bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 25.05.2019 | Vārda dienas: Anšlavs, Junora
LatviaLatvija

Gobzems izslēgts arī no KPV LV Saeimas frakcijas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Politiķis Aldis Gobzems.

Saeimas deputāts Aldis Gobzems trešdien, 6.februārī, arī izslēgts no partijas KPV LV Saeimas frakcijas.

Saeimas frakcijas sēdē par Gobzemu ir bijis slēgtais balsojums un vairākums atbalstījis viņa izslēgšanu. Par Gobzema izslēgšanu balsoja deviņi deputāti, pieci bija pret, savukārt viens nebalsoja, pastāstīja Zakatistovs.

Frakcijas priekšsēdētājs norādīja, ka šo lēmumu nevērtē, bet «pieņem zināšanai». Jautājums par Gobzema izslēgšanu sākotnēji nebija iekļauts frakcijas sēdes darba kārtībā, bet «parādījās» pie darba kārtības punkta Dažādi, piebilda politiķis.

Gobzems pēc lēmuma pieņemšanas sarunā žurnālistiem pateicās Zakatistovam, kurš «šajā pietiekami vājprātīgajā laika posmā» ir bijis izcils frakcijas priekšsēdētājs.

Politiķis norādīja, ka šodien ir pozitīvi uzlādēts un ka kopā ar cilvēkiem, kas ir atsaukušies viņa aicinājuma radīt «jauno veidojumu», izveidos «jaudīgu, konkurētspējīgu, tautas veidojumu» Tas pārtapšot nopietnā kustībā ar līdz šim paustajiem ideāliem, sacīja no frakcijas izslēgtais deputāts.

Vaicāts, kāpēc nepasaka, ka «jaunais veidojums» būs partija, no frakcijas izslēgtais deputāts aicināja viņu nesteidzināt.

Taujāts par pirms vēlēšanām minēto KPV LV kandidātu līgumu, kas paredz nolikt deputāta mandātu frakcijas atstāšanas gadījumā, Gobzems norādīja, ka nav to parakstījis. Tāpat tas uz viņu neattiektos, jo neskarot gadījumus, kad persona tiek izslēgta no frakcijas, skaidroja politiķis.

KPV LV līderis Artuss Kaimiņš mediju pārstāvjiem apliecināja, ka viņš kopā ar citiem ir rosinājis lemt par Gobzema izslēgšanu. Politiķis nenosauca pārējos jautājuma iniciatorus.

Jau ziņots, ka pirmdien, 4.februārī KPV LV valde nolēma izslēgt no partijas Gobzemu.

Saskaņā ar KPV LV mājaslapā publicētajiem partijas statūtiem lēmums par izslēgšanu stājas spēkā vienu mēnesi pēc tā pieņemšanas. Šajā laikā biedrs partijas valdē var pārsūdzēt pieņemto lēmumu.

KPV LV dibinātājs Artuss Kaimiņš pēc valdes sēdes žurnālistiem sacīja, ka valde bija saņēmusi iesniegumus no partijas biedriem, rosinot Gobzema izslēgšanu. Partijas valdē ar šādu ierosinājumu bija vērsies arī pats Kaimiņš.

Ar balsu vairākumu Gobzems no KPV LV ticis izslēgts. Tomēr Kaimiņš neatklāja, kurš atbalstīja Gobzema izslēgšanu, jo balsojums bija slēgts. Neoficiāli izskanējis, ka par Gobzema izslēgšanu no partijas esot balsojis Kaimiņš, Nemiro un Miks Vizbulis, savukārt pret esot bijis Atis Zakatistovs un Linda Liepiņa.

Kaimiņš skaidroja, ka pārmetumi Gobzemam saistīti ar «sistemātisku partijas tēla graušana», tāpat ir bijis «daudz patoloģisku melu», kas izskanējuši no Gobzema arī no Saeimas tribīnes.

Gobzemam ir iespēja dibināt pašam savu partiju, ko viņš jau sen gribot darīt, norādīja Kaimiņš.

Viņš atturējās prognozēt, vai vēl kāds no KPV LV varētu sekot Gobzemam, bet šādu iespēju neizslēdza.

Partijas valde bija saņēmusi arī vairākus iesniegumus, kuros rosināts lemts arī par Kaimiņa izslēgšanu no KPV LV .

Kā ziņots, partijas KPV LV Saeimas frakcija 30.janvārī nolēma turpināt darbu visu 16 deputātu sastāvā. Frakcijas sanāksmē tikai rosināts izslēgt piecus deputātus, kuri neatbalstīja Krišjāņa Kariņa (JV) veidoto valdību, tajā skaitā Gobzemu. Tomēr frakcijas vairākums šādu ieceri neatbalstīja, žurnālistiem pēc sanāksmes pavēstīja frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.

Frakcijas vadītājs uzskata, ka nav neiespējami strādāt kopā deputātiem, kuri atbalsta valdību un kuri to neatbalsta. Viņš skaidroja, ka var nošķirt informāciju, kas ir pieejama valdību atbalstošiem deputātiem un kas ir pieejama to neatbalstošajam pieciniekam .

Piecinieka izslēgšanu atbalstīja tikai deputāti Kaimiņš un Aldis Blumbergs (KPV LV). Blumbergs žurnālistiem pauda viedokli, ka de facto šī neesot frakcija, jo deputātiem pašlaik nav vienota mērķa.

Par valdības apstiprināšanu janvārī balsoja 11 KPV LV deputāti, savukārt pieci balsoja pret .

Domstarpības starp KPV LV politiķiem Kaimiņu un Gobzemu ir iezīmējušās vēl asāk pēc janvāra Saeimas sēdes, kurā Gobzems apgalvoja, ka Kaimiņš esot piedāvājis partijai saņemt 100 000 eiro no Rūdolfa . Pēc tam Gobzems paziņoja, ka dosies uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un liecinās pret Kaimiņu. Pēc tam arī sekoja iztaujāšana tiesībsargājošajā iestādē, pēc kuras Gobzems komentāros bija skops, norādot, ka ir parakstījies par informācijas neizpaušanu.


Pievienot komentāru

EP vēlēšanas noritējušas mierīgi; CVK jau kaļ plānus par Saeimas vēlēšanu uzlabošanu

Vēlētāju līdzdalība vēlēšanu dienā ir mazāka nekā iepriekšējās dienās, savukārt, salīdzinot ar 2014.gadu, vēlēšanu dienā aktivitāte ir mazliet lielāka.

EP vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 33%

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 32,21% jeb 454 861 balsstiesīgais iedzīvotājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Latvijā līdz šim saņemti divi signāli par iespējamu balsu pirkšanu EP vēlēšanās

VDD norādīja, ka dienests kopumā saņēmis divus signālus par iespējamu tā dēvēto balsu pirkšanu, kur vienā gadījumā informācija neapstiprinājās, bet vienā gadījumā pārbaude vēl turpinās.

«Izcili apgrūtinošs» vēlēšanu process – iemesls kūtrajai latviešu aktivitātei ārvalstīs, skaidro eksperts

Zemā vēlētāju aktivitāte ārvalstīs varētu būs skaidrojama ar «izcili apgrūtinošo» vēlēšanu procesu ārzemēs – cilvēkam aptuveni mēnesi iepriekš bija jāreģistrējas, lai vēlētu citā zemē ārpus Latvijas, saka biedrības Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

«Latvijai potenciāls pārsniegt iepriekšējo vēlēšanu aktivitāti». EP vēlēšanas bildēs

Šogad Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētāju aktivitātei ir potenciāls pārsniegt aktivitāti iepriekšējā balsošanas reizē pirms pieciem gadiem. Tā pieļāvis politologs Filips Rajevskis.

Lielākā aktivitāte EP vēlēšanās lielo pilsētu vidū līdz pēcpusdienai bijusi Valmierā

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz šim starp lielākajām pilsētām lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Valmierā, bet mazākā – Daugavpilī, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz pēcpusdienai EP vēlēšanās nobalsojuši jau 27,38% balstiesīgo

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz sestdienas, 25.maijam, plkst. 16.00 nobalsojuši kopumā 386 552 vēlētāju jeb 27,38% no kopējā vēlētāju skaita.

Policija sākusi divas administratīvās lietvedības par aģitācijas izvietošanu

Valsts policija līdz plkst. 15.00 sākusi tikai divas administratīvās lietvedības par aģitācijas izvietošanu.

Lielu vēlētāju aktivitāti Saulkrastu novadā mērs skaidro ar vasaras sezonas sākumu

Daudzi, tostarp politiķi, ir sākuši vasaras sezonu savās vasarnīcās, un darbus dārzā apvieno ar vēlēšanām.

Iedzīvotāji CVK sūdzas par nespēju atrast savu iecirkni

Lai arī kopumā Eiropas Parlamenta vēlēšanas sestdien, 25.maijā, norit mierīgi un bez starpgadījumiem, daži iedzīvotāji tomēr sūdzas par iespējamu aģitāciju, kā arī nespēju atrast savu iecirkni.

