Godiņš: Latvija vēl cer uz jaunā ES autokravu pārvadātāju regulējuma pārskatīšanu

Eiropas Savienības Mobilitātes pakotne palielinās autokravu pārvadātāju izmaksas, kas ietekmēs arī ražotāju un gala patērētāju, 20.augustā žurnālistiem teica Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš skaidroja, ka ES Mobilitātes pakotnes noteikumi pakāpeniski stāsies spēkā šogad un turpmākajos gados.

«Tās izstrāde ir prasījusi vairāk nekā trīs gadus, kas aizvadīti spraigās diskusijās un aktīvā darbā, pārstāvot valsts pārvadātāju intereses. Ne visi pieņemtie lēmumi bijuši viennozīmīgi vērtēti un atbalstīti no dažādu valstu puses. Piedāvātais risinājums Latviju nostāda nekonkurētspējīgākās pozīcijās, ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko izvietojumu,» teica Godiņš, piebilstot, ka Autotransporta direkcija no savas puses centīsies sniegt pēc iespējas plašāku informatīvo atbalstu pārvadātājiem.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas autopārvadātāji būs konkurētspējīgi arī pie šādiem nosacījumiem, tomēr direkcijas uzskata, ka pieņemtie lēmumi būtu jāpārskata.

Mobilitātes pakotnes I ietvaros no 20.augusta ir stājušās spēkā izmaiņas attiecībā uz autovadītāju darba un atpūtas laika organizēšanas kārtību, kas apgrūtinās Latvijas kravu autopārvadātāju darbu, piemēram, pārvadātājam jānodrošina, lai autovadītāji atgrieztos mājās vai uzņēmuma reģistrācijas valstī ik pēc četrām nedēļām. Tāpat nosacījumi paredz, ka autovadītājs regulāro atpūtu (45 stundas) nedrīkst pavadīt automobiļa kabīnē, bet tas jādara viesnīcā vai hostelī. Godiņš piebilda, ka arī pārvadātājiem tas ir risks, jo kravas ir vērtīgas un ne visur tās ir iespējams atstāt drošā, apsargātā vietā.

Mobilitātes pakotnes I nosacījumi paredz, ka informācijai par drošām un aizsargātām stāvvietām jābūt pieejamai vienkopus, lai autovadītāji, izpildot reisu, varētu laikus ieplānot apstāšanos.

Godiņš pauda šaubas, vai šādas vietas būs gana daudz, jo pārvadātāju apjoms pēdējos gados ir pieaudzis.

Izmaiņas ir gaidāmas arī attiecībā uz atalgojuma noteikšanu transportlīdzekļa vadītājiem un kontroli. Šobrīd katra valsts ir noteikusi savu kārtību darbinieku nosūtīšanas un minimālās algas nosacījumu izpildei un kontrolei, bet no 2022.gada 2.februāra pārvadātājam, kurš veiks autopārvadājumus citā dalībvalstī, būs pienākums nosūtīt deklarāciju par norīkojumu darbā, izmantojot visām ES valstīm izveidotu kopīgu sistēmu. Tāpat pārvadātājam būs pienākums pēc kompetento iestāžu pieprasījuma iesniegt pierādījumus par veiktajiem pārvadājumiem, tahogrāfa datu kopijas un dokumentāciju par darbā norīkotā autovadītāja atalgojumu.

No 2022.gada 2.februāra ir paredzēts arī pastiprināt kontroli, uzlabojot kontrolējošo institūciju sadarbību un pievēršot pastiprinātu uzmanību «pastkastīšu uzņēmumiem».

No 2022.gada 21.februāra tiks noteikti papildu nosacījumi, lai pārvadātājs varētu piekļūt autopārvadājumu jomas uzņēmējdarbībai, piemēram, pārvadātājam autoparka darbība būs jāorganizē tā, lai transportlīdzekļi pārvadātāja reģistrācijas valstī atgrieztos vismaz astoņu nedēļu laikā pēc izbraukšanas no tās. «Latvijas transportlīdzekļiem atgriešanās atpakaļ no Francijas vai Itālijas ir vairāk nekā 2000 kilometru, tāpēc pārvadātājs būs ieinteresēts paņemt jebkuru kravu par jebkuru cenu, lai kaut mazinātu savas izmaksas,» teica Godiņš.

Tāpat tiks paplašināts pārkāpumu loks, par kuriem varētu tikt piemērots sods, piemēram, saistībā ar nodokļu tiesībām, darba ņēmēju norīkošanu darbā, kabotāžas pārkāpumiem.

Autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko stāstīja, ka Mobilitātes pakotne I ir radījusi jaunus, ierobežojošus nosacījumus Latvijas autopārvadātājiem.

«Prasība pārvadātājiem organizēt darbu tā, lai autovadītāji varētu atgriezties ik pēc četrām nedēļām un transportlīdzekļa obligāta atgriešana palielinās izmaksas un samazinās ienākumus autopārvadātājiem,» teica Pociluiko. Viņš piebilda, ka arī prasība par transportlīdzekļa atgriešanu ir pretrunā ar ES transporta politikas prioritāti samazināt nopietnu ceļu satiksmes negadījumu skaitu un pretrunā ar ES Zaļo kursu, jo tā var radīt papildu aptuveni 3,77 miljonus tonnu oglekļa dioksīda (CO2) izmešu.

