bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 20.10.2019 | Vārda dienas: Leonīda, Leonīds
LatviaLatvija

Altum: Teju puse emigrantu apsver iespēju tuvākajos gados atgriezties Latvijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Atgriešanos Latvijā tuvāko divu gadu laikā apsver 42% aptaujāto emigrantu un, lielākoties, tie ir jauni un izglītoti cilvēki, liecina Altum veiktās no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju aptaujas rezultāti.

Biedrības Ar pasaules pieredzi Latvijā līdzdibinātājs Jānis Kreilis šodien, prezentējot aptaujas rezultātu, pastāstīja, ka divu gadu laikā noteikti atgriezties plāno 17%, savukārt 25% aptaujāto pieļauj iespēju atgriezties. Visticamāk vai noteikti neatgriezties 46% aptaujāto. Savukārt par tuvāko septiņu gadu nākotni 41% aptaujāto vēl nezina, bet 32% noteikti vai visdrīzāk savu nākotni saista ar Latviju.

Kreilis stāstīja, ka pārsvarā tie, kas apsver iespēju atgriezties Latvijā ir jaunieši 20–28 gadu vecumā, kas ieguvuši bakalaura grādu un pašreiz mītnes zemē ir mazo ( līdz 1 500 eiro) vai vidēji lielo algu (2 000–30 00 eiro) saņēmēji.

Kreilis pastāstīja, ka atgriešanos vairāk apsver vīrieši. Tuvāko divu gadu laikā atgriezties varētu vīrieši vecumā no 20–35, bet septiņu gadu laikā vecumā 20-28 un 45–62. Tie pārsvarā ir latvieši ar bakalaura grādu, bez bērniem un mazo algu pelnītāji. Aptaujātie, kuri visticamāk neatgriezīsies Latvijā, visbiežāk ir sievietes. Tuvāko divu gadu laikā neplāno atgriezties sieviete 35–62 gadu vecumā, ar bērniem. Tās visbiežāk ir cittautietes, kas mītnes zemē saņem lielo vai vidēji mazo algu.

Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš stāstīja, ka aptaujātajiem tika prasīts, vai viņuprāt dzīves situācija Latvijā mainās. 39% aptaujāto uzskata, ka situācija Latvijā kļūst labāk, 32% – , ka tā ir nemainīga, bet 29% – , ka situācija kļūst sliktāka. Tomēr, vērtējot Latvijas pašreizējo situāciju, labu vai ļoti labu novērtējumu sniedz reti kurš aizbraucējs, biežāk situāciju novērtējot kā viduvēju vai drīzāk sliktu. Aizbraucēju vērtējums Latvijai ir 3,47 no septiņiem punktiem.

Kā liecina aptauja, ārzemēs dzīvojošajiem pārsvarā ir sliktāks priekšstats par situāciju Latvijā nekā tā realitātē ir, skaidroja Bērziņš. Piemēram, aizbraucēji uzskata, ka Rīgā vidējā alga ir 727 eiro pēc nodokļu nomaksas, lai gan realitātē tā ir 803 eiro. Savukārt priekšstats par bezdarbu, salīdzināts ar realitāti, atšķiras pat vairākas reizes. Aizbraucēji uzskata, ka Rīgā bezdarbs ir 13,7%, lai gan patiesībā tie ir 3,9%, bet par Latgali aptaujātie uzskata, ka bezdarbs varētu būt 29,5% nevis 14,7%, kā tas ir patiesībā.

Vairumā gadījumu aptaujātie, salīdzinot savu mītnes zemi ar Latviju, uzskata, ka Latvijā dzīves situācija ir sliktāka. Piemēram, kā Latvijas priekšrocības tiek minētas bērnudārza izmaksas un dzīvesvietas izmaksas, savukārt bērnudārzu un skolu pieejamība, augstākās izglītības kvalitāte, valsts un pārvaldes iestāžu attieksme, sabiedrības attieksme un citi faktori tiek vērtēti augstāk mītnes zemē.

Kā Latvijas priekšrocības augstāk atalgotie vērtē dzīves izmaksas, savukārt zemāk atalgotie – skolu izmaksas, skolu pieejamību, darba kultūru un augstākās izglītības pieejamību. Savukārt, aptaujātie, kuriem ir bērni, kā priekšrocību norādījuši bērnudārza izmaksas, bet tie, kuriem nav bērnu – izaugsmes iespējas Latvijā, dzīves izmaksas un dzīvesvietas atrašanu.

