bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 23.04.2019 | Vārda dienas: Georgs, Jurģis, Juris

Hroniskās iesnas: Kā ar tām cīnīties?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vēsajā periodā iesnas ir ļoti bieža parādība, tādēļ reizēm sākam tās uztvert kā pašsaprotamas. Tomēr tā darīt nevajadzētu, jo tās var pāraugt hroniskās iesnās, kas var ievērojami ietekmēt gan pašsajūtu, gan dzīves kvalitāti un veselību. Kā izvairīties no hronisko iesnu riska un kā šo problēmu risināt, ja tomēr sanācis saslimt, konsultē BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, privātklīnikas Headline otorinolaringologs Valdis Miglāns un farmaceite Zanda Ozoliņa.

Iemesli ir dažādi

Otorinolaringologs Miglāns skaidro – hroniskas iesnas ir visai izplatīta kaite. Brieduma gados problēmu loks, kas nosaka deguna aizlikumu, ir ievērojami plašāks nekā bērnībā. Tāpēc loram jāizdibina īstais iemesls, un bieži vien tie ir pat vairāki. Vecāku vaina varētu būt tik daudz, ka, iespējams, hronisku iesnu pamatā ir iedzimtība, piemēram, alerģisks iekaisums, taču pārējais gan parasti ir pašu sarūpēts, jo nereti aizlikts deguns saistīts ar dzīvesveidu un profesiju. Arī ārējā vide daudz ko nosaka. Sadzīves ķimizācija, mikroklimata kontroles iekārtas, elektronika, kas ražo jonizētas gaisa molekulas. Tas viss kopumā atstāj iespaidu uz deguna gļotādas veselību. Sākumā ir vienkāršas iesnas, bet ar laiku iekaisums no deguna dobuma izplatās dziļāk – deguna blakusdobumos, aizdegunē, kaklā, ausīs un skar pat dziļo elpceļu gļotādu. Aizliktu degunu bieži pavada gļotādas sekrēcijas traucējumi – puņķošanās vai sausums, var būt arī nieze degunā, šķaudīšana, ožas traucējumi, acu asarošana, spiediens sejā un galvassāpes, bet bērniem – klepus un ausu sāpes.

Nevajag ignorēt

Pie hroniskajām iesnām pierod. Tomēr jāapzinās, ka kādā brīdī tas viss var radīt atsevišķas vai pat visa ķermeņa problēmas. Visdrūmākais scenārijs? Deguns un tā blakusdobumi ir daļa no kopējās elpceļu sistēmas. Vesela cilvēka deguna un deguna blakusdobumu gļotādai – skropstiņepitēlija šūnām – piemīt spēja visu traucējošo, kas uz tās nonācis (putekļi, vīrusi, baktērijas, sēnītes), automātiski aizvirzīt pareizā virzienā – uz mandeļu pusi. Deguna gļotāda sasilda gaisu, pirms tas nonāk dziļajos elpceļos. Bet, ja deguna un deguna blakusdobumu gļotāda ir iekaisusi, balsene, elpvads, bronhi – visi šie dziļo elpceļu orgāni – var tikt negatīvi ietekmēti. Cilvēkiem, kuriem grūti elpot caur degunu, bieži vien veidojas hronisks bronhīts vai pat bronhiālā astma. Tāpat, ja deguns vairs kārtīgi neelpo, pasliktinās asins piesātinājums ar skābekli, īpaši miegā, parādās krākšana, nogurums un miegainība. Sirdij jāstrādā ar lielāku piepūli, tas ar laiku var radīt paaugstinātu asinsspiedienu un sirds kaites. Zūd spēja sajust smaržas, un tas ietekmē cilvēka emocionālo dzīvi, stāsta ārsts.

Nervu sistēmas ietekme

Ir emocionāli ļoti jūtīgi cilvēki, kas vienmēr mokās ar elpošanas traucējumiem, lai gan deguna anatomija ir pietiekami laba. Tātad tā darbības regulācija patiesībā ir saistāma arī ar emociju, nervu pasauli. Deguns faktiski dzīvo savu suverēno dzīvi neatkarīgi no pārējā ķermeņa. Tā darbības regulācija notiek ar veģetatīvās nervu sistēmas starpniecību, tieši tā dod komandu, kad iztukšoties asinsvadiem, līdz ar to degunā gļotāda saplok un elpot kļūst vieglāk. Savukārt, lai ieelpoto gaisu sasildītu, deguna gļotāda uzkrāj asinis – šajā situācijā deguns liekas aizlikts. Veģetatīvā nervu sistēma regulē arī gļotādas sekrēciju, tātad deguns ir maņu, dzīves kvalitātes orgāns, tas īpaši ietekmē cilvēka pašsajūtu.

Iespējams, alerģija

Vēl viens hronisku iesnu iemesls ir alerģija. Nu, ko lai dara, ja gēni nosaka tādu atbildes reakciju uz kairinājumu?! Proti, iekaisums rodas pie pirmās izdevības, nevietā un nelaikā, tas nepāriet tik vienkārši kā cilvēkam, kura gēniem nav šī alerģijas noskaņojuma. Tāpēc ir nepieciešams šo nepareizo iekaisumu ārstēt. Ja to nedara, alerģiskais iekaisums, var teikt, uztur sevi un pie pirmās iespējas saasinās, piemēram, saslimstot ar akūtu vīrusu infekciju vai ieelpojot putekļus u. tml.

Pirms daudziem gadiem alerģiskās iesnas nebija tik bieži sastopamas, bet šobrīd situācija mainās – šādu pacientu ir arvien vairāk. Piemēram, abiem vecākiem ir kāda alerģijas forma – bronhiālā astma vai atopiskais dermatīts –, un meitai vai dēlam nepārtraukti ir aizlikts deguns. Parasti šiem pacientiem ir viegli palīdzēt ar degunā iesmidzināmām pretiekaisuma zālēm.

Vīrusi – deguna gļotādas slepkavas

Vai no parastām vīrusu izraisītām iesnām var rasties hroniskas iesnas? Jā. Lielākā daļa vīrusu atšķirībā no baciļiem vēlas mitināties tieši šūnā. Tātad gan mūsu epitēlija šūnās, gan asinsvadu un dziedzeru šūnās, pat imūnšūnās, kas brīvi klejo pa gļotādu, un vīrusi tās sāk maitāt. Daudzi no tiem pat izmaina šūnu regulāciju tā, ka deguna gļotādā tiešām strauji attīstās hronisks iekaisums. Protams, ne uzreiz pirmajā vai otrajā iesnu nedēļā, bet nedēļās un mēnešos. It īpaši, ja cilvēks ar vīrusu iesnām saslimst atkārtoti īsā laikā.

Cilvēkiem patīk atjokot: ja iesnas ārstēsi, tās ilgs nedēļu, ja neārstēsi, tad septiņas dienas. Zināmā mērā viņiem ir taisnība, taču nedrīkst aizmirst, ka tās septiņas dienas ir tikai simptomu periods, savukārt pati slimība noris krietni ilgāk, lai gan cilvēks subjektīvi jūtas labi. Pēc iekaisuma gļotāda sadzīst vidēji mēneša laikā, katrā ziņā ne ātrāk par divām nedēļām. Ja šāds cilvēks – izvārdzis, sastresojies – steidzas uz darbu, sekas var būt arī hronisku iesnu attīstība.

Starp citu, pēc jaunākiem pētījumiem uzskata, ka īstenībā daļa no slimības ierosinātājiem netiek pat pielipināti – tie vienkārši dzīvo cilvēka deguna un deguna blakusdobuma gļotādā. Un, tiklīdz organismā notiek kādas nelabvēlīgas izmaiņas – nosalst kājas vai rokas, sapūš galvu vai ausis, vai ir liela emocionāla slodze, vai cilvēkam ir regulārs, nelabvēlīgs stress –, imunitāte krasi krītas, vīrusi aktivē gļotādas iekaisumu. Vārdu sakot, lai iedzīvotos hroniskās iesnās, nav nepieciešams, lai kāds obligāti ieklepo sejā. Pietiek ar paša nelaimēm!

Kā ārstēt hroniskās iesnas?

Pirmkārt, labāk, lai degunā ieskatās tieši ausu, kakla un deguna ārsts.

Otrkārt, būs vajadzīgi izmeklējumi, lai izprastu, kas par vainu. Piemēram, ārsts izdara deguna dobuma endoskopiju, ja nepieciešams, veic deguna elpošanas objektīvus mērījumus – rinomanometriju, var nozīmēt arī datortomogrāfiju deguna dobumam un deguna blakusdobumiem noteiktās plaknēs.

Treškārt, ir nepieciešama atbilstoša ārstēšana. Ja gļotādas iekaisuma pamatā ir alerģija vai, piemēram, nepareiza deguna pilienu lietošana, tad iesnas iespējams ārstēt ar īpašām degunā iepūšamām zālēm.

Ja medikamentu lietošana nelīdz un saglabājas sūdzības par iesnām un galvassāpes, tad zāļu lietošana jākombinē ar ķirurģisku ārstēšanu – operējot var optimizēt elpceļu caurlaidību, gļotādas pampuma pakāpi degunā un blakusdobumos.

Kas liecina par hroniskām iesnām?

Akūtām iesnām desmit dienās (vēlākais!) jābeidzas. Ilgāks slimības ritējums var liecināt par deguna blakusdobumu iekaisumu vai iesnu hronizāciju. Par hroniskām iesnām liecina tas, ka visu laiku ir vairāk vai mazāk apgrūtināta elpošana caur degunu, ir pastāvīgi izdalījumi no deguna vai izteikts sausums degunā, diskomforts sejā vai galvassāpes un klepus.

Farmaceita padoms

Farmaceite Zanda Ozoliņa skaidro, ka zāļu klāsts iesnu ārstēšanai ir ļoti liels, sākot ar dabiskiem, beidzot ar antibakteriāliem vai hormonus saturošiem līdzekļiem.

Arī, ja iesnas ir tikko parādījušās, tās nevajag ignorēt. Deguna gļotādas veselību uzlabos jūras sāls šķīdumu saturoša aerosola lietošana vai dabiskie deguna pilieni ar ēterisko un smiltsērkšķa eļļas maisījumu. Ja tomēr ir stipras galvassāpes vai sāpes ausīs, būtu ieteicams nekavējoties doties pie ārsta. Lai sabiedrībā būtu mazāk pacientu ar medikamentozās terapijas izraisītajām hroniskajām iesnām, ieteiktu ievērot ārsta vai farmaceita norādījumus īsas darbības deguna aerosola lietošanas gadījumā.


Pievienot komentāru

Zāles cilvēkiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem kļūs pieejamākas

Lai uzlabotu zāļu pieejamību pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, valdība otrdien, 23.aprīlī, lēma paplašināt diagnožu klāstu, kam tiek nodrošināti valsts kompensējamie medikamenti.

Cepumu ražotājs Adugs uzņēmumā investē 1,3 miljonus eiro

SIA Adugs Production jaunu ražošanas iekārtu iegādei, saimnieciskās darbības vajadzībām un apgrozījuma palielināšanā investējis 1,3 miljonus eiro.

Igaunijas prezidente vērtē ministru kandidātus aci pret aci

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida šonedēļ tiekas ar potenciāliem nākamās valdības ministriem, lai saprastu, ko var sagaidīt no kabineta, ko varētu izveidot valdošā Centra partija kopā ar skandalozo Konservatīvo tautas partiju un labējo partiju Pro Patria.

Nepārsūdzams spriedums: Pāreja uz mācībām latviešu valodā atbilst Satversmei

Satversmes tiesa atzinusi, ka grozījumi Izglītības likumā, kas paredz pāreju uz mācībām latviešu valodā par Satversmei atbilstošām.

Ražošanas izmaksas Latvijā: martā kāpums par 4,1%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā šī gada martā, salīdzinot ar 2018.gada martu, ir pieaudzis par 4,1%.

Spānijas parlamenta vēlēšanu debatēs asumi ap Katalonijas separātismu

Spānijai tuvojoties nedēļas nogalē gaidāmām ārkārtas parlamenta vēlēšanām, būtiska ir partiju attieksme pret separātiskā reģiona Katalonijas neatkarības centieniem, kur premjerministram Sančesam tiek pārmesta vēlme sašķelt valsti.

Kaimiņš pārliecināts par nepieciešamību atlaist NEPLP

Ņemot vērā pēdējā laikā notikumus, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir jāatlaiž, uzskata Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš.

Žurnālists Daugulis kļuvis par Kariņa padomnieku ilgtspējīgas politikas jautājumos

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un žurnālists Mārtiņš Daugulis ir kļuvis par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ārštata padomnieku ilgtspējīgas politikas jautājumos.

Virza noteikumus, kas atvieglotu koku ciršanu; Rīgas pilsētas būvvalde iebilst

Tiek plānots, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību. Tikmēr būvvalde uzskata, ka nav pieļaujams, ka pilsētās, kur jau tā ir samazināti apstādījumi, netiek vērtēta koku ciršanas nepieciešamība.

Šrilankā pieaug upuru skaits. Iestādes zinājušas par terorakta draudiem

Šrilankā Lieldienu teroraktos nonāvēto cilvēku skaits pieaudzis līdz 290, savukārt valdība atzinusi, ka daļa drošības iestāžu bijušas brīdinātas par iespējamo uzbrucēju plāniem, taču nav spējušas novērst traģiskos notikumus.

Vīrietim par izvarošanu, laupīšanu un slepkavību piespriež mūža ieslodzījumu

Vīrietim piespriests mūža ieslodzījums par to, ka viņš, iekļūstot sievietes dzīvoklī pa logu un izmantojot viņas bezpalīdzības stāvokli, izvaroja sievieti.

Ģirģens liek slēgt Deglava tiltu

«Manuprāt, Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonas spēlējas ar cilvēku dzīvībām un neņem vērā BVKB veiktos kontrolurbumus, kas norāda to, ka tur jau ir tukša čaula,» pauda Ģirģens.

LIZDA ministrijai iesniegs vēstuli, pieprasot konkrētus grozījumus normatīvajos aktos

LIZDA 23.aprīlī Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegs vēstuli, kurā pieprasīs konkrētus grozījumus normatīvajos aktos, kas noteiktu pedagogu darba samaksas paaugstināšanās grafika īstenošanu no šī gada 1.septembra.

Ukraina sper soli nezināmajā. Zelenska prezidentūras plāni – nekonkrēti

Ukrainas prezidenta vēlēšanu uzvarētājs Volodimirs Zelenskis nav viesis skaidrību par augstāko amatu kandidātiem viņam pakļautajā valdībā. Sevišķas konkrētības nav arī par nākamā prezidenta politisko dienaskārtību.

Šogad reģistrēti jau 2 239 kūlas ugunsgrēki – vairāk nekā pagājušajā gadā kopumā

Šogad kopumā reģistrēti 2 239 pērnās zāles ugunsgrēki, kas ir vairāk nekā pērn kopumā, ziņo VUGD.

Aicina ievērot satiksmes organizāciju ceļu būvdarbu vietās

Valsts autoceļu tīklā sākusies ceļu remontdarbu sezona un vietām jau ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi

Šonedēļ gaidāmi +23 grādi; sinoptiķi brīdina par paaugstinātu ugunsbīstamību

Nakts stundās gaisa temperatūra nebūs zemāka par +5…+11 grādiem, savukārt dienās termometra stabiņš pakāpsies līdz pat +18…+23 grādiem.

Binders gatavojas piesaistīt darbiniekus no Ukrainas un Baltkrievijas

Ceļu būves uzņēmums SIA Binders arvien biežāk saskaras ar darbinieku trūkumu, tāpēc gatavojas piesaistīt darbiniekus no Ukrainas un Baltkrievijas, stāsta Binders valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

Komiķis Zelenskis uzvar Ukrainas prezidenta vēlēšanās

Ukraiņu komiķis Volodimirs Zelenskis ar vairāk nekā 73% balsu uzvarējis Ukrainas prezidenta vēlēšanās.

Vairākās baznīcās Šrilankā notikuši sprādzieni; 137 bojāgājušie un vairāk nekā 300 ievainotie

Šrilankā gandrīz vienlaikus notikuši sprādzieni vairākās katoļu baznīcās un pieczvaigžņu viesnīcās, kuros gājuši bojā 137 un ievainoti vairāk nekā 300 cilvēki.

Ik dienu Latvijas vistas izdēj pa olai katram Latvijas iedzīvotājam

Pērn uz vienu iedzīvotāju tika saražotas 399 olas, kas ir par 14 olām mazāk nekā 2017.gadā. Latvijā dējējvistu skaits pērn, salīdzinot ar 2017.gadu, ir pieaudzis par 19,2%, sasniedzot trīs miljonus.

LZP vadības groži paliek Tavara rokās

Tavaru atbalstīja 294 partijas biedri, bet pret balsoja 39 delegāti. Otro kandidātu – Valdi Kalnozolu – atbalstīja 25 biedri, bet pret bija 308.

Par spīti apgrozījuma pieaugumam, Ldz Cargo peļņa sarūk sešas reizes

Par spīti pārvadātāja SIA Ldz Cargo apgrozījuma pieaugumam 2018.gadā, uzņēmuma peļņa saruka vairāk nekā sešas reizes.

Forevers: Pērn apēstas 615 tonnas grila produkcijas

Pērn grila produktu kategorijā pārdotas 615 tonnas gaļas produkcijas, liecina vietējā gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers pārdošanas rezultāti.

Dienas «kļūda» ar Meroni nav pirmā reize – nepatiesa informācija publicēta jau iepriekš

Nesen Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra lēmusi ierosināt kriminālprocesu pret laikrakstu Diena par iespējami apzinātu neslavas celšanu Dr. Rudolfam Meroni.