Pociluiko skaidroja, ka katra transporta vienības atgriešana mītnes zemē prasa aptuveni trīs dienas. «Mašīnai ir jāmaksā par ceļiem, jālej degviela, jāmaksā alga šoferim, bet kravu nebūs. Daudzi to nespēs pavilkt,» teica Latvijas Auto vadītājs, uzsverot, ka tas būs nopietns pārbaudījums Latvijas autotransporta nozarei.

Kravu pārvadātāja SIA Dinotrans valdes loceklis Allans Aukštikalnis uzsvēra, ka Mobilitātes pakotnē ir ļoti daudz neskaidru jautājumu, turklāt nav arī skaidrība, kā noteikumi tiks kontrolēti.

Viņš stāstīja, ka Dinotrans vēlas turpināt darboties un ir ieinteresēti meklēt risinājumus un strādāt ar klientiem. «Visa pakotne sadārdzinās izmaksas, tāpēc mēs gribēsim runāt ar klientiem par cenu izmaiņām. Tas būs grūti, jo konkurence tirgū ir liela,» teica Aukštikalnis, piebilstot, ka Austrumeiropas valstīm, kas ir tuvāk Centrāleiropai, izmaksas nepieaugs tik ļoti, tāpēc Latvija ir viena no lielākajām zaudētājām.

Tāpat viņš pauda cerību, ka lieta nonāks līdz Eiropas tiesai.

Arī SIA Samskip valdes priekšsēdētāja Ilze Zaula stāstīja, ka šī ir lielākā krīze, kādai nozare līdz šim gājusi cauri. Viņa uzsvēra, ka kravas visiem uzņēmumiem nepietiks un konkurence pieaugs.

Tāpat viņa stāstīja, ka vissliktākajā variantā šoferu atgriešana mītnes zemē reizi četrās nedēļās, automašīnu atgriešana mītnes zemē reizi astoņās nedēļās, viesnīcu un citi Mobilitātes pakotnes radītie noteikumi, palielinās uzņēmuma izdevumus par 1,4 miljoniem eiro gadā.

Samskip jau tagad skatās, kā reģistrēt savu autoparku ārpus Latvijas un arī operāciju centrus pārvietot ārpus Latvijas.

«Šie lēmumi ietekmēs arī patērētājus, tirgotājus, apdrošinātājus un virkni citu lietu, kas saistītas ar pārvadājumiem. Transporta izmaksas noteikti palielināsies, tāpēc ietekmēs arī iedzīvotāju maciņus,» teica Zaula.

Godiņš norādīja, ka pašreiz vēl nav skaidra Latvijas tālākā rīcība, jo viennozīmīgi ir punkti, kas neapmierina.

Latvija varētu būt starp valstīm, kas tieši iesaistās, vēršoties Eiropas tiesā vai valsts, kas vismaz atbalsta citu valstu prasību tiesā. «Skaidrs, ka kravu pārvadājumu nozare tieši pa autoceļiem Latvijai ir ļoti svarīga. Svarīgāka nekā pa dzelzceļu. Tas ir jāsaprot. Apjomi pa dzelzceļu krītas, tāpēc jādara viss, lai saglabātu kravu apjomu pa ceļiem,» teica Godiņš, skaidrojot, ka pašreiz vēl notiek sarunas ar Bulgāriju, Rumāniju, Poliju, Lietuvu, kas arī apsver vēršanos Eiropas tiesā.

Mobilitātes pakotne paredz izmaiņas arī attiecībā uz starptautisko komercpārvadājumu nodrošināšanu ar kravu transportlīdzekļiem, kuru pilna masa pārsniedz 2,5 tonnas, bet nepārsniedz 3,5 tonnas. No 2022.gada 21.maija, lai nodrošinātu šādus pakalpojumus, pārvadātājam būs nepieciešama nevis licences kartīte, bet gan Eiropas Kopienas atļaujas kopija uz katru transportlīdzekli. Savukārt no 2026.gada 1.jūlija pārvadātājam, veicot starptautiskos kravu komercpārvadājumus ar transportlīdzekli, kura pilna masa pārsniedz 2,5 tonnas, būs jāizmanto tahogrāfs, lai reģistrētu darba un atpūtas laiku. Šobrīd šādi transportlīdzekļi ar tahogrāfu nav jāaprīko.

Plānots, ka tiks veiktas izmaiņas arī tahogrāfu sistēmā, jo analogā, digitālā un viedā tahogrāfa pirmā versija tiks nomainīta uz viedā tahogrāfa otro versiju. Tāpat no 2022.gada 2.februāra dalībvalstu robežu šķērsošana tahogrāfā būs jāreģistrē tuvākajā iespējamajā pieturvietā uz robežas vai pēc tās šķērsošanas. Savukārt no 2024.gada 31.decembra transportlīdzekļa vadītājam būs jāspēj uzrādīt informāciju par darba un atpūtas laika periodu – par kārtējo dienu un 56 iepriekšējām dienām, nevis 28, kā tas ir šobrīd.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas