bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 22.05.2019 | Vārda dienas: Emīlija. Visu neparasto un kalendāros neierakstīto vārdu diena
LatviaLatvija

ABLV Bank aktīvi augustā atgūti 47,14 miljonu eiro apmērā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RULikvidējamās ABLV Bank likvidatori augustā atguvuši aktīvus 47,14 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 37,118 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem – 9,188 miljoni eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm – 0,785 miljoni eiro, bet no kustamās un citas mantas pārdošanas – 49 tūkstoši eiro.

Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, ABLV Bank likvidatori kopumā atguvuši 80,135 miljonus eiro.

Vienlaikus ABLV Bank likvidācijas izdevumi augustā bija 2,966 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 2,092 miljoni eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā – 328 tūkstoši eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi – 310 tūkstoši eiro, bet likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, – 106 tūkstoši eiro.

Tādējādi kopš bankas pašlikvidācijas procesa sākuma ABLV Bank likvidācijas izdevumi veido kopumā 9,842 miljonus eiro.

Pārskats arī liecina, ka 2018.gada 31.augustā ABLV Bank bija noguldījumi 1,602 miljardu eiro apmērā, pakārtotās saistības bija 139,833 miljonu eiro apmērā, bet emitētie parastie vērtspapīri – 299,991 miljona eiro apmērā.

ABLV Bank kasē un prasībās uz pieprasījumu pret centrālajam bankām šogad augusta beigās bija 1,021 miljards eiro, kredītos banka bija izsniegusi 757,041 miljonu eiro, ieguldījumi vērtspapīros bija 261,062 miljonu eiro apmērā, ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā – 165,998 miljoni eiro, bet prasības pret kredītiestādēm – 126,2 miljoni eiro.

Kopumā ABLV Bank aktīvi 31.augustā bija 2,367 miljardu eiro apmērā.

Savukārt bankas kapitāls un rezerves augusta beigās bija 308,796 miljoni eiro, tostarp iepriekšējo periodu uzkrātā peļņa bija 117,649 miljoni eiro, bet pārskata perioda zaudējumi bija 34,989 miljonu eiro apmērā.

ABLV Bank ārpusbilances saistības un iespējamās saistības augusta beigās bija 18,558 miljonu eiro apmērā.

Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva ABLV Bank sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. FKTK ir iesniegusi arī Eiropas Centrālajai bankai lēmuma projektu par ABLV Bank” licences anulēšanu.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, ABLV Bank akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.

ABLV Bank problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas ABLV Bank par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. FinCEN publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka ABLV Bank vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Savukārt ABLV Bank advokāti atbildes vēstulē aicinājuši FinCEN atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka FinCEN pret ABLV Bank izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. FinCEN nav arī ņēmis vērā ABLV Bank paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.

Tāpat ABLV Bank un tās lielākie akcionāri ir iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret Eiropas Centrālo banku un Vienotā noregulējuma valdi. Bankas advokāti no DLA Piper Vācijas biroja ABLV Bank un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus –  divus pret Eiropas Centrālo banku un divus pret Vienotā noregulējuma valdi. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, kurus varētu būt izdarījusi Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus.


Pievienot komentāru

Līdzi laika solim: Virza likuma grozījumus Privatizācijas aģentūras darbības maiņai

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstījusi vairākus likumprojektus, ar kuriem paredzēts deleģēt MK noteikumu izstrādi par izmaiņām Privatizācijas aģentūras darbībā.

Igaunijā divi nopietni elektrības pārrāvumi četrās dienās

Kuresāres pilsētā Igaunijā radies plašs elektroapgādes pārrāvums, kas bijis jau otrais šāds gadījums četru dienu laikā pēc lielāka pārrāvuma Narvas pilsētā. Elektrības ražotājam Eesti Energia Narvas incidents radījis līdz 100 000 eiro lielus zaudējumus.

Linkaits: Elektrovilcienu iepirkuma rezultāti liek domāt par Pasažieru vilciena likvidēšanu

AS Pasažieru vilciens īstenotā elektrovilcienu iepirkuma rezultāti liek domāt par uzņēmuma likvidēšanu, sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ledus izkustas: Par VK revīzijā atklātām neizdarībām varēs sodīt

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 21.maijā atbalstījusi grozījumu Valsts kontroles likumā virzību uz otro lasījumu Saeimā.

OECD: Baltijā straujākā ekonomiskā izaugsme būs Igaunijai, lēnākā – Latvijai

OECD savās jaunākajās prognozēs Latvijai lēš lēnāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū – 2,6%. Straujākā izaugsme paredzēta Igaunijai – 3,2%. Lietuvai prognozē 2,9% ekonomikas izaugsmi.

Getliņi EKO apsver iespēju audzēt ārstniecisko marihuānu

Getliņu atkritumu poligona apsaimniekotājs Getliņi EKO apsver iespēju audzēt ārstniecisko marihuānu, jo tā dotu lielāku atdevi, nekā tomātu un gurķu audzēšana, pieļauj Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Austrijā atkāpjas visi labējā spārna ministri, saasinoties video skandālam

Austrijā par atkāpšanos no darba valdībā paziņojuši visi pieci ministri no labējās Austrijas Brīvības partijas pēc tam, kad vicekanclers Haincs Kristians Štrāhe demisionējis ar skandāla iedragātu reputāciju.

Trīs lietas – labas lietas? Trešo reizi izvērtējot elektrovilcienu iepirkumu, par uzvarētāju atzīst Škoda Vagonka

Trešo reizi izvērtējot elektrovilcienu iepirkumu, AS Pasažieru vilciens par konkursa uzvarētāju atkārtoti atzinis čehu Škoda Vagonka.

Pieaugot akcīzei, somi vairāk alkoholu pērk Igaunijā, ceturto daļu ieved no Latvijas

Somijas Alus un vieglo alkoholisko dzērienu ražotāju federācija paziņojusi, ka nodokļu palielinājums alum licis valsts iedzīvotājiem vairāk alkohola ievest no Igaunijas.

ANO noraidītas Krievijas pretenzijas pret Ukrainas valodas likumu

ANO Drošības padomē noraidīts Krievijas lūgums sarīkot sēdi par Ukrainas jauno valodas likumu, kas valstī mazina krievu valodas lietojumu. Krievija saņēmusi pārmetumus par mēģinājumu diskreditēt kaimiņvalsti tās jaunā prezidenta inaugurācijas dienā.

Gadu pēc GDPR ieviešanas, 30% uzņēmumu vēl strādā pie regulas ieviešanas

Gadu pēc Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā tikai 25,1% Latvijas uzņēmumu ar pārliecību var teikt, ka bez grūtībām tikuši galā ar visu regulas prasību ieviešanu.

MobillyTX apgrozījums pērn audzis par 306%

Salīdzinot ar 2017.gadu, pērn latviešu uzņēmuma MobillyTX apgrozījums audzis par 306%, sasniedzot 1,23 miljonus eiro.

Huawei: Lietotāji pēc Android licences apturēšanas saņems drošības atjauninājumus

Huawei viedtālruņu lietotāji turpinās saņemt Android operētājsistēmas drošības atjauninājumus, tā Ķīnas telekomunikāciju milzis pavēstījis pēc tam, kad tā viedtālruņiem tikusi atņemta Android licence.

Pedagogu trūkumu grib risināt, atvieglojot ceļu uz skolotāja profesiju

Iespējams, jau nākamgad sāks īstenot jaunu pieeju pedagogu piesaistei skolām – cilvēkam, kurš ieguvis augstāko izglītību kādā nozarē un sapratis, ka vēlas kļūt par skolotāju, būs nepieciešams tikai gads, lai papildus iegūtu pedagoģisko kvalifikāciju.

Kādas Jūrmalas skolas vadība vairāku gadu laikā izkrāpusi 100 000

Valsts policija aizdomās par darbinieces fiktīvu nodarbināšanu aizturējusi kādas Jūrmalas skolas vadību – izkrāptā summa varētu būt aptuveni 100 000 eiro.

Ušakovs, iespējams, pārkāpis likumu, tiesvedībā ar Ķirsi izmantojot domes resursus

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa saskatījusi iespējamu likumpārkāpumu atstādinātā Rīgas mēra Nila Ušakova rīcībā, tiesvedībā ar Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi izmantojot domes resursus.

Igaunijā izmeklē elektroapgādes pārrāvumu Krievijas pierobežas pilsētā

Igaunijā sākts izmeklēt elektroapgādes pārrāvumu, kas nedēļas nogalē noticis Narvas pilsētā un plašāk valsts ziemeļaustrumu daļā.

Minimālā ienākumu līmeņa celšanai nepieciešami 28 miljoni eiro

Labklājības ministrija izstrādājusi Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.– 2021.gadam, kurā ietverto pasākumu realizēšanai nepieciešami apmēram 28 miljoni eiro.

Latvijas prezidentu izraudzīsies jau nākamnedēļ

Kopumā bija divi ierosinājumi – 34 deputātu piedāvājums rīkot Latvijas prezidenta vēlēšanas 5.jūnijā un 45 parlamentāriešu iesniegums, kurā rosināts izraudzīties prezidentu 29.maijā.

Aicina aizliegt Georga lentītes

Nacionālās apvienības deputāti Saeimā iesnieguši likuma grozījumus, kas liegtu sapulcēs, gājienos, piketos, kā arī publiskos izklaides un svētku pasākumos izmantot tā sauktās Georga lentes.

Ukrainas jaunais prezidents sāk ar parlamenta atlaišanu

Ukrainas jaunais prezidents Volodimirs Zelenskis ir pirmdien stājies amatā un savu prezidentūru sācis ar paziņojumu par Augstākās Radas atlaišanu. Izskanējis arī aicinājums ministriem atkāpties no amatiem un atbrīvot iekšlietu un drošības struktūru vadītājus.

Par EP vēlēšanu iecirkņiem iedzīvotājus informēs ar EDS palīdzību

Ar Valsts ieņēmuma dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmas starpniecību 20.maijā uzsāk informēšanu par Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Pētījums: Iepakojuma ērtums aizvien pārtrumpo draudzīgumu dabai

Latvijas iedzīvotājiem iepakojuma ērtums joprojām ir pirmajā vietā, bet aizvien svarīgāks kļūst tā draudzīgums dabai.

Austrija ceļā uz ārkārtas vēlēšanām pēc labējo koalīcijas izjukšanas

Austrijas premjerministrs Sebastians Kurcs aicinājis valstī sarīkot ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad izjukusi valdošā labējo spēku koalīcija. Vicekanclers no Austrijas Brīvības partijas ir atkāpies no amata, jo publiski vainots par iespējamu tirgošanos ar ietekmi.

Gan piesardzīgi, gan optimistiski. Latvijas lauksaimnieki palielina sējumu platības

Šogad Latvijas lauksaimnieki atsevišķām labības kultūrām ir palielinājuši sējumu platības. Visvairāk platības palielinātas kviešu sējumiem, bet pieaug arī rudzu un auzu platības.