzis četrus miljardus

«Līdzekļu pietiek, lai varētu atbalstīt ekonomiku krīzes pārvarēšanai un stimulētu ekonomiku pēc krīzes,» uzsvēra finanšu ministrs.

Somija pastiprinās robežkontroli ar Zviedriju, Norvēģiju

Somija ir izziņojusi stingrus robežšķērsošanas ierobežojumus ar kaimiņvalstīm Zviedriju un Norvēģiju, kur COVID-19 uzliesmojums ir plašāks nekā Somijā.

Valdība atbalsta Zvidriņas sodīšanu ar atbrīvošanu no VZD ģenerāldirektores amata

Ministru kabinets atbalstījis Tieslietu ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru atstādinātajai Valsts zemes dienesta ģenerāldirektorei Solvitai Zvidriņai piemērojams disciplinārsods – atbrīvošana no amata.

Austrālijā attaisno par pedofiliju notiesātu kardinālu

Tiesa Austrālijā ir attaisnojusi katoļu baznīcas kardinālu Džordžu Pelu, kurš pērn kļuva par augstāko katoļu amatpersonu, kura atzīta par vainīgu bērnu seksuālā izmantošanā, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Vēl 2 000 skolēniem trūkst attālinātajam mācībām nepieciešamās viedierīces

Vēl ir 2 000 skolēni, kuriem trūkst attālinātajam mācību procesam nepieciešamās viedierīces, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.

Igaunijas valdībā nesaskaņas par taupības ieviešanu ekonomikas atbalstam

Vai valstij ir «jāsavelk josta», lai palīdzētu ekonomikai atgūties? Igaunijas valdībā pārstāvētajām partijām ir kardināli pretēji viedokļi, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR.

KP pērn saņēmusi 75 iesniegumus par konkurences kropļojumiem

Vienlaikus 2019.gads ir zīmīgs ar to, ka pēc vairāku gadu diskusijām KP beidzot ir izcīnījusi efektīvākus rīkus cīņai pret publisku personu radītiem konkurences neitralitātes pārkāpumiem.

IZM apsver domu centralizētos eksāmenus neatcelt

Ja ārkārtējo situāciju pagarinās vēl uz mēnesi, pastāv iespējas, ka profesionālo skolu kvalifikācijas eksāmeni un centralizētie eksāmeni varētu notikt – ievērojot visus drošības pasākumus.

Polija prezidenta vēlēšanas rīkos ar pasta balsojumu

Polijā maijā gaidāmām prezidenta vēlēšanām ir jānotiek kā pasta balsojumam, tā lēmuši poļu likumdevēji. Ieceres pretinieki tikmēr norāda, ka tas nozīmētu sabiedrības veselības apdraudēšanu.

Lidosta Rīga plāno atlaist 500 darbinieku

Samazinot plānoto investīciju apjomu par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta spiesta pieņemt lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu.

Latvijā sācies sējas laiks

Daba modusies neierasti agri, un arī lauksaimnieki pamazām uzsāk sējas darbus. Pirmos pašlaik sēj pupas un zirņus, ecē zālājus un veic ziemāju virsmēslošanu.

Akciju cenas kāpj cerībās par koronavīrusa krīzes mazināšanos

AvaTrade analītiķis Naīms Aslams sacīja, ka «investori atsakās no pesimisma», jo COVID-19 upuru skaita pieaugums ir palēninājies tādās Eiropas valstīs kā Itālija, Spānija un Francija.

Britu premjerministru no COVID-19 ārstē intensīvajā nodaļā

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kurš jau nepilnas divas nedēļas sirgst ar COVID-19 slimnīcā pārvests uz intensīvās aprūpes nodaļu, bet valdības vadītāja pienākumi uzticēti ārlietu ministram Dominikam Rābam, tā vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Jaunais TV kanāls Tava klase pirmajā dienā skatīts 50 valstīs

Izglītības un zinātnes ministrija ziņo, ka papildu Latvijai TV kanālu skatījušies cilvēki Igaunijā, Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Krievijā, ASV, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā un citviet pasaulē.

Levits aicina nešķirot dīkstāves pabalsta saņēmējus pēc nodokļu parāda

Levits uzskata, ka dīkstāves pabalsts ir instruments, lai «pārziemotu». «Tas attiecas uz visiem, kuriem krīzes dēļ patlaban nav darba,» viņš uzsvēra.

ASV koronavīrusa nāves gadījumu skaits tuvojas 11 000

ASV, kas ir valsts ar pasaulē vislielāko apstiprināto COVID-19 saslimšanu skaitu, nāves gadījumu kopskaits otrdien, 7.aprīlī, sasniedzis 10 986, ziņo ASV Džona Hopkinsa Universitāte un vācu raidsabiedrība DW.

COVID-19 inficēto skaits Baltijā. Latvijā – 548, Lietuvā – 880, Igaunijā – 1 149

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Ziemas sesijā Saeima pieņēmusi 42 likumus

Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem – skatot tos otrajā un trešajā lasījumā –, Saeimā kopumā vērtēti 1 085 priekšlikumi.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas pārcels uz 5.septembri

Sākotnēji bija noteikts, ka ārkārtas vēlēšanas galvaspilsētā notiks 25.aprīlī, taču COVID-19 pandēmijas dēļ vēlēšanu datums tika pārcelts uz 6.jūniju, vienlaikus pieļaujot, ka vēlēšanu datums var tikt pārcelts tuvāk rudenim.

Kariņš: Neplānojam pastiprināt ierobežojošos pasākumus, bet arī atslābt vēl nevaram

Neplānojam vairāk pastiprināt ierobežojošos pasākumus, bet arī atslābt vēl nevaram – redzam, kā vētra vēl plosās, bet esam uz pareizās takas, intervijā Latvijas Radio sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV)

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!