Līdz pusdienlaikam kopumā Latvijā EP vēlēšanās nobalsojuši 20,24% vēlētāju

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz sestdienas, 25.maijam, plkst.12 nobalsojuši kopumā 285,8 tūkstoši vēlētāju jeb 20,24% no kopējā vēlētāju skaita.

Muižnieku ievēlu uz otru termiņu LU rektora amatā

Latvijas Universitātes Satversmes sapulcē piektdien, 24.maijā, par augstskolas rektoru ar 141 balsi atkārtoti tika ievēlēts Indriķis Muižnieks.

Pirmajās EP vēlēšanu dienās nobalsojuši 11,15% Latvijas balsstiesīgo

Pirmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienās, no 22. līdz 24.maijam, nobalsojuši 11,04% jeb 155 881 Latvijas balsstiesīgais vēlētājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Saņemti pirmie signāli par iespējamiem pārkāpumiem EP vēlēšanu norisē

Valsts drošības dienests ir saņēmis pirmos signālus par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisē.

Pārtikas ražotāji neredz problēmas ES direktīvas ieviešanā ar mērķi ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses

Latvijas pārtikas ražotāji nesaredz problēmas sekmīgi Latvijā pārņemt prasības, ko nosaka Eiropas Savienības direktīva pret negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē, stāsta Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnijā

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnija sākumā, un to plānots pabeigt līdz gada beigām, paziņoja konkursā par atjaunošanas darbiem uzvarējušās Lietuvas kompānijas Vitras-S vadītājs Mihails Ļipkins.

VNĪ sāks ieviest koncepciju Nākotnes birojs

Arī valsts pārvalde saskaras ar tiem pašiem izaicinājumiem kā privātais sektors: kā efektīvāk izlietot līdzekļus, kā nodrošināt darba vidi, kas palīdz sasniegt organizācijas mērķus.

Statistika: Jo vecāks, jo vientuļāks

2018.gadā 17% iedzīvotāju vecumā no 75 gadiem atzīmējuši, ka pēdējā mēneša laikā ir jutušies vientuļi visu laiku vai lielākoties, savukārt gados jaunāki cilvēki šādu atbildi sniedza desmit reizes retāk.

Daļa vēlētāju joprojām nesekmīgi mēģina nobalsot ārpus saviem vēlēšanu iecirkņiem

Turpinoties iepriekšējai balsošanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, daļa vēlētāju Rīgā nav informēti, ka piektdien, 24.maijā, iespējams nobalsot tikai tajā iecirknī, kurā viņi ir reģistrēti, un viņi neveiksmīgi centušies nobalsot citā balsošanas vietā.

RTAB «jauna» valde – par priekšsēdētāju iecelts tās līdzšinējais loceklis Grīnvalds

Par Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāju ievēlēts Guntars Grīnvalds, kurš līdz šim RTAB darbojās kā valdes loceklis.

Video: Britu premejere Meja paziņo par atkāpšanos emocionālā uzrunā

Par demisiju paziņojusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, atzīstot, ka viņas valdībai nav izdevies atrisināt Brexit strupceļu. Atvadu uzrunā viņa to nosaukusi par britu valdību «lielāko izaicinājumu miera laikos».

Viedoklis: Oligarhu maks šoreiz nenostrādās – pirmās atklātās prezidenta vēlēšanas

Latvijas Valsts prezidents varētu būt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga iespēja uz apžēlošanu gadījumā, ja tiesa pēc vairākiem gadiem pasludina notiesājošu spriedumu viņa lietā. Tomēr, lai arī cik biezs būtu oligarhu maks, ZZS virzītais prezidenta kandidāts tiesībsargs Juris Jansons, visticamāk, netiks ievēlēts par nākamo Latvijas Valsts prezidentu – atklātais balsojums šo procesu apgrūtinās.

Igaunijas elektrotīklu operators apzīmogo pievienošanos Eiropas tīklam

Igaunijas elektrotīklu pārvaldes uzņēmums Elering ir parakstījis līgumu par pievienošanos sinhronizētajam kontinentālās Eiropas elektrotīklam, kas plānota kopā ar Latviju un Lietuvu.

Apsūdzēti divi vīrieši par cigarešu kontrabandu vairāk nekā miljona vērtībā

Abi apsūdzētie kāda uzņēmuma legālā cigarešu ražotnē nelikumīgi saražoja un glabāja 7 110 380 cigaretes Richman bez akcīzes nodokļa markām 1 137 660 eiro apmērā.

Pēc kopīgas alkohola lietošanas vīrietis sadur sievieti

Sievietei konstatēta durta brūce kājas augšstilbā un viņa nogādāta medicīnas iestādē.