Pret Latviju vislabvēlīgāk noskaņoti ir 20–35 gadus vecie aizbraucēji, kuri būtiskus trūkumus Latvijā nesaskata, savukārt 45–62 gadus vecie aptaujātie ir viskritiskāk noskaņoti un uzskata, ka Latvijas trūkumi ir saistīti ar nodokļiem, veselības aprūpi, darba atrašanu un sociālajiem pabalstiem.

No aptaujātajiem 40% atzina, ka vēlētos uzsākt uzņēmējdarbību vai veidot savu praksi, savukārt vēl 29% šādu iespēju apsvērtu.

Aptaujātie visbiežāk atbildējuši, ka viņiem atgriezties palīdzētu nodarbinātības iespējas ar atbilstošu atalgojumu, atbalsta programmas uzņēmējdarbības un personiskā biznesa uzsākšanā, kā arī informācija par nodarbinātības iespējām. Savukārt 19% norādījuši, ka viņiem nekas nepalīdzētu atgriezties.

Aptauju 2018.gada nogalē veica Altum sadarbībā ar biedrību Par pasaules pieredzi Latvijā un YourMove, aptaujājot vairāk nekā 350 no Latvijas aizbraukušos iedzīvotājus.


Pievienot komentāru

Tusks saņēmis Džonsona vēstuli ar lūgumu pagarināt Brexit termiņu

Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons nosūtījis Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam vēstuli ar lūgumu pagarināt Brexit termiņu.

Katalāņu separātisti bloķē autosatiksmi uz Spānijas un Francijas robežas

Katalāņu separātisti bloķējuši satiksmi divos maršrutos starp Spāniju un Franciju, piekto dienu turpinot protestus pret deviņu savu līderu notiesāšanu.

Šteinbuka piekristu kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, ja tiktu oficiāli uzrunāta

Fiskālās disciplīnas padomes locekle un bijusī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka piekristu kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, ja tiktu oficiāli uzrunāta.

Cīņa ar cilvēku tirdzniecību Eiropas līmenī. Rīko kampaņu, lai palīdzētu cietušajiem

Nereti cietušajiem trūkst iedrošinājuma vai vajadzīgās informācijas par viņu tiesībām, par to, kur doties un saņemt palīdzību.

Kalnmeieram neesot reputācijas traipu. AT plēnums neatlaiž ģenerālprokuroru

Lai gan no Tieslietu ministrijas izskanējuši skaļi iebildumi par Kalnmeiera atbilstību amatam, Augstākās tiesas plēnums vienbalsīgi atzinis, ka pašlaik neesot saskatāms pamats ģenerālprokurora atlaišanai.

Rīgas domes koalīcijas sakašķējas, lemjot par priekšlikumiem pašvaldības budžetam

Rīgas domes koalīcijas partiju deputātu vidū piektdien, 18.oktobrī, izcēlās kašķis, lemjot par atsevišķu koalīcijas deputātu iesniegtu priekšlikumu budžeta grozījumos, kā rezultātā uz nenoteiktu laiku pārtraukta arī tam veltītā sēde.

Vispārējais valdības budžeta deficīts Latvijā 214,3 miljoni eiro

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2018.gadā bija 214,3 miljoni eiro jeb 0,7% no IKP, un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2018.gada beigās bija 10,6 miljardi eiro jeb 36,4% no IKP.

Steigā vēlas pagarināt Lemberga, Vītoliņa, Blumberga un Ošenieka pilnvaras Ventspils brīvostā

Ventspils pilsētas dome negaidīti sasaukusi ārkārtas sēdi, kurā lems par Aivara Lemberga, Jāņa Vītoliņa, Gunta Blumberga un Didža Ošenieka pilnvaru pagarināšanu Ventspils Brīvostas pārvaldes valdē.

Pūce lūdz Ģenerālprokuratūrai izvērtēt Rīgas domes rīcību, lemjot nepiedzīt zaudējumus no bijušās Rīgas satiksmes valdes

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce aicina Ģenerālprokuratūru izvērtēt Rīgas domes amatpersonu rīcību saistībā ar lēmumu nepiedzīt zaudējumus no bijušajiem SIA Rīgas satiksmes valdes locekļiem.

Dailes teātra direktors Vītols nolemj atstāt amatu

Vītols par savu lēmumu ir informējis arī Kultūras ministriju, atzīmējot, ka turpinās pildīt pienākumus, kamēr konkursa kārtībā tiks atrasts jauns Dailes teātra valdes loceklis.

Slepkavības, narkotikas, cilvēku tirdzniecība. Meklē Eiropā meklētākās noziedznieces, arī Latvijas pilsoni

Kampaņā pastiprināta uzmanība tiek pievērsta Eiropas meklētākajām sievietēm noziedzniecēm, tostarp Angeļinai Sacjukai no Latvijas.

Kariņš: Nākamajam ES budžetam jābūt ambiciozam

Nākamajam ES budžetam jābūt ambiciozam, lai veicinātu visas ES izaugsmi un radītu priekšnoteikumus ekonomikas modernizācijai, tostarp klimata, digitālajā un inovācijas jomās, paudis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Rinkēvičs: Patlaban pastāvīgo dzīvesvietu Lielbritānijā reģistrējusi mazāk nekā puse Latvijas valstspiederīgo

Latvijas valstspiederīgajiem Lielbritānijā ir jārēķinās ar dažādiem Brexit scenārijiem, un, lai pasargātu sevi, nepieciešams reģistrēt savu pastāvīgo dzīvesvietu minētās valsts Iekšlietu ministrijas mājaslapā, mudina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Eiropas Savienības līderi apstiprina Brexit vienošanos

Eiropas Savienības 27 dalībvalstu līderi apstiprinājuši Brexit vienošanos.

Turcija, kurdi un ASV vienojas par pamieru Sīrijā

Turcija, kura Sīrijas ziemeļos īsteno uzbrukumu kurdu vadītiem spēkiem, ir vienojusies par piecas dienas ilgu pamieru ar kurdu vienībām un ASV.

Latvijas futbols bez vadības. Gorkšu atstādina no LFF prezidenta amata

Latvijas Futbola federācijas ārkārtas kongresā biedri lēmuši atstādināt no amata organizācijas prezidentu Kasparu Gorkšu.

Stājas spēkā spriedums Latvenergo kukuļošanas lietā

Stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru vienā no tā sauktajām Latvenergo kukuļņemšanas lietām Aigaram Meļko, Gunāram Cvetkovam un uzņēmuma Energy Consulting vadītājam Andrejam Livanovičam piespriesti reāli cietumsodi.

Nedēļas nogalē Latvijā bieži līs lietus

Piektdien, 18.oktobrī, debesīs būs daudz mākoņi, vienīgi dienvidu daļā debesis brīžiem skaidrosies.  Atsevišķos rajonos pa laikam līs.

Maršruts nedēļas nogalei: Randiņš pārgājienā, Zemlika un Scrabble piecās valodās

Oktobris nebeidz lutināt ar siltām un košām rudens dienām, tāpēc šajā nedēļas nogalē ikviens aicināts piedalīties gan pasākumos, kas norisināsies dabā, gan iekštelpās.

Nausēdas prezidentūras pirmās 100 dienas: Ne kļūdu, ne uzlabojumu

Oktobra vidū aprit 100 dienas, kopš Lietuvas prezidents Gitans Nausēda stājies amatā. Gan viņa atbalstītāji, gan kritiski analītiķi piekrīt – prezidentam kāja līdz šim nav paslīdējusi.

Purgaile plāno izvērtēt iepriekš pieņemto lēmumu par ABLV Bank pašlikvidāciju

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes priekšsēdētājas amatam virzītā Santa Purgaile plāno izvērtēt iepriekš pieņemto lēmumu par ABLV Bank pašlikvidāciju.

NEPLP locekļu atlasei grib piesaistīt personāla atlases kompāniju

Lai nodrošinātu konkursā lielāku konkurenci, NEPLP locekļu atlases procesam plānots piesaistīt personāla atlases kompāniju.

Latvijas vērtīgākie uzņēmumi – Latvenergo, Latvijas valsts meži un Mikrotīkls

Par vērtīgākajiem Latvijas uzņēmumiem atzīti Latvenergo, Latvijas valsts meži un Mikrotīkls, liecina Nasdaq Riga un Prudentia veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101.

Panākta jauna Brexit vienošanās

Lielbritānija un Eiropas Savienība panākušas jaunu Brexit vienošanos, ziņo BBC. «Mums ir jauna, lieliska vienošanās, kas atgriež kontroli,» ar Twitter starpniecību paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons

2019.gada deviņos mēnešos reģistrēta 10 571 laulība

2019.gada deviņos mēnešos reģistrēta 10 571 laulība, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu tas ir par 472 mazāk. Pēdējos trīs gados laulību skaits ir stabilizējies, un vidēji gadā tiek noslēgts 13 tūkstoši laulību.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->