bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 25.08.2019 | Vārda dienas: Ivonna, Ludis, Ludvigs, Patrīcija, Patriks
LatviaLatvija

Ģirģens: Saeima nav izmeklēšanas iestāde

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens

Saeimai ir aizdomas par korupciju Latvijas dzelzceļā un Rīgas satiksmē, tomēr tā nav izmeklēšanas iestāde. «Mēs redzam tikai iespējamās problēmas, kuras tālāk norādām Valsts ieņēmumu dienestam (VID), Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un Valsts policijai,» intervijā BNN pauž Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV).

VID iesaiste nav pietiekama, risinot problēmas ar Rīgas satiksmi un Latvijas dzelzceļu 

Deputāts norāda, ka ir pieprasīti revidentu ziņojumi un šobrīd aktīvi norit darbs ar konsultantiem Rīgas satiksmē. «Tāpat arī ir cieša sadarbība ar VID, Valsts policiju un KNAB.» Tomēr pēc šī brīža situācijas esot vērojams, ka no konkrētajām iestādēm, īpaši VID nav saredzama aktīva iesaistīšanās, ko deputāti Publisko izdevumu revīzijas komisijā vēlētos redzēt. «Bet strādājam ar cerību, ka uzlabosies sapratne, ka ir problēmas, kas jālikvidē šajās iestādēs,» pauž Ģirģens.

Turpinot runāt par Rīgas domi un Rīgas satiksmi, Ģirģens kā Publisko izdevumu revīzijas komisijas priekšsēdētājs uzsver, ka tas ir viens no nozīmīgākajiem komisijas ikdienas darbiem. «Šīs tēmas ir aktuālas, jo tur ir iespējami lieli korupcijas riski. Un par Nilu Ušakovu – es ikdienā saskaros ar to ziņojumu no Valsts kontroles, ka viņa iepriekš pārraudzītā iestāde [RS] nestrādā pilnvērtīgi kā kārtīga un apzinīga saimnieka uzņēmumam tas būtu jādara.»

Tikmēr satiksmes ministra nesen publiski paustās aizdomas attiecībā uz koruptīvām darbībām Latvijas dzelzceļā deputātam nav pārsteigums.

Politiķis atzīmē, ka pirms Tāļa Linkaita paziņojuma par to, ka vajadzētu nomainīt Latvijas dzelzceļa valdi, arī Publisko izdevumu revīzijas komisija bija uzrakstījusi informāciju par to, kādas iespējamas pretlikumīgas darbības notiek šajā iestādē.

Saeimas deputāts norāda, ka runa ir par iepirkumiem un noslēgtajiem līgumiem – vai ir vienlīdzīgi nosacījumi starp uzņēmējiem, vai netiek kāds lobēts? «Es runāju iespējamības formā, jo Satiksmes ministrijai ir pieprasīts aizpildīt dokumentus, tabulas. No ministrijas gaidām, kad tā izvērtēs un apkopos visu informāciju – tad arī komisijā izdarīsim secinājumus.»

2020.gadā gaidāma lejupslīde. Ministrijām būs «jāsavelk jostas»

«Ja mēs vēl neejam uz ministriju [skaita] samazināšanu, tad noteikti ir jārunā par budžeta ietaupīšanu un lietderīgu izlietošanu. Arī tas ir ceļš, kas ejams.»

Kā aktuālāko un nākamo pārbaudījumu valdībai Ģirģens norāda 2020.gada budžetu, kura izstrāde sāksies jau pēc pāris mēnešiem. «Tas būs tāds grūts un smags posms, kad ir tik daudz partiju un vēlmju. Jo, kā dzirdējām, Aizsardzības ministrija vēlas papildu finanšu līdzekļus, arī Iekšlietu ministrija vēlas papildu [finansējumu]. Visas vēlas. Bet kā visi sastrādāsies, to redzēsim pēc laika.»

«Pats galvenais, pie kā arī pats strādāšu, ir budžeta un finansējuma samazināšana ministrijām, lai varētu apmierināt tās vēlmes, ko esam izvirzījuši. Naudas diez vai mums būs daudz vairāk, jo pašlaik aina drīzāk ir tāda, ka 2020.gadā varētu būt lejupslīde, jo Eiropas fondu nauda ievērojami samazinās,» atzīmē deputāts. Viņš pauž partijas KPV LV uzskatu, ka tieši ministrijām būs «jāsavelk jostas» un jāpārskata savi izdevumi.

Opozīcija sniedz priekšlikumus Saeimas sēžu laikā, tāpēc nav iespējams izvērtēt, cik tie izmaksātu

Uz norādi, ka partija pirms vēlēšanām solīja izskatīt visus priekšlikumus – neatkarīgi no tā, vai tie ir koalīcijas vai opozīcijas izstrādāti, – Ģirģens saka: «Jā, bet tie tiek nepareizi izstrādāti.»

Viņš skaidro, ka pirmdienās ir iespēja iet un prezentēt ideju koalīcijas partneriem. «Tālāk šis ierosinājums tiek nodots ministrijām, tāpat arī citu partiju frakcijām.» Ģirģens norāda, ka labs piemērs tam, kā opozīcijas priekšlikumi tiek ņemti vērā, ir ierosinājums par 40 darba stundām nedēļā studentiem, kuri ir no trešajām valstīm, kas šobrīd arī ir apstiprināts. «Šis bija tāds kā opozīcijas ierosinājums. Tas izgāja visu procesu, un viss kārtībā.»

«Ja par pārējiem priekšlikumiem, tad tie lielākoties tiek iesniegti Saeimas [sēžu] laikā un turpat ir arī jābalso, un nav iespējams reāli izvērtēt un saprast, cik tas maksātu un no kurienes iegūtu naudas līdzekļus. Komisijā runājām, ka vajag iemācīties iziet šo pilno procesu ar visiem aprēķiniem un tad arī varam atbalstīt viņu [opozīcijas] idejas,» uzsver deputāts.

Strādājot EP, jāveido sadarbība starp visām Baltijas valstīm, lai varētu ko ietekmēt

Runājot par potenciālo darbu Eiropas Parlamentā, Ģirģens uzsver, ka viņam nav šaubu – ja EP tiktu deputāti, kuriem ir neskaidra valstiskā apziņa, viņam pašam noteikti būtu ļoti grūti sastrādāties ar šiem deputātiem. Tāpat Ģirģens uzskata, ka šādiem deputātiem Parlamentā būtu grūti strādāt Latvijas iedzīvotāju labā.

Runājot par nepiemērotiem Latvijas pārstāvjiem Eiropas Parlamentā, politiķis stāsta, ka nesen Latvijā bija ieradušies pārstāvji no Krimas tatāriem un «viņi izteica dziļu nožēlu, ka mēs, Latvijas iedzīvotāji, varam nobalsot par pārstāvjiem, kuri noniecina un apšauba Krimas piederību Ukrainai – tieši tāpat arī Latviju kā valsti īsti neatzīst.

Šeit, nav noslēpums, viņi minēja Tatjanu Ždanoku, kura ir ļoti slikts piemērs mūsu valstij, ka mēs spējam šādu cilvēku ievēlēt,» atzīmē Ģirģens.

Viņš gan norāda, ka viesi no Krimas esot arī pauduši atzinību par Sandru Kalnieti, kura ir ļoti aktīvi iesaistījusies politiskajā cīņā par Austrumeiropas, Ukrainas pusi. «Tā ka ne vienmēr visur viss ir slikts,» saka deputāts.

Tāpat viņš uzsver, ka «galvenais ir taisīt sadarbību vismaz starp Baltijas valstīm, jo ar astoņām balsīm, kas uzticētas Latvijai, ļoti grūti tā pa īstam ietekmēt procesus [Eiropas Savienībā]».

Saeimas deputāts norāda, ka viņam pašam šobrīd ļoti svarīgi jautājumi ir par publiskajiem izdevumiem un Eiropas fondu apguvi. EP ir tā institūcija, kur var ļoti kontrolēt un efektīvi darboties tieši ar Eiropas fondu apguvi valstīs. «Tas ir tā tēma, kas man ir tuvāka. Jau šobrīd sadarbojos ar Eiropas revīzijas palātu, kas kontrolē, cik lietderīgi izmantoti līdzekļi no Eiropas fondiem.»

Ģirģens norāda, ka tieši Latvijā efektīva Eiropas fondu naudas apguve ir ļoti aktuāla problēma, un ka komisijā, kad no Eiropas revīzijas palātas tiek saņemta informācija par to, kā un cik lietderīgi Latvijā šie līdzekļi tiek izlietoti, tad Publisko iepirkumu revīzijas komisija iekšēji, t.i., Latvijas kontekstā var strādāt ar uzraugošajām iestādēm – KNAB un Valsts policiju. «Bet arī ir arī mehānismi no Eiropas puses, kā ietekmēt publisko iepirkumu jomu.»

Kremļa žurnālisti Saeimā

Lai gan Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu laikā Latvijai nav kiberdrošības draudu, jo Latvijā nav ieviesta elektroniskā balsošana, tomēr arvien aktīvāk ir jārunā par viltus ziņu izplatību un to, kā tās ierobežot, uzsver Ģirģens.

«Šīs ziņas nāk no Krievijas puses. Pirms notikuma vismaz gadu, pusotru gadu mērķtiecīgi tiek veidota cilvēku doma noteiktā jomā. Tas pats bija arī ar Ukrainu.»

Viņš skaidro, ka, piemēram, ir jautājumi, kurus uzklausīt uz Publisko izdevumu revīziju komisiju ierodas mediji, kuri uzklausa konkrēto politisko partiju uzskatus un pēc tam publisko informāciju, neatspoguļojot citu partiju deputātu pārstāvju viedokļus.

Deputāts uzskata, ka būtu rūpīgi jāizvērtē, cik pamatoti ir šādus žurnālistus ielaist Saeimā. «Jo, kā zināms, pēc tam tiek pasniegta sagrozīta informācija. Es pats vēl pirms pāris dienām lasīju šāda veida ziņas. Tur mērķtiecīgi tiek aptaujāti arī cilvēki, kuri pasniedz tieši to informāciju, ko Kremlis vēlas [izplatīt].»

Tāpat viņš uzsver, ka viens no jautājumiem, par ko noteikti vajadzētu runāt, ir: cik pamatoti Latvijas televīzijas pamatpakās ir iekļaut televīzijas kanālus, kuri ir lojāli Krievijas politikai, un vai tie nebūtu jāiekļauj par papildu samaksu?

Politiķis stāsta, ka uz Iekšlietu un aizsardzības komisiju ir nākuši pārstāvji no organizācijas Stratcom, kuri uzrauga mediju telpu un viltus ziņu izplatīšanu. Arī viņi secinājuši, ka dezinformācija pastāv. Ģirģens piebilst, ka viltus ziņu izplatība un radītās sekas tiek pārrunātas arī Ārlietu komisijā un Iekšlietu un aizsardzības komisijā. «Varbūt pirms laika mēs tik labi neapzinājāmies šo problēmu, bet tā kļūst arvien aktuālāka.»


Pievienot komentāru

  1. Valentīna teica:

    Rakstītais vēl jāpapildina Par Rīgas namsaimnieku.

Zviedrijas secinājumi par iespējamo naudas atmazgāšanu Swedbank aizkavēsies

Secinājumus izmeklēšanai saistībā ar aizdomām par to, ka Zviedrijas Swedbank meitasbankās Baltijas valstīs varētu būt notikusi naudas atmazgāšana, publiskos nākamā gada sākumā, kas būs vairākus mēnešus vēlāk, nekā tika paredzēts iepriekš.

PNB bankas maksātnespējas pieteikumu aiz slēgtām durvīm skatīs augusta beigās

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 29.augustā, plkst. 11.30 aiz slēgtām durvīm skatīs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesniegto PNB bankas maksātnespējas pieteikumu.

LIZDA uzstāj, lai valsts budžetā 2020.gadam ņem vērā prasības par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu

LIZDA uzstāj, lai valdība, izskatot budžetu 2020.gadam, ņem vērā tās prasības par pedagogu atalgojuma celšanu un finansējuma piešķiršanu skolotāju izdienas pensiju nodrošināšanai.

Levits: Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstās izkausēja totalitāro režīmu

Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstas izkausēja totalitāro režīmu, Baltijas ceļa 30.gadadienai veltītajā Baltijas valstu karogu pacelšanas pasākumā Svētā gara tornī sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Igaunijā augusta beigās darbu uzsāks IKEA

Zviedrijas mājokļa labiekārtošanas preču uzņēmums IKEA 29.augustā Igaunijā atvērs interneta veikalu un atklās preču pasūtīšanas un saņemšanas vietu.

Veselības nozarei nākamgad budžetā vēlas papildu 144 miljonus eiro

Veselības nozares reformu turpināšanai nākamgad nepieciešami 144 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas ziņojums par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem.

Lembergam piešķirts valsts nodrošināts advokāts

Smagos noziegumos apsūdzētajam un no pienākumiem atstādinātajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam ir piešķirts valsts nodrošināts advokāts.

Aprit 80 gadu, kopš Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas

23.augustā aprit 80 gadu, kopš Padomju Savienība un nacistiskā Vācija parakstīja Molotova-Ribentropa paktu.

Tamužs un Būde gatavi pārdot savas Eco Baltia akcijas, bet ne «par grašiem»

AS Eco Baltia padomes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs un padomes priekšsēdētāja vietniece Undīne Būde ir gatavi pārdot sev piederošās uzņēmuma akcijas, bet ne «par grašiem», stāsta Tamužs

ReRe būve 1 piedāvā VNĪ mierizlīgumu un risinājumu darbu turpināšanai

Jaunā Rīgas teātra būvnieki, pilnsabiedrība ReRe būve 1, piedāvā VAS Valsts nekustamie īpašumi mierizlīgumu un risinājumu, kādā veidā atsākt teātra rekonstrukciju.

Aicina Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku

Pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis publiskā vēstulē izteicis aicinājumu Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku.

Autovadītājiem: Uz Jūrmalas šosejas izmaiņas satiksmes organizācijā

Ir slēgtas visas apļveida nobrauktuves satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu A5, arī braucot no Rīgas Liepājas virzienā.

Francija atbalsta Brexit sarunu atsākšanu, lai briti izstātos ar līgumu

Francijas prezidents Emanuels Makrons atbalstījis jaunas, mēnesi ilgas Brexit sarunas, lai izvairītos no Lielbritānijas bezvienošanās izstāšanās no Eiropas Savienības. Viņš gan noraidījis britu galveno prasību atteikties no Īrijas robežas pagaidu noregulējuma ieceres.

Norok kara cirvi? Salabst Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieks un iekšlietu ministrs

Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme paziņojis, ka atrisinājis konfliktu, kas noritēja starp viņu un Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieku Elmāru Vaheru.

Akciju cenas krītas, investoriem neriskējot pirms FRS vadītāja runas

ASV un Eiropas biržās ceturtdien lielākoties bija kritums, investoriem izvairoties riskēt pirms ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja piektdienas runas.

Latvijā gaidāms stiprs karstums

Nedēļas nogalē laikapstākļus Latvijā noteiks plašs anticiklons, līdz ar to gaidāms saulains un pārsvarā sauss laiks – teritorijas lielākajā daļā termometra stabiņš pakāpsies līdz +23…+26 grādu atzīmei.

Vietas gaida – Latvijas dzelzceļš meklē valdes locekli un priekšsēdētāju

VAS Latvijas dzelzceļš izsludinājis konkursu uz diviem valdes locekļu amatiem. No pretendentiem gaida nevainojamu reputāciju un starptautisku pieredzi.

Vītauts Landsberģis Baltijas ceļa gadadienā aicina «nepazudināt padarīto»

Atskatoties uz Baltijas ceļu, kas pirms 30 gadiem vienoja divus miljonus cilvēku Baltijas valstīs, pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis aicinājis «neizbārstīt un nepazudināt to, kas padarīts».

Eksperts: Kamēr Baltkrievijas elektrība plosa Baltijas solidaritāti, Maskava līksmo

Kamēr Lietuva apņēmusies neiegādāties elektroenerģiju no Baltkrievijas, protestējot pret tur topošo Astravjecas atomelektrostaciju, Latvija gatavojas ar baltkrieviem tirgoties ar elektrību. Pirmajā vietā ekonomika vai politika?

30 gadi kopš sadošanās rokās. Kur svinēt Baltijas ceļa gadadienu?

Lai svinētu 30 gadus, kopš notikusi pasaules vēsturē tik unikālā protesta akcija Baltijas ceļš, gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā norit dažādi pasākumi – sākot ar motociklu braucienu cauri visām Baltijas galvaspilsētām un beidzot ar milzu radioaparātu instalāciju.

Sola palielināt latviešu valodas lietojumu Rīgas bērnudārzos

Rīgas domes atbildīgais departaments sola turpināt palielināt latviešu valodas lietojumu bērnudārzos.

Penča lieta: Pārkāpumu atzīst, taču vainīgos pie atbildības nesauc

Lai gan atzīts, ka Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktoram Ainaram Pencim prettiesiski izkārtota iespēja papildus algai saņemt arī izdienas pensiju, kriminālprocess ir izbeigts un vainīgie pie atbildības nav saukti.

TV3 Ziņas: Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas valdē Bermanis ticies ar Šleseru

Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas pārvaldes valdē Rīgas domes deputāts Sandris Bergmanis Jūrmalā ticies ar uzņēmēju un bijušo politiķi Aināru Šleseru, lai runātu par ostas darbu un uzņēmējdarbību,

Lietuvas Seims atbalsta ekonomikas ministra Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam

Lietuvas Seims atbalstījis ekonomikas un inovāciju ministra Virginija Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam.

Ģirģens ar Ķuzi vienojies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ticies ar Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi un abi vienojušies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai, piemēram, paredzot biežākas darbinieku rotācijas.


-->