bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 14.08.2018 | Vārda dienas: Zelma, Zemgus, Virma
LatviaLatvija

Gobzems: Latvijas likumi veido sistēmu, kurā cilvēkiem atņemt biznesu ir izdevīgi – tā valsts var vairāk nopelnīt

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 5 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Aldis Gobzems

«Latvijā pastāv problēma: cilvēki, kas nodarbojas ar biznesu vai ar ko citu, kurā iegulda mūža darbu, ļoti bieži nevar nopelnīt tik daudz, cik mūsu esošo likumu ietvarā daži maksātnespējas administratori var iegūt pāris mēnešu laikā. Tas nav pareizi, tā nedrīkstētu būt. Šāda situācijas norāda uz to, ka valsts atbalsta sistēmu – atņemt un iznīcināt cilvēkam biznesu ir izdevīgāk, jo tā valsts var vairāk nopelnīt,» intervijā BNN norāda zvērināts advokāts un partijas KPV LV premjera kandidāts Aldis Gobzems.

«Maksātnespējas administrators – lamuvārds»

Gobzems uzsver, ka bez politiskā, bez tiesībsargājošo institūciju un arī bez tiesas atbalsta maksātnespējas administrators nevar realizēt nevienu no iepriekš nosauktajām darbībām. «Viņi nevar dabūt šādu atlīdzību bez politiska atbalsta, nevar veikt kādas nelikumīgas darbības bez tiesībsargājošo institūciju «akluma». Šīs sistēmas ir savstarpēji saistītas, un tās saites ir acīmredzamas ne tikai zinātajam, bet pat nezinātājam. Šobrīd ir īstais laiks, kad maziem soļiem atklāt kārtis.»

Viņš uzsver, ka ir nepieciešams sabiedrībai atklāt atsevišķus dokumentus – gadījumus, kuros var redzēt, kā blēdības norit. «Jāsaprot, ka nav jau tā, ka Latvijā visi administratori ir blēži un ka visās politiskajās partijās visi deputāti ir iesaistīti noziedzīgās darbībās. Ir daudz godīgu cilvēku. Turklāt viņu ir daudz vairāk nekā negodīgu, bet tā problēma ir, ka tie daži negodīgie ir uztaisījuši vairākas sev izdevīgas sistēmas, tajā skaitā arī maksātnespējas procesa jomā, kur pārējiem ir jāpakļaujas, jāklusē un jāpieņem «spēles» noteikumi.»

Gobzems maksātnespējas administratorus vairākkārt ir pielīdzinājis mafijai un piekrīt, ka Latvijā šis amats ir teju kā lamuvārds. Tomēr intervijā ar BNN viņš uzsver, ka šajā «mafijas struktūrā» lielākā daļa administratoru nav. «Tāpēc arī no vairākiem maksātnespējas administratoriem esmu saņēmis atbalstu un palīdzību faktu gūšanā.»

«Vai tiesiskā, demokrātiskā valstī varētu būt situācija, ka tieslietu ministrs ir tiešā saitē ar maksātnespējas administrācijas mafiju?»

Gobzems nācis ar skaļu un Latvijas sabiedrībai šokējošu paziņojumu: tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un noslepkavotais maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus bijuši «viena mafija». Situāciju viņš BNN apraksta: «Ir tieslietu ministrs, tad ir tieslietu ministra biroja vadītāja, un ir tieslietu biroja vadītājas meita, kas ir maksātnespējas procesa administratore. Viņa pilnvaroja nu jau nelaiķa Mārtiņa Bunkus maksātnespējas procesa lietu apdrošināšanas kompānijai Balva. Caur šo lietu bija centieni izkrāpt naudu, un var teikt, ka ar valsts atbalstu tika pieņemti lēmumi, cik daudz tiks izmaksāts Mārtiņam Bunkum.» Gobzems atzīmē, ka dīvainā kārtā arī pati maksātnespējas administrācija norāda uz nelikumībām, un lūgusi ierosināt krimināllietu. Taču, neskatoties uz to, Mārtiņš Bunkus ir bijis iesakāmo personu sarakstā, lai kļūtu par nākamās kredītiestādes maksātnespējas procesa administratoru.

Gobzems iepriekš savā Facebook kontā bija rakstījis: «Ādamsones meita Aija Lamberte tiek pie gada treknākā maksātnespējas procesa – apdrošināšanas kompānijas Balva. Un kas tad nu? Maksātnespējas administrācijas dati rāda, ka Aija Lamberte pilnvaro nelaiķi Mārtiņu Bunku vest šo lietu.
Manā rīcībā ir neapgāžami fakti, ka faktiski šo maksātnespējas procesu veda nelaiķis Mārtiņš Bunkus ar saviem darbiniekiem, kārtoja grāmatvedību, kreditorus pataisot par 150 tūkstošiem euro nabagākus, kā arī plānoja vēl tikpat nabagākus pataisīt. Epasti, dokumenti, viss pēc pilnas programmas. Es par saviem vārdiem atbildu – Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ir saistīts ar maksātnespējas administratoru mafiju. Šie fakti šo saistību pierāda.»

«Kā tas ir iespējams? Ja no vienas puses valsts saka – tur ir kaut kāda problēma –, un tagad pēdējās dienās aktualizē jautājumu, ka mēs jau vērsāmies tiesībsargājošās institūcijās, bet no otras puses paši pieļauj, ka šī persona, kas tagad ir nelaiķis, bet pār kuru ir kritusi aizdomu ēna, tiek ieteikts būtība tajā īsajā veiksminieku sarakstā, kas nu tagad tiks pie šī «gardā pīrāga»», pārdomās dalās Gobzems.

Viņš uzsver, ka pēc šādiem paziņojumiem, kur tiek saskatīta Bunkus un tieslietu ministra saikne, Rasnačam bija pašam jāatkāpjas, nevis jāgaida brīdis, kad viņam pieprasa demisiju.

«Mīļais draugs, Raivi Dzintar, labāk parunā par to, kā tavi partijas biedri apmeklē Nila Ušakova ballītes un brauc Māra Sprūda limuzīnos»

Ne tikai tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs tiek vainots maksātnespējas administrācijas shēmās, bet vairāki Nacionālās apvienības deputāti, tai skaitā partijas līderis Raivis Dzintars.

Ir jāatzīmē, ka Dzintars savā Facebook kontā bija ierakstījis, ka daudzu gadu garumā pret viņa politisko partiju mēģina izveidot nomelnojošu saistību ar maksātnespējas administratoriem. Tikmēr Gobzems norāda, ka Dzintars nav minējis nevienu argumentu, kas pierādītu pretējo. «Tā vietā viņš mēģina cilāt citas tēmas, lai novērstu sabiedrības uzmanību no maksātnespējas administratoru skandāla, liekot ierakstus, ka pēc 20 gadiem atkal «krievi nāk.»»

«Mīļais draugs, Raivi Dzintar, krievi sen jau ir atnākuši. Labāk parunā par to, kā tavi partijas biedri tiek lamāti pie Māra Sprūda ložas, parunā par to, ka tavi partijas biedri apmeklē Nila Ušakova ballītes un brauc Māra Sprūda limuzīnos, vai ir bijuši kolēģi Gaidim Bērziņam. Parunā par šiem jautājumiem,» intervijā ar BNN uzsver Gobzems.

Gobzems BNN norāda, ka, cik viņam zināms, Raivis Dzintars nekad nav nodarbojies ar uzņēmējdarbību vai bijis biznesmenis, vai kādos uzņēmumos bijis vadošos amatos. «Tāpēc, kā jūs varat izskaidrot, kā viņš, nenodarbojoties ar uzņēmējdarbību, var atļauties privātmāju, var atļauties braukt ar jaunu luksus klases automašīnu? Kā tas ir iespējams? Droši vien viņam ir kāds skaidrojums, sabiedrībai to noteikti būtu interesanti uzzināt. Esmu redzējis daudz uzņēmēju, kuri gadiem cīnās privātajā biznesā, kuri cenšas nopelnīt, un viņiem nav tādu līdzekļu kā Raivim Dzintaram.»

«..visi ļoti labi zina, tikai baidās par to runāt»

Gobzema ieskatā, visās Latvijas politiskajās partijās var atrast pietiekami daudz godprātīgu cilvēku, bet tai pašā laikā tikpat negodprātīgu. «Skaidrs, ka nevaram vainot tikai Nacionālo apvienību. Piemēram, jautājumos, kas saistās ar banku likvidāciju, ir redzamas kaut kādas Vienotības saites. Par to liecina fakti. Kā tas var būt, ka praktiski visos kaut cik nopietnos maksātnespējas procesos vienmēr ir bijušas divas galvenās iesaistītās personas: Māris Sprūds vai Mārtiņš Bunkus. Vai tas nav salīdzināms ar to muitnieka gadījumu, kurš ik gadu azartspēlēs laimē pa pāris tūkstošiem eiro? Kā var būt, ka ir divi tik milzīgi veiksminieki? Ka var gadīties, ka tieši ar Māri Sprūdu un Nacionālās apvienības saistītām personām ir uzticēta Trasta komercbankas maksātnespējas administrācija? Kā var gadīties, kad tieši tad, kad Sprūdu ieliek cietumā, šī Trasta komercbanka nonāk Mārtiņa Bunkus un personu, kas saistītas ar viņu un Vienotību, lokā? Kā tas var būt? Šāda veida gadījumus mēs varam saskaitīt daudz – šis ir tikai viens piemērs. Maksātnespējas nozarē par šo ietekmes sadalījumu visi ļoti labi zina, tikai baidās runāt. Tāpēc šīs saites pamazām jāpublisko un jāšķetina.»

«Nu, Sprūds man zvanīja personīgi..»

Jau ziņots, ka Artuss Kaimiņš un Māris Sprūds uz ielas bija pamanīti sarunājoties. Kaimiņš apgalvoja, ka šī tikšanās ir bijusi pavisam nejauša. Arī Gobzems apliecina, ka pēc šīs «saskriešanās» Kaimiņš viņam ir zvanījis un izstāstījis, ka Sprūds pie viņa pienācis klāt. Saruna norisinājusies vien par Sprūda, pēc Kaimiņa teiktā, bezgaumīgo kreklu. Uz BNN jautājumu, vai pēc Gobzema izteikumiem par maksātnespējas administratoru shēmām un nosauktajiem vārdiem Sprūds nav teicis: «Gobzem, laiks apstāties,» viņš atzīmē: «Nu, Sprūds man zvanīja pēc Preses kluba intervijas, kurā es pirmo reizi nosaucu vairākus uzvārdus, kas iesaistīti maksātnespējas administratoru shēmās. Sprūds teica, ka viņš arī par mani pastāstīs kaut kādu informāciju, uz ko es viņam atbildēju – lai stāsta!»

«Tā arī bija visa saruna.» Gobzems atzīmē, ka tikšanās starp Kaimiņu un Sprūdu bijusi nejauša un cilvēkiem, kas lasa medijus, būtu jāsaprot, ka tur nebija nekā īpaša, kā to pasniedz vairāki mediji un tieslietu ministrs.

Tāpat viņš atgādina, ka arī no Rasnača Twitter ierakstā ir saņēmis solījumu, ka arī viņš par Gobzemu pastāstīs kādus faktus. «Es pats atklāšu visādus faktus par sevi. Ir jāsaprot, ka tagad par mani un Kaimiņu meklēs visādas netīrības,» uzsver Gobzems.

«Saprotiet, nebaidās jau tikai muļķi. Skaidrs, ka man ir bail, bet vīrietim ir jādara tas, kas jādara»

Pēc Gobzema domām, ir svarīgi Latvijā veicināt sabiedrības lustrāciju. «Šeit nav eņģeļu, katram ir savas ēnas puses, bet, veicot lustrāciju – izrunājot atklāti, drosmīgi, neliekuļojot. Nevis tā, kā to dara Raivis Dzintars, sakot, ka «krievi nāk», un aizverot acis uz to, ko Nacionālā apvienība ir piesegusi visu šo laiku. Izrunājam atklāti, drosmīgi kā īsti vīrieši, un tad dzīvojam tālāk. Es nerunāju par to, ka visi ir noziedznieki. Es runāju par to, ka Latvijas sistēma daudzus godīgus cilvēkus ir ievilkusi bailēs būt atklātiem. Jūs domājat, ka man nav bail? Ir, bet, ja es pakļaušos savām bailēm, mēs turpināsim dzīvot kā līdz šim – mūsu valstī nekas nemainīsies. Mēs varēsim liekuļot, dot tukšus solījumus u.tml.»

