Gripas izplatība Latvijā ir zema, taču epidēmijas draudi vēl pastāv

Aizvadītajā nedēļā Latvijā nedaudz samazinājies to pacientu skaits, kuri vērsušies pie ģimenes ārsta gripas un citu akūtu augšējo elpceļu infekciju (AAEI) saslimšanu gadījumos.

Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, samazinājies arī pie ģimenes ārstiem reģistrēto klīniski apstiprināto gripas gadījumu skaits – no 14 gadījumiem februāra otrajā nedēļā līdz 11 gadījumiem pagājušonedēļ, liecina jaunākie Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) monitoringa dati.

Kopš janvāra sākuma noturīgākā gripas izplatība novērota tikai Rīgā, bet pie ģimenes ārstiem kopš gada sākuma gripas gadījumos vērsušies pacienti arī Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Rēzeknē un Ventspilī. Saslimstības intensitāte visā valsts teritorijā vērtējama kā zema un nav sasniegusi epidēmijas apmērus.

Monitoringā iesaistītajās slimnīcās aizvadītajā nedēļā nedaudz palielinājies stacionēto pacientu skaits gripas gadījumos – ievietoti 16 pacienti ar diagnozi gripa, bet pieci ar diagnozi – gripas izraisīta pneimonija. Pacienti hospitalizēti Rīgā (12 pacienti) un Ventspilī (deviņi pacienti). Aizvadītajā nedēļā pieauga arī laboratoriski apstiprināto gripas gadījumu skaits.

Pneimonija ir viena no gripas vīrusu izraisītajām komplikācijām, kas attīstās visbiežāk, ja gripa netiek izārstēta pilnībā un cilvēks dodas uz darbu, vai turpina intensīvi strādāt un gripu neizguļ, tādējādi pārslogojot savu organismu un traucējot tam cīnīties ar infekciju. Pneimoniju var izraisīt gan gripa, gan citi elpceļu vīrusi vai baktērijas, kad attīstās bakteriālā pneimonija, un šajos gadījumos bieži nepieciešama ārstēšana slimnīcā.

Kaut gan šīs gripas sezonas laikā nav bijis ilgstošs aukstums un saslimušo ar gripu arī ir ievērojami mazāk, nekā citās gripas sezonās šajā pašā laikā, nav iespējams viennozīmīgi apgalvot, ka gripas epidēmijas šosezon nebūs. Gripas izplatība arī ziemas beigās var sasniegt epidēmijas apmērus, skaidro SPKC epidemiologi.

Mediķi atgādina, ka šobrīd izplatās arī citi elpceļu vīrusi, kas izraisa gripai līdzīgas saslimšanas gan bērniem (īpaši līdz piecu gadu vecumam), gan pieaugušajiem, tomēr norit vieglākā formā, nekā gripa. Tomēr arī šajos gadījumos ir jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai noteiktu pareizāko ārstēšanu. Savukārt, lai nesaslimtu, jāievēro personīgā higiēna – roku mazgāšana pirms ēšanas, pēc tualetes apmeklējuma un atgriežoties mājās, kā arī jāveic telpu vēdināšana, mitrā uzkopšana un citi profilakses pasākumi.

102.000.102.6674

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas