bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 21.11.2019 | Vārda dienas: Andis, Zeltīte
LatviaLatvija

Ģirģens: Saeima nav izmeklēšanas iestāde

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens

Saeimai ir aizdomas par korupciju Latvijas dzelzceļā un Rīgas satiksmē, tomēr tā nav izmeklēšanas iestāde. «Mēs redzam tikai iespējamās problēmas, kuras tālāk norādām Valsts ieņēmumu dienestam (VID), Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un Valsts policijai,» intervijā BNN pauž Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV).

VID iesaiste nav pietiekama, risinot problēmas ar Rīgas satiksmi un Latvijas dzelzceļu 

Deputāts norāda, ka ir pieprasīti revidentu ziņojumi un šobrīd aktīvi norit darbs ar konsultantiem Rīgas satiksmē. «Tāpat arī ir cieša sadarbība ar VID, Valsts policiju un KNAB.» Tomēr pēc šī brīža situācijas esot vērojams, ka no konkrētajām iestādēm, īpaši VID nav saredzama aktīva iesaistīšanās, ko deputāti Publisko izdevumu revīzijas komisijā vēlētos redzēt. «Bet strādājam ar cerību, ka uzlabosies sapratne, ka ir problēmas, kas jālikvidē šajās iestādēs,» pauž Ģirģens.

Turpinot runāt par Rīgas domi un Rīgas satiksmi, Ģirģens kā Publisko izdevumu revīzijas komisijas priekšsēdētājs uzsver, ka tas ir viens no nozīmīgākajiem komisijas ikdienas darbiem. «Šīs tēmas ir aktuālas, jo tur ir iespējami lieli korupcijas riski. Un par Nilu Ušakovu – es ikdienā saskaros ar to ziņojumu no Valsts kontroles, ka viņa iepriekš pārraudzītā iestāde [RS] nestrādā pilnvērtīgi kā kārtīga un apzinīga saimnieka uzņēmumam tas būtu jādara.»

Tikmēr satiksmes ministra nesen publiski paustās aizdomas attiecībā uz koruptīvām darbībām Latvijas dzelzceļā deputātam nav pārsteigums.

Politiķis atzīmē, ka pirms Tāļa Linkaita paziņojuma par to, ka vajadzētu nomainīt Latvijas dzelzceļa valdi, arī Publisko izdevumu revīzijas komisija bija uzrakstījusi informāciju par to, kādas iespējamas pretlikumīgas darbības notiek šajā iestādē.

Saeimas deputāts norāda, ka runa ir par iepirkumiem un noslēgtajiem līgumiem – vai ir vienlīdzīgi nosacījumi starp uzņēmējiem, vai netiek kāds lobēts? «Es runāju iespējamības formā, jo Satiksmes ministrijai ir pieprasīts aizpildīt dokumentus, tabulas. No ministrijas gaidām, kad tā izvērtēs un apkopos visu informāciju – tad arī komisijā izdarīsim secinājumus.»

2020.gadā gaidāma lejupslīde. Ministrijām būs «jāsavelk jostas»

«Ja mēs vēl neejam uz ministriju [skaita] samazināšanu, tad noteikti ir jārunā par budžeta ietaupīšanu un lietderīgu izlietošanu. Arī tas ir ceļš, kas ejams.»

Kā aktuālāko un nākamo pārbaudījumu valdībai Ģirģens norāda 2020.gada budžetu, kura izstrāde sāksies jau pēc pāris mēnešiem. «Tas būs tāds grūts un smags posms, kad ir tik daudz partiju un vēlmju. Jo, kā dzirdējām, Aizsardzības ministrija vēlas papildu finanšu līdzekļus, arī Iekšlietu ministrija vēlas papildu [finansējumu]. Visas vēlas. Bet kā visi sastrādāsies, to redzēsim pēc laika.»

«Pats galvenais, pie kā arī pats strādāšu, ir budžeta un finansējuma samazināšana ministrijām, lai varētu apmierināt tās vēlmes, ko esam izvirzījuši. Naudas diez vai mums būs daudz vairāk, jo pašlaik aina drīzāk ir tāda, ka 2020.gadā varētu būt lejupslīde, jo Eiropas fondu nauda ievērojami samazinās,» atzīmē deputāts. Viņš pauž partijas KPV LV uzskatu, ka tieši ministrijām būs «jāsavelk jostas» un jāpārskata savi izdevumi.

Opozīcija sniedz priekšlikumus Saeimas sēžu laikā, tāpēc nav iespējams izvērtēt, cik tie izmaksātu

Uz norādi, ka partija pirms vēlēšanām solīja izskatīt visus priekšlikumus – neatkarīgi no tā, vai tie ir koalīcijas vai opozīcijas izstrādāti, – Ģirģens saka: «Jā, bet tie tiek nepareizi izstrādāti.»

Viņš skaidro, ka pirmdienās ir iespēja iet un prezentēt ideju koalīcijas partneriem. «Tālāk šis ierosinājums tiek nodots ministrijām, tāpat arī citu partiju frakcijām.» Ģirģens norāda, ka labs piemērs tam, kā opozīcijas priekšlikumi tiek ņemti vērā, ir ierosinājums par 40 darba stundām nedēļā studentiem, kuri ir no trešajām valstīm, kas šobrīd arī ir apstiprināts. «Šis bija tāds kā opozīcijas ierosinājums. Tas izgāja visu procesu, un viss kārtībā.»

«Ja par pārējiem priekšlikumiem, tad tie lielākoties tiek iesniegti Saeimas [sēžu] laikā un turpat ir arī jābalso, un nav iespējams reāli izvērtēt un saprast, cik tas maksātu un no kurienes iegūtu naudas līdzekļus. Komisijā runājām, ka vajag iemācīties iziet šo pilno procesu ar visiem aprēķiniem un tad arī varam atbalstīt viņu [opozīcijas] idejas,» uzsver deputāts.

Strādājot EP, jāveido sadarbība starp visām Baltijas valstīm, lai varētu ko ietekmēt

Runājot par potenciālo darbu Eiropas Parlamentā, Ģirģens uzsver, ka viņam nav šaubu – ja EP tiktu deputāti, kuriem ir neskaidra valstiskā apziņa, viņam pašam noteikti būtu ļoti grūti sastrādāties ar šiem deputātiem. Tāpat Ģirģens uzskata, ka šādiem deputātiem Parlamentā būtu grūti strādāt Latvijas iedzīvotāju labā.

Runājot par nepiemērotiem Latvijas pārstāvjiem Eiropas Parlamentā, politiķis stāsta, ka nesen Latvijā bija ieradušies pārstāvji no Krimas tatāriem un «viņi izteica dziļu nožēlu, ka mēs, Latvijas iedzīvotāji, varam nobalsot par pārstāvjiem, kuri noniecina un apšauba Krimas piederību Ukrainai – tieši tāpat arī Latviju kā valsti īsti neatzīst.

Šeit, nav noslēpums, viņi minēja Tatjanu Ždanoku, kura ir ļoti slikts piemērs mūsu valstij, ka mēs spējam šādu cilvēku ievēlēt,» atzīmē Ģirģens.

Viņš gan norāda, ka viesi no Krimas esot arī pauduši atzinību par Sandru Kalnieti, kura ir ļoti aktīvi iesaistījusies politiskajā cīņā par Austrumeiropas, Ukrainas pusi. «Tā ka ne vienmēr visur viss ir slikts,» saka deputāts.

Tāpat viņš uzsver, ka «galvenais ir taisīt sadarbību vismaz starp Baltijas valstīm, jo ar astoņām balsīm, kas uzticētas Latvijai, ļoti grūti tā pa īstam ietekmēt procesus [Eiropas Savienībā]».

Saeimas deputāts norāda, ka viņam pašam šobrīd ļoti svarīgi jautājumi ir par publiskajiem izdevumiem un Eiropas fondu apguvi. EP ir tā institūcija, kur var ļoti kontrolēt un efektīvi darboties tieši ar Eiropas fondu apguvi valstīs. «Tas ir tā tēma, kas man ir tuvāka. Jau šobrīd sadarbojos ar Eiropas revīzijas palātu, kas kontrolē, cik lietderīgi izmantoti līdzekļi no Eiropas fondiem.»

Ģirģens norāda, ka tieši Latvijā efektīva Eiropas fondu naudas apguve ir ļoti aktuāla problēma, un ka komisijā, kad no Eiropas revīzijas palātas tiek saņemta informācija par to, kā un cik lietderīgi Latvijā šie līdzekļi tiek izlietoti, tad Publisko iepirkumu revīzijas komisija iekšēji, t.i., Latvijas kontekstā var strādāt ar uzraugošajām iestādēm – KNAB un Valsts policiju. «Bet ir arī mehānismi no Eiropas puses, kā ietekmēt publisko iepirkumu jomu.»

Kremļa žurnālisti Saeimā

Lai gan Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu laikā Latvijai nav kiberdrošības draudu, jo Latvijā nav ieviesta elektroniskā balsošana, tomēr arvien aktīvāk ir jārunā par viltus ziņu izplatību un to, kā tās ierobežot, uzsver Ģirģens.

«Šīs ziņas nāk no Krievijas puses. Pirms notikuma vismaz gadu, pusotru gadu mērķtiecīgi tiek veidota cilvēku doma noteiktā jomā. Tas pats bija arī ar Ukrainu.»

