bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 20.05.2019 | Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
LatviaLatvija

Ģirģens: Saeima nav izmeklēšanas iestāde

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens

Saeimai ir aizdomas par korupciju Latvijas dzelzceļā un Rīgas satiksmē, tomēr tā nav izmeklēšanas iestāde. «Mēs redzam tikai iespējamās problēmas, kuras tālāk norādām Valsts ieņēmumu dienestam (VID), Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un Valsts policijai,» intervijā BNN pauž Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV).

VID iesaiste nav pietiekama, risinot problēmas ar Rīgas satiksmi un Latvijas dzelzceļu 

Deputāts norāda, ka ir pieprasīti revidentu ziņojumi un šobrīd aktīvi norit darbs ar konsultantiem Rīgas satiksmē. «Tāpat arī ir cieša sadarbība ar VID, Valsts policiju un KNAB.» Tomēr pēc šī brīža situācijas esot vērojams, ka no konkrētajām iestādēm, īpaši VID nav saredzama aktīva iesaistīšanās, ko deputāti Publisko izdevumu revīzijas komisijā vēlētos redzēt. «Bet strādājam ar cerību, ka uzlabosies sapratne, ka ir problēmas, kas jālikvidē šajās iestādēs,» pauž Ģirģens.

Turpinot runāt par Rīgas domi un Rīgas satiksmi, Ģirģens kā Publisko izdevumu revīzijas komisijas priekšsēdētājs uzsver, ka tas ir viens no nozīmīgākajiem komisijas ikdienas darbiem. «Šīs tēmas ir aktuālas, jo tur ir iespējami lieli korupcijas riski. Un par Nilu Ušakovu – es ikdienā saskaros ar to ziņojumu no Valsts kontroles, ka viņa iepriekš pārraudzītā iestāde [RS] nestrādā pilnvērtīgi kā kārtīga un apzinīga saimnieka uzņēmumam tas būtu jādara.»

Tikmēr satiksmes ministra nesen publiski paustās aizdomas attiecībā uz koruptīvām darbībām Latvijas dzelzceļā deputātam nav pārsteigums.

Politiķis atzīmē, ka pirms Tāļa Linkaita paziņojuma par to, ka vajadzētu nomainīt Latvijas dzelzceļa valdi, arī Publisko izdevumu revīzijas komisija bija uzrakstījusi informāciju par to, kādas iespējamas pretlikumīgas darbības notiek šajā iestādē.

Saeimas deputāts norāda, ka runa ir par iepirkumiem un noslēgtajiem līgumiem – vai ir vienlīdzīgi nosacījumi starp uzņēmējiem, vai netiek kāds lobēts? «Es runāju iespējamības formā, jo Satiksmes ministrijai ir pieprasīts aizpildīt dokumentus, tabulas. No ministrijas gaidām, kad tā izvērtēs un apkopos visu informāciju – tad arī komisijā izdarīsim secinājumus.»

2020.gadā gaidāma lejupslīde. Ministrijām būs «jāsavelk jostas»

«Ja mēs vēl neejam uz ministriju [skaita] samazināšanu, tad noteikti ir jārunā par budžeta ietaupīšanu un lietderīgu izlietošanu. Arī tas ir ceļš, kas ejams.»

Kā aktuālāko un nākamo pārbaudījumu valdībai Ģirģens norāda 2020.gada budžetu, kura izstrāde sāksies jau pēc pāris mēnešiem. «Tas būs tāds grūts un smags posms, kad ir tik daudz partiju un vēlmju. Jo, kā dzirdējām, Aizsardzības ministrija vēlas papildu finanšu līdzekļus, arī Iekšlietu ministrija vēlas papildu [finansējumu]. Visas vēlas. Bet kā visi sastrādāsies, to redzēsim pēc laika.»

«Pats galvenais, pie kā arī pats strādāšu, ir budžeta un finansējuma samazināšana ministrijām, lai varētu apmierināt tās vēlmes, ko esam izvirzījuši. Naudas diez vai mums būs daudz vairāk, jo pašlaik aina drīzāk ir tāda, ka 2020.gadā varētu būt lejupslīde, jo Eiropas fondu nauda ievērojami samazinās,» atzīmē deputāts. Viņš pauž partijas KPV LV uzskatu, ka tieši ministrijām būs «jāsavelk jostas» un jāpārskata savi izdevumi.

Opozīcija sniedz priekšlikumus Saeimas sēžu laikā, tāpēc nav iespējams izvērtēt, cik tie izmaksātu

Uz norādi, ka partija pirms vēlēšanām solīja izskatīt visus priekšlikumus – neatkarīgi no tā, vai tie ir koalīcijas vai opozīcijas izstrādāti, – Ģirģens saka: «Jā, bet tie tiek nepareizi izstrādāti.»

Viņš skaidro, ka pirmdienās ir iespēja iet un prezentēt ideju koalīcijas partneriem. «Tālāk šis ierosinājums tiek nodots ministrijām, tāpat arī citu partiju frakcijām.» Ģirģens norāda, ka labs piemērs tam, kā opozīcijas priekšlikumi tiek ņemti vērā, ir ierosinājums par 40 darba stundām nedēļā studentiem, kuri ir no trešajām valstīm, kas šobrīd arī ir apstiprināts. «Šis bija tāds kā opozīcijas ierosinājums. Tas izgāja visu procesu, un viss kārtībā.»

«Ja par pārējiem priekšlikumiem, tad tie lielākoties tiek iesniegti Saeimas [sēžu] laikā un turpat ir arī jābalso, un nav iespējams reāli izvērtēt un saprast, cik tas maksātu un no kurienes iegūtu naudas līdzekļus. Komisijā runājām, ka vajag iemācīties iziet šo pilno procesu ar visiem aprēķiniem un tad arī varam atbalstīt viņu [opozīcijas] idejas,» uzsver deputāts.

Strādājot EP, jāveido sadarbība starp visām Baltijas valstīm, lai varētu ko ietekmēt

Runājot par potenciālo darbu Eiropas Parlamentā, Ģirģens uzsver, ka viņam nav šaubu – ja EP tiktu deputāti, kuriem ir neskaidra valstiskā apziņa, viņam pašam noteikti būtu ļoti grūti sastrādāties ar šiem deputātiem. Tāpat Ģirģens uzskata, ka šādiem deputātiem Parlamentā būtu grūti strādāt Latvijas iedzīvotāju labā.

Runājot par nepiemērotiem Latvijas pārstāvjiem Eiropas Parlamentā, politiķis stāsta, ka nesen Latvijā bija ieradušies pārstāvji no Krimas tatāriem un «viņi izteica dziļu nožēlu, ka mēs, Latvijas iedzīvotāji, varam nobalsot par pārstāvjiem, kuri noniecina un apšauba Krimas piederību Ukrainai – tieši tāpat arī Latviju kā valsti īsti neatzīst.

Šeit, nav noslēpums, viņi minēja Tatjanu Ždanoku, kura ir ļoti slikts piemērs mūsu valstij, ka mēs spējam šādu cilvēku ievēlēt,» atzīmē Ģirģens.

Viņš gan norāda, ka viesi no Krimas esot arī pauduši atzinību par Sandru Kalnieti, kura ir ļoti aktīvi iesaistījusies politiskajā cīņā par Austrumeiropas, Ukrainas pusi. «Tā ka ne vienmēr visur viss ir slikts,» saka deputāts.

Tāpat viņš uzsver, ka «galvenais ir taisīt sadarbību vismaz starp Baltijas valstīm, jo ar astoņām balsīm, kas uzticētas Latvijai, ļoti grūti tā pa īstam ietekmēt procesus [Eiropas Savienībā]».

Saeimas deputāts norāda, ka viņam pašam šobrīd ļoti svarīgi jautājumi ir par publiskajiem izdevumiem un Eiropas fondu apguvi. EP ir tā institūcija, kur var ļoti kontrolēt un efektīvi darboties tieši ar Eiropas fondu apguvi valstīs. «Tas ir tā tēma, kas man ir tuvāka. Jau šobrīd sadarbojos ar Eiropas revīzijas palātu, kas kontrolē, cik lietderīgi izmantoti līdzekļi no Eiropas fondiem.»

Ģirģens norāda, ka tieši Latvijā efektīva Eiropas fondu naudas apguve ir ļoti aktuāla problēma, un ka komisijā, kad no Eiropas revīzijas palātas tiek saņemta informācija par to, kā un cik lietderīgi Latvijā šie līdzekļi tiek izlietoti, tad Publisko iepirkumu revīzijas komisija iekšēji, t.i., Latvijas kontekstā var strādāt ar uzraugošajām iestādēm – KNAB un Valsts policiju. «Bet arī ir arī mehānismi no Eiropas puses, kā ietekmēt publisko iepirkumu jomu.»

Kremļa žurnālisti Saeimā

Lai gan Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu laikā Latvijai nav kiberdrošības draudu, jo Latvijā nav ieviesta elektroniskā balsošana, tomēr arvien aktīvāk ir jārunā par viltus ziņu izplatību un to, kā tās ierobežot, uzsver Ģirģens.

«Šīs ziņas nāk no Krievijas puses. Pirms notikuma vismaz gadu, pusotru gadu mērķtiecīgi tiek veidota cilvēku doma noteiktā jomā. Tas pats bija arī ar Ukrainu.»

Viņš skaidro, ka, piemēram, ir jautājumi, kurus uzklausīt uz Publisko izdevumu revīziju komisiju ierodas mediji, kuri uzklausa konkrēto politisko partiju uzskatus un pēc tam publisko informāciju, neatspoguļojot citu partiju deputātu pārstāvju viedokļus.

Deputāts uzskata, ka būtu rūpīgi jāizvērtē, cik pamatoti ir šādus žurnālistus ielaist Saeimā. «Jo, kā zināms, pēc tam tiek pasniegta sagrozīta informācija. Es pats vēl pirms pāris dienām lasīju šāda veida ziņas. Tur mērķtiecīgi tiek aptaujāti arī cilvēki, kuri pasniedz tieši to informāciju, ko Kremlis vēlas [izplatīt].»

Tāpat viņš uzsver, ka viens no jautājumiem, par ko noteikti vajadzētu runāt, ir: cik pamatoti Latvijas televīzijas pamatpakās ir iekļaut televīzijas kanālus, kuri ir lojāli Krievijas politikai, un vai tie nebūtu jāiekļauj par papildu samaksu?

Politiķis stāsta, ka uz Iekšlietu un aizsardzības komisiju ir nākuši pārstāvji no organizācijas Stratcom, kuri uzrauga mediju telpu un viltus ziņu izplatīšanu. Arī viņi secinājuši, ka dezinformācija pastāv. Ģirģens piebilst, ka viltus ziņu izplatība un radītās sekas tiek pārrunātas arī Ārlietu komisijā un Iekšlietu un aizsardzības komisijā. «Varbūt pirms laika mēs tik labi neapzinājāmies šo problēmu, bet tā kļūst arvien aktuālāka.»


Pievienot komentāru

  1. Valentīna teica:

    Rakstītais vēl jāpapildina Par Rīgas namsaimnieku.

Latvijas prezidentu izraudzīsies jau nākamnedēļ

Kopumā bija divi ierosinājumi – 34 deputātu piedāvājums rīkot Latvijas prezidenta vēlēšanas 5.jūnijā un 45 parlamentāriešu iesniegums, kurā rosināts izraudzīties prezidentu 29.maijā.

Aicina aizliegt Georga lentītes

Nacionālās apvienības deputāti Saeimā iesnieguši likuma grozījumus, kas liegtu sapulcēs, gājienos, piketos, kā arī publiskos izklaides un svētku pasākumos izmantot tā sauktās Georga lentes.

Ukrainas jaunais prezidents sāk ar parlamenta atlaišanu

Ukrainas jaunais prezidents Volodimirs Zelenskis ir pirmdien stājies amatā un savu prezidentūru sācis ar paziņojumu par Augstākās Radas atlaišanu. Izskanējis arī aicinājums ministriem atkāpties no amatiem un atbrīvot iekšlietu un drošības struktūru vadītājus.

Par EP vēlēšanu iecirkņiem iedzīvotājus informēs ar EDS palīdzību

Ar Valsts ieņēmuma dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmas starpniecību 20.maijā uzsāk informēšanu par Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Pētījums: Iepakojuma ērtums aizvien pārtrumpo draudzīgumu dabai

Latvijas iedzīvotājiem iepakojuma ērtums joprojām ir pirmajā vietā, bet aizvien svarīgāks kļūst tā draudzīgums dabai.

Austrija ceļā uz ārkārtas vēlēšanām pēc labējo koalīcijas izjukšanas

Austrijas premjerministrs Sebastians Kurcs aicinājis valstī sarīkot ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad izjukusi valdošā labējo spēku koalīcija. Vicekanclers no Austrijas Brīvības partijas ir atkāpies no amata, jo publiski vainots par iespējamu tirgošanos ar ietekmi.

Gan piesardzīgi, gan optimistiski. Latvijas lauksaimnieki palielina sējumu platības

Šogad Latvijas lauksaimnieki atsevišķām labības kultūrām ir palielinājuši sējumu platības. Visvairāk platības palielinātas kviešu sējumiem, bet pieaug arī rudzu un auzu platības.

Nekā Personīga: Caur RTAB Saskaņas vēlēšanu kampaņai algoti ārzemju politiskās komunikācijas speciālisti

Izmeklētāju rokās nonākuši dokumenti, kas atklāj, ka pirms 13.Saeimas vēlēšanām Rīgas tūrisma attīstības birojs veicis vismaz desmit pārskaitījumus vairākiem politiskās komunikācijas konsultantiem no Vācijas, Zviedrijas un Spānijas.

Sprādzienā pie Ēģiptes piramīdām cieš tūristi

Ēģiptē 17 cilvēki cietuši miesas bojājumus, kad Gizas piramīdu tuvumā eksplodējis spridzeklis, trāpot tūristu autobusam. Uzbrukumi tūristiem Ēģiptē nav bieži, bet notiek. Iepriekšējais smagais uzbrukums tūristiem valstī noticis 2018.gada decembrī.

Autovadītāj, paskaties, vai tavā ieplānotajā maršrutā pa ceļam nav kādi remontdarbi

Uz autoceļa Jelgava–Iecava Ozolnieku novadā ir sākušies asfaltēšanas darbi, kas turpināsies visu nedēļu, tāpēc tur ir sagaidāma palēnināta satiksme.

de facto: Reklamējoties caur sportu, LDz iztērē miljonu; vairākas organizācijas saistītas ar ZZS

Pagājušajā gadā un šī gada sākumā LDz sevis reklamēšanai tērējis vismaz divus miljonus, turklāt lielāko daļu naudas dodot sporta organizācijām, no kurām vairākas saistītas ar Zaļo un zemnieku savienību.

Pirmajā Rīgas maratonā zem IAAF zelta zīmes uzvar etiopieši; Serjogins finišē desmitniekā

Pirmajā Tet Rīgas maratonā, kas ar šo gadu ieguvis Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas Zelta kvalitātes zīmi, uzvaras svinēja etiopieši Andualem Belajs Šiferavs un Birke Debele.

Par spīti spēcīgajiem lietiem šonedēļ gaidāmi +29 grādi

Šīs nedēļas sākumā debesis būs mākoņainas, tomēr tās arī bieži skaidrosies. Saulei uzspīdot, dienās gaiss iesils līdz +24…+29 grādiem pēc Celsija.

Nedēļa Lietuvā: Valdošie pārkāpj konstitūciju, ES atklāj konkurences pārkāpumus, Krievijas sliktā nafta

Aizvadītajā nedēļā tiesa Lietuvā secinājusi, ka valdošā partija pārkāpj konstitūciju, izmeklējot medijus, bet Briselē konstatēta Lietuvas tirgus ietekmēšana. Politikā premjerministrs izturējis neuzticības balsojumu.

BNN nedēļas apkopojums: Vēl «garāka» ekonomikas ēna. Kalnmeiers zem lupas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pelēkā zona, Neizpratne, Atbilstība, Cīņa par prezidentu, Revīzija, NoplūdeKrāpniecība un Tiesvedības izdevumi.

Liepājas ostā nakts reidā atklāj teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas

Valsts vides dienesta Zvejas kontroles departamenta inspektori naktī no 16. uz 17.maiju, veicot zvejas kuģa pārbaudi Liepājas ostā, atklāja teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas.

Igauņu lidsabiedrībai Nordica divu miljonu zaudējumi gadā

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica 2018.gadā strādājusi ar zaudējumiem 2,3 miljonu eiro apmērā, tā liecina uzņēmuma finanšu rezultāti.

Satversmes tiesa ļauj Rīgas domei pilsētas vēsturiskajā centrā ierobežot «spēļu elles»

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā.

No Ušakova piedzen 1 000 eiro par labu Ķirsim

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir noraidījusi atstādinātā Rīgas mēra Nila Ušakova prasību pret Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi par viņa paustajiem izteikumiem, kas, Ušakova ieskatā, bija goda un cieņu aizskaroši.

Ventas Balss redaktore sodīta par nepatiesu ziņu izplatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzinusi Ventas Balss redaktori Gundegu Mertenu vainīgu par nepatiesu ziņu izplatīšanu.

Bezmaksas sabiedriskais transports reģionos un dzelzceļš «kā mugurkauls» – sabiedriskā transporta koncepcija nākamajiem gadiem

Komerciālo maršrutu ieviešana, dzelzceļš kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls un bezmaksas sabiedriskais transports reģionos – to paredz ATD un SM izstrādātā sabiedriskā transporta nākotnes koncepcija no 2021. līdz 2030.gadam.

ASV apžēloto trauksmes cēlēju Meningu nosūta atpakaļ cietumā

Tiesa Amerikas Savienotajās Valstīs nosūtījusi atpakaļ cietumā Čelsiju Meningu, kura savulaik nopludinājusi valsts noslēpumus publicēšanai vietnē Wikileaks, bet no ieslodzījuma atbrīvota ar ASV eksprezidenta Baraka Obamas lēmumu.

Viedoklis: VK revīzijā Rīgā atklātais izgaismo arī Ventspils problēmas

Rīgas dome pēdējos gados caur dažādām biedrībām un nodibinājumiem izšķērdējusi 20 miljonus. Dažādas par pašvaldības un to kapitālsabiedrību līdzekļiem «barotas» biedrības nav svešas arī Ventspilij un tās saimniekam.

Privatizācijas aģentūra: Rodas bažas, kādēļ LDz vispār spekulē ar kaut kādu privatizāciju

«No Latvijas dzelzceļa priekšsēdētaja Edvīna Bērziņa puses dzirdams daudz spekulāciju un nekorektu izteikumu, piesaucot vārdu «privatizācija». Savā korporatīvajā konfliktā viņš cenšas novērst uzmanību no sarunas par to, kā veidojas uzņēmuma valdes attiecības ar akcionāriem,» BNN intervijā savu viedokli pauž Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Starptautiskā policijas operācijā noķer GozNym kiberzagļu grupējumu

Mēģinājuši no vairāk nekā 41 000 upuru banku kontiem izzagt ap 100 miljoniem ASV dolāru – aizdomās par šādu noziegumu Eiropas valstu un Amerikas Savienoto Valstu policijas dienesti notvēruši kibernoziedznieku grupējumu GozNym.