bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 23.11.2019 | Vārda dienas: Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds
LatviaLatvija

Ģirģens: Saeima nav izmeklēšanas iestāde

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens

Saeimai ir aizdomas par korupciju Latvijas dzelzceļā un Rīgas satiksmē, tomēr tā nav izmeklēšanas iestāde. «Mēs redzam tikai iespējamās problēmas, kuras tālāk norādām Valsts ieņēmumu dienestam (VID), Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un Valsts policijai,» intervijā BNN pauž Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV).

VID iesaiste nav pietiekama, risinot problēmas ar Rīgas satiksmi un Latvijas dzelzceļu 

Deputāts norāda, ka ir pieprasīti revidentu ziņojumi un šobrīd aktīvi norit darbs ar konsultantiem Rīgas satiksmē. «Tāpat arī ir cieša sadarbība ar VID, Valsts policiju un KNAB.» Tomēr pēc šī brīža situācijas esot vērojams, ka no konkrētajām iestādēm, īpaši VID nav saredzama aktīva iesaistīšanās, ko deputāti Publisko izdevumu revīzijas komisijā vēlētos redzēt. «Bet strādājam ar cerību, ka uzlabosies sapratne, ka ir problēmas, kas jālikvidē šajās iestādēs,» pauž Ģirģens.

Turpinot runāt par Rīgas domi un Rīgas satiksmi, Ģirģens kā Publisko izdevumu revīzijas komisijas priekšsēdētājs uzsver, ka tas ir viens no nozīmīgākajiem komisijas ikdienas darbiem. «Šīs tēmas ir aktuālas, jo tur ir iespējami lieli korupcijas riski. Un par Nilu Ušakovu – es ikdienā saskaros ar to ziņojumu no Valsts kontroles, ka viņa iepriekš pārraudzītā iestāde [RS] nestrādā pilnvērtīgi kā kārtīga un apzinīga saimnieka uzņēmumam tas būtu jādara.»

Tikmēr satiksmes ministra nesen publiski paustās aizdomas attiecībā uz koruptīvām darbībām Latvijas dzelzceļā deputātam nav pārsteigums.

Politiķis atzīmē, ka pirms Tāļa Linkaita paziņojuma par to, ka vajadzētu nomainīt Latvijas dzelzceļa valdi, arī Publisko izdevumu revīzijas komisija bija uzrakstījusi informāciju par to, kādas iespējamas pretlikumīgas darbības notiek šajā iestādē.

Saeimas deputāts norāda, ka runa ir par iepirkumiem un noslēgtajiem līgumiem – vai ir vienlīdzīgi nosacījumi starp uzņēmējiem, vai netiek kāds lobēts? «Es runāju iespējamības formā, jo Satiksmes ministrijai ir pieprasīts aizpildīt dokumentus, tabulas. No ministrijas gaidām, kad tā izvērtēs un apkopos visu informāciju – tad arī komisijā izdarīsim secinājumus.»

2020.gadā gaidāma lejupslīde. Ministrijām būs «jāsavelk jostas»

«Ja mēs vēl neejam uz ministriju [skaita] samazināšanu, tad noteikti ir jārunā par budžeta ietaupīšanu un lietderīgu izlietošanu. Arī tas ir ceļš, kas ejams.»

Kā aktuālāko un nākamo pārbaudījumu valdībai Ģirģens norāda 2020.gada budžetu, kura izstrāde sāksies jau pēc pāris mēnešiem. «Tas būs tāds grūts un smags posms, kad ir tik daudz partiju un vēlmju. Jo, kā dzirdējām, Aizsardzības ministrija vēlas papildu finanšu līdzekļus, arī Iekšlietu ministrija vēlas papildu [finansējumu]. Visas vēlas. Bet kā visi sastrādāsies, to redzēsim pēc laika.»

«Pats galvenais, pie kā arī pats strādāšu, ir budžeta un finansējuma samazināšana ministrijām, lai varētu apmierināt tās vēlmes, ko esam izvirzījuši. Naudas diez vai mums būs daudz vairāk, jo pašlaik aina drīzāk ir tāda, ka 2020.gadā varētu būt lejupslīde, jo Eiropas fondu nauda ievērojami samazinās,» atzīmē deputāts. Viņš pauž partijas KPV LV uzskatu, ka tieši ministrijām būs «jāsavelk jostas» un jāpārskata savi izdevumi.

Opozīcija sniedz priekšlikumus Saeimas sēžu laikā, tāpēc nav iespējams izvērtēt, cik tie izmaksātu

Uz norādi, ka partija pirms vēlēšanām solīja izskatīt visus priekšlikumus – neatkarīgi no tā, vai tie ir koalīcijas vai opozīcijas izstrādāti, – Ģirģens saka: «Jā, bet tie tiek nepareizi izstrādāti.»

Viņš skaidro, ka pirmdienās ir iespēja iet un prezentēt ideju koalīcijas partneriem. «Tālāk šis ierosinājums tiek nodots ministrijām, tāpat arī citu partiju frakcijām.» Ģirģens norāda, ka labs piemērs tam, kā opozīcijas priekšlikumi tiek ņemti vērā, ir ierosinājums par 40 darba stundām nedēļā studentiem, kuri ir no trešajām valstīm, kas šobrīd arī ir apstiprināts. «Šis bija tāds kā opozīcijas ierosinājums. Tas izgāja visu procesu, un viss kārtībā.»

«Ja par pārējiem priekšlikumiem, tad tie lielākoties tiek iesniegti Saeimas [sēžu] laikā un turpat ir arī jābalso, un nav iespējams reāli izvērtēt un saprast, cik tas maksātu un no kurienes iegūtu naudas līdzekļus. Komisijā runājām, ka vajag iemācīties iziet šo pilno procesu ar visiem aprēķiniem un tad arī varam atbalstīt viņu [opozīcijas] idejas,» uzsver deputāts.

Strādājot EP, jāveido sadarbība starp visām Baltijas valstīm, lai varētu ko ietekmēt

Runājot par potenciālo darbu Eiropas Parlamentā, Ģirģens uzsver, ka viņam nav šaubu – ja EP tiktu deputāti, kuriem ir neskaidra valstiskā apziņa, viņam pašam noteikti būtu ļoti grūti sastrādāties ar šiem deputātiem. Tāpat Ģirģens uzskata, ka šādiem deputātiem Parlamentā būtu grūti strādāt Latvijas iedzīvotāju labā.

Runājot par nepiemērotiem Latvijas pārstāvjiem Eiropas Parlamentā, politiķis stāsta, ka nesen Latvijā bija ieradušies pārstāvji no Krimas tatāriem un «viņi izteica dziļu nožēlu, ka mēs, Latvijas iedzīvotāji, varam nobalsot par pārstāvjiem, kuri noniecina un apšauba Krimas piederību Ukrainai – tieši tāpat arī Latviju kā valsti īsti neatzīst.

Šeit, nav noslēpums, viņi minēja Tatjanu Ždanoku, kura ir ļoti slikts piemērs mūsu valstij, ka mēs spējam šādu cilvēku ievēlēt,» atzīmē Ģirģens.

Viņš gan norāda, ka viesi no Krimas esot arī pauduši atzinību par Sandru Kalnieti, kura ir ļoti aktīvi iesaistījusies politiskajā cīņā par Austrumeiropas, Ukrainas pusi. «Tā ka ne vienmēr visur viss ir slikts,» saka deputāts.

Tāpat viņš uzsver, ka «galvenais ir taisīt sadarbību vismaz starp Baltijas valstīm, jo ar astoņām balsīm, kas uzticētas Latvijai, ļoti grūti tā pa īstam ietekmēt procesus [Eiropas Savienībā]».

Saeimas deputāts norāda, ka viņam pašam šobrīd ļoti svarīgi jautājumi ir par publiskajiem izdevumiem un Eiropas fondu apguvi. EP ir tā institūcija, kur var ļoti kontrolēt un efektīvi darboties tieši ar Eiropas fondu apguvi valstīs. «Tas ir tā tēma, kas man ir tuvāka. Jau šobrīd sadarbojos ar Eiropas revīzijas palātu, kas kontrolē, cik lietderīgi izmantoti līdzekļi no Eiropas fondiem.»

Ģirģens norāda, ka tieši Latvijā efektīva Eiropas fondu naudas apguve ir ļoti aktuāla problēma, un ka komisijā, kad no Eiropas revīzijas palātas tiek saņemta informācija par to, kā un cik lietderīgi Latvijā šie līdzekļi tiek izlietoti, tad Publisko iepirkumu revīzijas komisija iekšēji, t.i., Latvijas kontekstā var strādāt ar uzraugošajām iestādēm – KNAB un Valsts policiju. «Bet ir arī mehānismi no Eiropas puses, kā ietekmēt publisko iepirkumu jomu.»

Kremļa žurnālisti Saeimā

Lai gan Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu laikā Latvijai nav kiberdrošības draudu, jo Latvijā nav ieviesta elektroniskā balsošana, tomēr arvien aktīvāk ir jārunā par viltus ziņu izplatību un to, kā tās ierobežot, uzsver Ģirģens.

«Šīs ziņas nāk no Krievijas puses. Pirms notikuma vismaz gadu, pusotru gadu mērķtiecīgi tiek veidota cilvēku doma noteiktā jomā. Tas pats bija arī ar Ukrainu.»

Viņš skaidro, ka, piemēram, ir jautājumi, kurus uzklausīt uz Publisko izdevumu revīziju komisiju ierodas mediji, kuri uzklausa konkrēto politisko partiju uzskatus un pēc tam publisko informāciju, neatspoguļojot citu partiju deputātu pārstāvju viedokļus.

Deputāts uzskata, ka būtu rūpīgi jāizvērtē, cik pamatoti ir šādus žurnālistus ielaist Saeimā. «Jo, kā zināms, pēc tam tiek pasniegta sagrozīta informācija. Es pats vēl pirms pāris dienām lasīju šāda veida ziņas. Tur mērķtiecīgi tiek aptaujāti arī cilvēki, kuri pasniedz tieši to informāciju, ko Kremlis vēlas [izplatīt].»

Tāpat viņš uzsver, ka viens no jautājumiem, par ko noteikti vajadzētu runāt, ir: cik pamatoti Latvijas televīzijas pamatpakās ir iekļaut televīzijas kanālus, kuri ir lojāli Krievijas politikai, un vai tie nebūtu jāiekļauj par papildu samaksu?

Politiķis stāsta, ka uz Iekšlietu un aizsardzības komisiju ir nākuši pārstāvji no organizācijas Stratcom, kuri uzrauga mediju telpu un viltus ziņu izplatīšanu. Arī viņi secinājuši, ka dezinformācija pastāv. Ģirģens piebilst, ka viltus ziņu izplatība un radītās sekas tiek pārrunātas arī Ārlietu komisijā un Iekšlietu un aizsardzības komisijā. «Varbūt pirms laika mēs tik labi neapzinājāmies šo problēmu, bet tā kļūst arvien aktuālāka.»


Pievienot komentāru

  1. Valentīna teica:

    Rakstītais vēl jāpapildina Par Rīgas namsaimnieku.

Kariņš neatbalsta budžeta deficīta palielināšanu un kritizē Viņķeles darbu

Kariņš neatbalsta priekšlikumu palielināt budžeta deficītu un aicina veselības ministri Ilzi Viņķeli pievērsties savam pamata uzdevumam, proti, sakārtot veselības aprūpes sistēmu, nevis prasīt naudu uz budžeta deficīta rēķina.

Eesti Energia atstādina SIA Enefit vadītāju, jo vairs neuzticas

Igaunijas energokoncerns Eesti Energia ir atstādinājis no amata Latvijas meitasuzņēmuma SIA Enefit ilggadējo vadītāju Jāni Betheru.

Āfrikas cūku mēris pirmo reizi konstatēts mežacūkām Aizputes un Stoļerovas pagastos

Mežacūku populācijā Āfrikas cūku mēris šogad kopumā konstatēts 369 mežacūkām 68 novadu 172 pagastos.

Pārbaudēs apstiprina: Bērnu masveida saslimšanu Smiltenē izraisīja norovīruss

Smiltenes vidusskolā bērnu masveida saslimšanu izraisīja norovīrusa izplatība, liecina Slimību profilakses un kontroles centra saņemtie laboratoriskās pārbaudes rezultāti.

BIS izveidoto būvniecības lietu skaits šogad audzis par 34,9%

Būvniecības informācijas sistēmā izveidoto būvniecības lietu skaits šogad audzis par 34,9%, sasniedzot 97 886.

Stratēģiskajā padomē atbalsta darba samaksas palielinājuma sadales veidu ārstniecības personām

Veselības nozares Stratēģiskās padomes sēdē paustas atbalsts VM redzējumam par nākamā gada budžetā paredzēto papildu 60,1 miljona eiro sadales veidu ārstniecības personu zemāko mēnešalgu palielinājumam.

Bordāns: Ģenerālprokurora amata pretendentu atlases kārtībai būtiski jāatšķiras no līdzšinējās

Jānis Bordāns rosina nākamā ģenerālprokurora amata kandidāta izvēli uzticēt Tieslietu padomes izveidotai pretendentu vērtēšanas komisijai, atsakoties no esošās kārtības, kad piemērotāko kandidātu izvēlas Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Miers un Kariņš? Latvijas Universitāte Ministru prezidentam piedāvā mierizlīgumu

Tiesā patlaban aktuāla ir tikai lieta pēc Muižnieka kā fiziskas personas pieteikuma, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu. Atbilstoši Administratīvas apgabaltiesas sniegtajai informācijai, šajā lietā LU ir atbildētājas statusā.

Ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā oktobrī samazinājies par 0,2%

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis ir palielinājies par 1,7%, bet eksportētajai produkcijai samazinājies par 1,9%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas samazinājušās par 1,4 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,3%.

Pusaudžiem jākustas! Pasaulē 80% pusaudžu ir mazkustīgi, secina PVO

Pasaules Veselības organizācija pētījumā secinājusi, ka globāli tikai katrs piektais pusaudzis ikdienā kustas pietiekami daudz, lai nepieļautu mazkustīga dzīvesveida kaitējumu veselībai.

Uz VNĪ valdes locekļa amatu pieteikušies 17 kandidāti

Tuvākajā laikā pieteikumu izvērtēšanu uzsāks nominācijas komisija, kas trijās kārtās līdz gada nogalei izraudzīsies labāko kandidātu.

Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs: Rīgas dome atklāti lobē esošos atkritumu apsaimniekotājus – rīcība jāvērtē komisijā

Rīgas dome ar savu lēmumu izsludināt iepirkumu esošajā redakcijā par atkritumu apsaimniekošanu rīkojas pretēji pašas solītajam un šobrīd ar savu rīcību demonstrē esošo atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju lobiju.

Kiberdrošība senioriem. Igaunija rīko informatīvus pasākumus 80 bibliotēkās

Lai igauņu senioriem sniegtu padomus, kā rūpēties par savu drošību internetā, vairāk nekā 80 Igaunijas bibliotēkās rīkota kiberdrošības padomu diena.

Attīstībai/Par! aicina mediķu algas palielināt uz budžeta deficīta rēķina

Partiju apvienība Attīstībai/Par! aicina mediķu algām nepieciešamos papildu 60 miljonus eiro nodrošināt uz budžeta deficīta rēķina.

Ukrainā atzīmē Maidana protestu gadadienu, piemin upurus

Kijevā un vairākās citās Ukrainas pilsētās atzīmēta sestā gadadiena kopš tā sauktajiem Maidana protestiem, kuros tika panākta prokremliskā prezidenta Viktora Janukoviča gāšana.

Ievēlēti jauni Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļi

LZA Rudens pilnsapulcē par jaunajiem akadēmijas locekļiem ievēlēti divi īstenie locekļi, divpadsmit korespondētājlocekļi, trīs ārzemju un viens goda loceklis.

Probācijas dienesta vadītājs: 4% līdz 6% dzimumnoziedznieku pēc soda izciešanas noziegumus atkārto

Kopumā 4% līdz 6% dzimumnoziedznieku pēc soda izciešanas trīs līdz piecu gadu laikā noziegumus atkārto.

LTV: Notikusi kratīšana pie Rīgas Centrāltirgus Iekšējās drošības daļas vadītāja Danovska

Rīgas Centrāltirgū notikusi kratīšana pie Iekšējās drošības daļas vadītāja Maksima Danovska, liecina Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija.

Ugunsgrēkā Ventspilī gājis bojā cilvēks

Ugunsgrēkā 40 kvādrātmetru platībā dega dzīvokļa griesti, siena un starpstāvu pārsegums.

Saeimas komisija aicina sniegt atsauksmes par NEPLP locekļu amatu kandidātiem

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija aicina ieinteresētos sniegt atsauksmes par pieteiktajiem kandidātiem NEPLP uz locekļu amatiem.

Serbija vaino sabiedroto Krieviju spiegošanā

Serbijas premjerministrs Aleksandrs Vučičs pavēstījis, ka valstī atklātas Krievijas izlūkdienestu darbības, kas saistītas ar Serbijas armiju. Vienlaikus viņš apliecinājis, ka incidents nekaitēs valsts tuvajām attiecībām ar Maskavu.

Tirgus analītiķis: Akciju tirgi, šķiet, atkarīgi tikai no ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

OECD samazinājis pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi nākamajam gadam, norādot, ka pasaules ekonomikas izaugsmi bremzē pieaugošie tirdzniecības konflikti, vāja biznesa investīciju vide un politiskā neskaidrība.

Gaidāms auksts un lielākoties sauss laiks

Piektdien, 22.novembrī, iestāsties auksts laiks – gaisa temperatūra no rīta vietām austrumos pazemināsies līdz pat -7 grādiem.

Rīgas domes opozīcija rosina Burova atstādināšanu

Rīgas domes opozīcijas partijas savākušas nepieciešamos 20 parakstus, lai rosinātu Rīgas domes priekšsēdētāja Oļega Burova atstādināšanu.

Lielbritānijai prognozē lejupslīdi arī organizēta Brexit gadījumā

Lielbritānijas iekšzemes kopprodukts 2020.gadā saruks par vienu procentu arī tad, ja valsts izvairīsies no izstāšanās no Eiropas Savienības bez savstarpēja nolīguma, tā aplēsusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!