Viņš skaidro, ka, piemēram, ir jautājumi, kurus uzklausīt uz Publisko izdevumu revīziju komisiju ierodas mediji, kuri uzklausa konkrēto politisko partiju uzskatus un pēc tam publisko informāciju, neatspoguļojot citu partiju deputātu pārstāvju viedokļus.

Deputāts uzskata, ka būtu rūpīgi jāizvērtē, cik pamatoti ir šādus žurnālistus ielaist Saeimā. «Jo, kā zināms, pēc tam tiek pasniegta sagrozīta informācija. Es pats vēl pirms pāris dienām lasīju šāda veida ziņas. Tur mērķtiecīgi tiek aptaujāti arī cilvēki, kuri pasniedz tieši to informāciju, ko Kremlis vēlas [izplatīt].»

Tāpat viņš uzsver, ka viens no jautājumiem, par ko noteikti vajadzētu runāt, ir: cik pamatoti Latvijas televīzijas pamatpakās ir iekļaut televīzijas kanālus, kuri ir lojāli Krievijas politikai, un vai tie nebūtu jāiekļauj par papildu samaksu?

Politiķis stāsta, ka uz Iekšlietu un aizsardzības komisiju ir nākuši pārstāvji no organizācijas Stratcom, kuri uzrauga mediju telpu un viltus ziņu izplatīšanu. Arī viņi secinājuši, ka dezinformācija pastāv. Ģirģens piebilst, ka viltus ziņu izplatība un radītās sekas tiek pārrunātas arī Ārlietu komisijā un Iekšlietu un aizsardzības komisijā. «Varbūt pirms laika mēs tik labi neapzinājāmies šo problēmu, bet tā kļūst arvien aktuālāka.»


Pievienot komentāru

  1. Valentīna teica:

    Rakstītais vēl jāpapildina Par Rīgas namsaimnieku.

PVD bērnudārzu ēdināšanas uzņēmumu pārbaudēs konstatē higiēnas pārkāpumus

Pārtikas un veterinārais dienests no 1.oktobra līdz 8.novembrim pārbaudījis 862 Latvijas pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumus, konstatējot dažādus vispārīgās higiēnas prasību pārkāpumus.

EK ir pozitīvs vērtējums par Latvijas 2020.gada budžetu

Nākamā gada budžeta plānā Latvija ievērojusi budžeta disciplīnu, un deficīts ir normas robežās, tomēr nodokļu daļas sarukšana pret ekonomiku kopumā neļauj straujāk kāpināt publiskos izdevumus, tostarp algas, pensijas un pabalstus.

Zviedrijas medijs: ASV izmeklē Swedbank par Krievijas sankciju pārkāpšanu

Laikā, kad ASV un Eiropas Savienības sankcijas liedza sadarboties ar Krievijas ieroču ražotāju Kalashnikov, Swedbank iesaistīta lielas naudas pārskaitīšanā starp ražotāja akcionāriem un uzņēmuma Kalashnikov USA īpašnieku, tā vēsta Zviedrijas televīzija SVT.

Komisijā atbalsta priekšlikumu visos bērnudārzos nodrošināt iespēju mācīties latviešu valodā

Saeimas komisija atbalstījusi grozījumus, kas paredz likumā nostiprināt pašvaldībām pienākumu nodrošināt it visos bērnudārzos iespēju bērniem apgūt pirmsskolas izglītības programmas latviešu valodā.

Latvijā aizliedz retranslēt deviņus Krievijas televīzijas kanālus

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nolēmusi Latvijas teritorijā aizliegt vairākus Krievijas televīzijas kanālus.

Saeimas komisijā nevienojas par darba grupu Uzvaras laukuma attīstības ieceres izstrādei

Saeimas Ārlietu komisijas sēdē nav izdevies panākt vienošanos par nolikumu darba grupai, kurai vajadzētu izstrādā likumprojektu par Uzvaras parkā esošā pieminekļa apkārtnes tālāko attīstību.

Atbalsta iedzīvotāju iniciatīva par paplašinātā depozīta sistēmas ieviešanu

Saeimas komisija lēmusi atbalstīt kolektīvā iesnieguma Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus tālāku virzību un attiecīgu lēmuma projektu iesniegt izskatīšanai Saeimā.

Igaunija: NATO ir stipra un alternatīvu nav

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu pirms tikšanās Briselē ar kolēģiem no citām NATO dalībvalstīm paziņojis, ka nešaubās par militārās alianses spēku un nesaredz tai līdzvērtīgus aizsardzības sadarbības modeļus.

