bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 16.08.2018 | Vārda dienas: Astrīda, Astra
LatviaLatvija

ABLV Bank iesniegusi ES Tiesā prasību pret Eiropas banku regulatoriem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

ABLV Bank un tās lielākie akcionāri iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret Eiropas Centrālo banku (ECB) un Vienotā noregulējuma valdi (VNV), vēsta bankā.

Bankas advokāti no DLA Piper Vācijas biroja ABLV Bank un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus – divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).

Pieteikumā lūgts izvērtēt ECB un VNV 23.februārī pieņemtos lēmumus, kas piespieda ABLV Bank akcionārus izlemt par bankas likvidāciju. Banka norāda, ka ir jāizvērtē, vai ECB un VNV pamatoti novērtēja ABLV Bank finanšu situāciju, un vai tās vispār bija tiesīgas lemt par to, ka banka ir jālikvidē.

Bankas pārstāvji pirmdien izplatītajā paziņojumā uzsver, ka iesniegumi ES Tiesai neaptur lēmumu par bankas likvidāciju, taču prasības iesniegšana ir būtiska ABLV Bank, tās darbinieku un partneru reputācijai, kā arī iespējamo zaudējumu pieprasīšanai no ECB, ja tiesas lēmums bankai un tās akcionāriem būs labvēlīgs.

Tāpat ABLV Bank norāda, ka tiesas izvērtējums ir svarīgs arī skaidrībai par tiesisko regulējumu šādās situācijās, jo īpaši pēc tam, kad abu Eiropas banku regulatoru lēmumus jau asi kritizēja Luksemburgas komerctiesa.

«Ir virkne būtisku jautājumu, par kuriem tikai Eiropas tiesa var sniegt autoritatīvu viedokli. Tiesas viedoklis par šiem jautājumiem būs noderīgs visiem iesaistītajiem, neapšaubāmi to novērtēs arī ECB un VNV,» norāda ABLV Bank advokāti no Vācijas DLA Piper biroja.

Pēc bankas pārstāvju vēstītā, šajā lietā neatbildēts jautājums ir, vai ECB un VNV vispār drīkstēja lemt par bankas likvidēšanu, jo pat VNV pārstāvis pēc ļoti kritiska Luksemburgas komerctiesas sprieduma atzinis, ka VNV varētu būt kļūdījusies. Turklāt, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), gan Latvijas Finanšu ministrija atzinušas, ka likvidācija varēja būt tikai viena no alternatīvām.

Vēl viens būtisks tiesai izvērtējams jautājums, pēc bankas pārstāvju minētā, ir, vai ECB un VNV sniedza pamatotu vērtējumu par bankas finanšu situāciju. «Tās tikai izdarīja pieņēmumu par iespējamām likviditātes problēmām paredzamā nākotnē. Attiecībā uz ABLV Luksemburgas meitasbanku Luksemburgas komerctiesa to nosauca par «tīru spekulāciju» bez faktiska pamatojuma,» teikts bankas paziņojumā.

ABLV Bank uzskata, ka ir arī būtiski, ka abi Eiropas banku regulatori savus lēmumus nav balstījušas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas apsvērumiem. Banka atsaucas uz FKTK priekšsēdētāju Pēteru Putniņu, kurš norādīja, ka FinCEN priekšlikumā nebija jaunas informācijas, kas nebūtu bijusi FKTK rīcībā, un šie jautājumi jau tika risināti ar uzlabojošiem pasākumiem, par kuriem ABLV un regulators bija vienojušies.

Bankas iesniegumā tiesai teikts: «ABLV un tās Luksemburgas meitasbanka nedz bija zaudējušas likviditāti, nedz tām draudēja likviditātes zaudēšana paredzamā nākotnē. ABLV un tās Luksemburgas meitasbankas finanšu stāvoklis bija ārkārtīgi stabils gan kapitalizācijas un ienesīguma, gan, jo īpaši, likviditātes ziņā. ABLV tikai saskārās ar īslaicīgiem kavējumiem piekļuvē daļai no saviem likvīdajiem aktīviem, ko izraisīja Eiropas regulatora nespēja nodrošināt skaidrību par savu pozīciju pēc ASV Finanšu ministrijas institūcijas FinCEN publicētā priekšlikuma.»