«Latvijas sabiedrības bailes nerunāt atklāti par politiskajiem «netīrumiem» var salīdzināt ar alkoholismu»

«Lai Latvijā uzlabotu politisko situāciju, ir jārīkojas arī sabiedrībai – tai jāspēj atvērt acis un paskatīties uz realitāti, kas notiek politiskajā vidē, lai arī cik nepatīkami tas būtu. Latvijas sabiedrības bailes nerunāt atklāti par politiskajiem «netīrumiem» var salīdzināt ar alkoholismu – visi zina, ka ir problēma, bet ir bail par to runāt. Arī alkoholiķis, lai varētu cīnīties ar savām atkarībām, vispirms atzīst, ka viņš ir alkoholiķis. Tajā brīdi, kad mēs saņemsim drosmi runāt atklātu valodu, nevis dīvānos, virtuvēs un interneta komentāros, slēpjoties aiz anonīmiem segvārdiem, bet atklāti runājot, tas būs pirmais solis ceļā uz izmaiņām,» uzskata Gobzems.

Gobzems ir pārliecināts, ka Saeimas vēlēšanās uzvarēs KPV LV. «Ja pirms divām nedēļām es teicu, ka mēs tiksim Saeimā, tad šodien es saku, ka mēs uzvarēsim.» Jautāts, kas viņam liek tā domāt, Gobzems īsi atbild: «Tam ir visi priekšnosacījumi.»

Runājot par pašreizējo valdības sastāvu, viņaprāt, tā ir nonākusi kritiskā situācijā. «Mediji cits pēc cita publicē aicinājumus vairākiem ministriem atkāpties, sabiedrība neapmierināta, cilvēki turpina emigrēt. Valdība saka, viss iet uz labo pusi, lai gan mums ir lielākie nodokļi Baltijā, mums ir dārgāki medikamenti nekā Lielbritānijā, kas nav lēta zeme. Mums ģimenē bērniem ir mazāks atbalsts nekā cietumniekiem.»

Viņš uzsver, ka pie esošās situācijas var vainot visas valdības, jo katras valdības uzdevums ir to izmainīt. «Novelt vainu uz iepriekšējām valdībām – «mēs jau neesam vainīgi», «to izdarīja kāds cits» – tā ir bezatbildība. Tad nāciet un izmainiet, jums taču ir vara, jūs taču varat to izdarīt vienas dienas laikā. Daudzus jautājumus var sakārtot vienas dienas laikā. Jūs domājat, ka OIK nevar sakārtot vienas dienas laikā? Var. Nevis, sasaucot 40 cilvēku darba grupu un nepieņemot nekādus loģiskus lēmumus, bet vienas dienas laikā pateikt, ka nebūs iepirkuma par dubulto tarifu.» Kāpēc nav izdarīts? «Tāpēc, ka ir iesaistītas ieinteresētās personas. Šī saistība ir acīmredzama, un, kad pienāks īstais brīdis, es pastāstīšu, kāda tā ir.»

«Mūsu valsts vadītājiem ir vēlme atbrīvoties no atbildības»

Runājot par esošās valdības kļūdām, Gobzems par piemēru min sadarbības partneru atbraukšanuno ASV. «Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ar premjeru iznāca un publiski teica, ka ABLV Bank,  likvidācija būs jāsaskaņo ar ASV. Jāatzīmē, ka ASV kolēģis Māršals Bilingslijs (Marshall Billingslea) neko tādu nav teicis – vismaz viņš to noliedz.»

«Ja es būtu premjers vai finanšu ministrs, tad teiktu, ka uzņemos atbildību par notikušo, ka tā ir mūsu iekšējā lieta un ka paši tiksim galā ar vienas bankas likvidācijas procesu. Citai valstij nav jāiejaucas mūsu iekšējās lietās, pat ja tas ir sadarbības partneris. Šāda publiski pasniegta tēze norāda uz to, ka mūsu valsts vadītājiem ir vēlme atbrīvoties no atbildības – «mēs jau neatbildam, lai atbild tie amerikāņi.» Premjeram ir jāspēj uzņemties atbildību par visiem jautājumiem, par visiem pieņemtajiem lēmumiem – lai arī kādi tie būtu.»

Intervijas nobeigumā Gobzems vēlreiz uzsver, ka Latvijā viens no lielākajiem ļaunumiem ir cilvēku bailes. «Kad tauta beigs baidīties un atvērs acis, tad arī izmainīsies politiskā dienaskārtība. Tas notiks tad, kad cilvēki nebūs vienaldzīgi. Tas ir kā pēc Zolitūdes traģēdijas – cilvēku ieinteresētība ilga divas nedēļas. Loģiski, ja tu esi pie varas un redzi, ka sabiedrība lielākoties ir vienaldzīga un bailīga, kāpēc lai neīstenotu arī dažādas nelikumības savtīgās interesēs? Mēs nevaram teikt, ka tikai politiķi pie visa vainīgi. Mums ir jāatzīst, ka mēs kā sabiedrība pieļaujam daudzas no tām lietām, kas valstī notiek. Mums pašiem kā sabiedrībai ir jābeidz pieļaut tās lietas, par kurām runājam virtuvē un interneta komentāros.»


Pievienot komentāru

  1. nātre teica:

    Mikrouzņēmumi ir spiesti izputēt un braukt uz ārzemēm darbā, jo palielināto nodokli nav spējīgi samaksāt, acīmredzot tāda ir valsts politika, lai tikai tālāk no Latvijas.

  2. Andris teica:

    Nez kāpēc šādas tēmas tiek paceltas pirms vēlēšanām?

  3. Abc teica:

    Viss ir ļoti pareizi pateikts. Kādreiz arī uzticējos un balsoju par Raivi Dzintaru, kad tas bija jaunais deputāts un runāja pareizi, bet tagad redzam, kāds tas kļuvis kad iedzīvojies Saeimā. Vai Gobzem, nekļūsi tāds pats kad tiksi pie siles? Tagad nevaru izšķirties, balsot par Gobzema partiju vai jauno konservatīvo partiju. Jo arī tur bijušo tieslietu ministru noņēma no trases, jo gribēja sakārtot un mainīt šo mafiozo sistēmu un padarīt valsti tiesisku. Gribas viņam iedot mandātu otrajai iespējai.

  4. jop teica:

    Nacionālā Apvienība ir Latvijas valdībā no pirmās dienas un ne reizi nav bijusi opozīcijā!!! Un mēs atrodamies tur kur mēs esam tikai pateicoties NA vadībai. Parādniek un rAIVI dZINTAR VAImēs dzīvojam labi???

  5. Lota teica:

    Lielas cerības kādreiz saistījās ar Raivi Dzintaru, bet laikam ejot , cilvēki mainās, kur nu vēl atrodoties sevišķā vidē. Pat nelaiķis Grūtups viņā saskatīja nākamo valsts prezidentu.
    Varbūt, tiešām Gobzems? Lai viņam izdodas!

  6. 100% teica:

    100% ka Sprūds ar šiem klauniem ir uz vienu roku, pasviež kādu mazumiņu arī par pašu MS, lai nekrīt aizdomas, noteikti pamatīgi vīlās NA, ka pārāk ilgi nācās sēdēt būrī, tagad meklē jaunus sabiedrotos .

Koalīcija atbalsta EM sagatavotā OIK ziņojuma virzību valdībā ar apspriestajiem precizējumie

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem.

Latvija atbalsta atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas divreiz gadā

Ministru kabinets otrdien, 14.augustā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl mēnesi vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās

Vēl mēnesi – līdz 14.septembrim – vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās, kas notiks šā gada 6.oktobrī, norāda Centrālās vēlēšanu komisijā.

Cik sekmīgi ir Saeimas deputātiem piederošie uzņēmumi? Pelnošāko uzņēmumu galvgalī – ZZS deputāti

Politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem. Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un Zemnieku savienība frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos. ZZS Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 – Saskaņas frakcijas deputātiem

Terorakta izmeklēšana: Aiztur vīrieti, kurš ietriecies cilvēkos pie Londonas parlamenta

Pamatojoties uz aizdomām par teroraktu, Londonā arestēts vīrietis, kurš ietriecies barjerās netālu no parlamenta ēkas, ievainojos vairākus cilvēkus.