Teroraktos upuru skaits pasaulē samazinās, bet terorisma skarto valstu skaits pieaug

Bojāgājušo skaits teroristu uzbrukumos 2018.gadā samazinājies par 15,2%, taču teroraktu skarto valstu skaits pieaudzis, paziņojis Ekonomikas un miera institūts.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija skatīs iedzīvotāju iniciatīvu par partiju finansējuma palielināšanas atlikšanu

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija konceptuāli atbalstījusi lēmumprojektu par vairāk nekā 11 000 cilvēku parakstītās iniciatīvas par būtiskas partiju finansējuma palielināšanu nodošanu izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Aicina priekšvēlēšanu laikā vietvaru amatpersonām liegt publicēt viedokļus pašvaldību avīzes

Priekšvēlēšanu periodā pašvaldību izdevumos nedrīkstētu publicēt vietvaru amatpersonu viedokli, rosina Saeimas deputāts Ēriks Pucens.

Maltā žurnālistes slepkavības lietā apcietina pazīstamu uzņēmēju

Maltas tiesībsargājošām iestādēm cenšoties atklāt žurnālistes Dafnes Karuanas Galicijas slepkavības sarīkotājus, trešdien ir apcietināts Vidusjūras valstī pazīstams uzņēmējs Jorgens Fenečs.

VID darbinieku «līšana» sensitīvos failos un simboliskais sods

Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki jau vairākkārt tikuši sodīti par sensitīvu datu noplūdi. Darbinieki tiek cauri ar gana niecīgiem disciplinārsodiem, kamēr informācija, iespējams, nonāk pie personām, kas iegūtos datus var izmantot ļaunprātīgos nolūkos. 

Visu Latvijas iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku dienā izmaksātu ap 12 miljoniem

Valsts apdraudējuma gadījumā visu Latvijas iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku dienā izmaksātu aptuveni 12 miljonus eiro, liecina Zemkopības ministrijas aprēķini.

Reirs finansējuma pieaugumu veselības aprūpei cer iegūt nodokļu reformas rezultātā

Lai iegūtu veselības aprūpes finansējuma pieaugumam nepieciešamās summas, finanšu ministrs Jānis Reirs gaidāmās nodokļu reformas kontekstā rosina veidot «taisnīgu sistēmu», kurā piedalītos visi strādājošie nodokļu maksātāji.

Rīgas domes komisija atliek gala lēmumu par koku nociršanu Dumbrāja ielā 29

Atlikta gala lēmuma pieņemšana par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai Dumbrāja ielā 29, Rīgā, kur projekta attīstītājs SIA Bonava Latvija iecerējis būvēt jaunas daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas ar pazemes un virszemes autostāvvietām.

Lietuvas ugunsdzēsēji piketā brīdina par dienestu sabrukšanu

Lietuviešu ugunsdzēsējiem atgādinot valdības solījumus par atalgojuma celšanu, Viļņā uz piketu pulcējušies dienesta pārstāvji un nopēluši esošo vidējo atalgojumu – 430 eiro.

Ja neizdosies Rīgas domē savākt vairākumu, Burovs gatavs atkāpties no amata

Ja Rīgas domē neizdosies nodrošināt vairākumu, galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs sola atkāpties. Tā viņš trešdien, 20.novembrī, izteicies intervijā Latvijas Radio.

No Latvijas ūdenstilpēm izcelti divi noslīkušie

No Latvijas ūdenstilpēm otrdien, 19.novembrī, izcelti divi noslīkuši cilvēki, ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Levits: Mums ilgstoši ir izstrādājies bezatbildības mehānisms

«Mums ilsgtoši ir izstrādājies bezatbildības mehānisms,» tā trešdien, 20.novembrī, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma, runājot par mediķu algu jautājumu, teicis Valsts prezidents Egils Levits.

Zviedrija atceļ Wikileaks Asanžam apsūdzību izvarošanā

Zviedrija paziņojusi par apsūdzības atcelšanu trauksmes celšanas organizācijas Wikileaks dibinātājam Džulianam Asanžam. Apsūdzība bijusi par iespējamu izvarošanu un uzturēta kopš 2010.gada.

Autotransporta direkcija pagarina iepirkuma termiņu par mēnesi

Kopējais maršrutu tīkla apjoms jeb autobusu nobraukums no 2021.gada būs aptuveni 65 miljoni kilometru gadā.

Saeimas komisija: Mazo valsts iestāžu reorganizācija nenes gaidītos rezultātus

«Mazo valsts iestāžu izvērtēšana un reorganizācija pagaidām nesniedz gaidītos rezultātus, jo nav vērojams samazinājums valsts iestāžu darbinieku skaitā un finansējuma apjomā,» paudis Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens.

Naftas cenas krītas, valdot neskaidrībai par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Naftas cenas kritušās, bet akciju tirgos bija dažādas tendences, jo investoru noskaņojumu ietekmēja neskaidrība par ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunu gaitu.

Pēc Baraņņika atcelšanas no vicemēra amata Burovs sāk revidēt viņa pārraudzītās kapitālsabiedrības

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs ir nolēmis atcelt pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdi.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!