Grāmatām un periodiskajiem izdevumiem piemēros PVN samazināto likmi 5% apmērā

Grāmatām un periodiskajiem izdevumiem piemēros pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 5% apmērā, trešdien, 29.septembrī, lēma valdībā.

Grāmatām, kas iznāk drukas vai elektroniska izdevuma versijā, PVN tiks samazināts no 12% uz 5%, arī preses izdevumiem, kas iznāk drukas un elektroniskā izdevuma versijā, samazinās PVN likmi šādā apjomā.

Samazinātās likmes piemērošana ir Kultūras ministrijas (KM) iniciatīva, lai veicinātu kvalitatīvu grāmatu un periodisko izdevumu pieejamību sabiedrībai un to daudzveidību, tādējādi nodrošinot sabiedrības kultūras, izglītības un informētības vajadzības.

KM skaidroja, ka patlaban PVN likme grāmatām Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā – vidēji ES grāmatām noteiktā PVN likme grāmatām ir 6,6% un tā tiek attiecināta uz visu formātu grāmatām, tostarp e-grāmatām.

Tāpat KM atzīmēja, ka atsevišķās ES valstīs grāmatām noteikta 0% PVN likme.

Latvijā grāmatām PVN samazinātā likme 5% apmērā tika piemērota līdz 2009.gadam, kad tā tika palielināta sākotnēji līdz 21% un pēc tam samazināta līdz 12%.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par izdevējdarbību Latvijā, kopš 2009.gada ikgadēji samazinās gan jaunizdevumu skaits, gan grāmatu tirāža. Pēc CSP datiem 2020.gadā izdoto grāmatu skaits, salīdzinot ar 2019.gadu, samazinājās par 14,2%, savukārt tirāžu skaits – par 26%, sasniedzot zemāko rādītāju kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Kā piemēru KM minēja Igauniju, kurā iedzīvotāju skaits ir 1,325 miljoni un grāmatām tiek piemērota 9% PVN samazinātā likme, tiek izdoti 3634 grāmatu nosaukumi gadā, savukārt Latvijā uz 1,92 miljoniem iedzīvotāju tiek izdoti 1805 grāmatu nosaukumi gadā, tātad, uz vienu iedzīvotāju Latvijā tiek izdots par 180% mazāks grāmatu skaits nekā Igaunijā.

«Rezultātā aizvien sarūk grāmatu piedāvājums Latvijas sabiedrībai, kas rada draudus gan kultūras daudzveidībai un pieejamībai, gan latviešu valodai, ņemot vērā, ka grāmatas aizvien ir viens no nozīmīgākajiem valodas nesējiem un attīstības veicinātājiem,» norādīts likumprojekta anotācijā.

KM uzsvēra, ka masu mediju lietošanas paradumu maiņas rezultātā ir pieaugusi interneta mediju auditorija, taču sarūk preses izdevumu, it īpaši dienas laikrakstu, tirāžas.

Tas, KM ieskatā, apdraud drukāto mediju kā viedokļu daudzveidības avota, latviešu valodas un kultūras balsta pastāvēšanu un iespēju sabiedrībai saņemt daudzveidīgu un sabiedriski nozīmīgu informāciju.

Skaidrojot situāciju KM norādīja, ka ir nepieciešams grāmatām un preses izdevumiem iespieddarba un elektroniska izdevumu formā noteikt PVN samazināto likmi 5% apmērā, tādējādi veicinot to pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, stabilizējot to skaitu, tirāžas un cenu pieejamību, rezultātā nodrošinot plašāku sabiedrības piekļuvi augstvērtīgai un uzticamai informācijai.

Paredzēts, ka PVN samazināto likmi piemēros grāmatām, tostarp bibliotēku izsniegtām grāmatām, ieskaitot brošūras, bukletus un tamlīdzīgus iespieddarbus, bilžu, zīmējamās un krāsojamās grāmatas bērniem, iespiestas notis vai nošu rokrakstus, kartes un hidrogrāfiskas vai tamlīdzīgas shēmas. Tāpat KM uzsvēra, ka minētais tvērums nepaplašina, bet tikai atbilstoši PVN direktīvai precizē līdz šim PVN likumā noteikto un tas tiek attiecināts uz iespieddarba un elektroniskā formātā izdotām grāmatām, kāds ir spēkā jau esošajā regulējumā, kā arī nemaina fiskālo ietekmi.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas