bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 25.05.2019 | Vārda dienas: Anšlavs, Junora
LatviaLatvija

Ģirģens: Saeima nav izmeklēšanas iestāde

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens

Saeimai ir aizdomas par korupciju Latvijas dzelzceļā un Rīgas satiksmē, tomēr tā nav izmeklēšanas iestāde. «Mēs redzam tikai iespējamās problēmas, kuras tālāk norādām Valsts ieņēmumu dienestam (VID), Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un Valsts policijai,» intervijā BNN pauž Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV).

VID iesaiste nav pietiekama, risinot problēmas ar Rīgas satiksmi un Latvijas dzelzceļu 

Deputāts norāda, ka ir pieprasīti revidentu ziņojumi un šobrīd aktīvi norit darbs ar konsultantiem Rīgas satiksmē. «Tāpat arī ir cieša sadarbība ar VID, Valsts policiju un KNAB.» Tomēr pēc šī brīža situācijas esot vērojams, ka no konkrētajām iestādēm, īpaši VID nav saredzama aktīva iesaistīšanās, ko deputāti Publisko izdevumu revīzijas komisijā vēlētos redzēt. «Bet strādājam ar cerību, ka uzlabosies sapratne, ka ir problēmas, kas jālikvidē šajās iestādēs,» pauž Ģirģens.

Turpinot runāt par Rīgas domi un Rīgas satiksmi, Ģirģens kā Publisko izdevumu revīzijas komisijas priekšsēdētājs uzsver, ka tas ir viens no nozīmīgākajiem komisijas ikdienas darbiem. «Šīs tēmas ir aktuālas, jo tur ir iespējami lieli korupcijas riski. Un par Nilu Ušakovu – es ikdienā saskaros ar to ziņojumu no Valsts kontroles, ka viņa iepriekš pārraudzītā iestāde [RS] nestrādā pilnvērtīgi kā kārtīga un apzinīga saimnieka uzņēmumam tas būtu jādara.»

Tikmēr satiksmes ministra nesen publiski paustās aizdomas attiecībā uz koruptīvām darbībām Latvijas dzelzceļā deputātam nav pārsteigums.

Politiķis atzīmē, ka pirms Tāļa Linkaita paziņojuma par to, ka vajadzētu nomainīt Latvijas dzelzceļa valdi, arī Publisko izdevumu revīzijas komisija bija uzrakstījusi informāciju par to, kādas iespējamas pretlikumīgas darbības notiek šajā iestādē.

Saeimas deputāts norāda, ka runa ir par iepirkumiem un noslēgtajiem līgumiem – vai ir vienlīdzīgi nosacījumi starp uzņēmējiem, vai netiek kāds lobēts? «Es runāju iespējamības formā, jo Satiksmes ministrijai ir pieprasīts aizpildīt dokumentus, tabulas. No ministrijas gaidām, kad tā izvērtēs un apkopos visu informāciju – tad arī komisijā izdarīsim secinājumus.»

2020.gadā gaidāma lejupslīde. Ministrijām būs «jāsavelk jostas»

«Ja mēs vēl neejam uz ministriju [skaita] samazināšanu, tad noteikti ir jārunā par budžeta ietaupīšanu un lietderīgu izlietošanu. Arī tas ir ceļš, kas ejams.»

Kā aktuālāko un nākamo pārbaudījumu valdībai Ģirģens norāda 2020.gada budžetu, kura izstrāde sāksies jau pēc pāris mēnešiem. «Tas būs tāds grūts un smags posms, kad ir tik daudz partiju un vēlmju. Jo, kā dzirdējām, Aizsardzības ministrija vēlas papildu finanšu līdzekļus, arī Iekšlietu ministrija vēlas papildu [finansējumu]. Visas vēlas. Bet kā visi sastrādāsies, to redzēsim pēc laika.»

«Pats galvenais, pie kā arī pats strādāšu, ir budžeta un finansējuma samazināšana ministrijām, lai varētu apmierināt tās vēlmes, ko esam izvirzījuši. Naudas diez vai mums būs daudz vairāk, jo pašlaik aina drīzāk ir tāda, ka 2020.gadā varētu būt lejupslīde, jo Eiropas fondu nauda ievērojami samazinās,» atzīmē deputāts. Viņš pauž partijas KPV LV uzskatu, ka tieši ministrijām būs «jāsavelk jostas» un jāpārskata savi izdevumi.

Opozīcija sniedz priekšlikumus Saeimas sēžu laikā, tāpēc nav iespējams izvērtēt, cik tie izmaksātu

Uz norādi, ka partija pirms vēlēšanām solīja izskatīt visus priekšlikumus – neatkarīgi no tā, vai tie ir koalīcijas vai opozīcijas izstrādāti, – Ģirģens saka: «Jā, bet tie tiek nepareizi izstrādāti.»

Viņš skaidro, ka pirmdienās ir iespēja iet un prezentēt ideju koalīcijas partneriem. «Tālāk šis ierosinājums tiek nodots ministrijām, tāpat arī citu partiju frakcijām.» Ģirģens norāda, ka labs piemērs tam, kā opozīcijas priekšlikumi tiek ņemti vērā, ir ierosinājums par 40 darba stundām nedēļā studentiem, kuri ir no trešajām valstīm, kas šobrīd arī ir apstiprināts. «Šis bija tāds kā opozīcijas ierosinājums. Tas izgāja visu procesu, un viss kārtībā.»

«Ja par pārējiem priekšlikumiem, tad tie lielākoties tiek iesniegti Saeimas [sēžu] laikā un turpat ir arī jābalso, un nav iespējams reāli izvērtēt un saprast, cik tas maksātu un no kurienes iegūtu naudas līdzekļus. Komisijā runājām, ka vajag iemācīties iziet šo pilno procesu ar visiem aprēķiniem un tad arī varam atbalstīt viņu [opozīcijas] idejas,» uzsver deputāts.

Strādājot EP, jāveido sadarbība starp visām Baltijas valstīm, lai varētu ko ietekmēt

Runājot par potenciālo darbu Eiropas Parlamentā, Ģirģens uzsver, ka viņam nav šaubu – ja EP tiktu deputāti, kuriem ir neskaidra valstiskā apziņa, viņam pašam noteikti būtu ļoti grūti sastrādāties ar šiem deputātiem. Tāpat Ģirģens uzskata, ka šādiem deputātiem Parlamentā būtu grūti strādāt Latvijas iedzīvotāju labā.

Runājot par nepiemērotiem Latvijas pārstāvjiem Eiropas Parlamentā, politiķis stāsta, ka nesen Latvijā bija ieradušies pārstāvji no Krimas tatāriem un «viņi izteica dziļu nožēlu, ka mēs, Latvijas iedzīvotāji, varam nobalsot par pārstāvjiem, kuri noniecina un apšauba Krimas piederību Ukrainai – tieši tāpat arī Latviju kā valsti īsti neatzīst.

Šeit, nav noslēpums, viņi minēja Tatjanu Ždanoku, kura ir ļoti slikts piemērs mūsu valstij, ka mēs spējam šādu cilvēku ievēlēt,» atzīmē Ģirģens.

Viņš gan norāda, ka viesi no Krimas esot arī pauduši atzinību par Sandru Kalnieti, kura ir ļoti aktīvi iesaistījusies politiskajā cīņā par Austrumeiropas, Ukrainas pusi. «Tā ka ne vienmēr visur viss ir slikts,» saka deputāts.

Tāpat viņš uzsver, ka «galvenais ir taisīt sadarbību vismaz starp Baltijas valstīm, jo ar astoņām balsīm, kas uzticētas Latvijai, ļoti grūti tā pa īstam ietekmēt procesus [Eiropas Savienībā]».

Saeimas deputāts norāda, ka viņam pašam šobrīd ļoti svarīgi jautājumi ir par publiskajiem izdevumiem un Eiropas fondu apguvi. EP ir tā institūcija, kur var ļoti kontrolēt un efektīvi darboties tieši ar Eiropas fondu apguvi valstīs. «Tas ir tā tēma, kas man ir tuvāka. Jau šobrīd sadarbojos ar Eiropas revīzijas palātu, kas kontrolē, cik lietderīgi izmantoti līdzekļi no Eiropas fondiem.»

Ģirģens norāda, ka tieši Latvijā efektīva Eiropas fondu naudas apguve ir ļoti aktuāla problēma, un ka komisijā, kad no Eiropas revīzijas palātas tiek saņemta informācija par to, kā un cik lietderīgi Latvijā šie līdzekļi tiek izlietoti, tad Publisko iepirkumu revīzijas komisija iekšēji, t.i., Latvijas kontekstā var strādāt ar uzraugošajām iestādēm – KNAB un Valsts policiju. «Bet arī ir arī mehānismi no Eiropas puses, kā ietekmēt publisko iepirkumu jomu.»

Kremļa žurnālisti Saeimā

Lai gan Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu laikā Latvijai nav kiberdrošības draudu, jo Latvijā nav ieviesta elektroniskā balsošana, tomēr arvien aktīvāk ir jārunā par viltus ziņu izplatību un to, kā tās ierobežot, uzsver Ģirģens.

«Šīs ziņas nāk no Krievijas puses. Pirms notikuma vismaz gadu, pusotru gadu mērķtiecīgi tiek veidota cilvēku doma noteiktā jomā. Tas pats bija arī ar Ukrainu.»

Viņš skaidro, ka, piemēram, ir jautājumi, kurus uzklausīt uz Publisko izdevumu revīziju komisiju ierodas mediji, kuri uzklausa konkrēto politisko partiju uzskatus un pēc tam publisko informāciju, neatspoguļojot citu partiju deputātu pārstāvju viedokļus.

Deputāts uzskata, ka būtu rūpīgi jāizvērtē, cik pamatoti ir šādus žurnālistus ielaist Saeimā. «Jo, kā zināms, pēc tam tiek pasniegta sagrozīta informācija. Es pats vēl pirms pāris dienām lasīju šāda veida ziņas. Tur mērķtiecīgi tiek aptaujāti arī cilvēki, kuri pasniedz tieši to informāciju, ko Kremlis vēlas [izplatīt].»

Tāpat viņš uzsver, ka viens no jautājumiem, par ko noteikti vajadzētu runāt, ir: cik pamatoti Latvijas televīzijas pamatpakās ir iekļaut televīzijas kanālus, kuri ir lojāli Krievijas politikai, un vai tie nebūtu jāiekļauj par papildu samaksu?

Politiķis stāsta, ka uz Iekšlietu un aizsardzības komisiju ir nākuši pārstāvji no organizācijas Stratcom, kuri uzrauga mediju telpu un viltus ziņu izplatīšanu. Arī viņi secinājuši, ka dezinformācija pastāv. Ģirģens piebilst, ka viltus ziņu izplatība un radītās sekas tiek pārrunātas arī Ārlietu komisijā un Iekšlietu un aizsardzības komisijā. «Varbūt pirms laika mēs tik labi neapzinājāmies šo problēmu, bet tā kļūst arvien aktuālāka.»


Pievienot komentāru

  1. Valentīna teica:

    Rakstītais vēl jāpapildina Par Rīgas namsaimnieku.

Muižnieku ievēlu uz otru termiņu LU rektora amatā

Latvijas Universitātes Satversmes sapulcē piektdien, 24.maijā, par augstskolas rektoru ar 141 balsi atkārtoti tika ievēlēts Indriķis Muižnieks.

Pirmajās EP vēlēšanu dienās nobalsojuši 11,15% Latvijas balsstiesīgo

Pirmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienās, no 22. līdz 24.maijam, nobalsojuši 11,04% jeb 155 881 Latvijas balsstiesīgais vēlētājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Saņemti pirmie signāli par iespējamiem pārkāpumiem EP vēlēšanu norisē

Valsts drošības dienests ir saņēmis pirmos signālus par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisē.

Pārtikas ražotāji neredz problēmas ES direktīvas ieviešanā ar mērķi ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses

Latvijas pārtikas ražotāji nesaredz problēmas sekmīgi Latvijā pārņemt prasības, ko nosaka Eiropas Savienības direktīva pret negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē, stāsta Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnijā

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnija sākumā, un to plānots pabeigt līdz gada beigām, paziņoja konkursā par atjaunošanas darbiem uzvarējušās Lietuvas kompānijas Vitras-S vadītājs Mihails Ļipkins.

VNĪ sāks ieviest koncepciju Nākotnes birojs

Arī valsts pārvalde saskaras ar tiem pašiem izaicinājumiem kā privātais sektors: kā efektīvāk izlietot līdzekļus, kā nodrošināt darba vidi, kas palīdz sasniegt organizācijas mērķus.

Statistika: Jo vecāks, jo vientuļāks

2018.gadā 17% iedzīvotāju vecumā no 75 gadiem atzīmējuši, ka pēdējā mēneša laikā ir jutušies vientuļi visu laiku vai lielākoties, savukārt gados jaunāki cilvēki šādu atbildi sniedza desmit reizes retāk.

Daļa vēlētāju joprojām nesekmīgi mēģina nobalsot ārpus saviem vēlēšanu iecirkņiem

Turpinoties iepriekšējai balsošanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, daļa vēlētāju Rīgā nav informēti, ka piektdien, 24.maijā, iespējams nobalsot tikai tajā iecirknī, kurā viņi ir reģistrēti, un viņi neveiksmīgi centušies nobalsot citā balsošanas vietā.

RTAB «jauna» valde – par priekšsēdētāju iecelts tās līdzšinējais loceklis Grīnvalds

Par Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāju ievēlēts Guntars Grīnvalds, kurš līdz šim RTAB darbojās kā valdes loceklis.

Video: Britu premejere Meja paziņo par atkāpšanos emocionālā uzrunā

Par demisiju paziņojusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, atzīstot, ka viņas valdībai nav izdevies atrisināt Brexit strupceļu. Atvadu uzrunā viņa to nosaukusi par britu valdību «lielāko izaicinājumu miera laikos».

Viedoklis: Oligarhu maks šoreiz nenostrādās – pirmās atklātās prezidenta vēlēšanas

Latvijas Valsts prezidents varētu būt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga iespēja uz apžēlošanu gadījumā, ja tiesa pēc vairākiem gadiem pasludina notiesājošu spriedumu viņa lietā. Tomēr, lai arī cik biezs būtu oligarhu maks, ZZS virzītais prezidenta kandidāts tiesībsargs Juris Jansons, visticamāk, netiks ievēlēts par nākamo Latvijas Valsts prezidentu – atklātais balsojums šo procesu apgrūtinās.

Igaunijas elektrotīklu operators apzīmogo pievienošanos Eiropas tīklam

Igaunijas elektrotīklu pārvaldes uzņēmums Elering ir parakstījis līgumu par pievienošanos sinhronizētajam kontinentālās Eiropas elektrotīklam, kas plānota kopā ar Latviju un Lietuvu.

Apsūdzēti divi vīrieši par cigarešu kontrabandu vairāk nekā miljona vērtībā

Abi apsūdzētie kāda uzņēmuma legālā cigarešu ražotnē nelikumīgi saražoja un glabāja 7 110 380 cigaretes Richman bez akcīzes nodokļa markām 1 137 660 eiro apmērā.

Pēc kopīgas alkohola lietošanas vīrietis sadur sievieti

Sievietei konstatēta durta brūce kājas augšstilbā un viņa nogādāta medicīnas iestādē.

EP vēlēšanās Lielbritānijā liedz balsot daudziem ES pilsoņiem

Lielbritānijā nepatīkamu pārsteigumu piedzīvojuši daudzi Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuriem Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā liegta iespēja balsot formalitāšu problēmu dēļ.

Tirgi ir iekļuvuši Brexit kņadas, ASV-Ķīnas tirdzniecības kara un Eiropas ekonomiskā vājuma perfektā vētrā

Pasaules biržu indeksi un naftas cenas ceturtdien, 23.maijā, kritās.

Par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonas deklarācijā Koļegovu soda ar 3 010 eiro

Tiesa bijušo Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektori Ingu Koļegovu atzina par vainīgu nepatiesu ziņu norādīšanā valsts amatpersonas deklarācijā un piesprieda viņai naudas sodu 3 010 eiro apmērā.

Pierīgā un Jelgavas apkārtnē var būt palēnināta satiksme

Valsts autoceļu tīklā rit aktīva ceļu būvdarbu sezona, remontdarbi notiek vairāk nekā 20 reģionālo autoceļu posmos.

Pirmajās divās vēlēšanu dienās Latvijā nobalsojuši 4,34% balsstiesīgo

Pirmajās divās vēlēšanu dienās Latvijā nobalsojuši 4,34% jeb 61 305 balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija.

Baltijas privātie dzelzceļa pārvadātāji iestājas par atvērtu tirgu brīvai konkurencei; gaidāma tikšanās ar Eiropas Komisiju

«Mēģinājumi uzsākt pārrobežu pārvadājumus sadarbībā ar citiem Baltijas kaimiņvalstu privātajiem pārvadātājiem tiek dažādos veidos traucēti ar mērķi saglabāt atkarību no vēsturiski izveidojušos valsts dzelzceļa uzņēmumu pakalpojumiem.»

NATO brīdina Krieviju par visaptverošu atbildi uz kiberuzbrukumiem

NATO ģenerālsekretārs brīdinājis Krieviju un citus iespējamos pretiniekus, ka militārā alianse ir gatava atbildēt uz kiberuzbrukumiem ar visiem līdzekļiem, kas ir tās rīcībā.

Bordāns: Bez JKP šī valdība nepastāvēs

Bez JKP Krišjāņa Kariņa valdība nepastāvēs, piektdien, paziņojis JKP līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, komentējēt koalīcijas partneru mazo entuziasmu atbalstīt viņa ierosinājumu vērtēt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību amatam.

Bērziņš un Strakšas diskreditē Valsts dzelzceļa administrācijas darbu, tā Iesalnieks

Iesalnieks atzīmē, ka diskreditējoša kampaņa rīkota arī iepriekš – 2017.gadā, kad VDzA uzsāka administratīvā pārkāpuma lietvedību pret LDz par to, ka uzņēmums slēpis finanšu datus.

Par komunisma slavināšanu deputātam Pimenovam izteikts brīdinājums

13.Saeimas deputātam Igoram Pimenovam par deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu izteikts rakstveida brīdinājums, par viņa izteikumiem Saeimas 28.marta un 4.aprīļa sēdēs.

Latvijā kļūs vēsāks; maija pēdējās dienās laikapstākļi uzlabosies

Piektdien, 24.maijā, Latvijai pāri virzīsies atmosfēras fronte, tādēļ saule mīsies ar mākoņiem un austrumos gaidāms īslaicīgs lietus, pērkona negaiss.