Latvijas tūristu mītnēs par 11,3% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Šī gada 2.ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 772,3 tūkstoti viesu, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2017.gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Turcijas liras kursa kritums turpina satricināt pasaules biržas

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Atsakās no plāniem dot ārsta palīgiem tiesības izrakstīt nosūtījumus

Veselības ministrija atteikusies no vairāku mediķu organizāciju atbalstītā ierosinājuma dot ārsta palīgiem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, tiesības izrakstīt nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Trasta komercbankas administrators jūlijā atguvis 320 500 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūlijā atguvis 320 501 eiro, kas ir vairākkārt vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 5054 eiro.

Rīgas svētku laikā būtiski ierobežos satiksmi

Rīgas svētku laikā tiks būtiski ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. Jau no 16. augusta plkst. 5.00 līdz 20. augusta plkst. 15.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

Partijas sola samazināt tiesvedību ilgumu

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas tieslietu sistēmas uzlabošanai sola būtiski samazināt tiesvedību ilgumu, atsevišķās krimināllietās atcelt iespēju pārsūdzēt tiesas spriedumu, kā arī veikt vispārēju tieslietu jomas modernizāciju, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Pārbaudīs NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei

No 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijā notiks līdz šim lielākās militārās mācības Namejs 2018, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Spānijā ievainoti 313 cilvēki

Pilsētas sporta un mūzikas festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Bigo, Spānijas ziemeļrietumos, naktī uz pirmdienu ievainoti 313 cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Maksātnespējīgā Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus

Par maksētnēspējīgu atzītā kuģubūves kompānija AS Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus, vēsta Latvijas Televīzija.

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Aicina partijas pierādīt gatavību palielināt veselības finansējumu līdz 4% no IKP

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina partijas pierādīt savu gatavību palielināt veselības nozares finansējumu tā, lai tas 2020.gadā sasniegtu vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, stāsta arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Apskats: «Karstais kartupelis» – partiju finansēšanas jautājums

Jautājums par politisko partiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta ir kā karsts kartupelis, kuru politiķi jau gadiem ilgi mētā no rokas rokā. Šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu Latvijas politiskās partijas ir pabērnu lomā ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ja Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro, tad Latvijas partijām no valsts budžeta pienācās vien 612 398 eiro. Šāda situācija rada labvēlīgu augsni dažādām shēmām, un savulaik politiķu pirkšana notika pat īpaši neslēpjoties. Taču tā kā neapgāžamu pierādījumu trūkst, visi iesaistītie pagaidām tikuši cauri sveikā, raksta laikraksts Ventspilnieks.lv.

Francijas policija aizliegusi Latvijas aktīvistiem Monblāna virsotnē mēģināt uznest karoga mastu

Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, ziņo laikraksts The Times.

BTA: Visbiežāk jeb 70% no apdrošinātajiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem ir motorlaiva

Iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa apdrošināšanas polisi, cilvēki visbiežāk izvēlas apdrošināt motorlaivas. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company, motorlaivu apdrošināšana veido 70% no kopējā izdotā polišu skaita. Pārējos 30% ietilpst tādi peldlīdzekļi kā kuteri, airu laivas, buru jahtas un motorjahtas.

Ašeradens: EM piedāvātais plāns par atteikšanos no OIK nav labākais risinājums

Ekonomikas ministrijas piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, Ministru kabineta komitejas sēdē uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Būvniecības apjoms 2.ceturksnī pieaug par 31,6%

Būvniecības produkcijas apjoms gada griezumā, salīdzinot 2018.gada 2.ceturksni ar 2017.gada 2.ceturksni, pieaudzis par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

VUGD priekšniekam samazina algu par dienesta pārkāpumu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam piemērots disciplinārsods – mēneša amatalgas samazināšana par medību kluba Plauži atrašanos Ogres novada Ķeipenes ugunsdzēsības depo, noskaidrots Iekšlietu ministrijā.

SEB bankas aptauja: 40% jauniešu vēlas nodarboties ar privāto biznesu

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē uzsākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, bet Igaunija – vien 24% jauniešu.

Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,187 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas ietvaros Latvijas Banka jūlija beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,187 miljardu eiro apmērā.

VVC: Valsts pārvaldē redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem

Valsts pārvaldē brīžiem ir redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem, ārvalstniekiem un investoriem, dodot papildus brīvības, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.