ABLV paziņojumā norāda arī uz ECB nespēju krīzes laikā adekvāti reaģēt uz FinCEN publiskoto priekšlikumu, kā arī uz Latvijas Bankas prezidenta, ECB padomes locekļa Ilmāra Rimšēviča izteikumiem, ka «nevienam pēc FinCEN priekšlikuma publicēšanas nav atļauts veikt darījumus ar ABLV». «Neviens neapšauba, ka šis ECB padomes locekļa apgalvojums bija klaji nepatiess. Un tomēr ECB uz šo ECB padomes locekļa rupji maldinošo izteikumu nereaģēja pietiekami un savlaicīgi. ECB neatbilstošā un nepietiekamā reakcija bija viens no iemesliem, kāpēc tika kavēti ABLV veiktie darījumi,» norāda ABLV Bank.

Bankas advokāti atzīmē, ka Eiropas institūcijas nebija gatavas situācijai, kas radās FinCEN publicētā priekšlikuma dēļ. «Tas ietvēra arī pārpratumus par tiesisko pozīciju, tāpēc labākais un būtībā vienīgais veids kā iegūt skaidrību par to, ir Eiropas tiesas izvērtējums,» norāda ABLV Bank.

Pieteikums ES Tiesā iesniegts 3.maijā.

Bankā atzīmēja, ka 19.februārī ECB instruēja Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) noteikt ABLV Bank maksājumu ierobežojumus, lai dotu tai laiku nostabilizēt situāciju, kas radās pēc 13.februārī ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) publicētā priekšlikuma. Banka paziņoja, ka ir nodrošinājusi pietiekamus naudas līdzekļus, lai turpinātu darbību, bet, neskatoties uz to, ECB 23.februārī nolēma, ka ABLV Bank un tās meitasbanka Luksemburgā ir vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās (failing or likely to fail).

ECB, saskaņā ar noteikto procedūru, par to informēja VNV, kas šādās situācijās lemj par iespējamo noregulējumu attiecībā uz kredītiestādēm, kas tiek uzraudzītas Eiropā. VNV pievienojās ECB viedoklim par bankas finanšu grūtībām, atzīstot, ka attiecībā uz banku nav iespējami alternatīvi pasākumi finanšu grūtību novēršanai, un, ka tā dēvētais noregulējums attiecībā uz ABLV nav sabiedrības interesēs. VNV, kurā bija pārstāvis arī no Latvijas Bankas, nolēma, ka abām bankām jātiek likvidētām pēc Latvijas un Luksemburgas likumiem. Lēmums bija adresēts nacionālajiem regulatoriem, kuriem VNV lēmums ir jāizpilda.

Jau vēstīts, ka ABLV Bank problēmas radās pēc FinCEN februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas ABLV Bank par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. FinCEN publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka ABLV Bank vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka ABLV Bank ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. «Turklāt ABLV Bank ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,» viņa sacīja.

Savukārt ABLV Bank advokāti atbildes vēstulē aicinājuši FinCEN atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka FinCEN pret ABLV Bank izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. FinCEN nav arī ņēmis vērā ABLV Bank paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, ABLV Bank akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. Martā banka iesniedza FKTK apstiprināšanai ABLV Bank pašlikvidācijas plānu.


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: Rīgas svētki, Banānu izbraukums un Piena svētki

Šajā nedēļas nogalē, dodoties pa Maršrutu, paveras iespējas baudīt daudz un dažādus pasākumus visās Latvijas malās – no Liepājas līdz Rēzeknei, braucot caur Rīgu, kur no 17. līdz 19.augustam norisināsies vieni no gaidītākajiem un vērienīgākajiem pilsētas svētkiem Latvijā. Ja ir vēlme pavadīt brīvdienas nedaudz mierīgākā vidē, tad Maršruts ved arī uz Raunu, kur norisināsies festivāls Ķiploks – visu garšu karalis. Kad tas nobaudīts, tad Liepājā atpūtas parkā Pērkone piknika gaisotnē var piedalīties Adoptēto dzīvnieku saietā 2018.

50 dienas līdz Saeimas vēlēšanām: 2 336 iedzīvotājiem beigsies pases derīguma termiņš

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde aicina balsstiesīgos Latvijas iedzīvotājus pirms 13.Saeimas vēlēšanām 6.oktobrī laikus pārbaudīt, vai vēlēšanu dienā būs derīga pase. Pēc PMLP datiem no septembra līdz vēlēšanu dienai pases derīguma termiņš beigsies 2 336 Latvijas pilsoņiem.

Jau 30.augustā atklās lielveikalu IKEA; darbinieku meklējumi turpinās

Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču kompānijas IKEA pirmais veikals Latvijā savu darbību sāks 30.augustā, tomēr uzņēmums joprojām meklē darbiniekus.

Liedz Čakšai par gadu pagarināt veselības pakalpojumu apmaksas kritēriju izstrādi

Koalīcija ir noraidījusi Veselības ministrijas lūgumu par gadu pagarināt likumprojekta izstrādi, kas noteiks kritērijus medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, sacīja Ministru prezidenta Māra Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Valsts kontrole vēlas iegūt papildu līdzekļus ieguldīšanai darbiniekos

Valsts kontrole nākamā gada budžetā vēlas iegūt papildu līdzekļus ieguldīšanai darbiniekos, Latvijas Radio norāda Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Eurostat: Latvijā janvārī–jūnijā starp ES valstīm bijis vidēji straujš eksporta kāpums

Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums, liecina ceturtdien, 16.augustā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

Gandrīz puse bērnu pērn piedzimuši māmiņām ar augstāko izglītību

Latvijā pērn piedzima 20 828 bērni. Gandrīz pusei jeb 9 703 bērnu mātēm bija augstākā izglītība. 7 229 jeb 34,7% jaundzimušo mātēm bija vispārējā vidējā vai vidējā profesionālā izglītība un 2 775 jeb 13,3% – pamatizglītība vai zemāka izglītība.

Apdrošinātāju parakstīto prēmiju apmērs 1.pusgadā Latvijā pieaudzis par 18,6%

Apdrošināšanas sabiedrības šogad pirmajā pusgadā Latvijā kopumā bruto prēmijās parakstījušas 255,763 miljonus eiro, kas ir par 18,6% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, savukārt izmaksāto atlīdzību apmērs audzis divas reizes lēnāk – par 9,1%, sasniedzot 145,277 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Latvijas krājbankas administrators jūlijā atguvis 224 800 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūlijā atguvis 224 834 eiro, kas ir 4,6 reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

Lancmanis: Rundāles pils muzejs turpmāk jāvada ar līdzšinējiem uzstādījumiem

Rundāles pils muzejs turpmākajos gados jāvada līdzīgi jau pašlaik izvirzītiem uzstādījumiem un ideāliem, pauž ilggadējais muzeja vadītājs Imants Lancmanis, kurš šī gada nogalē atstās amatu, lai dotos pensijā.

Veiktas izmaiņas SIA LDz Infrastruktūra valdē

SIA LDz Infrastruktūra dalībnieku sapulce ir veikusi izmaiņas uzņēmuma valdē, līdzās valdes priekšsēdētājam Jānim Ceicānam apstiprinot jaunu valdes locekli – VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) Nekustamā īpašuma direkcijas Nodrošinājuma daļas vadītāju Arti Bērziņu, ziņo LDz pārstāve Ella Pētermane.

Noteiktas Zvaigžņu reitinga labākās skolas

2018.gada Zvaigžņu reitinga augšgalā starp lielajām skolām nemainīgi ir Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, otro vietu ieņem Daugavpils Krievu vidusskola – licejs, savukārt trešo vietu ieņem Rīgas Valsts 2.ģimnāzija. Mazo skolu reitingā pirmo vietu ieņem RTU inženierzinātņu vidusskola, otro vietu – Tukuma novada Zemgales vidusskola, un trešo vietu – PIKC NMV Rīgas Doma kora skola.

ABLV Bank aktīvi jūlijā atgūti 21,052 miljonu eiro apmērā

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori jūlijā atguvuši aktīvus 21,052 miljonu eiro apmērā. Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 11,602 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem – 7,644 miljoni eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm – 1,792 miljoni eiro, bet no kustamās un citas mantas pārdošanas – 14 tūkstoši eiro.

CVK saņēmusi informāciju par vairāku kandidātu iespējamo neatbilstību likumam

Centrālā vēlēšanu komisija saņēmusi informāciju par vairāku deputāta amata kandidātu iespējamo neatbilstību Saeimas vēlēšanu likuma nosacījumiem, vēsta CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Bažas par Turcijas krīzi gremdē pasaules akciju tirgus

Pasaules biržas trešdien, 15.augustā, saruka akciju cenas, atjaunojoties bažām par Turcijas kržies ietekmi un investoriem cenšoties atbrīvoties no riskantākajiem aktīviem.

Kučinskim pārmet par kavēšanos; «dod mājienus» Čakšas demisijai

Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs prasa Ministru prezidentam Mārim Kučinskim skaidrot, kāpēc Saeimā vēl nav iesniegts likumprojekts par kritērijiem medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības pakalpojumu klāstā.

Politiski represētajiem plāno piešķirt 100 eiro atbalstu, tam atvēlot 1,28 miljonus

Politiski represētajiem valsts simtgadē plāno piešķirt vienreizēju 100 eiro atbalstu, informē Ministru prezidenta Māra Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Onkologs: Marihuāna medicīnā var noderēt, bet Latvijai līdz tam vēl «jāpaaugas»

Marihuāna medicīnā var būt noderīga, tomēr, lai to legalizētu ārstnieciskām vajadzībām, Latvijas sabiedrībai vēl «nedaudz jāpaaugas», savu personīgo viedokli pauda Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis.

ĀCM konstatēts četrām mājas cūkām Saldus novada Zaņas pagastā; Druvas Unguros notiek slimības cēloņa meklējumi

Āfrikas cūku mēris konstatēts Saldus novada Zaņas pagasta Zemgaļos. Slimība uzliesmojusi saimniecībā ar četrām mājas cūkām. Tikmēr nevar izslēgt, ka ĀCM vīruss tā skartajā Saldus novada SIA Druvas Unguri cūku novietnē nonācis ar zāģu skaidām vai autotransportu, informē Pārtikas un veterinārā dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Bojāgājušo skaits Dženovā pieaudzis līdz 42

Bojāgājušo skaits, kas zaudējuši dzīvību Dženovā, sabrūkot autostrādes tiltam, pieaudzis līdz 42, vēsta Dženovas virsprokurors Frančesko Kodzi.

Lietuvā ieklāta simboliska sliede Mažeiķu–Reņģes dzelzceļa posmā

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai ģenerāldirektors Mants Bartuška un Polijas naftas koncerna Orlen vadītājs Daniels Obajteks otrdien ieklāja simbolisku sliedi atjaunojamajā dzelzceļa posmā starp uzņēmumam Orlen Lietuva piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā, kas tika izjaukts pirms desmit gadiem, kā arī parakstīja vienošanos par abu kompāniju sadarbību.

Nodarbināto skaits Latvijā gada laikā pieaudzis par 17,9 tūkstošiem

Latvijā 2018.gada 2.ceturksnī bija nodarbināti 909,6 tūkstoši jeb 64,4 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

Bezdarba līmenis Latvijā šī gada otrajā ceturksnī samazinājies līdz 7,7%

Bezdarba līmenis Latvijā šī gada 2.ceturksnī bija 7,7%. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,5 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

Sēdē beidzot ir deputātu kvorums – otrajā lasījumā atbalsta stingrākus noteikumus «ātrajiem» kredītiem

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 14.augustā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.

Vairāk saules IT speciālists atbrīvots pret 20'000 eiro drošības naudu

Restorānu tīkla Vairāk saules IT speciālistam Edgaram Štrombergam, kurš nesen tika atbrīvots no apcietinājuma, tiesa piemērojusi 20 000 eiro drošības naudu, norāda Štromberga advokāts Mareks Halturins.