Hindenburga katastrofa – dirižabļu ēras beigas

Milzīgs, vieglāks par gaisu un grezns – tie ir vārdi, kas raksturo bēdīgi slaveno dirižabli jeb cepelīnu Hindenburgs. Gaisa kuģis savā pēdējā lidojumā uzsprāga, paņemot 36 cilvēku dzīvības. Mūsdienās zinātnieki vēl joprojām strīdas par īsto dirižabļa bojāejas iemeslu.

Sākotnēji cepelīnus uzskatīja par nākotnes lidaparātiem, kas daudz ātrāk un drošāk spēs pārvadāt cilvēkus. To būvniecībā aktīvi iesaistījās Vācija, savukārt Latvijas teritorijā atradās vairāki cepelīnu angāri. Lielākais lidaparāts, dirižablis Hindenburgs, veica ceļojumus pa pasauli, neskatoties uz bīstamo ūdeņraža gāzi, ar ko tas bija pildīts.

Otrdien, 29.jūnijā, plkst. 22.00 kanālā National Geographic īpašā raidījumā – Hindenburgs: jaunie pierādījumi, pastāstīs par vēl nedzirdētiem atklājumiem dirižabļa katastrofas izmeklēšanā.

Gaidot raidījumu, aicinām ielūkoties milzu lidaparātu vēsturē un cepelīna Hindenburgs nelaimē, kas iezīmēja dirižabļu ēras norietu.

Latvijas artava dirižabļu attīstībā

Milzu gaisa kuģu pionieris grāfs Ferdinands Ādolfs Heinrihs Augusts fon Cepelīns ir cieši saistīts ar Latviju. Pēc militāro gaitu beigšanas, viņš devās uz Jaunlaiceni, kur iepazinās, vēlāk arī aprecējās, ar baronesi Izabellu fon Vulfu.

Viņa sievai piederēja vairāki īpašumi Livonijā, tostarp Vecgulbenes muiža. Pāris šo ēku ieķīlāja, lai uzsāktu cepelīnu būvniecību. Pēc grāfa nāves 1928.gadā tika uzbūvēts tajā laikā lielākais un modernākais šāda veida lidaparāts, ko nosauca par Grāfu Cepelīnu.

Tas bija pirmais šāda veida gaisa kuģis, kas veica pasažieru komercpārvadājumus pāri plašajam Atlantijas okeānam un 1929.gadā bez nosēšanās spēja veikt lidojumu apkārt zemeslodei. Grāfs Cepelīns 1930.gadā divas reizes lidoja arī virs Latvijas.

Pirmajā pasaules karā, no 1916.gada maija līdz 1917.gada decembrim, Vaiņodē atradās dirižabļu lidosta, ko izmantoja kara vajadzībām. Interesanti, ka Rīgas Centrāltirgus paviljonu būvniecībā izmantoja šīs lidostas cepelīnu angāru augšējās daļas – no tām var spriest, cik lieli bija šie lidaparāti. Pirms pielāgošanas tirgus vajadzībām, angāri bija 37 metrus augsti, 47 metrus plati un 240 metrus gari.

Grezns lidojums pāri okeānam iespaidīgākajā dirižablī pasaulē

Dirižablis Hindenburgs bija lielākais šāda veida gaisa kuģis, kāds jebkad uzbūvēts. 245 metrus garā vācu milža izgatavošanu uzsāka 1931.gadā. Daļu lidaparāta veidoja no cita cepelīna sastāvdaļām, kas bija atlikušas pēc tā avarēšanas. Jaunuzbūvētais cepelīns lidojumā spēja sasniegt ātrumu līdz pat 135 km/h.

Sākotnēji bija paredzēts, ka kuģi pildīs ar nedegošu gāzi, hēliju, taču tā nenotika. Cepelīna būvēšanas laikā Amerikas Savienotās Valstis (ASV), kas tobrīd bija vienīgās hēlija eksportētājas, aizliedza piegādāt gāzi uz Vāciju. Šī iemesla dēļ lidaparātu tomēr nolēma piepildīt ar 140 000 kubikmetriem viegli uzliesmojošās ūdeņraža gāzes, kas pildīja savu funkciju, bet nebija tik droša.

Ar Hindenburgu no Eiropas līdz Amerikai varēja nokļūt divreiz īsākā laikā nekā ar kuģi. 1936.gadā dirižablis veica 17 ceļojumus pāri okeānam līdz ASV un atpakaļ uz Vāciju. Tolaik lidaparāts bija rekordists – Atlantijas okeāna šķērsošana abos virzienos dirižablim aizņēma piecas dienas, 19 stundas un 51 minūti.

Cepelīna interjers bija ļoti grezns un ceļojums ar to – dārgs. Vienvirziena biļete no Vācijas līdz ASV izmaksāja aptuveni 333 eiro, savukārt ceļojums turp un atpakaļ – ap 600 eiro, kas tajā laikā bija patiesi augsta cena.

Lidaparātā bija eleganta ēdamzāle un grezni numuri. Speciāli šim dirižablim pasūtīja un izveidoja vieglu, neliela izmēra flīģeli. Mūsdienās parasts flīģelis sver aptuveni 300 līdz 400 kilogramus, taču cepelīnam radītais instruments svēra mazāk nekā 181 kilogramu, jo to veidoja lielākoties no alumīnija sakausējuma. Flīģeli gan izmantoja tikai Hindenburga pirmajā lidojumā, citos braucienos tas neatradās uz klāja.

Lai arī lidaparāts bija pildīts ar viegli uzliesmojušu gāzi, tā apakšējā daļā bija ierīkota smēķētava. Uz gaisa kuģa klāja bija aizliegts ienest sērkociņus vai šķiltavas, taču uz tā varēja iegādāties cigaretes, cigārus un tad doties uzsmēķēt uz speciālu telpu, kuru rūpīgi uzraudzīja sargi. Smēķētavu caur dubultajām durvīm drīkstēja pamest tikai tad, kad cigaretes vai cigāri bija pilnībā nodzēsti.

Hindenburga liktenīgais pēdējais lidojums

1937.gada 6.maijā milzīgais vācu gaisa kuģis veica kārtējo lidojumu – šoreiz uz Leikhērstu, Ņūdžersijā. Nosēšanās laikā kāda dzirkstele reaģēja ar ūdeņraža gāzes noplūdi un izraisīja sprādzienu. Liesmas dirižabli iznīcināja vien 30 sekundēs.

No 97 personām, kas atradās uz klāja, 36 gāja bojā. Pārējiem izdevās izglābties, sprādziena brīdī izlecot āra pa logu. Pēc šī traģiskā notikuma 30 gadus ilgušo ceļošanas veidu aizmirsa.

Pat pēc tik daudziem gadiem zinātniekiem nav izdevies pilnībā noskaidrot, kādēļ Hindenburga nosēšanās beidzās ar sprādzienu. Vadoties pēc 1937.gadā veiktās izmeklēšanas materiāliem, daļa lidaparātā esošā ūdeņraža noplūda elektriski uzlādētā atmosfērā, kas aizdedzināja gāzi. Svarīgi pieminēt, ka cepelīns pirms katastrofas piedzīvoja ievērojamu gāzes noplūdi.

Ja vēlies uzzināt vairāk par dirižabļa bojāeju, ieplāno raidījuma Hindenburgs: jaunie pierādījumi skatīšanos 29.jūnija vakarā kanālā National Geographic!

Vai mūsdienās atkal redzēsim cepelīnus?

Mūsdienās, vairāk nekā 80 gadus pēc traģiskās Hindenburga bojāejas, cepelīni, iespējams, atgriezīsies. Tos plāno izmantot kravas pārvadāšanai, jo dirižabļi rada salīdzinoši mazu vides piesārņojumu.

Pēdējā informācija liecina, ka lidaparāti varētu būt pat desmit reižu lielāki par Hindenburgu un to būvniecībā izmantotu drošākus materiālus. Lai mazinātu iespējamos riskus, lidaparātu darbību automatizētu – tos sagatavotu un vadītu roboti. Bet to, vai šī ideja tiks īstenota – laiks rādīs.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas