bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 24.01.2019 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija

Hroniskās iesnas: Kā ar tām cīnīties?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vēsajā periodā iesnas ir ļoti bieža parādība, tādēļ reizēm sākam tās uztvert kā pašsaprotamas. Tomēr tā darīt nevajadzētu, jo tās var pāraugt hroniskās iesnās, kas var ievērojami ietekmēt gan pašsajūtu, gan dzīves kvalitāti un veselību. Kā izvairīties no hronisko iesnu riska un kā šo problēmu risināt, ja tomēr sanācis saslimt, konsultē BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, privātklīnikas Headline otorinolaringologs Valdis Miglāns un farmaceite Zanda Ozoliņa.

Iemesli ir dažādi

Otorinolaringologs Miglāns skaidro – hroniskas iesnas ir visai izplatīta kaite. Brieduma gados problēmu loks, kas nosaka deguna aizlikumu, ir ievērojami plašāks nekā bērnībā. Tāpēc loram jāizdibina īstais iemesls, un bieži vien tie ir pat vairāki. Vecāku vaina varētu būt tik daudz, ka, iespējams, hronisku iesnu pamatā ir iedzimtība, piemēram, alerģisks iekaisums, taču pārējais gan parasti ir pašu sarūpēts, jo nereti aizlikts deguns saistīts ar dzīvesveidu un profesiju. Arī ārējā vide daudz ko nosaka. Sadzīves ķimizācija, mikroklimata kontroles iekārtas, elektronika, kas ražo jonizētas gaisa molekulas. Tas viss kopumā atstāj iespaidu uz deguna gļotādas veselību. Sākumā ir vienkāršas iesnas, bet ar laiku iekaisums no deguna dobuma izplatās dziļāk – deguna blakusdobumos, aizdegunē, kaklā, ausīs un skar pat dziļo elpceļu gļotādu. Aizliktu degunu bieži pavada gļotādas sekrēcijas traucējumi – puņķošanās vai sausums, var būt arī nieze degunā, šķaudīšana, ožas traucējumi, acu asarošana, spiediens sejā un galvassāpes, bet bērniem – klepus un ausu sāpes.

Nevajag ignorēt

Pie hroniskajām iesnām pierod. Tomēr jāapzinās, ka kādā brīdī tas viss var radīt atsevišķas vai pat visa ķermeņa problēmas. Visdrūmākais scenārijs? Deguns un tā blakusdobumi ir daļa no kopējās elpceļu sistēmas. Vesela cilvēka deguna un deguna blakusdobumu gļotādai – skropstiņepitēlija šūnām – piemīt spēja visu traucējošo, kas uz tās nonācis (putekļi, vīrusi, baktērijas, sēnītes), automātiski aizvirzīt pareizā virzienā – uz mandeļu pusi. Deguna gļotāda sasilda gaisu, pirms tas nonāk dziļajos elpceļos. Bet, ja deguna un deguna blakusdobumu gļotāda ir iekaisusi, balsene, elpvads, bronhi – visi šie dziļo elpceļu orgāni – var tikt negatīvi ietekmēti. Cilvēkiem, kuriem grūti elpot caur degunu, bieži vien veidojas hronisks bronhīts vai pat bronhiālā astma. Tāpat, ja deguns vairs kārtīgi neelpo, pasliktinās asins piesātinājums ar skābekli, īpaši miegā, parādās krākšana, nogurums un miegainība. Sirdij jāstrādā ar lielāku piepūli, tas ar laiku var radīt paaugstinātu asinsspiedienu un sirds kaites. Zūd spēja sajust smaržas, un tas ietekmē cilvēka emocionālo dzīvi, stāsta ārsts.

Nervu sistēmas ietekme

Ir emocionāli ļoti jūtīgi cilvēki, kas vienmēr mokās ar elpošanas traucējumiem, lai gan deguna anatomija ir pietiekami laba. Tātad tā darbības regulācija patiesībā ir saistāma arī ar emociju, nervu pasauli. Deguns faktiski dzīvo savu suverēno dzīvi neatkarīgi no pārējā ķermeņa. Tā darbības regulācija notiek ar veģetatīvās nervu sistēmas starpniecību, tieši tā dod komandu, kad iztukšoties asinsvadiem, līdz ar to degunā gļotāda saplok un elpot kļūst vieglāk. Savukārt, lai ieelpoto gaisu sasildītu, deguna gļotāda uzkrāj asinis – šajā situācijā deguns liekas aizlikts. Veģetatīvā nervu sistēma regulē arī gļotādas sekrēciju, tātad deguns ir maņu, dzīves kvalitātes orgāns, tas īpaši ietekmē cilvēka pašsajūtu.

Iespējams, alerģija

Vēl viens hronisku iesnu iemesls ir alerģija. Nu, ko lai dara, ja gēni nosaka tādu atbildes reakciju uz kairinājumu?! Proti, iekaisums rodas pie pirmās izdevības, nevietā un nelaikā, tas nepāriet tik vienkārši kā cilvēkam, kura gēniem nav šī alerģijas noskaņojuma. Tāpēc ir nepieciešams šo nepareizo iekaisumu ārstēt. Ja to nedara, alerģiskais iekaisums, var teikt, uztur sevi un pie pirmās iespējas saasinās, piemēram, saslimstot ar akūtu vīrusu infekciju vai ieelpojot putekļus u. tml.

Pirms daudziem gadiem alerģiskās iesnas nebija tik bieži sastopamas, bet šobrīd situācija mainās – šādu pacientu ir arvien vairāk. Piemēram, abiem vecākiem ir kāda alerģijas forma – bronhiālā astma vai atopiskais dermatīts –, un meitai vai dēlam nepārtraukti ir aizlikts deguns. Parasti šiem pacientiem ir viegli palīdzēt ar degunā iesmidzināmām pretiekaisuma zālēm.

Vīrusi – deguna gļotādas slepkavas

Vai no parastām vīrusu izraisītām iesnām var rasties hroniskas iesnas? Jā. Lielākā daļa vīrusu atšķirībā no baciļiem vēlas mitināties tieši šūnā. Tātad gan mūsu epitēlija šūnās, gan asinsvadu un dziedzeru šūnās, pat imūnšūnās, kas brīvi klejo pa gļotādu, un vīrusi tās sāk maitāt. Daudzi no tiem pat izmaina šūnu regulāciju tā, ka deguna gļotādā tiešām strauji attīstās hronisks iekaisums. Protams, ne uzreiz pirmajā vai otrajā iesnu nedēļā, bet nedēļās un mēnešos. It īpaši, ja cilvēks ar vīrusu iesnām saslimst atkārtoti īsā laikā.

Cilvēkiem patīk atjokot: ja iesnas ārstēsi, tās ilgs nedēļu, ja neārstēsi, tad septiņas dienas. Zināmā mērā viņiem ir taisnība, taču nedrīkst aizmirst, ka tās septiņas dienas ir tikai simptomu periods, savukārt pati slimība noris krietni ilgāk, lai gan cilvēks subjektīvi jūtas labi. Pēc iekaisuma gļotāda sadzīst vidēji mēneša laikā, katrā ziņā ne ātrāk par divām nedēļām. Ja šāds cilvēks – izvārdzis, sastresojies – steidzas uz darbu, sekas var būt arī hronisku iesnu attīstība.

Starp citu, pēc jaunākiem pētījumiem uzskata, ka īstenībā daļa no slimības ierosinātājiem netiek pat pielipināti – tie vienkārši dzīvo cilvēka deguna un deguna blakusdobuma gļotādā. Un, tiklīdz organismā notiek kādas nelabvēlīgas izmaiņas – nosalst kājas vai rokas, sapūš galvu vai ausis, vai ir liela emocionāla slodze, vai cilvēkam ir regulārs, nelabvēlīgs stress –, imunitāte krasi krītas, vīrusi aktivē gļotādas iekaisumu. Vārdu sakot, lai iedzīvotos hroniskās iesnās, nav nepieciešams, lai kāds obligāti ieklepo sejā. Pietiek ar paša nelaimēm!

Kā ārstēt hroniskās iesnas?

Pirmkārt, labāk, lai degunā ieskatās tieši ausu, kakla un deguna ārsts.

Otrkārt, būs vajadzīgi izmeklējumi, lai izprastu, kas par vainu. Piemēram, ārsts izdara deguna dobuma endoskopiju, ja nepieciešams, veic deguna elpošanas objektīvus mērījumus – rinomanometriju, var nozīmēt arī datortomogrāfiju deguna dobumam un deguna blakusdobumiem noteiktās plaknēs.

Treškārt, ir nepieciešama atbilstoša ārstēšana. Ja gļotādas iekaisuma pamatā ir alerģija vai, piemēram, nepareiza deguna pilienu lietošana, tad iesnas iespējams ārstēt ar īpašām degunā iepūšamām zālēm.

Ja medikamentu lietošana nelīdz un saglabājas sūdzības par iesnām un galvassāpes, tad zāļu lietošana jākombinē ar ķirurģisku ārstēšanu – operējot var optimizēt elpceļu caurlaidību, gļotādas pampuma pakāpi degunā un blakusdobumos.

Kas liecina par hroniskām iesnām?

Akūtām iesnām desmit dienās (vēlākais!) jābeidzas. Ilgāks slimības ritējums var liecināt par deguna blakusdobumu iekaisumu vai iesnu hronizāciju. Par hroniskām iesnām liecina tas, ka visu laiku ir vairāk vai mazāk apgrūtināta elpošana caur degunu, ir pastāvīgi izdalījumi no deguna vai izteikts sausums degunā, diskomforts sejā vai galvassāpes un klepus.

Farmaceita padoms

Farmaceite Zanda Ozoliņa skaidro, ka zāļu klāsts iesnu ārstēšanai ir ļoti liels, sākot ar dabiskiem, beidzot ar antibakteriāliem vai hormonus saturošiem līdzekļiem.

Arī, ja iesnas ir tikko parādījušās, tās nevajag ignorēt. Deguna gļotādas veselību uzlabos jūras sāls šķīdumu saturoša aerosola lietošana vai dabiskie deguna pilieni ar ēterisko un smiltsērkšķa eļļas maisījumu. Ja tomēr ir stipras galvassāpes vai sāpes ausīs, būtu ieteicams nekavējoties doties pie ārsta. Lai sabiedrībā būtu mazāk pacientu ar medikamentozās terapijas izraisītajām hroniskajām iesnām, ieteiktu ievērot ārsta vai farmaceita norādījumus īsas darbības deguna aerosola lietošanas gadījumā.


Pievienot komentāru

Kariņš: Pret valdību nobalsojošie deputāti nav koalīcijas sastāvā

Deputāti, kuri nav atbalstījuši valdību, nav koalīcijas sastāvā, tā premjers Krišjānis Kariņš. Politiķis skaidro, ka to paredz koalīcijas parakstītais sadarbības līgums – ja kāds no sadarbības partnera frakcijas deputātiem nav balsojis par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam, tiek pieņemts, ka attiecīgais deputāts nav uzskatāms par sadarbības partnera frakcijai piederošu deputātu.

Kalnciema ielas grausta īpašniekiem uztic konservācijas pabeigšanu līdz 1.jūlijam

Rīgas dome trešdien, 23.janvārī, apstiprināja Kalnciema ielā 2B esošā grausta sakārtošanas darbu grafiku, kas paredz, ka ēkas konservācijas darbiem pilnībā jābūt pabeigtiem piecu mēnešu laikā – līdz 1.jūlijam.

Sadalītas hosteļu balvas, Hoskari, par labāko Eiropā atzīstot naktsmītni Prāgā

Ir sadalītas ikgadējās hosteļu balvas jeb Hoskari, ko kopmītnes tipa naktsmītnēm Eiropā un pasaulē piešķir ikgadēji kopš 2014.gada. Labāko naktsmītņu atlasē, ko rīko hosteļu rezervēšanas vietne Hostelworld, 2019.gadā triumfējis RoadHouse Prāgā.

Kariņš vadīs četrdesmito valdību Latvijas vēsturē

Pēc trīs ar pusi mēnešiem jeb pilnām 15 nedēļām pēc Saeimas vēlēšanām, parlaments ar balsojumu 61 balss «par» un 39 «pret» atbalstījis Krišjāņa Kariņa piedāvāto valdību, kurā pārstāvētas piecas partijas: Jaunā VienotībaJaunā konservatīvā partija, KPV LV, Attīstībai/Par! un Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētie turpina noliegt vainu

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētie arī pēc grozītās apsūdzības saņemšanas trešdien, 23.janvārī, tiesā noliedza savu vainu, kā arī lūdza tiesu atkārtoti nopratināt trīs, jau iepriekš pratinātus, lieciniekus – ekspertus.

Aicina Latvijas valdību atbalstīt EK rosināto veto tiesību atcelšanu nodokļu jautājumos

Pozitīvi vērtējot Eiropas Komisijas pieņemto lēmumu atcelt ES dalībvalstu veto tiesības attiecībā uz nodokļu politikas jautājumiem, partija Progresīvie aicina Latvijas valdību atbalstīt šī lēmuma turpmāku virzību. Vienlaikus norādīts, ka priekšlikums vēl ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Eiropas padomei.

Stingrāk uzrauga no Inčukalna pazemes gāzes krātuves izņemto dabasgāzes apmēru

Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators Conexus Baltic Grid līdz ar aukstākā ziemas perioda iestāšanos pastiprinājis uzraudzības sistēmu, ar kuru veic Inčukalna pazemes gāzes krātuves un visas Latvijas gāzes apgādes sistēmas novērošanu,

Tiesa nodevusi atpakaļ prokuratūrai Gapoņenko lietu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa konstatēto trūkumu dēļ prokuratūrai nodevusi atpakaļ krimināllietu, kurā par nacionālā naida kurināšanu un pretvalstisku darbību apsūdzēts prokremliskais aktīvists Aleksandrs Gapoņenko.

Facebook interesējas par Igaunijas vēlēšanām, tiekas ar partijām

Sociālā medija Facebook pārstāvji Igaunijā tikušies ar parlamentā pārstāvētajām partijām, paužot apņēmību cīnīties pret nepatiesas informācijas izplatīšanos populārajā sociālajā tīklā, jo sevišķi laikā, kad tuvojas Igaunijas parlamenta vēlēšanas.

Uzņemto studentu skaits Latvijā pieaudzis par 1,9 %

Latvijā augstāko izglītību 2018./2019. akadēmiskajā gadā apgūst 80,4 tūkstoši studentu, kas ir par 1,5% mazāk nekā pirms gada. Vienlaikus pirmoreiz kopš 2012.gada vērojams neliels kāpums uzņemto studentu skaitā – šajā mācību gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studijas uzsāka 27,6 tūkstoši studentu, kas ir par 1,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Lemj par Kariņa valdību – politiķu argumenti «par» un «pret»

Pašlaik norit debates pirms balsojuma par Jaunās Vienotības politiķa Artura Krišjāņa Kariņa veidotās valdības apstiprināšanu. Kāpēc opozīcija balsos «pret» un pozīcija  «par», cik daudz, deputātu prāt, priekšvēlēšanu solījumi ietverti valdības deklarācijā?

Vācija un Francija apliecina atbalstu NATO, vērsīsies pret nacionālismu ES

Francijas un Vācijas līderi ir parakstījuši jaunu starpvalstu nolīgumu ar mērķi pastiprināt savu sadarbību militārajā un diplomātijas jomā, kā arī un dot jaunu stimulu abu valstu saiknei kā Eiropas Savienības ideoloģiskam pamatam.

Viedoklis: Lembergam nevajadzētu būt apbalvotam ar 1991.gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi

«Joprojām nav skaidrs, kur 1991.gada janvāra barikāžu laikā uzturējās tā laika Ventspils izpildkomitejas priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Arī viņš pats nav mācējis sniegt skaidru atbildi, tomēr, neskatoties uz to, Lembergs nekautrējas savā biogrāfijā minēt, ka ir apbalvots ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi,» BNN viedokli pauž Ventspils domes opozīcijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis. 

Makroekonomikas eksperts: Vai briest krīze un kad tā būs?

«Jautājumi un padomi par to, kad gaidāma krīze, parādās arvien biežāk. Uztvere saasinās, jo izaugsmes tempi palēninās un izaicinošo ģeopolitisko notikumu klāsts pieplacina uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu,» BNN komentē AS SEB banka makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Vakar ugunsgrēkā Rīgā gāja bojā cilvēks

22.janvāra vakarā ugunsdzēsēji steidzās uz izsaukumu Rīgā. Ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka divstāvu koka dzīvojamās mājas otrā stāva dzīvoklī pie virtuves plīts deg malka un mēbeles. Ugunsgrēkā gāja bojā viens cilvēks.

Visticamākais Brexit risinājums būs pārcelt izstāšanos, tā eksministrs Osborns

Lielbritānijas bijušais finanšu ministrs Džordžs Osborns norādījis, ka Lielbritānijas parlaments, visticamāk, izlems pārcelt izstāšanās laiku, kas paredzēts jau pēc diviem mēnešiem.

Latvija un Lielbritānija panākušas vienošanos saistībā ar pirms «Brexit» ieceļojušo pilsoņu statusu

Latvija un Lielbritānija ir panākušas divpusēju vienošanos, ka arī gadījumā, ja Lielbritānija no Eiropas Savienības izstāsies bez vienošanās, tad līdz 29.martam likumīgi ieceļojušo otras valsts pilsoņu tiesības un statuss faktiskajā mītnes zemē arī pēc Brexit nemainīsies, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma paziņo ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Koalīcijas partijas parakstījušas topošās Kariņa valdības deklarāciju

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa topošās valdības partneri trešdien, 23.janvārī, parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu, teikts Jaunās Vienotības paziņojumā.

Video: Oskaram ārzemju filmu kategorijā nominē poļu mīlas stāstu «Aukstais karš»

Amerikas Savienoto Valstu kinoakadēmijas balvai, Oskaram, kategorijā par labāko svešvalodas pilnmetrāžas filmu nominēts poļu mīlas stāsts «Aukstais karš» un Meksikā veidoto ģimenes drāma «Roma», kas nominēta arī Oskaram par labāko filmu konkurencē ar amerikāņu un britu kinolentēm.

Autovadītāju ievērībai: vietām Vidzemē un Zemgalē apledojums apgrūtina braukšanu

Vietām Vidzemē un Zemgalē apledojums apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem.

Par Lemberga kartējo «mutes palaišanu» lūdz pierādījumus

Aivara Lemberga «mutes palaišana» jeb dažāda veida aizskarošie izteikumi teju nevienam nav jaunums. Tie bijuši adresēti gan žurnālistiem, saucot tos par «politiskām prostitūtām», gan prokuroriem. Par to viņam vairākkārt piešķirti naudas sodi. Šoreiz neargumentētus pārmetumus Lembergs nolēmis adresēt savam opozicionāram Ģirtam Valdim Kristovskim, nosaucot viņu par Valsts drošības komitejas sadarbības partneri.

Vismaz pieci topošie ministri gatavojas nolikt Saeimas deputāta mandātus

Vismaz pieci Krišjāņa Kariņa topošās valdības ministri gatavojas nolikt deputāta mandātus, tomēr ir arī neizlēmušie. Deputātam, kurš apstiprināts ministra amatā, ir iespēja uz ministra pilnvaru laiku nolikt deputāta mandātu.

Šodien plānota Saeimas sēde par uzticības izteikšanu Kariņa valdībai

Saeimas ārkārtas sēdē, trešdien, 23.janvārī, paredzēts balsojums par uzticības izteikšanu Kariņa izveidotajam Ministru kabinetam. Sēdi plānots sasaukt pulksten 12.00, ziņo Saeimas Preses dienests.

Aktualizē tematu par darbaspēka problēmu risināšanu ar kontrolētu imigrāciju

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas sēdē tika aktualizēts jautājums par darbaspēka problēmu risināšanu ar kontrolētu imigrāciju.

Loskutovs vēlas ieņemt Kariņa vietu Eiropas Parlamentā

13.Saeimā neiekļuvušais Jaunās Vienaotībs politiķis Aleksejs Loskutovs ir gatavs doties strādāt uz Eiropas Parlamentu, apliecināja Loskutovs. Loskutovs atzina, ka tieši viņš varētu ieņemt politiķa, premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa vietu EP.

Jaunākie komentāri